Fakti ir jānošķir no izdomājumiem

Īsti nezināt, ko domāt par dažām ziņām, ko lasāt? Lūk, fakti!

Syiringe

Ņemot vērā ārkārtējo situāciju, ko rada pašreizējā krīze, ES veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Covid-19 vakcīna ir droša, efektīva un cik ātri vien iespējams pieejama visiem, kam tā ir vajadzīga.

Diemžēl pret koronavīrusu vēl nav izstrādāta ne vakcīna, ne terapija. Tāpēc ES nevienu vakcīnu pret Covid-19 vēl nav ne ieviesusi, ne atļāvusi. Tomēr pret koronavīrusu vērsto globālo darbību ietvaros rīkotajā līdzekļu devēju pasākumā ES jau ir palīdzējusi mobilizēt 15,9 miljardus eiro ārstēšanas metožu un vakcīnas izstrādei. Turklāt 2020. gada augustā Komisija panāca pirmo vienošanos ar farmācijas uzņēmumu “AstraZeneca” par potenciālas koronavīrusa vakcīnas iegādi. Tajā pašā laikā Komisija ir risinājusi izpētes sarunas ar vairākiem citiem uzņēmumiem. ES cenšas pēc iespējas ātrāk nodrošināt, lai droša un efektīva Covid-19 vakcīna būtu pieejama visiem, kam tā būs vajadzīga. Vakcīnas ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības veiksmes stāstiem. Visā pasaulē tās ik gadus izglābj vismaz 2–3 miljonus dzīvību un vēl daudz vairāk cilvēku pasargā no kropļojošām, mūžu ilgām slimībām. ES aktīvi atbalsta vakcināciju, bet tā nevēlas un neplāno to uzspiest dalībvalstīm.

No otras puses, ir diezgan daudz cilvēku, kuri izplata vakcīnas diskreditējošus, zinātniski nepamatotus apgalvojumus. Šie apgalvojumi sēj bailes, nodarot lielu kaitējumu sabiedrības veselībai. Uz nepārliecinošiem faktiem vai zinātniski nepierādītām teorijām bāzēti nepamatoti apgalvojumi par to, ka vakcīnas maina DNS vai indē pacientus, ir pietiekami, lai atturētu cilvēkus no vakcinēšanās, kura varētu viņus pasargāt no smagām medicīniskām komplikācijām vai pat nāves. Covid-19 ir izrādījies īpaši bīstams vīruss, kas uzliek medicīnas zinātniekiem un virologiem visā pasaulē par pienākumu rast ārstēšanu un izplatīt to pēc iespējas ātrāk. Ņemot vērā šo spiedienu un to, ka dažas no pašlaik izstrādātajām vakcīnām ir balstītas uz ģenētiski modificētiem vīrusiem, ES ir piekritusi paātrināt šo procesu, atkāpjoties no vides riska novērtējuma attiecībā uz klīniskajiem izmēģinājumiem. Vakcīnām vēl būs jāiziet rūpīgas testēšanas fāze, lai nodrošinātu, ka tās ir drošas, pirms tās ienāks tirgū.

icon medical

Uzmanieties no ziņu virsrakstiem internetā par to, ka esot atrasts “brīnumlīdzeklis”

Sekošana padomiem no nezināmiem vai neuzticamiem avotiem var apdraudēt jūsu veselību un liegt citiem iespēju saņemt kritiski nepieciešamās zāles vai medicīnisko aprīkojumu. ES finansē koronavīrusa pētījumus un iespējamo ārstēšanu un vakcīnas. Kad pētījumi būs vainagojušies panākumiem, mēs visi par to zināsim. Līdz tam piesargieties no jebkādas ārstēšanas, kas vēl nav apstiprināta un plaši izplatīta. Ja jūs šādai ārstēšanai neuzticētos normālos apstākļos – neuzticieties arī tagad!

Pirms dalāties ar sociālajos medijos atrasto informāciju par ārstēšanas veidiem, padomājiet divreiz. Skatiet uzticamus avotus un salīdziniet paziņojumus par jaunumiem. Viens no šādiem piemēriem ir diskusija par hidroksihlorhīnu (zāles, ko izmanto malārijas profilaksei un ārstēšanai). Lai gan kontrolēto pētījumu rezultāti liecina, ka zāles ir neefektīvas pret koronavīrusu, šim tematam ir pievērsta liela uzmanība. Nemēģiniet pats ārstēties ar šīm zālēm vai kādiem citiem “brīnumlīdzekļiem”, ko reklamē internetā. Konsultējieties ar ārstu.

Ar piesardzību uztverami ir raksti, kuros maza mēroga eksperimentālā ārstēšanā iegūti pozitīvi rezultāti ir atspoguļoti kā sensacionāli. Ja pētījums vēl nav apstiprināts ar liela mēroga pārbaudēm un neapgāžamiem pierādījumiem, to nevajadzētu uzskatīt par vakcinācijas stratēģiju alternatīvu. Patiesībā, pat ja šīs ārstēšanas metodes izrādītos efektīvas, sabiedrības veselības nolūkos tik un tā būtu ārkārtīgi svarīgi veicināt slimības profilaksi un atvieglot mūsu veselības aprūpes sistēmu noslogojumu.

Šajā posmā Komisija atbilstīgi EMA zinātniskajam novērtējumam un ieteikumam ir apstiprinājusi vienu ārstniecības līdzekli pret koronavīrusu. Jūlija beigās Komisija arī nodrošināja piekļuvi 30 000 devām, kas pašlaik tiek nosūtītas dalībvalstīm.

mobile phone icon

Koronavīruss var izplatīties tikai no cilvēka uz cilvēku ar pilieniem, ko cilvēki izšķauda, izklepo vai izelpo, – nevis ar mobilajiem tīkliem.

Internetā arvien plašāk izplatītās mīts, ka jauno 5G tīklu ieviešana vainojama koronavīrusa gadījumu uzliesmojumā. Tas vienkārši ir nepatiesi. Sazvērestības teorijas sasaista 5G un koronavīrusu, iespējams, tāpēc, ka tie abi ir relatīvi jauni un ar neapbruņotu aci nav saredzami. 5G ir vienkārši nākamā mobilo sakaru tīkla paaudze un, tāpat kā pašreizējie 4G tīkli, nevar mijiedarboties ar vīrusu. 5G izmanto radioviļņus, lai savienotu dažādas ierīces, un tas nepārnēsā vīrusu, kas izdzīvo tikai šķidruma pilienos. Vēl viens pārliecinošs arguments pret šiem mītiem ir tas, ka koronavīruss ir izplatījies visā pasaulē, bet 5G tīkli vēl nav izvietoti visur. Daudzas valstis, kurās nav 5G tīklu, ir pieredzējušas lielus koronavīrusa uzliesmojumus. Starp koronavīrusa uzliesmojumiem un 5G ieviešanu gluži vienkārši nav nekādas saistības.

Cilvēku aizsardzība ir galvenā ES prioritāte, tāpēc ES ekspozīcijas robežvērtības ir veidotas pēc principa, ka labāk drošāk, lai nenāktos nožēlot. Patiesībā ES ekspozīcijas robežvērtības plašai sabiedrībai, arī attiecībā uz 5G, ir 50 reižu zemākas (pēc pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem) par tām, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību. Visām 5G iekārtām jāatbilst šiem neticami augstajiem standartiem, iekams tās drīkst darboties. Ja 5G apdraudētu Eiropas cilvēku veselību un labsajūtu, ES nebūtu ieteikusi to izmantot un dalībvalstis to būtu aizliegušas.

Icon with three people holding hands under the globe

Eiropas Savienībai ir saskaņots plāns Eiropas atveseļošanai, kas atbalsta iedzīvotājus un uzņēmumus, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību veselībai

Lai gan Eiropas valstis nosaka jaunus ierobežojošus pasākumus, lai vietēji iegrožotu koronoavīrusa gadījumu skaita pieaugumu, ES savas pūles koncentrē uz to, lai tiktu atsākta saimnieciskā darbība un veidota taisnīgāka, zaļāka, digitālāka Eiropa. Atveseļošanas plāns, kura kopējais budžets ir 1,85 triljoni eiro, palīdzēs Eiropai atgūties no krīzes un atbalstīs daudzas Eiropas nozares pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas. Tas ietver tādas nozīmīgus programmas kā Next Generation EU, kas nodrošinās, ka atveseļošanās ir noturīga, iekļaujoša un taisnīga visiem, tostarp lauku apvidiem un tiem, kurus smagi skārusi krīze. Next Generation EU fonds, kas tika izveidots ar visu dalībvalstu pienesumu, uzlabos saimniecisko darbību visā ES. Līdzekļus varēs saņemt tad, ja tiks veiktas ekonomikas reformas, bet nenosakot stingru ekonomisko politiku.

 

ES arī vēlas nodrošināt, lai pilsoņi varētu turpināt ceļot pa Eiropu, nepakļaujot sevi inficēšanās riskam. Tīmekļa platforma “Re-Open EU", kas izveidota, lai palīdzētu eiropiešiem ceļot koronavīrusa pandēmijas laikā, ir atjaunināta ar jaunāko būtisko informāciju par ceļošanas ierobežojumiem un ieceļošanas prasībām katrā ES valstī. Lai gan situācija pastāvīgi attīstās, ES un dalībvalstis par prioritāti izvirza cilvēku drošību un labklājību, pat ja cilvēki ceļo.

 

Syiringe

Pasaules mēroga centieni pielikt punktu pandēmijai nav nekāda sazvērestība – zinātnieki tikai meklē vakcīnu visiem!

Ja dzirdat sazvērestības teoriju, kas visās mūsu likstās vaino kādu vispārpieņemtu grēkāzi, padomājiet vēlreiz — vai tiešām tam var ticēt. Sazvērestības teorijas parasti ir aizraujošas, jo piedāvā ļoti vienkāršas un absolūtas atbildes uz kompleksiem jautājumiem. Tās tiek veidotas pēc standarta shēmām un koncentrējas uz acīmredzamu, identificējamu “ienaidnieku”. Šo teoriju pamatā parasti ir viena paredzama shēma, kas tiek replicēta dažādos scenārijos, mainoties vien teorijas centrā esošajam “ienaidniekam”. Neļaujiet sevi apmuļķot ar vienkāršotiem un nepatiesiem pašreizējās kompleksās veselības krīzes izskaidrojumiem. 

Vienā no šādām teorijām — bez jebkādiem pamatojošiem pierādījumiem — ir apgalvots, ka Bils Geitss koronavīrusu ir radījis kaut kādas zemiskas shēmas ietvaros. Tas acīmredzami nav tiesa. Bila un Melindas Geitsu fonds jau izsenis ir cīnījies, lai pasaulē tiktu izskaustas bīstamas slimības, tādas kā poliomielīts. Lai izskaustu koronavīrusu, šis fonds ir ziedojis 125 miljonus ASV dolāru neatkarīgiem, kopīgiem starptautiskiem centieniem izstrādāt un ieviest koronavīrusa diagnostikas un terapijas metodes un vakcīnas. Šis fonds arī aktīvi ziedoja un atbalstīja līdzekļu vākšanas maratonu, ko Eiropas Komisija sāka 4. maijā pret koronavīrusu vērsto globālo darbību ietvaros. Šajā pasākumā no donoriem visā pasaulē tika reģistrēti solījumi nodrošināt 15,9 miljardus eiro, kas palīdzēs finansēt koronavīrusa diagnostikas un ārstēšanas metožu un vakcīnu izstrādi un vispārēju ieviešanu. Protams, visām koronavīrusa vakcīnām pirms apstiprināšanas būs jāiziet stingri klīniskie izmēģinājumi.

icon virus

Koronavīruss turpina apdraudēt cilvēku veselību, un atkārtots uzliesmojums ir reāla iespēja

Katrai paaudzei Eiropā bijis jāpieredz kāda liela problēma vai apdraudējums — mūsējo sauc par Covid-19. Šis koronavīruss ir tik bīstams tāpēc, ka tas ir ļoti infekciozs. Ikviens var inficēties, un tas var izraisīt smagas komplikācijas. Visā pasaulē valdības, eksperti un organizācijas atzīst, ka šis vīruss ir ārkārtējs, un Pasaules Veselības organizācija to joprojām uzskata par globālu pandēmiju. ES priekšplānā ir izvirzījusi iedzīvotāju dzīvību un labklājību – tā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai koordinētu un izplatītu informāciju, un liek lietā visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai palēninātu izplatību un rastu risinājumus. Tikai dalībvalstu, ES un indivīdu veikto pasākumu dēļ mums izdevās izvairīties no vissliktākā – vismaz līdz šim. Mēs nezinām pašreiz, kā pandēmija attīstīsies, bet mums jābūt gataviem visādām iespējamībām.

icon data protection

ES ir vieni no stingrākajiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem pasaulē. Koronavīruss šajā ziņā neko nemaina.

Digitālās tehnoloģijas var aizsargāt un glābt dzīvības. Brīvprātīgām koronavīrusa izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm var būt nozīmīga loma visos krīzes posmos un jo īpaši tagad, kad pieaug saslimšanas gadījumu skaits. Tās papildina testēšanu, kas tiek intensificēta. Šādas lietotnes var palīdzēt apturēt vīrusa izplatīšanos, pārraujot pārneses ķēdes un brīdinot lietotājus, kuri atrodas ļoti tuvu inficētai personai. Visas koronavīrusa kontaktu izsekošanas lietotnes būs brīvprātības, pārredzamas, drošas, darbosies pāri robežām un pilnībā ievēros cilvēku privātumu.

Lai veicinātu kontaktu izsekošanas lietotņu pienācīgu darbību, Komisija viesos sadarbspējas vārteju. Citiem vārdiem sakot, tā viesos digitālo infrastruktūru, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka valstu lietotņu serveri var savstarpēji apmainīties ar informāciju. Šis risinājums, kas aptver lielāko daļu no ES ieviestajām izsekošanas lietotnēm, palīdzēs gan darījumu ceļotājiem, gan tūristiem droši ceļot Eiropā pandēmijas apstākļos.

Komisija ir izdevusi īpašus norādījumus, kuru mērķis ir garantēt, ka visas lietotnes atbilst vienādiem standartiem attiecībā uz persondatu aizsardzību, drošību un efektivitāti. Izsekošanas lietotņu izmantošana būs brīvprātīga, taču tās darbojas tikai tad, ja tās izmanto daudzi cilvēki, tāpēc jāpanāk, ka tām uzticas ikviens no mums. Vairākas Eiropas valstis, piemēram, Vācija un Īrija, jau ir ieviesušas koronavīrusa kontaktu izsekošanas lietotnes, un nākamajos mēnešos to plāno darīt arī citas valstis.

Turklāt Komisija ir lūgusi telesakaru uzņēmumiem tai kā ārkārtas pasākumu sniegt pilnīgi anonimizētus un sakopotus mobilos metadatus, ar kuriem dalīties ar dalībvalstīm. Analizējot mobilitātes modeļus labāk izpratīsim mijiedarbību starp vīrusa izplatību un veikto pasākumu ietekmi. Rezultātus darīs zināmus visām dalībvalstīm. Šajā projektā neizmanto persondatus, un tas, protams, pilnībā atbilst ES Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un elektroniskajā saziņā privātumu regulējošajiem tiesību aktiem – pasaules mērogā stingrākajiem tiesību aktiem šajā jomā. Individuālās datu kopas nekad nevarēs identificēt.

disinfo

Sejas maskas papildina citus profilakses pasākumus, ir pilnīgi drošas, bet tās ir pareizi jālieto un tad jālikvidē.

Mēs visi vēlamies pasargāt sevi no koronavīrusa, un maskas, ja tās lieto pareizi, var mums palīdzēt saglabāt drošību un veselību pandēmijas laikā. Maskas valkāšana publiskās vietās ir solidaritātes žests. Ja esat inficējies, bet neizjūtat slimības simptomus, sejas maska var pasargāt apkārtējos, jo īpaši norobežotās telpās, piemēram, veikalos vai sabiedriskajā transportā.

Tomēr sejas masku izmantošanai nevajadzētu radīt viltus priekšstatu par pilnīgu drošību. Maskas papildina citas preventīvas metodes, piemēram, roku mazgāšanu un sociālo distancēšanos, un pašas par sevi nevar garantēt pilnīgu aizsardzību. Tās ir jānēsā un jānoņem pareizi. Pretējā gadījumā tās var pat izraisīt inficēšanos, nevis novērst vīrusa izplatīšanos.

Sejas maskas pareiza valkāšana pati par sevi neizraisa skābekļa trūkumu vai saindēšanos ar oglekļa dioksīdu. Liekot lietā testus, ko veic pirms to eksportēšanas uz ES un pēc to ierašanās dalībvalstīs, ES gādā, ka maskas, ko izplata, izmantojot ES atbalsta mehānismus, ir pietiekami kvalitatīvas. Tā dara visu, lai nodrošinātu, ka atkritumi, kas rodas pēc masku un medicīniskā aprīkojuma izmantošanas, tiktu pienācīgi apsaimniekoti. Ja ieteicams izmantot sejas maskas, ir jāņem vērā vietējais konteksts un jaunākās zinātniskās atziņas. Tālab sekojiet līdzi jūsu valsts veselības iestādes ieteikumiem.

icon magnified virus

Ar koronavīrusu var saslimt jebkurš no mums

Ja netiek ievēroti oficiālie norādījumi, risks saslimt ir gan jauniem, gan veciem. Pagaidām vēl nav vakcīnas pret koronavīrusu un joprojām nav skaidrības par dabisko imunitāti pēc inficēšanās. Turklāt joprojām nezinām, kāda ir vīrusa ietekme ilgtermiņā. Zinātniskie pētījumi joprojām turpinās, un mums vienkārši nav pietiekami informācijas par vīrusu, lai novērtētu, cik lielu kaitējumu tas var nodarīt. Mēs zinām tikai to, ka no tā var ciest ikviens.

Taču ikviens var palīdzēt samazināt šī vīrusa izplatību. Pašam jārūpējas par savu veselību, jāaizsargā visneaizsargātākie sabiedrības locekļi. Tā palīdzat novērst to, ka medicīniskās aprūpes dienesti tiek pārslogoti. Kārtīgi jāmazgā rokas, nedrīkst skarties pie sejas, sabiedriskās vietās jāievēro sociālā distancēšanās, jāizolējas mājās, ja parādās simptomi, un jādodas pie ārsta – tā koronavīrusa izplatību var apturēt visefektīvāk. Pasaules Veselības organizācija iesaka visu gadagājumu cilvēkiem sargāties no vīrusa pašiem, piemēram, ievērojot pareizu roku un elpceļu higiēnu un pašizolējoties.

Icon with three people holding hands under the globe

ES valstis joprojām ir vislabākās partneres cita citai un palielina savu solidaritāti

Fakts ir tāds, ka Eiropas Savienības iestādes un to partneri Eiropas iedzīvotāju labā dara daudz vairāk nekā jebkurš cits pasaulē. Dalībvalstis nav uzticējušas ES iestādēm atbildību par sabiedrības veselības jautājumiem, bet ES rīcībā ir tādi instrumenti kā koordinācijas spējas, un tā var sniegt ieteikumus veselības un drošuma jomā. Cīņā ar koronavīrusu mēs liekam lietā visus mūsu rīcībā esošos ieročus – turot robežas atvērtas piegādēm, palīdzot dalībvalstīm saskaņot un kopīgot pieredzi, sniedzot lielas finanšu summas, medicīnisko palīdzību, personālu un daudz ko citu.

Koronavīruss ir liels šoks ekonomikai visā pasaulē un Eiropā. Komisija izmanto visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai ātri, enerģiski un saskaņoti reaģētu nolūkā aizsargāt iedzīvotājus un mazināt pandēmijas negatīvās sociālekonomiskās sekas. Palīdzības programma aptver: 100 miljardus eiro saskaņā ar SURE iniciatīvu, lai finansētu īstermiņa darba shēmas, aizsargājot cilvēkus darbā un darbavietas; 70 miljardus eiro tieši no ES budžeta, ieskaitot atbalstu veselības aprūpes sistēmām, MVU, pētniecībai un mūsu partneriem ārpus ES; pateicoties Eiropas Investīciju bankas grupai, tiks mobilizēti vairāk nekā 200 miljardi eiro, uzņēmumu, jo īpaši MVU, atbalstam; 240 miljardus eiro no Eiropas Stabilizācijas mehānisma pandēmijas krīzes atbalsta, lai palīdzētu dalībvalstīm segt tiešās un netiešās veselības aprūpes izmaksas. Šos pasākumus papildina Eiropas Centrālās bankas Pandēmijas ārkārtas iepirkumu programma, kuras kopējā vērtība ir aptuveni 1350 miljardi eiro.

Svarīgi, lai Eiropa sadarbotos un no šīs krīzes izkļūtu spēcīgāka un saliedētāka nekā jebkad agrāk. Atbilstīgi solidaritātes un taisnīguma principiem tas ir nākamā ES ilgtermiņa budžeta un atveseļošanas plāna “Next generation EU” mērķis, kam pēc pieņemšanas vajadzētu palīdzēt atjaunot Eiropas ekonomiku un padarīt to taisnīgāku, noturīgāku un ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm.

icon data protection

Visi Eiropā pieņemtie ierobežošanas vai pārvietošanās pasākumi ir īslaicīgi un nenorāda uz demokrātijas vai Eiropas vērtību beigām.

Sociālā distancēšanās un ierobežošanas pasākumu ievērošana palīdz glābt dzīvības un aptur koronavīrusa izplatīšanos. Šo pasākumu pamatā ir jaunākie zinātniskie atzinumi un dati, kas ir pieejami lēmumu pieņēmējiem katrā dalībvalstī. Eiropas Savienība kopā ar dalībvalstīm strādā, lai pēc iespējas mazinātu ierobežošanas pasākumu sekas un ar tiem saistītās problēmas. ES ir dalībvalstīm nodrošinājusi ES ceļvedi ar ieteikumiem attiecībā uz ierobežošanas pasākumu saskaņotu piemērošanu jauna koronavīrusa uzliesmojuma gadījumā. Vienlaikus ieteikumos īpaša uzmanība veltīta tam, lai ES vērtības — tiesiskums un demokrātiskās tiesības — arī turpmāk tiktu ievērotas. Tādas Eiropas pamatvērtības kā pārvietošanās brīvība un vārda brīvība ir Eiropas Savienības darbības un dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa, un šajā krīzes laikā tās ir tikpat svarīgas kā jebkad agrāk. ES ir apņēmusies nodrošināt, ka šajā sarežģītajā laikā šīs vērtības tiek godātas visā ES teritorijā.

robot

Pieejamie pierādījumi liecina, ka koronavīruss ir cēlies no dabiska dzīvnieku izcelsmes avota, un šī pandēmija nav izraisīta mākslīgi.

Savstarpējā sadarbība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, cīņā pret koronavīrusu solidarizējoties ar valstīm visā pasaulē. Dezinformācija un nepamatotas apsūdzības saistībā ar šī vīrusa rašanos var kaitēt vitāli svarīgiem starptautiskiem atbalsta tīkliem un apdraudēt dzīvības. Mums jāsadarbojas ar citiem un jāatzīst, ka līdz šim nav pierādījumu tam, ka koronavīruss nejauši vai tīši būtu radīts laboratorijā.

Slimību Covid-19 izraisa koronavīrusa celms (kas pats ir vīrusa veids), saukts par Sars-CoV-2. Koronavīrusi izraisa elpceļu slimības, un var tikt pārnesti no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Par koronavīrusu, kas sākotnēji uz cilvēkiem varēja tikt pārnests jūras produktu tirgū Uhaņā, Ķīnā, Pasaules Veselības organizācijai tika paziņots 2019. gada 31. decembrī. Centrāli un svarīgi jautājumi par ziņošanu un rīcību saistībā ar uzliesmojumu, protams, ir vietā. Ciktāl mums tas ir zināms, runa ir par dabisku fenomenu. Citu vainošana slimības izraisīšanā pašreizējo situāciju neuzlabos – Eiropa un pasaule šo koronavīrusa pandēmiju spēs uzveikt tikai kopīgiem spēkiem.

Small icon showing a radio signal inside a speech bubble

Kaut arī ES cieši un konstruktīvi sadarbojas ar saviem kaimiņiem, mēs vienmēr sastapsimies ar kaitējošu dezinformāciju un tās avotiem

Dezinformācija kaitē mūsu spējai pieņemt labus lēmumus. Pretrunīga informācija samulsina, un mēs zaudējam spējas spriest. Sekas var būt postošas – tiek apdraudēta cilvēku drošība, iedragāta uzticība valdībām un plašsaziņas līdzekļiem, vājināta mūsu ietekme pasaulē utt. Stresa situācijās mēs esam īpaši jūtīgi pret dezinformāciju. Dažs labs cenšas mūs satriekt ar koronavīrusa pandēmiju tad, kad esam īpaši ievainojami.

Analītiķi EUvsDisinfo konstatējuši, ka nepatiesa informācija un apgalvojumi tiek aktīvi izplatīti visā pasaulē, lai vairotu apjukumu un neuzticēšanos Eiropas reakcijai uz koronavīrusu. Ārvalstu rīcībspēki, t. sk. atsevišķas trešās valstis, it īpaši Krievija un Ķīna, ir rīkojušas mērķorientētas ietekmēšanas operācijas un dezinformēšanas kampaņas par koronavīrusu Eiropas Savienībā, tās kaimiņvalstīs vai pasaules mērogā, mēģinot graut demokrātiskas diskusijas un saasināt sabiedrības polarizāciju, kā arī uzlabot savu tēlu koronavīrusa kontekstā. Vislabākā reakcija ir atmaskot apmelošanas mēģinājumus, identificēt vaininiekus un vienmēr pēc iespējas ātrāk pateikt to, kā ir patiesībā. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un EĀDD ceļ gaismā šādu praksi un informē par to.

icon worldwide

Vīrusiem nerūp, no kurienes esam. Tiem nerūp, kāda ir mūsu ādas krāsa vai kas esam pasē.

Daudzviet pasaulē ļaudis mēģina slimībā vainot kādu citu – to sauc par eiropiešu vīrusu, par ķīniešu vīrusu, par amerikāņu vīrusu. Koronavīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku ar pilieniem, inficētajai personai šķaudot, klepojot vai izelpojot, un to neizplata kāda viena konkrēta personu grupa. Ja lasāt, ka šo vīrusu tīšām izplata migranti vai kādas konkrētas tautības pārstāvji, varat būt pārliecināts, ka šādiem apgalvojumiem nav zinātniska pamata. Patiesībā šis koronavīruss ir globāla krīze, kuru atrisināt var tikai ar globālu solidaritāti.

Shield

ES atbalsta dalībvalstu ieguldījumus sabiedrības veselībā

ES atbalsta svarīgus ieguldījumus sabiedrības veselībā, un tās fiskālie noteikumi nekad nav prasījuši samazinājumus šajā jomā. Eiropā iedzīvotāji un viņu veselība ir pirmajā vietā, un publiskie izdevumi par veselības aprūpi lielākajā daļā ES valstu pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušies. Tā ir politika, ar ko Eiropas Savienība vienmēr izcēlusies pasaulē. ES nesen nāca klajā ar plānu, kura mērķis ir palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi, ļaujot elastīgāk piemērot noteikumus, lai valstis varētu atvēlēt vairāk resursu neatliekamās palīdzības pakalpojumiem un koncentrēt savus pūliņus uz vissvarīgāko, proti, iedzīvotāju aizsardzību.

Kopš 2008. gadā piedzīvotās finanšu krīzes ES ir ieviesusi daudzas finanšu iniciatīvas, kas atbalsta visas dalībvalstis – it sevišķi tās, kuras krīze skārusi vissmagāk (Grieķija, Spānija un Itālija). Tādu valstu veselības aprūpes sistēmām kā Grieķija šīs reformas nekaitēja. Gluži otrādi, ES ekonomikas korekciju programma ir palīdzējusi šajā valstī nostiprināt vispārējo veselības apdrošināšanu un visaptverošu veselības aprūpes sistēmu. Investīciju plāns ir ne vien atbalstījis mazos uzņēmumus, pētniecību un inovāciju un ar klimatu saistītus projektus, bet arī palīdzējis finansēt daudzus veselības nozares projektus, piemēram, jaunu vēža terapiju izstrādi un slimnīcu paplašināšanu un modernizēšanu. Komisija arī iesniedza ES veselības programmu EU4Health, lai pastiprinātu ES pasākumus pret pandēmijām. Programmas budžets ir 9,4 miljardi eiro, kas nodrošinās finansējumu ES valstīm, veselības aizsardzības organizācijām un NVO.

law icon

ES rūpējas par lietām, par kurām tā ir atbildīga, jo tā valdības var koncentrēties uz pašu svarīgāko.

Koronavīrusa krīzes novēršanai vajadzīgos likumus vai pasākumus var pieņemt tikai dalībvalstis, vai reģioni dažās dalībvalstīs. Komisijai nav tiesību iejaukties valstu likumdošanas procesā un lēmumu pieņemšanā par tādiem jautājumiem kā veselība. No otras puses, ES kompetencē ir ES politikas formulēšana un ātras, labi koordinētas Eiropas mēroga iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst krīzi sadarbībā ar dalībvalstīm. Piemēram, lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli un slēgt valsts robežas pieņem valsts līmenī, savukārt lēmums mobilizēt 122 miljonus eiro, lai izstrādātu vakcīnu, jaunas ārstēšanas metodes un diagnostikas testus, pieņem ES līmenī no ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020”. Tas papildina Komisijas pašreiz apsolītos 15,9 miljardus eiro globālās reaģēšanas uz koronavīrusu iniciatīvai, ko 4. maijā uzsāka priekšsēdētāja fon der Leiena.

Neļaujiet botiem sevi apmuļķot

Sazvērestības teoriju atpazīšana

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos ir savairojušās bīstamas sazvērestības teorijas, kas izplatās galvenokārt internetā. Šīs teorijas piedāvā kaitīgus, aiz matiem pievilktus izskaidrojumus, kur šis vīrus cēlies un kurš vainojams pie tā izplatīšanās. Lai vērstos pret sazvērestības teoriju negatīvo ietekmi, Eiropas Komisija un UNESCO īsteno visaptverošu pieeju, tostarp publicē virkni izglītojošu infografiku, kuras iedzīvotājiem palīdz sazvērestības teorijas pamanīt un atspēkot.

Uzzināt vairāk

Uzmanieties no krāpšanas tiešsaistē

Uzmanieties no krāpniekiem tiešsaistē, kuri piedāvā līdzekļus, kas it kā palīdz izvairīties no inficēšanās ar Covid-19 infekciju vai ārstēt šo slimību. Negodīgi tirgotāji var reklamēt un censties pārdot tādus ražojumus kā aizsargmaskas vai roku dezinfekcijas līdzekļi, kas – kā viņi apgalvo – var novērst saslimšanu ar infekcijas slimību vai to izārstēt, taču šie ražojumi var būt viltoti, un jūs varat kļūt par krāpnieku upuriem. Šeit jūs varat atrast padomus, kā atpazīt iespējamu krāpšanos un izvairīties no tās.

Tiešsaistes resursi un rīki

Iepazīstieties ar tiešsaistes resursiem un rīkiem, ko var izmantot audzēkņi, skolotāji un citi pedagogi Covid-19 uzliesmojuma laikā.

Vietnē “Medium” lasiet mūsu ierakstu par 5 noderīgām lietām, kas jāzina par koronavīrusu