Vakcīnas – faktu nošķiršana no izdomājumiem

Īsti nezināt, ko domāt par dažām ziņām, ko lasāt? Lūk, fakti!

Syiringe

Ņemot vērā pašreizējās krīzes neatliekamo raksturu, ES veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES augstajiem drošuma un iedarbīguma standartiem atbilstīgas Covid-19 vakcīnas pēc iespējas ātrāk sasniedz visus, kam tās ir vajadzīgas.

Vakcinācija ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības ieguvumiem. Visā pasaulē vakcīnas ik gadus izglābj vismaz 2–3 miljonus dzīvību, un vēl daudz vairāk cilvēku – no kropļojošām saslimšanām, kas var ilgt visu mūžu. ES cenšas nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejamas tikai tādas Covid-19 vakcīnas, kas atbilst ES augstajiem drošuma un iedarbīguma standartiem. Komisija ir noslēgusi vairākus pirkuma priekšlīgumus ar vakcīnu izstrādātājiem un nodrošinājusi pietiekami daudz vakcīnu devu, lai būtu iespējams vakcinēt visus ES iedzīvotājus. Visas vakcīnas, kuras Eiropas Komisija ir apstiprinājusi (saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras novērtējumu), ir uzskaitītas tīmekļvietnē “Drošas Covid-19 vakcīnas eiropiešiem” (tajā varat arī uzzināt, kuras vakcīnas Eiropas Zāļu aģentūra izvērtē pašlaik un kuras vēl ir izstrādes posmā).

Vakcīnas palīdz aizsargāt iedzīvotājus no bīstamām slimībām. Jau no paša koronavīrusa pandēmijas sākuma atsevišķas personas izplata zinātniski nepamatotus apgalvojumus, kas vakcīnas diskreditē. Šie apgalvojumi, sējot bailes, var nodarīt lielu kaitējumu sabiedrības veselībai. Maldinoša informācija, zinātniski nepierādītas teorijas un nepamatoti apgalvojumi par vakcīnām, saskaņā ar kuriem vakcīnas pārveido DNS vai izraisa saindēšanos, izraisa vilcināšanos vakcinēties un attur cilvēkus no vakcinēšanās.

Bezprecedenta zinātniskā mobilizācija ir sniegusi daudzsološus rezultātus. Koronavīruss ir ārkārtīgi bīstams un ietekmē mūsu dzīvesveidu. Tāpēc pasaules medicīniskās pētniecības kopiena koncentrēja pūliņus uz drošu un efektīvu vakcīnu izstrādi un spēja šo mērķi sasniegt rekordīsā laikā. Lai gan jautājums ir neatliekams, potenciālajām vakcīnām piemērojams stingrs Eiropas Zāļu aģentūras novērtējums, lai nodrošinātu, ka tās ir efektīvas, drošas un kvalitatīvas, pirms tās tiek piedāvātas sabiedrībai. Pateicoties milzīgai resursu un speciālo zināšanu mobilizācijai katrā procesa posmā, izstrāde, novērtēšana un atļauju izsniegšana tika paātrināta.

plane

Pateicoties ES digitālajam Covid sertifikātam, visi ES iedzīvotāji var droši ceļot ES un ārpus tās darba darīšanās vai atpūtas nolūkos.

Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu tiesību aktam par ES digitālo Covid sertifikātu, kas apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19, saņēmusi negatīvu testa rezultātu vai ir atveseļojusies no Covid-19. Sertifikāta mērķis ir atvieglot iedzīvotāju drošu un brīvu pārvietošanos starp ES dalībvalstīm. Sertifikātā ir iekļauta tikai minimāla pamatinformācija, kas apliecina, ka turētājs ir vakcinēts, testēts vai atveseļojies. Šo sertifikātu izsniedz par velti digitālā formā vai uz papīra, un tajā ir iekļauts QR kods.

Minētais kods satur digitālu parakstu, kas sertifikātu aizsargā pret viltošanu. Kad sertifikātu pārbauda, tiek noskenēts QR kods un verificēts paraksts. Komisija ir izveidojusi vārteju, lai nodrošinātu, ka visus sertifikātus var verificēt visā ES. Sertifikāta turētāja persondati caur vārteju sūtīti netiks.

Cirkulē daudz nepareizu pieņēmumu par ES digitālo Covid sertifikātu, — sākot no sazvērestības teorijām līdz pat maldinošai informācijai par principā pamatotām bažām un jautājumiem. Viens no šādiem apgalvojumiem ir tāds, ka sertifikātu izmantos, lai nevakcinētiem cilvēkiem neļautu ceļot. Tā nav taisnība. Viens no galvenajiem ES digitālā Covid sertifikāta principiem ir nediskriminācija: dalībvalstīm, kas prasa apliecinājumu par vakcināciju, ir pienākums ar tiem pašiem noteikumiem pieņemt arī negatīvu testa rezultātu vai sertifikātu par atveseļošanos no Covid-19. Šis sertifikāts neievieš jaunus ierobežojumus ceļošanai vai tās aizliegumu. Gluži otrādi, tas tikai atvieglo ceļošanu Eiropas Savienībā.

Svarīgi atcerēties, ka ES digitālais Covid sertifikāts ir pagaidu pasākums. Komisija šo pasākumu apturēs, kolīdz Pasaules Veselības organizācija būs paziņojusi, ka Covid-19 pandēmija beigusies.

medical equipment

Vakcīnu blaknes (ja tās parādās vispār) parasti ir ļoti vieglas un īslaicīgas.

Blaknes ir ne tikai vakcīnām. Tādas ir arī pārtikai un citām zālēm, dažas nopietnākas par citām. Tomēr parasti mēs blaknes nemaz nepiedzīvojam. Retajos gadījumos, kad blaknes tiek novērotas, tās gandrīz vienmēr ir nelielas un neturpinās ilgi. Tas attiecas arī uz vakcīnām pret Covid-19. Visizplatītākās vakcīnu blaknes ir nelielas un īslaicīgas sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, nogurums, paaugstināta temperatūra, nelabums, vemšana un drudzis. Mazāk nekā 1 cilvēkam no 10 var rasties izsitumi, nātrene vai apsārtums injekcijas vietā. Niezi injekcijas vietā novēro vēl retāk (1 no 100 cilvēkiem). Visiem ir brīvi pieejams pilns potenciālo blakņu saraksts BioNTech-Pfizer, Moderna, AstraZeneca un Janssen izstrādātajām vakcīnām. Plašāku informāciju varat saņemt arī no sava ārsta.

Lai arī pret ikvienu gadījumu, kad radušās aizdomas par nopietnām Covid-19 vakcinācijas blaknēm, ir jāizturas nopietni, jums nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem. Pat tad, ja simptoms radies īsi pēc vakcinācijas, tas automātiski nenozīmē, ka tā izraisītājs ir bijusi tieši vakcīna; var būt citi ar vakcīnu nesaistīti iemesli, kuru iedarbība laika ziņā diemžēl sakritusi ar vakcināciju. Vienīgais veids, kā gūt pilnīgu skaidrību, vai blaknes izraisītājs bijusi vakcīna, ir gaidīt, līdz mediķi rūpīgi izmeklē visus vakcinētos un īstus blakņu gadījumus nodala no tādām blaknēm, kuru izraisītājs nav bijusi vakcīna.

Ja jums šķiet, ka pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas jums ir nopietnas blaknes, ziņojiet par to savam ārstam.

Icon with three people holding hands under the globe

Pacienti, kas piedalās Covid-19 vakcīnu klīniskajos izmēģinājumos, pārstāv tās iedzīvotāju grupas, kas vakcīnas izmantos, ja tās tiks apstiprinātas.

ES augstie standarti attiecībā uz drošumu un iedarbīgumu prasa, lai visām jaunām vakcīnām (piemēram, vakcīnām pret Covid-19) tiktu veikti stingri klīniskie izmēģinājumi. Pēc šiem klīniskajiem izmēģinājumiem ražotājiem dati par tiem ir jāiesniedz Eiropas Zāļu aģentūrai, kas tos izskata un nolemj, vai Eiropas Komisijai ieteikt izmantot attiecīgo vakcīnu. Viens no elementiem, ko Eiropas Zāļu aģentūra pārbauda, ir klīniskajos izmēģinājumos testēto pacientu grupa. Lai klīniskie izmēģinājumi pierādītu vakcīnas pret Covid-19 drošumu un iedarbīgumu, izmēģinājumu dalībniekiem ir jāpārstāv tās iedzīvotāju grupas, kas tiks vakcinētas, ja attiecīgo vakcīnu apstiprinās. Klīniskajos izmēģinājumos ir piedalījušies ļoti atšķirīgu grupu cilvēki (dažādas etniskās izcelsmes, vecuma un dzimuma). Klīniskajos izmēģinājumos piedalījās arī augsta riska grupām pieskaitāmi cilvēki, un rezultāti liecina, ka visās grupās novērots augsts drošuma un iedarbīguma līmenis.

Daudz maldinošas informācijas tiek izplatīts arī par blaknēm, ko vakcīna it kā izraisa grūtniecēm. Ir taisnība, ka dati par Covid-19 vakcīnu lietošanu grūtniecības laikā ir ļoti ierobežoti, jo grūtnieces parasti nepiedalās pētījumos tādēļ, ka grūtniecība ietekmē grūtnieču imūnsistēmu. Tomēr izmēģinājumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka neradās kaitīgas blaknes grūtniecības laikā, un eksperti nedomā, ka tādas varētu rasties. Tomēr lēmums par to, vai vakcinēt grūtnieci, ir jāpieņem, rūpīgi konsultējoties ar veselības aprūpes speciālistu un apsverot ieguvumus un riskus. Vakcīnu ražotāji arī turpmāk rūpīgi uzraudzīs vakcīnu saņēmējus, lai gādātu par vakcīnu ilgtermiņa iedarbīgumu un drošumu.

icon virus

Dabiskā imunitāte, kas izveidojas pēc inficēšanās ar Covid-19, ir īslaicīga, un cilvēkiem, kas bijuši inficēti, vienalga ir jāvakcinējas (pirms tam konsultējoties ar savu ārstu).

Pieejamie zinātniskie pierādījumi liecina, ka dabiskā imunitāte, kas rodas pēc apstiprinātas inficēšanās ar Covid-19, ir neilga. Vairumā novērtējumu lēsts, ka Covid-19 pārslimojušam cilvēkam dabiska imunitāte ir apmēram sešus līdz astoņus mēnešus. Uzmanieties, kad lasāt nepārbaudītus apgalvojumus par dabisku imunitāti pret Covid-19 pēc inficēšanās ar šo slimību, un turpiniet ievērot aizsardzības pasākumus, lai neinficētos atkārtoti: ievērojiet fizisku distanci no citiem cilvēkiem, nēsājiet sejas masku un bieži mazgājiet rokas. Ja esat nesen izveseļojies no Covid-19, vaicājiet savam ārstam vai vietējā veselības iestādē, kad jums vajadzētu potēties.

Shield

Vakcinācija notiek tādā tempā, kādā to ļauj ražošanas jaudas pasaulē.

Vakcinācijas temps ES valstīs ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Viens no tiem ir vakcīnu ražošanas jauda un tas, cik ātri tās iespējams izplatīt ES valstīs. To paturot prātā, jau agrīnā pandēmijas posmā Eiropas Komisija piedāvāja vakcīnu izstrādātājiem finansiālu atbalstu, lai tiem palīdzētu palielināt ražošanas jaudu. Tas notika apmaiņā pret ražotāju saistībām piegādāt miljardiem vakcīnas devu. Komisija ir apstiprinājusi līgumus ar vairākiem vakcīnu ražotājiem un pasūtījusi 2,3 miljardus nākotnē gaidāmu vakcīnas devu, lai maksimāli palielinātu izredzes saņemt vislabāko vakcīnu vai vakcīnas. ES nopirka vakcīnu devas uzreiz, kolīdz tās piedāvāja vakcīnu ražotāji.

Pirmās vakcīnas devas tika ES valstīm piegādātas pirms Eiropas Vakcinācijas dienām 2020. g. 27.–29. decembrī, bet vakcīnu izplatīšana pēc tam ir atkarīga no valstu un reģionālām organizācijām un to sagatavotības līmeņa. 

Veselības politika ir dalībvalstu pārziņā. Komisija koordinē pārrobežu aspektus un sniedz savu atbalstu.

Eiropas Komisija atbalsta Eiropas valstis un palīdz koordinēt pūliņus krīzes laikā. Uzlabojot koordināciju starp Eiropas valstīm, stiprinot mūsu medicīnas un zinātniskās aģentūras un uzsākot tādas iniciatīvas kā Farmācijas stratēģija Eiropai, Komisija gatavojas turpmākām pārrobežu veselības krīzēm. Veselības jomā galvenā atbildība ir dalībvalstīm. Tās pašas ir atbildīgas par savu politiku.

Covid-19 vakcīnas iziet vairākas nopietnu izmēģinājumu un zinātniskas izvērtēšanas kārtas, pirms šīs vakcīnas tiek apstiprinātas.

Vakcīnu apstiprināšanas process ir gan rūpīgs, gan caurskatāms. Covid-19 vakcīnām ir jāiziet trīs klīnisko izmēģinājumu posmi un jāatbilst augstiem standartiem, pirms Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) sniedz pozitīvu zinātnisku ieteikumu un Eiropas Komisija tās atļauj publiskai lietošanai tāpat kā jebkuras citas vakcīnas. Farmācijas uzņēmumi veic šos klīniskos izmēģinājumus saskaņā ar EMA noteiktajiem standartiem, lai pārbaudītu testēto zāļu ietekmi un aizsargātu izmēģinājumu dalībnieku labsajūtu. Turklāt visi klīniskie izmēģinājumi ir reģistrēti EUClinical Trials (EudraCT) datubāzē, kur informācija par klīniskajiem izmēģinājumiem tiek darīta plašai sabiedrībai pieejama. Process ir caurskatāms, tāpēc ka datiem var piekļūt ikviens.

Vakcīnu izstrādes procesa efektivitāte tika palielināta ar paralēliem klīniskiem izmēģinājumiem, kuros piedalījās lielāks skaits brīvprātīgo nekā parasti, un ar lielākiem resursu piešķīrumiem pētniekiem, turklāt nepieļaujot atkāpes no efektivitātes un veselības standartiem. Turklāt vakcīnu izstrādātājiem bija dota iespēja periodiski iesniegt EMA savus izmēģinājumu rezultātus visā zinātniskās izpētes un izstrādes posmā. Parasti klīnisko izmēģinājumu dati tiek iesniegti izskatīšanai tikai pēc tam, kad ir pabeigts pētniecības un izstrādes posms. Tāpēc EMA vajag mazāk laika, lai tā varētu sniegt savu atzinumu par vakcīnu pēc tam, kad izstrādātājs ir iesniedzis pieteikumu tirdzniecības atļaujas saņemšanai, jo lielākā daļa novērtējuma jau ir veikta. Kvalitāte netiek upurēta ātras pieejamības labā.

icon virus

Covid-19 vakcīnas, tāpat kā jebkura cita veida vakcīnas, māca jūsu imūnsistēmu, kā sevi pasargāt no vīrusa, pret kuru jūs vakcinē.

Vakcīnas darbojas šādi: neliela, neaktīva bīstamā vīrusa daļa tiek ievadīta mūsu organismā, lai radītu imūnreakciju, neizraisot infekciju. Tas mūs pasargā no iespējamām īsta vīrusa infekcijām nākotnē.

Mūsu organisma šūnas lasa ģenētisko kodu – mūsu DNS – un rada pagaidu ģenētiskās instrukcijas RNS veidā, kas informē organismu par to, kā tas var ražot šūnu augšanai un atjaunotnei svarīgus proteīnus. Kad proteīni ir saražoti, RNS degradējas. “Pfizer-BioNTech” un “Moderna” vakcīnas identificēja specifisku proteīnu (pīķa (spike) proteīnu), kas ļauj koronavīrusam inficēt veselas cilvēka šūnas. Šīs vakcīnas nodod šūnām modificētu RNS – mRNS –, kas norīko tās ražot šo pīķa proteīnu, bet ne atlikušo vīrusa daļu. Mūsu organisms atbild ar imūnreakciju uz pīķa proteīnu, kura var ilgt ilgāku laiku, ja organisms pirmo reizi tiek pakļauts tā iedarbībai. Pateicoties šim procesam, mūsu organisms iemācās, kā identificēt šo proteīnu pēc vakcinācijas, un var to atcerēties un saražot antivielas, kas tam ir vajadzīgas, lai to likvidētu daudz ātrāk nākotnē, faktiskas infekcijas gadījumā.

Nekas neliecina par to, ka šis process var kaitēt mūsu pašu šūnām.

Syiringe

Farmācijas uzņēmumi ir atbildīgi par to vakcīnu blakusparādībām, kas iegādātas saskaņā ar ES Vakcīnu stratēģiju

Atbildība par produktu vienmēr ir uzņēmumam, kam ir tirdzniecības atļauja. Uzņēmumi ir atbildīgi par savu produktu drošumu, un tiem ir īpaši pienākumi, jo īpaši pienākums īstenot pilnīgu risku uzraudzības plānu, ziņot par katru produkta negatīvas ietekmes gadījumu un veikt nepieciešamos turpmākos pasākumus. Ir taisnība, ka ES ir pielāgojusi dažus noteikumus par vakcīnām, lai īsākā termiņā nodrošinātu drošu un efektīvu vakcīnu. Tomēr noteikumi par drošības standartiem ir tikpat stingri kā līdz šim, un Produktatbildības direktīva joprojām ir spēkā. Citiem vārdiem sakot, apgalvojumi, ka saskaņā ar Komisijas noslēgtajiem līgumiem vakcīnu ražotāji nav atbildīgi par varbūtējām blakusparādībām, ir vienkārši nepatiesi.

Atļauto Covid-19 vakcīnu drošums un efektivitāte tiks stingri uzraudzīta ar ES iedibināto zāļu uzraudzības sistēmu. To, cik lielā mērā jaunā vakcīna spēj darboties ilgtermiņā, var apstiprināt tikai pēc pietiekami ilga laika. Bieži vien, kad negaidītas medicīniskas patoloģijas parādīšanās sakrīt ar vakcīnas ievadīšanu, cilvēki pieņem, ka tā ir vakcīna, kas izraisīja negaidīto medicīnisko patoloģiju. Nesen apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 tiks pastāvīgi uzraudzītas, lai gūtu labāku izpratni par to, vai domājamās blakusparādības patiešām izraisa vakcīna vai arī tām nav nekāda sakara ar to, kā arī lai kontrolētu to ilgtermiņa efektivitāti. Vakcīnu ražotāji arī turpmāk būs atbildīgi un viņiem būs jāuzrauga savu vakcīnu ietekme ilgtermiņā pēc to ievadīšanas.

Ja ir pietiekami daudz ticamu pierādījumu, lai parādītu, ka Covid-19 vakcīna atbilst ES augstajiem drošuma un efektivitātes standartiem, ES ieteiks tās izmantojumu neatkarīgi no uzņēmuma, kurš to ir ražojis.

Kremlim pietuvināti avoti melīgi apgalvo, ka ES grauj citu valstu pūliņus. Vakcīnu laišana iekšējā tirgū ir saistīta ar augstiem Eiropas standartiem attiecībā uz drošumu un efektivitāti, kurus noteikusi Eiropas Zāļu aģentūra. Krievijas Covid-19 vakcīna “Sputnik V” patlaban tiek izvērtēta, un tas, vai Eiropas Komisija atļaus šo vakcīnu izmantot ES, būs atkarīgs no Eiropas Zāļu aģentūras ieteikuma.

Turklāt Kremļa atbalstītām Eiropā un ārvalstīs īstenotām dezinformācijas kampaņām ir sena vēsture, kuru EUvsDisinfo ir labi dokumentējis. Tā, piemēram, ir atklātas Kremlim pietuvinātas personas, kas Latīņamerikā popularizēja vakcīnu “Sputnik V”, vienlaikus aģitējot pret citām vakcīnām.

Faktiski ES būtu gatava lietot vakcīnu, kas izstrādāta jebkurā pasaules valstī, ja vien tā ievēro augstos Eiropas drošuma un efektivitātes standartus, ko noteikusi Eiropas Zāļu aģentūra.

 

Covid-19 – faktu nošķiršana no izdomājumiem

Īsti nezināt, ko domāt par dažām ziņām, ko lasāt? Lūk, fakti!

Syiringe

Lielākā daļa zinātnieku un politikas veidotāju atzīst, ka pārvietošanās ierobežojumi ļauj glābt dzīvības, bet arī to, ka tie nav ilgtermiņa risinājums, lai cīnītos pret pandēmiju.

ES un visas tās dalībvalstis vienmēr priekšplānā liek cilvēku veselību un iztiku. Pandēmijas gaitā vairums Eiropas valstu bija spiestas ieviest īslaicīgu “lokdaunu”, jo bija daudz jaunu saslimšanas gadījumu. Visu interesēs ir panākt, ka pārvietošanās ierobežojumu (ja tādi tiek ieviesti) darbības laiks ir pēc iespējas īsāks, bet tas ir iespējams tikai tad, ja tiek sasniegts vēlamais efekts: jaunu inficēšanās gadījumu skaita būtisks samazinājums. Koronavīrusa izplatības apturēšana ir atkarīga arī no tā, kā iedzīvotāji ievēro pamatnostādnes attiecībā uz koronavīrusu, tādas kā masku valkāšana publiskās vietās un fiziskā distancēšanās.

Politikas veidotāji un zinātnieki apzinās, ka pārvietošanās ierobežojumi ir dārgi un nav noturīgs ilgtermiņa risinājums, jo tie nesamērīgi skar nabadzīgos iedzīvotājus, ģimenes ar maziem bērniem un darba ņēmējus, kuri nevar strādāt no mājām. Tie rada lielu slogu ekonomikai un kaitē cilvēku garīgajai veselībai un labklājībai. Dažās situācijās ir vajadzīgi pagaidu pārvietošanās ierobežošanas pasākumi, lai veselības aprūpes dienestiem dotu pietiekami daudz laika panākt, ka situācija tiek kontrolēta un ļaunākais scenārijs tiek novērsts.

Tā kā koronavīruss izplatās sīku pilienu veidā un aerosolu pārnesē arī lielākos attālumos, jo īpaši nepietiekamas ventilācijas apstākļos, kontaktu ierobežošana starp cilvēkiem ir visdrošākais veids, kā pārraut infekcijas ķēdes. Ja ļausim koronavīrusam arī turpmāk nekontrolēti izplatīties, veselības aprūpes pakalpojumi galu galā tiks pārslogoti, un tas varētu novest pie augstākas mirstības.

icon medical

Uzmanieties no ziņu virsrakstiem internetā par to, ka esot atrasts “brīnumlīdzeklis”

Sekošana nezināmu vai neuzticamu avotu sniegtiem medicīniskiem padomiem var apdraudēt jūsu veselību. Atcerieties, ka visas vakcīnas, kuras Eiropas Komisija ir apstiprinājusi, ir redzamas īpašā tīmekļvietnē “Drošas Covid-19 vakcīnas eiropiešiem”. Tur uzskaitītās vakcīnas tika apstiprinātas pēc rūpīga novērtējuma, ko veica Eiropas Zāļu aģentūra, kura pašlaik novērtē arī citu farmācijas uzņēmumu izstrādātās vakcīnas. Jums vajadzētu būt piesardzīgam attiecībā uz ikvienu, kas apgalvo, ka viņam ir zināma koronavīrusa ārstēšanas metode, ko nav apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra vai kuru jums nav ieteikušas jūsu valsts veselības iestādes. Ja jūs tiem neuzticētos normālos apstākļos — neuzticieties arī tagad!

Pirms dalāties ar sociālajos medijos atrasto informāciju par ārstēšanas veidiem, padomājiet divreiz. Skatiet uzticamus avotus un salīdziniet paziņojumus par jaunumiem. Viens no šādiem piemēriem ir diskusija par hidroksihlorhīnu (zāles, ko izmanto malārijas profilaksei un ārstēšanai). Lai gan kontrolēto pētījumu rezultāti liecina, ka zāles ir neefektīvas pret koronavīrusu, šim tematam ir pievērsta liela uzmanība. Nelietojiet patvaļīgi šīs zāles vai citus “brīnumainus ārstniecības līdzekļus”. Skatiet Eiropas Zāļu aģentūras tīmekļa vietni, lai sekotu līdzi informācijai par visiem potenciālajiem Covid-19 ārstēšanas veidiem un zālēm.

mobile phone icon

Koronavīruss var izplatīties tikai no cilvēka uz cilvēku ar pilieniem, ko cilvēki izšķauda, izklepo vai izelpo, – nevis ar mobilajiem tīkliem.

Internetā arvien plašāk izplatās mīts, ka koronavīrusa pandēmijā vainojama jauno 5G tīklu ieviešana. Tas vienkārši ir nepatiesi. Sazvērestības teorijas sasaista 5G un koronavīrusu, iespējams, tāpēc, ka tie abi ir relatīvi jauni un ar neapbruņotu aci nav saredzami. 5G ir vienkārši nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkli un, tāpat kā pašreizējie 4G tīkli, nevar mijiedarboties ar vīrusu. 5G izmanto radioviļņus, lai savienotu dažādas ierīces, un tas nepārnēsā vīrusu, kas izdzīvo tikai šķidruma pilienos. Vēl viens pārliecinošs arguments pret šo mītu ir tas, ka koronavīruss ir izplatījies visā pasaulē, bet 5G tīkli vēl nav izvietoti visur. Daudzas valstis, kurās nav 5G tīklu, ir pieredzējušas lielus koronavīrusa uzliesmojumus. Starp koronavīrusa uzliesmojumiem un 5G ieviešanu gluži vienkārši nav nekādas saistības.

Cilvēku aizsardzība ir galvenā ES prioritāte, tāpēc ES ekspozīcijas robežvērtības tiek noteiktas pēc principa, ka profilakse ir labāka par ārstēšanu. Patiesībā ES ekspozīcijas robežvērtības plašai sabiedrībai, arī attiecībā uz 5G, ir 50 reižu zemākas (pēc pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem) par tām, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību. Visām 5G iekārtām jāatbilst šiem neticami augstajiem standartiem, iekams tās drīkst darboties. Ja 5G apdraudētu Eiropas cilvēku veselību un labsajūtu, ES nebūtu ieteikusi to izmantot un dalībvalstis to būtu aizliegušas.

Icon with three people holding hands under the globe

Eiropas Savienībai ir saskaņots plāns Eiropas atveseļošanai, kas atbalsta iedzīvotājus un uzņēmumus, vienlaikus turpinot pievērst uzmanību veselībai

ES savas pūles koncentrē uz to, lai tiktu atsākta saimnieciskā darbība un veidota taisnīgāka, zaļāka, digitālāka Eiropa. Atveseļošanas plāns, kura kopējais budžets ir 1,8 triljoni eiro, palīdzēs Eiropai atgūties no krīzes un atbalstīs daudzas Eiropas nozares pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas. Tas ietver tādas nozīmīgas programmas kā “Next GenerationEU”, kas nodrošinās, ka atveseļošanās ir noturīga, iekļaujoša un taisnīga visiem, tostarp lauku apvidiem un tiem, kurus smagi skārusi krīze. Instruments “NextGenerationEU”, kas tika izveidots ar visu dalībvalstu dalību, uzlabos saimniecisko darbību visā ES. Līdzekļus varēs saņemt tad, ja tiks veiktas ekonomikas reformas, tomēr nenosakot stingru ekonomisko politiku.

ES arī vēlas nodrošināt, lai pilsoņi varētu turpināt ceļot pa Eiropu, nepakļaujot sevi inficēšanās riskam. “Re-open EU”, tīmekļa platforma, kas sākotnēji tika izveidota, lai palīdzētu eiropiešiem ceļot pandēmijas laikā, tika pārveidota par vienas pieturas aģentūru informācijai par veselības pasākumiem, ierobežojumiem un ceļošanas iespējām visā ES. ES un dalībvalstis par prioritāti izvirza iedzīvotāju drošību un labklājību.

Syiringe

Aiz centieniem apturēt pandēmiju nav nekādas sazvērestības — zinātnieki cenšas izstrādāt visiem pieejamu vakcīnu

Ja dzirdat sazvērestības teoriju, kas visās mūsu likstās vaino kādu vispārpieņemtu grēkāzi, padomājiet vēlreiz — vai tiešām tam var ticēt. Sazvērestības teorijas parasti ir aizraujošas, jo piedāvā ļoti vienkāršotas un absolūtas atbildes uz kompleksiem jautājumiem. Tām ir paredzams formāts, un tās koncentrējas uz acīmredzamu, viegli identificējamu “ienaidnieku”. Šo teoriju pamatā parasti ir viena paredzama shēma, kas tiek replicēta dažādos scenārijos, mainoties vien teorijas centrā esošajam “galvenās lomas izpildītājam”. Neļaujiet sevi apmuļķot ar šādiem pārlieku vienkāršotiem un neiespējamiem risinājumiem pašreizējai veselības krīzei.

Vienā no šādām teorijām — bez jebkādiem pamatojošiem pierādījumiem — ir apgalvots, ka Bils Geitss koronavīrusu ir radījis kaut kādas zemiskas shēmas ietvaros. Tas acīmredzami nav tiesa. Bila un Melindas Geitsu fonds jau izsenis ir cīnījies, lai pasaulē tiktu izskaustas bīstamas slimības, tādas kā poliomielīts. Lai izskaustu koronavīrusu, šis fonds ir ziedojis 125 miljonus ASV dolāru neatkarīgiem starptautiskiem centieniem izstrādāt un ieviest koronavīrusa diagnostikas un terapijas metodes un vakcīnas. Šis fonds arī aktīvi ziedoja un atbalstīja līdzekļu vākšanas maratonu, ko Eiropas Komisija sāka 4. maijā pret koronavīrusu vērsto globālo darbību ietvaros. Šajā pasākumā no donoriem visā pasaulē tika reģistrēti solījumi nodrošināt 15,9 miljardus eiro, kas palīdzēs finansēt koronavīrusa diagnostikas un ārstēšanas metožu un vakcīnu izstrādi un vispārēju ieviešanu. Protams, visām koronavīrusa vakcīnām pirms apstiprināšanas būs jāiziet stingri klīniskie izmēģinājumi.

icon data protection

ES ir vieni no stingrākajiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem pasaulē. Koronavīruss šajā ziņā neko nemaina.

Digitālās tehnoloģijas var aizsargāt un glābt dzīvības. Brīvprātīgām koronavīrusa izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm var būt nozīmīga loma visos krīzes posmos un jo īpaši tagad, kad atkal pieaug jaunu saslimšanas gadījumu skaits. Tās papildina testēšanu, kas tiek intensificēta. Šādas lietotnes var palīdzēt apturēt vīrusa izplatīšanos, pārraujot pārneses ķēdes un brīdinot lietotājus, kuri atrodas ļoti tuvu inficētai personai. Visām koronavīrusa kontaktu izsekošanas lietotnēm jābūt brīvprātīgām, pārredzamām, drošām, jādarbojas pāri robežām un pilnībā jāievēro cilvēku privātums.

Lai veicinātu kontaktu izsekošanas lietotņu pienācīgu darbību, Komisija vieso sadarbspējas vārteju. Tā ir digitāla infrastruktūra, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka nacionālie lietotņu serveri var savā starpā nosūtīt informāciju. Šis risinājums, kas aptver lielāko daļu no ES ieviestajām izsekošanas lietotnēm, palīdzēs gan ceļotājiem, kuri dodas darījumu braucienos, gan tūristiem droši ceļot Eiropā pandēmijas apstākļos.

disinfo

Sejas maskas jums palīdz saglabāt veselību, ir pilnīgi drošas, un tās ir pareizi jālieto un jāiznīcina.

Mēs visi vēlamies pasargāt sevi no koronavīrusa, un maskas, ja tās lieto pareizi, var mums palīdzēt saglabāt drošību un veselību pandēmijas laikā. Tās var būtiski ierobežot koronavīrusa izplatīšanos, jo īpaši slēgtās telpās. Jums, iespējams, nav nekādu simptomu arī tad, ja esat inficēts. Tādā gadījumā sejas maska var pasargāt citus.

Maskas papildina citas preventīvas metodes, kā roku mazgāšana un sociālā distancēšanās, un pašas par sevi nevar garantēt pilnīgu aizsardzību. Tās ir jānēsā un jānoņem pareizi. Sejas maskas pareiza valkāšana pati par sevi neizraisa hipoksiju (skābekļa trūkumu) vai hiperkapniju (saindēšanos ar oglekļa dioksīdu). ES gādā, lai sejas maskām, kas tiek izplatītas caur ES atbalsta mehānismiem, būtu pietiekami laba kvalitāte, pateicoties pirms piegādēm veiktiem testiem.

icon magnified virus

Koronavīruss var inficēt ikvienu un radīt sarežģījumus pat tad, ja cilvēki ir zema riska grupā.

Katrai paaudzei Eiropā ir nācies piedzīvot kādu lielu problēmu vai apdraudējumu — mūsu paaudzei tas ir Covid-19. Šis koronavīruss ir tik bīstams tāpēc, ka tas ir ļoti infekciozs. Ikviens var inficēties, un tas var izraisīt smagas komplikācijas.

ES priekšplānā ir izvirzījusi iedzīvotāju dzīvību un labklājību – tā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai koordinētu un izplatītu informāciju, un liek lietā visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai palēninātu izplatību un rastu risinājumus. Mēs nezinām pašreiz, kā pandēmija attīstīsies, bet mums jābūt gataviem dažādiem scenārijiem.

Saslimt var gan jauni, gan veci, ja neievēro iestāžu ieteikumus. Turklāt joprojām nezinām, kāda ir vīrusa ietekme ilgtermiņā. Zinātniskie pētījumi joprojām turpinās, un mums vienkārši nav pietiekami informācijas par vīrusu, lai novērtētu, cik lielu kaitējumu tas var nodarīt. Mēs zinām tikai to, ka no tā var ciest ikviens.

Taču ikviens var palīdzēt samazināt šī vīrusa izplatību: rūpīgi mazgāt rokas, neaiztikt seju, ievērot fizisko distancēšanos sabiedriskās vietās un izolējoties, ja ir simptomi.

icon data protection

Visi Eiropā pieņemtie ierobežojošie pasākumi ir īslaicīgi un nenorāda uz demokrātijas vai Eiropas vērtību beigām.

Sociālā distancēšanās un Covid-19 pamatnostādņu ievērošana palīdz glābt dzīvības un aptur koronavīrusa izplatīšanos. Šo pasākumu pamatā ir jaunākie zinātniskie atzinumi un dati, kas ir pieejami lēmumu pieņēmējiem katrā dalībvalstī. Valstu valdības un Komisija arī apzinās psiholoģisko un ekonomisko slogu, ko šie pārvietošanās ierobežojumi rada iedzīvotājiem, un ir apņēmības pilnas pēc iespējas ātrāk panākt kontroli pār situāciju un atkal atvērt ES.

Tādas Eiropas pamatvērtības kā pārvietošanās brīvība un vārda brīvība ir Eiropas Savienības darbības principa un dzīvesveida neatņemama sastāvdaļa, šajā krīzes laikā tās ir jo svarīgākas. Noslēdzes (“lokdauna”) pasākumi neliecina par šo vērtību beigām vai kompromisu to sakarībā, bet ir nepieciešami, lai reaģētu uz jaunu Covid-19 slimnieku skaita straujo pieaugumu, kas novērots šīs pandēmijas gaitā. Katru reizi, kad jaunu gadījumu skaits samazinās līdz pieņemamam līmenim, pagaidu ierobežojumus atceļ un eiropieši var atsākt parasto pārvietošanos. Šos pasākumus veic dalībvalstis, lai reaģētu uz īpaši smagām situācijām. ES ir apņēmusies nodrošināt, ka šajā sarežģītajā laikā šīs vērtības tiek godātas visā ES teritorijā.

robot

Ir vajadzīgi tālāki pētījumi, lai apstiprinātu Covid-19 pandēmijas izcelsmi.

Savstarpējā sadarbība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, cīņā pret koronavīrusu solidarizējoties ar valstīm visā pasaulē. Dezinformācija un nepamatotas apsūdzības saistībā ar koronavīrusa rašanos var viegli kaitēt vitāli svarīgiem starptautiskiem atbalsta tīkliem un apdraud dzīvības. ES atbalsta globālos centienus noskaidrot pandēmijas izcelsmi, piemēram, tos, kas tiek ieguldīti saistībā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālo pētījumu par koronavīrusa izcelsmi.

Slimību Covid-19 izraisa koronavīrusa celms (kas pats ir vīrusa veids), saukts par Sars-CoV-2, un par šo vīrusu PVO tika paziņots 2019. gada 31. decembrī Uhaņā (Ķīnā). Koronavīrusi izraisa elpceļu slimības, un tos var pārnest no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Mēs nezinām pilnīgi skaidri, kur šis vīruss radies. Tomēr PVO globālajā pētījumā par koronavīrusa izcelsmi norādīts, ka ir iespējams un ticams, ka Covid-19 ir izplatījies, cilvēkam nonākot tiešā kontaktā ar šo vīrusu nēsājošu dzīvnieku. Balstoties uz pieejamiem pierādījumiem, ir ļoti maz ticams, ka noticis negadījums Uhaņas Virusoloģijas institūtā. Tomēr ir vajadzīgi tālāki pētījumi, lai noskaidrotu Covid-19 izcelsmi, jau iepriekš neizslēdzot nevienu no varbūtībām.

Ir jāuzdod svarīgi un nepieciešami jautājumi par ziņošanu un rīcību saistībā ar šo uzliesmojumu, un nepamatota citu vainošana šīs slimības izraisīšanā pašreizējo situāciju neuzlabos. Tikai kopā Eiropa un pārējā pasaule var pārvarēt koronavīrusa pandēmiju. Par veselību visā pasaulē atbildīgi ir visi. Ikviens noklusējums vai kavēšanās dalīties ar informāciju par sabiedrības veselību var izraisīt negatīvas sekas visā pasaulē.

Small icon showing a radio signal inside a speech bubble

Kaut arī ES cieši un konstruktīvi sadarbojas ar saviem kaimiņiem, mēs vienmēr sastapsimies ar kaitējošu dezinformāciju un tās avotiem

Dezinformācija kaitē mūsu spējai pieņemt labus lēmumus. Pretrunīga informācija samulsina, un mēs zaudējam spējas spriest. Sekas var būt postošas – tiek apdraudēta cilvēku drošība, iedragāta uzticība valdībām un plašsaziņas līdzekļiem, vājināta mūsu ietekme pasaulē utt. Dezinformācija jo sevišķi bīstama mums ir stresa brīžos. Dažs labs cenšas mūs satriekt ar koronavīrusa pandēmiju tad, kad esam bezspēcīgā stāvoklī.

EUvsDisinfo analītiķi konstatējuši, ka nepatiesa informācija un apgalvojumi tiek aktīvi izplatīti visā pasaulē, lai vairotu apjukumu un neuzticēšanos Eiropas reakcijai uz koronavīrusu. Ārvalstu rīcībspēki, t. sk. atsevišķas trešās valstis, it īpaši Krievija un Ķīna, ir rīkojušas mērķorientētas ietekmēšanas operācijas un dezinformēšanas kampaņas par koronavīrusu Eiropas Savienībā, tās kaimiņvalstīs vai pasaules mērogā, mēģinot graut demokrātiskas diskusijas un saasināt sabiedrības polarizāciju, kā arī uzlabot savu tēlu koronavīrusa kontekstā. Vislabākā reakcija uz šādiem mēģinājumiem ir atmaskot melus, identificēt vaininiekus un pašiem jau laikus un bieži atspoguļot patiesību. Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un EĀDD ceļ gaismā šādu praksi un informē par to.

icon worldwide

Vīrusiem nerūp, no kurienes esam. Tiem nerūp, kāda ir mūsu ādas krāsa vai kas ierakstīts mūsu pasē.

Daudzviet pasaulē ļaudis mēģina slimībā vainot kādu citu – to sauc par eiropiešu vīrusu, par ķīniešu vīrusu, par amerikāņu vīrusu. Koronavīruss izplatās no cilvēka uz cilvēku ar pilieniem, inficētajai personai šķaudot, klepojot vai izelpojot, un to neizplata kāda viena konkrēta personu grupa. Ja lasāt, ka migranti vai konkrētas etniskās grupas mērķtiecīgi izplata vīrusu, varat būt droši, ka šādiem apgalvojumiem nav nekāda zinātniska pamatojuma. Patiesībā šis koronavīruss ir globāla krīze, kuru atrisināt var tikai ar globālu solidaritāti.

Shield

ES atbalsta dalībvalstu ieguldījumus sabiedrības veselībā

ES atbalsta svarīgus ieguldījumus sabiedrības veselībā, un tās fiskālie noteikumi nekad nav prasījuši samazinājumus šajā jomā. Eiropā iedzīvotāji un viņu veselība ir pirmajā vietā, un publiskie izdevumi veselības aprūpē lielākajā daļā ES valstu pēdējo desmit gadu laikā ir palielinājušies. Tā ir politika, ar ko Eiropas Savienība vienmēr izcēlusies pasaulē. ES nesen nāca klajā ar plānu, kura mērķis ir palīdzēt valstīm pārvarēt krīzi, ļaujot elastīgāk piemērot noteikumus, lai valstis varētu atvēlēt vairāk resursu neatliekamās palīdzības pakalpojumiem un koncentrēt savus pūliņus uz vissvarīgāko — iedzīvotāju aizsardzību.

Arī tas nav nekas jauns — kopš 2008. gadā piedzīvotās finanšu krīzes ES ir ieviesusi daudzas finanšu iniciatīvas, kas atbalsta visas dalībvalstis – it sevišķi tās, kuras krīze skāra vissmagāk, kā Grieķija, Spānija un Itālija. Tādu valstu veselības aprūpes sistēmām kā Grieķija šīs reformas nekaitēja. Gluži otrādi, ES ekonomikas korekciju programma ir palīdzējusi šajā valstī nostiprināt vispārējo veselības apdrošināšanu un visaptverošu veselības aprūpes sistēmu. Investīciju plāns ir ne vien atbalstījis mazos uzņēmumus, pētniecību un inovāciju un ar klimatu saistītus projektus, bet arī palīdzējis finansēt daudzus veselības nozares projektus, piemēram, jaunu vēža terapiju izstrādi un slimnīcu paplašināšanu un modernizēšanu. Komisija arī iesniedza ES veselības programmu EU4Health, lai pastiprinātu ES pasākumus pret pandēmijām. Programmas budžets ir 5,1 miljardi eiro, kas nodrošinās finansējumu ES valstīm, veselības aizsardzības organizācijām un NVO.

law icon

ES rūpējas par lietām, par kurām tā ir atbildīga, lai valdības var koncentrēties uz savām prioritātēm.

Nacionālo likumu un lēmumu pieņemšana, lai cīnītos pret koronavīrusu, ir vienīgi dalībvalstu ziņā un, atsevišķās dalībvalstīs, — atsevišķu reģionu ziņā. Eiropas Komisijai nav tiesību iejaukties nacionālajos tiesību aktos un lēmumos tādās jomās kā veselība. No otras puses, ES kompetencē ir ES politikas formulēšana un ātras, labi koordinētas Eiropas mēroga iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst krīzi sadarbībā ar dalībvalstīm. Piemēram, lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli un slēgt valsts robežas pieņem valsts līmenī, savukārt lēmumu mobilizēt 100 miljonus eiro, lai izstrādātu vakcīnu, jaunas ārstēšanas metodes un diagnostikas testus, pieņem ES līmenī ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros. Tas papildina Komisijas pašreiz apsolītos 15,9 miljardus eiro globālās reaģēšanas uz koronavīrusu iniciatīvai, ko 4. maijā uzsāka priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Neļaujiet botiem sevi apmuļķot

 

Ziņošana tīmekļvietnēm par dezinformāciju un maldinošu informāciju

Tīmeklī cirkulējošā nepareizā un maldinošā informācija par vakcīnām pret Covid-19 apdraud mūsu spēju atgūties no pandēmijas. Dezinformācija un nepareiza informācija par vakcīnām mazina iedzīvotāju uzticēšanos medicīnas zinātnei un mediķiem. Tāpēc ir svarīgi, lai visi dotu ieguldījumu un vērstos pret nepareizu informāciju.

Varat palīdzēt ierobežot nepareizas informācijas izplatību, ziņojot par tiešsaistes saturu, kas, jūsuprāt, ir nepareizs vai maldinošs. Lai jums palīdzētu to darīt, PVO ir izveidojusi tīmekļlapu, kurā parādīts, kā varat ziņot par nepareizu vai maldinošu saturu sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

Ziņošana par dezinformāciju un maldinošu informāciju

 

Sazvērestības teoriju atpazīšana

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos ir savairojušās bīstamas sazvērestības teorijas, kas izplatās galvenokārt internetā. Šīs teorijas piedāvā kaitīgus, aiz matiem pievilktus izskaidrojumus, kur šis vīrus cēlies un kurš vainojams pie tā izplatīšanās. Lai vērstos pret sazvērestības teoriju negatīvo ietekmi, Eiropas Komisija un UNESCO īsteno visaptverošu pieeju, tostarp publicē virkni izglītojošu infografiku, kuras iedzīvotājiem palīdz sazvērestības teorijas pamanīt un atspēkot.

Uzzināt vairāk

Uzmanieties no krāpšanas tiešsaistē

Uzmanieties no krāpniekiem tiešsaistē, kuri piedāvā līdzekļus, kas, kā viņi apgalvo, palīdz izvairīties no inficēšanās ar Covid-19 infekciju vai ārstēt šo slimību. Negodīgi tirgotāji var reklamēt un censties pārdot tādus ražojumus kā aizsargmaskas vai roku dezinfekcijas līdzekļi, kas – kā viņi apgalvo – var novērst saslimšanu ar infekcijas slimību vai to izārstēt, taču šie ražojumi var būt viltoti, un jūs varat kļūt par krāpnieku upuriem. Šeit jūs varat atrast padomus, kā atpazīt iespējamu krāpšanos un izvairīties no tās.

2021. gada 2. martā Komisija publicēja gada ziņojumu par ES ātrās brīdināšanas sistēmu “Safety Gate”, ar kuras palīdzību no tirgus tiek izņemtas bīstamas nepārtikas preces.

“Safety Gate” dokumenti

 

Tiešsaistes resursi un rīki

Iepazīstieties ar tiešsaistes resursiem un rīkiem, ko var izmantot audzēkņi, skolotāji un citi pedagogi Covid-19 uzliesmojuma laikā.

Vietnē “Medium” lasiet mūsu ierakstu par 5 noderīgām lietām, kas jāzina par koronavīrusu