Finansējuma veidi

Finansējuma veidi var būt dažādi: dotācijas, finanšu instrumenti (aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls), subsīdijas, trasta fondi, godalgas un iepirkumi (līgumi, kas noslēgti starp publisku personu un trešām personām). Īstenošanas noteikumi attiecībā uz visu veidu finansējumu paredzēti Finanšu regulā.

Dotācijas

Dotācijas ir tiešas finanšu iemaksas no Eiropas Savienības budžeta, ko piešķir trešām personām (parasti bezpeļņas organizācijām), kas veic darbības, kuras saskan ar ES politiku. Šo finansējuma veidu parasti centralizēti pārvalda Eiropas Komisija, vai nu tieši ar savu struktūrvienību starpniecību, vai netieši ar ES aģentūru, izpildaģentūru vai valstu aģentūru starpniecību.

Dotācijas veido lielu daļu no Eiropas Savienības izdevumiem un iedalās divās plašās kategorijās:

  • dotācijas, kas ļauj finansēt pasākumus, kuriem būtu jāpalīdz sasniegt kādu mērķi kādas ES politikas jomas ietvaros
  • dotācijas, ar ko finansē tādu organizāciju operatīvos izdevumus, kuras īsteno kādu mērķi Eiropas vispārējās interesēs vai mērķi, kas ir daļa no ES politikas

Dotācijas sedz izmaksas, kas saņēmējiem faktiski radušās, īstenojot attiecīgās darbības. Ar šīm dotācijām finansēto darbību rezultāti pieder dotāciju saņēmējiem.

Finanšu instrumenti

Finanšu instrumenti ir pasākumi konkrētu Eiropas Savienības politikas mērķu finansiālam atbalstam, kurus nodrošina kā papildfinansējumu no budžeta.

Šie instrumenti var būt kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi vai garantijas vai citi riska dalīšanas instrumenti, un attiecīgos gadījumos tos var apvienot ar dotācijām. Finanšu instrumenti var:

  • radīt finanšu sviras efektu, t.i., vairot ierobežotus budžeta resursus, piesaistot privātos un publiskos līdzekļus, kas paredzēti tam, lai atbalstītu ES politikas mērķu sasniegšanu
  • radīt sviras efektu attiecībā uz ES politiku, t.i., pamudināt pilnvarotās struktūras un finanšu starpniekus, kuru intereses saskan ar ES, īstenot mērķus, ko nosaka ES politika
  • radīt institucionālu sviras efektu, t.i., dot iespēju gūt labumu no dažādu ES politikas īstenošanā iesaistīto dalībnieku zinātības

Turklāt šie instrumenti, kas ieviesti partnerībā ar publiskām un privātām iestādēm, ir veids, kā novērst tirgus nepilnības ārējā finansējuma nodrošināšanā (piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem jeb MVU) un novērst varbūtēju privātā finansējuma izstumšanu.

Trasta fondi

Trasta fonds ir kolektīvas finansēšanas mehānisms, ar kuru vairāki līdzekļu devēji kopīgi finansē kādu projektu pēc tam, kad ir vienojošies par mērķiem un atskaitīšanās formātiem. Katram ES trasta fondam ir sava valde, kas lemj par to, kā izmantojami apvienotie resursi. ES trasta fondi darbojas kolektīvi ES un visu attiecīgo fondu finansēšanā iesaistīto personu vārdā.

Vairāk par ES trasta fondiem un līdzekļu sadalījumu.

Balvas

Balvas ir finanšu līdzekļi, ko piešķir kā balvu konkursa rezultātā. Piešķirot balvas, ES iestādes:

  • izsaka atzinību par izciliem sasniegumiem un darbu
  • stimulē investīcijas – veicināšanas balvas ir paredzētas, lai stimulētu ieguldījumus noteiktā virzienā, un tiek piešķirtas jo īpaši programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros

Subsīdijas

Subsīdijas ir liela daļa no finansējuma, kas tiek piešķirts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Lauksaimniekiem cita starpā tiek piešķirti tieši maksājumi skaidrā naudā, kuru mērķis ir atbalstīt viņu ienākumus. Subsīdiju mērķis ir arī samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības ES nabadzīgākajos reģionos. Ar ES Kohēzijas fonda starpniecību tiek piešķirtas subsīdijas, lai palīdzētu finansēt projektus, kas saistīti ar infrastruktūru un vides aizsardzību.

Publiskā iepirkuma līgumi

Publiskie iepirkumi ir līgumi, kurus noslēgusi konkrēta iestāde (ES iestāde vai vietējā iestāde dalībvalstī) par pakalpojumu sniegšanu, piegādēm vai būvdarbu veikšanu pret samaksu.

Kā likums publiskais līgums nepārprotami atšķiras no dotācijas:

  • publiska iepirkuma gadījumā līgumslēdzēja iestāde saņem tai vajadzīgo preci vai pakalpojumu par samaksu
  • dotācijas gadījumā finansiālie līdzekļi tiek piešķirti vai nu kādam projektam, ko īsteno ārēja organizācija, vai tieši šai ārējajai organizācijai, tāpēc ka tās darbības saskan ar ES politikas mērķu sasniegšanu.

Ja interesē publiskā iepirkuma līgumi, skatiet uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.

Projekta partneru meklēšana

ES finansētie projekti lielākoties ir saistīti ar sadarbību starp dažādu ES valstu vai asociēto valstu organizācijām. Ir vairāki meklēšanas rīki, kas palīdz atrast piemērotus partnerus.

Kas var būt projekta partneris?

Par partneri var būt ikviens uzņēmums, struktūra vai nevalstiska organizācija neatkarīgi no to atrašanās vietas, ja vien tie ir finansiāli stabili un gana kompetenti, lai veiktu projekta priekšlikumā aprakstītos uzdevumus.

Tomēr visiem potenciālajiem partneriem ir jāsniedz pierādījumi, kuri apliecina darbības un finanšu stabilitāti, kas ļauj izpildīt priekšlikumā noteiktos projekta uzdevumus.

Partneru meklēšana

Varat meklēt partnerus pašu spēkiem, taču dažādi pakalpojumi jums var palīdzēt publicēt jūsu sadarbības piedāvājumus vai atrast struktūras, kuras ir gatavas piedalīties priekšlikumos.

Portāls Iepirkuma “Finansējums un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus” satur informāciju par programmām, kam fondu pārvaldība ir tieša. Partneru meklēšanas rīks jums palīdz daudzo agrāko ES projektu dalībnieku vidū atrast partneri jūsu projektam. Tas jums dod iespēju izvēlēties organizāciju atkarībā no diviem kritērijiem: tās profils un tās agrākā dalība.

Jūs varat arī atrast partnerus, konsorcija statusā atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus Vairāk par šīm divām metodēm lapā Kā piedalīties.

Atkarībā no attiecīgās finansējuma programmas arī nacionālie kontaktpunkti sniedz atbalsta pakalpojumus, piedāvājot izvērstus partneru profilus un aktīvus partnerību pieprasījumus.

Partneru meklēšanā jums palīdz šāda specifiska informācija un pakalpojumi: