Pārskats

Tā kā Eiropas Savienība (ES) ir viens no lielākajiem graudaugu ražotājiem un tirgotājiem pasaulē, tā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros atbalsta savus lauksaimniekus ar ienākumu atbalstu, tirgus intervences un tirdzniecības politikas pasākumiem. Lai atbalstu pilnībā atsaistītu jeb panāktu, ka maksājumi vairs nav saistīti ar saražoto apjomu, tas vairs netiek piešķirts atkarībā no tā, kas vai cik daudz tiek saražots.

Dažādās laukaugu kultūras tagad ir integrētas vienā kopējā tirgus organizācijā, un ES politika aptver tikai divas galvenās jomas:

  • Eiropas Komisijas intervence un privātās uzglabāšanas atbalsts
    Graudaugu un rīsu iepirkšana glabāšanai intervences krājumos sākotnēji tika ieviesta, lai aizsargātu lauksaimniekus no zemām tirgus cenām, bet tagad to izmanto tikai ārkārtas gadījumos, lai veidotu lauksaimniekiem drošības tīklu.
  • tirdzniecības pasākumi
    Katru gadu no ES kviešu kultūrām tiek eksportēti apmēram 20 %, un lielos daudzumos tiek importētas eļļas augu sēklas, dzīvnieku barība un rīsi. Šajās nozarēs var pieprasīt importa un eksporta licences, kā arī tirdzniecības tarifa maksājumus. Tomēr saskaņā ar saistībām, ko ES uzņēmusies Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ir ieviestas vairākas fiksēta tarifa importa kvotas ar zemāku vai nulles nodokli.

Graudaugi

Vairāk nekā puse no ES audzētajiem graudaugiem ir kvieši. Atlikušos aptuveni 50 % veido kukurūza un mieži — katrs veido aptuveni vienu trešdaļu, bet vēl viena trešdaļa ir dažādi graudaugi, ko audzē mazākā daudzumā, piemēram, rudzi, auzas un speltas kvieši.

Eiropas Savienībā graudaugus galvenokārt, gandrīz divas trešdaļas, izmanto dzīvnieku barībai, vienu trešdaļu cilvēku patēriņam un tikai 3 % — biodegvielai.

Eļļas augu sēklas un proteīnaugi

Eiropas Savienībā galvenās eļļas augu sēklas ir rapšu sēklas (59 %), kam seko saulespuķu sēklas un sojas pupas. Attiecībā uz eļļas augu sēklām īpašu atbalsta pasākumu nav; divas trešdaļas no Eiropā ik gadu patērētā eļļas augu sēklu apjoma tiek ražotas ES. Tomēr ES importē aptuveni pusi no eļļas augu sēklām, ko gadā izmanto dzīvnieku barībā, un importa tarifi ir noteikti nulles apmērā.

Eļļas augu sēklas izmanto pārtikai, dzīvnieku barībai, degvielai un rūpnieciskiem mērķiem. No sasmalcinātām eļļas augu sēklām iegūst augu eļļas un rupja maluma miltus. Augu eļļu parasti izmanto pārtikas rūpniecībā vai biodīzeļdegvielas ražošanā, savukārt eļļas augu sēklu milti ir nozīmīga dzīvnieku barības sastāvdaļa.

Galvenie proteīnaugi, ko audzē ES, ir lauka zirņi, lauka pupas, sīksēklu pupas un lupīnas. Kopš 2012. gada nav īpaša atbalsta proteīnaugiem, un importa tarifi ir noteikti nulles apmērā.

Papildinformācija

Augu izcelsmes proteīnu ražošanas attīstība ES

Rīsi

Eiropas Savienībā audzē aptuveni divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju patērēto rīsu. Pārējo daļu papildina dažādu šķirņu imports, piemēram, no Indijas vai Kambodžas. Neliels daudzums ES rīsu tiek eksportēti.

Juridiskais pamats

Juridisko pamatu graudaugu, eļļas augu sēklu un proteīnaugu, kā arī rīsu nozarē veido tiesību akti par lauksaimniecības produktu tirgus kopīgo organizāciju, graudaugu un rīsu intervenci un tirdzniecību, kā arī horizontālo tirdzniecību.

Papildinformācija

Juridiskais pamats graudaugu, eļļas augu sēklu un proteīnaugu, kā arī rīsu nozarē

Tirgus uzraudzība

ES kultūraugu tirgus novērošanas centrs sniedz dažādus datus un informāciju par graudaugu, eļļas augu sēklu un proteīnaugu nozarēm. Tajā tiek novērotas un analizētas iepriekšējās un pašreizējās tendences pasaules un Eiropas līmenī, ražošana, līdzsvars starp piedāvājumu un pieprasījumu, ražošanas izmaksas, tirgus perspektīvas un citi faktori.

Lauksaimniecības un pārtikas datu portāls sniedz tirgus datus par valstu un ES lauksaimniecību, piemēram, par procesiem, ražošanu, tirdzniecību un tarifa kvotām.

Rīsi un etilspirts

Papildu informācija ir pieejama ES rīsu, importa un eksporta licenču un etilspirta bilanču pārskatā.

Pētījumi

Eiropas Komisija ir veikusi pētījumus (un šādi pētījumi ir arī veikti tās uzdevumā) par īpašām interešu jomām, kas saistītas ar graudaugiem, eļļas augu sēklām, proteīnaugiem un rīsiem.

Komisijas finansēts pētījums par tirgus attīstību un politikas novērtēšanas aspektiem ES augu izcelsmes proteīnu nozarē tika sagatavots 2018. gada novembrī.

Komisijas uzdevumā 2017. gada novembrī tapa pētījums par ES lauksaimniecības preču tirdzniecības uzglabāšanas jaudām un loģistikas infrastruktūru.

Komitejas

Dažādas komitejas, kuru sastāvā ir valdību pārstāvji un kuras vada Eiropas Komisijas pārstāvis, regulāri tiekas, lai nodrošinātu, ka Komisija īstenošanas aktus pieņem ES valstu kontrolē.

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja regulāri tiekas, lai apspriestu tādus jautājumus kā tirgus cenu, produkcijas un tirdzniecības dinamika ES un ārpussavienības valstīs.

Lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu un tūlītēju darījumu tirgu ekspertu grupa pārstāv ES valstis un dažādu Eiropas lauksaimniecības nozaru apvienības, kuru mērķis ir sniegt padomus un īpašās zināšanas Komisijas dienestiem par šādiem jautājumiem:

  • lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu un tūlītēju darījumu tirgu darbība;
  • spēkā esošo ES tiesību aktu un politikas īstenošana;
  • tiesību aktu priekšlikumu un politikas iniciatīvu sagatavošana šajā jomā.

Jaunumi