Lauksaimniekiem paredzētā ienākumu atbalsta mērķi

Eiropas Savienība lauksaimniekiem nodrošina ienākumu atbalstu jeb tā sauktos “tiešos maksājumus”, kuri:

  • funkcionē kā drošības tīkls un padara lauksaimniecību ienesīgāku,
  • garantē nodrošinājumu ar pārtiku Eiropā,
  • palīdz lauksaimniekiem ražot nekaitīgu un veselīgu pārtiku par pieejamu cenu,
  • atalgo lauksaimniekus par tādu sabiedrisko labumu nodrošināšanu, kas brīvā tirgū parasti neatmaksājas, piemēram, rūpes par lauku ainavu un vidi.

Ienākumu atbalstu lauksaimniekiem parasti aprēķina, pamatojoties uz saimniecības platību hektāros. Visām ES valstīm ir pienākums lauksaimniekiem piedāvāt pamata maksājumu, maksājumu par ilgtspējīgu lauksaimniecības metožu izmantošanu (“zaļināšanu”) un maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem. Tā kā šie maksājumi ES dalībvalstīm jānodrošina obligāti, tos bieži sauc par obligātajiem maksājumiem.

Papildus obligātajiem maksājumiem ES valstis var piedāvāt arī citus, maksājumus, kas vērsti uz konkrētām nozarēm vai lauksaimniecības veidiem. Pastāv īpašas shēmas, kas izveidotas, lai palīdzētu mazām un vidējām lauku saimniecībām, gados jauniem lauksaimniekiem, lauksaimniekiem, kas strādā apgabalos, kuros ir dabas ierobežojumi, un/vai grūtībās nonākušās nozarēs.

Saistītā informācija

Pamata maksājums

Zaļināšana

Gados jauni lauksaimnieki

Citas brīvprātīgās atbalsta shēmas

Brošūra “Skaidrojums par KLP: tiešie maksājumi lauksaimniekiem 2015.–2020. gadā”

Atbalsta piesaiste noteikumu ievērošanai

Lielākoties ES ienākumu atbalstu lauksaimniekiem aprēķina:

  • pēc apsaimniekotajiem hektāriem, nevis saražotajiem daudzumiem. Lai palielinātu peļņu, lauksaimniekiem ir jāreaģē uz tirgus prasībām. Šādi, nepiesaistot maksājumus saražotajiem daudzumiem, ES novērš pārtikas pārprodukciju, kas bija vērojama, piemēram, 20. gadsimta 70. un 80. gadu beigās;
  • ņemot vērā vides, augu veselības un dzīvnieku veselības un labturības noteikumu ievērošanu, kas veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību. To dēvē par “savstarpējo atbilstību”. Lauksaimniekiem, kas neievēro ES noteikumus, maksājumi tiek samazināti vai pilnībā apturēti.

Saistītā informācija

Savstarpējā atbilstība

Kāpēc lauksaimniekiem vajadzīgs atbalsts

Vidējie lauku saimniecību ienākumi joprojām ir ievērojami zemāki par vidējiem ienākumiem pārējā ES ekonomikā.

Lauksaimniecība ir riskants un nereti arī dārgs uzņēmējdarbības veids. Daudz vairāk nekā citas nozares to ietekmē laikapstākļi un klimats. Pastāv neizbēgama laika nobīde starp patērētāju pieprasījumu un lauksaimnieku spēju palielināt piedāvājumu: lai izaudzētu vairāk kviešu vai saražotu vairāk piena, vajadzīgs laiks un ieguldījumi. 

ES lauksaimnieki izjūt spiedienu, ko rada augošā pasaules līmeņa tirdzniecība ar pārtikas produktiem un tirgus liberalizācija. Pasaules tirgu attīstība palielina konkurenci, bet tā arī rada jaunas iespējas Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei. Turklāt globalizācija un piedāvājuma un pieprasījuma svārstības pēdējos gados lauksaimniecības produktu tirgus cenas ir padarījušas nestabilākas, un tas lauksaimniekiem rada papildu grūtības.

Šāda uzņēmējdarbības nestabilitāte attaisno publiskā sektora iejaukšanos lauksaimniecības tirgū, jo tā tiek veidots lauksaimnieku ienākumu drošības tīkls.

Kā darbojas ienākumu atbalsts

Katru gadu lauksaimnieki iesniedz atbalsta pieteikumu, kurā deklarē visus saimniecībai piederošos lauksaimniecības zemesgabalus. 

Lai gan noteikumi par ienākumu atbalstu ir iedibināti ES līmenī, katra ES valsts tos īsteno uz vietas. Par lauksaimniekiem paredzētā ienākumu atbalsta pārvaldību un kontroli savā valstī ir atbildīgas attiecīgās valsts iestādes (“dalīta pārvaldība”).

Saskaņā ar ES tiesisko regulējumu, lai ņemtu vērā lauksaimniecības apstākļus, kas dažādās Eiropas Savienības valstīs ir ļoti atšķirīgi, katrai valstij ir dota zināma brīvība izvēlēties veidu, kā šos maksājumus piešķirt. Saskaņā ar ES pārredzamības noteikumiem valstu pārvaldes iestādēm ir jāpublisko KLP maksājumu saņēmēji.

Saistītā informācija

ES pārredzamības noteikumi

Atbalsta nosacījumi

Lai saņemtu ienākumu atbalstu, lauksaimniekiem jāievēro vairāki atbalsttiesīguma nosacījumi.

Parasti uz lauksaimniekiem attiecas šādas prasības:

  • saimniecībai jāatrodas ES teritorijā;
  • jāatbilst minimālajiem kritērijiem, lai pretendētu uz ienākumu atbalstu. Ienākumu atbalsts netiek piešķirts par summām, kas mazākas par 100 līdz 500 eiro (atkarībā no ES valsts), un/vai ja atbalsttiesīgās platības ir mazākas par 0,3 līdz 5 ha;
  • saimniekiem to rīcībā esošajā lauksaimniecības platībā (kas ietver aramzemi, ilggadīgās kultūras un ilggadīgos zālājus) jāveic lauksaimnieciska darbība (lauksaimniecības produktu vai dzīvnieku ražošana, turēšana vai audzēšana utt., kā arī zemes uzturēšana lauksaimniecībai piemērotā stāvoklī);
  • iespējams, pretendentiem jāatbilst “aktīva lauksaimnieka” definīcijai. Aktīva lauksaimnieka definīcijas pamatnosacījums ir nenodarbošanās ar kādu no izslēdzošajiem darbības virzieniem — piemēram, lidostu, ūdensapgādes darbu, nekustamā īpašuma un dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanu, kā arī pastāvīgu sporta un atpūtas laukumu apsaimniekošanu. Līdz 2017. gadam visi ES uzņēmumi, kas nodarbojās ar kādu no izslēdzošajām darbībām, netika uzskatīti par aktīviem lauksaimniekiem, ja vien tie nevarēja pierādīt, ka nodarbošanās ar lauksaimniecību ir viens no to darbības pamatvirzieniem. No 2018. gada šis nosacījums vairs nav obligāts, un to piemēro 9 ES valstis vai reģioni.
  • Eiropas Savienības valstīs, kuras pamata maksājumus īsteno ar maksājumtiesību sistēmu, lauksaimnieks atsaistītajiem ienākumu atbalsta maksājumiem var piekļūt tikai tad, ja viņam ir maksājumtiesības.

Saistītā informācija

ES noteikumi par ienākumu atbalstu lauksaimniekiem

LejupielādētPDF - 157.8 KB
LejupielādētPDF - 518.6 KB

Pieejamā atbalsta apjoms

No ienākumu atbalsta labumu gūst gandrīz 6,3 miljoni lauku saimniecību visā ES, un atbalsts bieži ir nozīmīga daļa no lauksaimnieku ienākumiem. Vidēji rēķinot, pēdējos 10 gados ienākumu atbalsts veidoja gandrīz pusi no lauksaimnieku ienākumiem.

Ienākumu atbalsta pienesums kopējiem ienākumiem var ievērojami atšķirties atkarībā no saimniecības veida, ES valsts vai reģiona.

ES ir izveidojusi mehānismu (tā saukto “ārējo konverģenci”), kura mērķis ir pakāpeniski izlīdzināt atšķirības starp ienākumu atbalsta maksājumiem par hektāru dažādās valstīs, maksājumu attiecīgi palielinot vai samazinot, ir mērķis to tuvināt ES vidējam līmenim.

Ārējā konverģence nozīmē to, ka ES valstīs, kurās vidējais maksājums (eiro par hektāru)

  • ir mazāks par 90 % no vidējā rādītāja, — tas tiek pakāpeniski palielināts (par vienu trešdaļu no starpības starp pašreizējo likmi un 90 % no vidējā rādītāja);
  • ir augstāks par vidējo, — summas tiek koriģētas uz leju.

2018. gada jūnijā Eiropas Komisija ierosināja jaunu KLP satvaru, kas paredz turpināt konverģenci attiecībā uz ienākuma atbalsta līmeņu atšķirībām ES dalībvalstu starpā. Par 50 % tiks samazinātas atšķirības tajās valstīs, kur ES atbalsta summa par hektāru nav 90 % robežās no ES vidējā rādītāja. Tādā veidā Komisija cenšas pildīt apņemšanos nodrošināt ienākumu atbalsta maksājumu taisnīgāku sadalījumu.

Ienākumu atbalsta izmaksas

2018. gadā ienākumu atbalstam no ES budžeta atvēlēja 41,74 miljardus eiro. Šo summu ņēma no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta.

Saistītā informācija

Īsumā par KLP: kas par to maksā

Noteikumi

ES ienākumu atbalstu lauksaimniekiem reglamentē šādi noteikumi:

Jaunumi

Dokumenti

LejupielādētPDF - 1.1 MB
LejupielādētPDF - 1.8 MB
LejupielādētPDF - 1.8 MB
LejupielādētPDF - 2.1 MB
LejupielādētPDF - 3.7 MB
LejupielādētPDF - 1.2 MB
LejupielādētPDF - 2.1 MB
LejupielādētPDF - 2 MB
LejupielādētPDF - 1.9 MB
LejupielādētPDF - 1.6 MB