Tiesību aktu priekšlikumi

Eiropas Komisija 2018. gada 1. jūnijā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) laikposmam pēc 2020. gada. Šo priekšlikumu mērķis ir padarīt KLP spējīgu elastīgāk reaģēt uz tādiem šodienas un rītdienas izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas vai paaudžu maiņa un vienlaikus turpināt palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem, lai lauksaimniecības nozare būtu ilgtspējīga un konkurētspējīga.

Lai risinātu Eiropas iedzīvotājiem svarīgus jautājumus, Eiropas Savienība 2021.–2027. gada budžetu plāno pragmatiskā, modernā un ilgtspējīgā veidā.

Papildu informācija

Tiesību aktu priekšlikumi, faktu lapas un ietekmes novērtējumi

ES budžets – nākotnei

ES likumdošanas process

Deviņi skaidri nosprausti mērķi

Ar šo deviņu mērķu palīdzību KLP arī nākotnē turpinās nodrošināt kvalitatīvas pārtikas pieejamību un stingru atbalstu unikālajam Eiropas lauksaimniecības modelim.

Nākotnes KLP deviņi mērķi ir:

  • nodrošināt taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem
  • paaugstināt konkurētspēju
  • līdzsvarot spēku samēru pārtikas ķēdē
  • rīkoties klimata pārmaiņu jomā
  • turēt rūpi par vidi
  • saglabāt ainavas un bioloģisko daudzveidību
  • atbalstīt paaudžu maiņu
  • izveidot enerģijā kūsājošus lauku apvidus
  • aizsargāt pārtikas un veselības kvalitāti

Papildu informācija

Deviņi mērķi: fakti un rīcībpolitiskais nozīmīgums

Lauksaimniecības un lauku apgabalu problēmjautājumi

Galvenie priekšlikumu aspekti

Labāka orientācija uz mērķi – taisnīgāki piešķīrumi

Lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību, būtiska KLP daļa joprojām būs ienākumu atbalsts. Daļa no šā atbalsta – pamata maksājumi – arī turpmāk būs atkarīgi no saimniecības lieluma hektāros. Tomēr nākotnē KLP vēlas prioritāti dot mazajām un vidēja lieluma lauku saimniecībām un mudināt gados jaunus cilvēkus apgūt lauksaimnieka arodu. Tādēļ Komisija ierosina:

  • maksāt mazajām un vidējām saimniecībām lielāku atbalstu par katru hektāru
  • lai maksājumus sadalītu taisnīgāk, samazināt tādu saņemto tiešo maksājumu īpatsvaru, kas pārsniedz 60 000 EUR par saimniecību, un maksimālo atbalsta summu, kuru var saņemt viena saimniecība, noteikt 100 000 EUR apmērā
  • vismaz 2 % no tiešā atbalsta, kas iedalīts katrai ES valstij, atvēlēt gados jaunajiem lauksaimniekiem; šo summu papildinās finansiālais atbalsts no lauku attīstības jomas un pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei un zemes nodošanu
  • ES dalībvalstīm būs jānodrošina, ka atbalsta saņēmēji patiešām ir lauksaimnieki

Augstāki mērķi vides un klimata jomā

Lauksaimniekiem ir svarīga loma cīņā ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzībā un ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Savā priekšlikumā Eiropas Komisija izvirza augstus mērķus vides un klimata pārmaiņu jomā. Obligātas prasības ir:

  • ar oglekli bagātas augsnes saglabāšana, aizsargājot mitrājus un kūdrājus
  • obligāts barības vielu pārvaldības rīks, kura izmantošana uzlabos ūdens kvalitāti, samazinās amonjaka un slāpekļa oksīdu koncentrāciju
  • augseka kultūraugu dažādošanas vietā

Lauksaimniekiem būs iespēja darīt vēl vairāk un tapt atalgotiem par obligāto prasību pārsniegšanu. ES dalībvalstis izstrādās brīvprātīgas ekoshēmas tādu lauksaimnieku atbalstīšanai un stimulēšanai, kuri piekopj zaļās saimniekošanas praksi.

Lauksaimnieki – Eiropas sabiedrības kodols

Lauksaimnieki rada neaizstājamu sabiedrisko labumu un ir Eiropas lauku sabiedrības kodols. Nākotnes KLP ir ierosināts lauku apvidu attīstību veicināt:

  • palīdzot jaunām lauksaimnieku paaudzēm ienākt profesijā (gados jaunajiem lauksaimniekiem ar padomu varētu palīdzēt pieredzējuši lauksaimnieki, varētu uzlabot zināšanu pārnesi no vienas paaudzes uz nākamo vai izstrādāt pēctecības plānus)
  • mudinot ES dalībvalstis darīt vairāk valsts līmenī, piemēram, ar elastīgākiem noteikumiem par nodokļiem un mantojumu, kuri uzlabotu zemes pieejamību gados jauniem lauksaimniekiem
  • nosakot lauksaimniekiem stingrākas prasības pārtikas nekaitīguma un kvalitātes jomā un finansiālu atbalstu sniedzot tikai tad, ja tiek ievēroti, piemēram, pesticīdu vai antibiotiku mazlietošanas noteikumi

Papildu informācija

LejupielādētPDF - 3 MB

Jauna pieeja darbam

Eiropas Komisija ierosina elastīgāku sistēmu, kura vienkāršo un modernizē KLP darbību. Politikas akcents no atbilstības nodrošināšanas un noteikumiem pārvietosies uz rezultātiem un reāli paveikto.

Valstis savos stratēģiskajos plānos izklāstīs, kā tās plāno sasniegt deviņus ES mēroga mērķus, šim nolūkam izmantojot KLP instrumentus, bet vienlaikus ņemot vērā pašmāju lauksaimnieku un lauku kopienu īpašās vajadzības.

Jaunā pieeja darbam turklāt paredz:

  • administratīvo procesu pilnveidošanu. Valstīm būs jāiesniedz tikai viens stratēģiskais plāns, kurš aptvers gan tiešos maksājumus, gan lauku attīstību un apakšnozaru stratēģijas
  • vides aizsargāšanas atvieglošanu. ES līmenī būs noteikts standartu un mērķu kopums, bet katra valsts savus vides un klimata pasākumus pielāgos faktiskajai situācijai uz vietas
  • gados jauno lauksaimnieku atbalstīšanas vienkāršošanu. Vienots stratēģiskais plāns nodrošinās paaudžu nomaiņas konsekvenci un aptvers gan tiešos maksājumus, gan lauku attīstību. Turklāt gados jaunajiem lauksaimniekiem būs vieglāk tikt pie papildu ienākumiem un iekārtošanas atbalsta, jo tiks atviegloti ES atbilstības kritēriji.

Papildu informācija

Komisāra Fila Hogana runa par vienkāršošanu un subsidiaritāti Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē 2018. gada 16. jūlijā

LejupielādētPDF - 2.6 MB
LejupielādētPDF - 7.5 MB

Inovācijas veicināšana

Viedā, noturīgā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā liela nozīme ir zināšanām un inovācijai. Nākotnē KLP veicinās gan lielākas investīcijas pētniecībā un inovācijā, gan dos lauksaimniekiem un lauku kopienām iespēju no tām būt ieguvējiem.

Tāpēc, lai veicinātu inovāciju un inovatīvu projektu rašanos, kā arī izplatītu un iespējami plašāk pielietotu to rezultātus, ir svarīgi veidot stiprākas Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas (AKIS). Nacionālo AKIS stratēģiju iekļaušana KLP stratēģiskajos plānos – to paredz priekšlikums regulai, ar ko nosaka noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri ES dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar KLP, un konkrēti tā 102. pants – stimulēs valstu inovācijas ekosistēmas strukturēšanos un pašorganizāciju. Ja AKIS labi darbosies viscaur Eiropas Savienībā, tiks novērsta dublēšanās, ietaupīsies izmaksas, palielināsies ES un valstu/reģionālā finansējuma ietekme un paātrināsies inovācija.

Veiksmīgās AKIS stratēģijās ir četras galvenās darbību grupas. Tās paredz:

  1. uzlabot zināšanu plūsmas un stiprināt saiknes starp pētniecību un praksi
  2. stiprināt visus lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus un veicināt to starpsavienojamību AKIS ietvaros
  3. veicināt interaktīvu starptematisko un pārrobežu inovāciju
  4. atbalstīt digitālo pāreju lauksaimniecībā

Eiropas Komisija ir ierosinājusi pētniecībai un inovācijai pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā atvēlēt īpašu 10 miljardu EUR budžetu no programmas "Eiropas apvārsnis". Lauksaimnieciskā Eiropas inovācijas partnerība (EIP-AGRI) turpinās koncentrēt finansējuma avotus no "Eiropas apvāršņa" un lauku attīstības programmas, lai sekmētu konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību.

Jaunumi