Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne

Komisijas priekšlikumi

Eiropas Komisija 2018. gada 1. jūnijā nāca klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2021.–2027. gadam. Ņemot vērā notiekošās sarunas starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi, ierosinātās KLP reformas provizoriskais sākuma datums ir pārcelts uz 2023. gada 1. janvāri.

Pēc tam, kad no ES ilgtermiņa budžeta tika piešķirts finansējums KLP 2021.–2027. gadam, tika panākta vienošanās par pārejas regulu 2021. un 2022. gadam. Ar regulu tiks pagarināts piemērošanas periods lielākajai daļai KLP noteikumu, kas bija spēkā 2014.–2020. gadā. Turklāt tā paredz iekļaut jaunus elementus, lai saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem aptvertu vērienīgākus zaļos mērķus un nodrošinātu netraucētu pāreju uz jauno KLP sistēmu.

Komisijas priekšlikumu mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības nozari, kas var sniegt nozīmīgu devumu Eiropas zaļajā kursā, jo īpaši saistībā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. Konkrētāk, priekšlikumos galvenā uzmanība vērsta uz šādiem uzdevumiem:

• nodrošināt lauksaimniekiem taisnīgus nosacījumus un stabilu ekonomisko nākotni;
• izvirzīt augstākus mērķus vides un klimata jomā;
• sargāt lauksaimniecības nozīmi Eiropas sabiedrībā.

Šo virsmērķu īstenošanai Komisija ir izvirzījusi deviņus konkrētus mērķus:

Saistītā informācija

Tiesību aktu priekšlikumi, faktu lapas un ietekmes novērtējumi

Eiropas Komisijas paziņojums “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”

ES likumdošanas process

Labāka orientācija uz mērķi – taisnīgāki piešķīrumi

Lai nodrošinātu stabilitāti un paredzamību, ienākumu atbalsts joprojām būs būtiska KLP daļa. Līdz ar to arī turpmāk pamatmaksājumi balstīsies uz saimniecības lielumu hektāros. Tomēr nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai ir jāizvirza par prioritātīti mazā un vidējā lieluma lauku saimniecības un gados jauni cilvēki jāiedrošina apgūt lauksaimnieka arodu.

Tāpēc Komisija ierosina:

• maksāt mazajām un vidējām lauku saimniecībām lielāku atbalstu par katru hektāru;
• lai maksājumus sadalītu taisnīgāk, samazināt tādu saņemto tiešo maksājumu īpatsvaru, kas pārsniedz 60 000 eiro par saimniecību, un maksimālo atbalsta summu, kuru var saņemt viena saimniecība, noteikt 100 000 eiro apmērā;
• vismaz 2 % no tiešā atbalsta, kas iedalīts katrai ES valstij, atvēlēt gados jaunajiem lauksaimniekiem; šo summu papildinās finansiālais atbalsts no lauku attīstības jomas un pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei un zemes nodošanu;
• ES dalībvalstīm būs jānodrošina, ka atbalsta saņēmēji patiešām ir lauksaimnieki.

Augstāki zaļie mērķi

Lauksaimniekiem ir svarīga loma cīņā ar klimata pārmaiņām, vides aizsardzībā un ainavu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Eiropas Komisijas mērķis ir atvieglot lauksaimnieku uzdevumu, pārliecinoties par to, ka KLP:

• palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties, kā arī sekmēs enerģētikas ilgtspēju;
• veicinās ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu — ūdens, augsnes un gaisa — efektīvu pārvaldīšanu;
• palīdzēs aizsargāt bioloģisko daudzveidību, izvērsīs ekosistēmu pakalpojumus un saglabās dzīvotnes un ainavas.

Jauna “zaļā arhitektūra”

Savos priekšlikumos Komisija izklāsta KLP paredzēto jauno “zaļo arhitektūru” jeb pasākumu kopumu, kas ietver stingrākas obligātās prasības un lielākas finansējuma iespējas zaļajai saimniekošanai. Priekšlikumos paredzētajos pasākumos ietilpst:

• augšņu saglabāšana, ieviešot prasības aizsargāt oglekļbagātos mitrājus un izmantot augsekas tehnikas;
• obligāts barības vielu pārvaldības rīks, kas palīdzēs lauksaimniekiem uzlabot ūdens kvalitāti un samazināt amonjaka un slāpekļa oksīdu koncentrāciju saimniecībās;
• jauna finansējuma plūsma no KLP tiešo maksājumu budžeta ekoshēmām, kuru nolūks ir atbalstīt un stimulēt lauksaimnieku pāreju uz klimatam, biodaudzveidībai un videi labvēlīgām lauksaimniecības metodēm.

Veicot šādus pasākumus, KLP cieši sasaistīs lauksaimniecību ar Eiropas zaļo kursu, kā arī ES tālejošo Biodaudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”.

Lauksaimnieki – Eiropas sabiedrības kodols

Lauksaimnieki rada neaizstājamu sabiedrisko labumu un ir Eiropas lauku sabiedrības kodols. Nākotnes KLP ierosina attīstīt un atbalstīt lauku kopienas un tajās ieguldīt:

• palīdzēt jaunajām lauksaimnieku paaudzēm ienākt profesijā, veicinot zināšanu nodošanu no paaudzes paaudzē un uzlabojot jauno lauksaimnieku iespējas piekļūt zemei;
• veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļaušanu un vietējo attīstību laukos, kā arī veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;
• uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām tādās jomās kā pārtika un veselība (ieskaitot prasības pēc nekaitīgas, uzturvielām bagātas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas), pārtikas atkritumi un dzīvnieku labturība;
• nodrošināt nepārtrauktu atbalstu lauku kopienām ar Viedo ciematu iniciatīvu un sabiedrības virzītu vietējo attīstību LEADER programmas ietvaros.

Jauna darba metode

Eiropas Komisija ierosina vienkāršot un modernizēt KLP darbību, mainot uzsvaru no noteikumiem un atbilstības uz rezultātiem un sniegumu.

Atjaunināts ES mēroga satvars

Politikas satvars balstīsies uz deviņiem konkrētiem mērķiem, kuri pakārtoti KLP sociālajiem, ekonomiskajiem un vidiskajiem virsmērķiem.

Šo mērķu sasniegšanai Komisija nodrošinās plašu politisko pasākumu kopumu, ko ES valstis var pārveidot pēc savām vajadzībām un iespējām.

Komisija nodrošinās arī vienotu rezultātu rādītāju kopumu, kas būs daļa no jaunās snieguma, uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas, kuru izmantos, lai novērtētu ES valstu progresu KLP mērķu sasniegšanā.

KLP stratēģiskie plāni

Katra ES valsts izstrādās savu stratēģisko KLP plānu, kurā tiks norādīts, kā valsts iecerējusi finansēt konkrēto KLP mērķi un kā šie mērķi palīdzēs īstenot ES virsmērķus.

Katra no valstīm sadarbosies ar Komisiju plāna veidošanā, rīkos apspriešanās ar ekspertiem un ieinteresētajām personām un attiecībā uz savām specifiskajām vajadzībām veiks plašu SVID — stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu — analīzi.

Visi stratēģiskie plāni pirms to īstenošanas tiks iesniegti izvērtēšanai un apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Papildus tam ES valstis iesniegs gada snieguma ziņojumu, kura nolūks ir atspoguļot progresu nosprausto mērķu virzienā.

Ieguvumi no jaunās darba metodes

Saistītā informācija

KLP konkrētie mērķi katrā valstī

Inovācijas veicināšana

Viedai, noturīgai un ilgtspējīgai lauksaimniecības nozarei svarīgas ir zināšanas un inovācija. Nākotnē KLP veicinās gan lielākas investīcijas pētniecībā un inovācijā, gan dos lauksaimniekiem un lauku kopienām iespēju no tām būt ieguvējiem.

Tāpēc, lai veicinātu inovāciju un inovatīvu projektu rašanos, kā arī izplatītu un iespējami plašāk pielietotu to rezultātus, ir svarīgi veidot stiprākas Lauksaimniecības zināšanu un inovācijas sistēmas (LZIS). Nacionālo LZIS stratēģiju iekļaušana KLP stratēģiskajos plānos stimulēs valstu inovācijas ekosistēmas strukturēšanos un pašorganizāciju. Ja LZIS labi darbosies viscaur Eiropas Savienībā, tiks novērsta darbu dublēšanās, ietaupīsies izmaksas, palielināsies ES un valstu/reģionālā finansējuma ietekme un paātrināsies inovācija.

Veiksmīgās LZIS stratēģijās ir četras galvenās darbību grupas:

1. uzlabot zināšanu plūsmas un stiprināt saiknes starp pētniecību un praksi;
2. stiprināt visus lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus un veicināt to starpsavienojamību LZIS ietvaros;
3. veicināt interaktīvu starptematisko un pārrobežu inovāciju;
4. atbalstīt digitālo pāreju lauksaimniecībā.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi pētniecībai un inovācijai pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas jomā atvēlēt īpašu 10 miljardu eiro budžetu no programmas “Apvārsnis Eiropa”. Lauksaimnieciskā Eiropas inovācijas partnerība (EIP-AGRI) turpinās koncentrēt finansējuma avotus no programmas “Apvārsnis Eiropa” un lauku attīstības programmas, lai šādi sekmētu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju un ilgtspēju.

Apjomīgs budžets

Pēc ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanas 2021.–2027. gadam turpmākā KLP tiks atbalstīta ar stabilu finansējumu.

Saistītā informācija

ES budžets nākotnei