Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

Izstāšanās līgums starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību stājās spēkā 2020. gada 1. februārī.

Šajā lapā publicētajos dokumentos visas atsauces uz 2019. gada 30. martu plkst. 00.00 (pēc Centrāleiropas laika), 2019. gada 13. aprīli plkst. 00.00 (pēc Centrāleiropas laika) vai 2019. gada 1. novembri plkst.00.00 (pēc Centrāleiropas laika) kā datumu, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības, jālasa kā atsauces uz 2020. gada 1. februāri plkst. 00.00 (pēc Centrāleiropas laika).

Izstāšanās līgumā ir paredzēts pārejas periods, kurā uz Apvienoto Karalisti turpinās attiekties ES tiesību akti, tostarp pienākumi, kas izriet no visiem ES starptautiskajiem nolīgumiem (jo ES starptautiskie nolīgumi ir daļa no ES acquis).

Pārejas periods

Izstāšanās līgumā noteiktais pārejas periods garantē vienotā tirgus un muitas savienības integritāti un viendabīgumu. ES paziņos saviem starptautiskajiem partneriem, ka Apvienotā Karaliste ir ES dalībvalsts starptautisku nolīgumu, tostarp nolīgumu, kas stāsies spēkā pārejas periodā, vajadzībām.

Noslēdzoties pārejas periodam, ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi vairs neattieksies uz Apvienoto Karalisti. Brīvās tirdzniecības nolīguma noteikumi (piemēram, piekļuve tirgum, tarifa kvotas) attiecībā uz ES nemainīsies, un ES tirgotājiem būs jāpārbauda izcelsmes noteikumi, jo Apvienotās Karalistes sastāvdaļas vairs nevar tikt uzskatītas par ES izcelsmes sastāvdaļām.

Lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecība

Apvienotajai Karalistei un ES ir ciešas tirdzniecības saites lauksaimniecības pārtikas produktu nozarē.

ES dalībvalstis uz Apvienoto Karalisti eksportē lielu daudzumu lauksaimniecības un pārtikas produktu, piemēram, svaigus un pārstrādātus augļus un dārzeņus, gaļas produktus un pārtikas izstrādājumus. Šā eksporta vērtība 2017. gadā bija 40 miljardi eiro.

Ievērojama daļa Apvienotās Karalistes lauksaimniecības pārtikas produktu importa nāk no ES (73 %), un lielāko Apvienotās Karalistes lauksaimniecības pārtikas produktu importa daļu veido ES piena produkti, pārtikas izstrādājumi un gaļas produkti. ES izcelsmes lauksaimniecības pārtikas produktus Apvienotā Karaliste importē galvenokārt no Nīderlandes (14 %), Vācijas (11 %), Īrijas (10 %) un Francijas (10 %).

Gatavošanās Brexit

Paralēli sarunām notiek darbs, lai sagatavotos tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas. Plašāka informācija ir pieejama īpašajā tīmekļa vietnē, kas veltīta sagatavotībai Brexit.

Attiecībā uz lauksaimniecību Eiropas Komisija 2018. gada 1. februārī publicēja paziņojumu ieinteresētajām personām par ES pārtikas aprites tiesību aktiem, kas attiecas uz pārtikas marķēšanu, pārtikas sastāvdaļām, prasībām pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, pārtikas ražošanas noteikumiem un bioloģisko ražošanu.

2019. gada jūlijā tika izdots vēl viens paziņojums par gatavību attiecībā uz tarifa kvotām. Paziņojumā ir izklāstītas izmaiņas, kas izrietētu no tā, ka Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēro ES noteikumus.

LejupielādētPDF - 415.9 KB

Sīkāka informācija

Sanāksmes “Pilsoniskā dialoga grupu izvērtējums” darba kārtība

Izklāsts Brexit un lauksaimniecības pārtikas nozare sanāksmē “Pilsoniskā dialoga grupu izvērtējums”

Citas AGRI ĢD organizētas pilsoniskā dialoga grupu sanāksmes

Pagājušajā gadā Brexit ir bijis viens no darba kārtības punktiem daudzu pilsoniskā dialoga grupu sanāksmēs ar ieinteresētajām personām. Pēdējā laikā par Brexit apspriedās šādās sanāksmēs:

2019. gada 13. decembrī — Piena tirgus novērošanas centrs

2019. gada 10. decembrī — Rīsi

2019. gada 6. decembrī — Kvalitāte un veicināšana

2019. gada 2. decembrī – Ciete

2019. gada 29. novembrī — Augļi un dārzeņi

2019. gada 29. novembrī — Stiprie alkoholiskie dzērieni

2019. gada 26. novembrī — Liellopu gaļa

2019. gada 26. novembrī — Olas un mājputnu gaļa

2019. gada 25. novembrī — Laukaugi

2019. gada 19. novembrī — Cukurs

2019. gada 15. novembrī — Cukura tirgus novērošanas centrs

2019. gada 14. novembrī — Cūkgaļa

2019. gada 6. novembrī — Aitas un kazas gaļa, biškopība

2019. gada 18. oktobrī — Lauksaimniecības starptautiskie aspekti

2019. gada 4. oktobrī — Piens

2019. gada 1. oktobrī — Liellopu gaļa

2019. gada 25. jūnijā — Kaltēta lopbarība un enerģētiskie kultūraugi

2019. gada 14. jūnijā — Gaļas tirgus novērošanas centrs

2019. gada 3. aprīlī — Kultūraugu tirgus novērošanas centrs

Ārkārtas rīcības plānošana

Ir svarīgi, lai ieinteresētās personas novērtētu sekas, kādas atšķirīgajiem rīcības plāniem varētu būt pārejas perioda beigās.

Ja līdz pārejas perioda beigām netiks panākta tirdzniecības vienošanās, tiks uzlikti tarifi gan Apvienotajā Karalistē importētiem ES produktiem, gan Eiropas Savienībā importētiem Apvienotās Karalistes produktiem, kuru pārdošana patlaban ir daļa no ES iekšējās tirdzniecības. Tas var radīt traucējumus konkrētos tirgos un dažādā mērā ietekmēt Eiropas Savienības dalībvalstis.

Tomēr jebkura jauna tirdzniecības vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti radīs izmaiņas, kas, visticamāk, ietekmēs ES operatoru pašreizējo tirdzniecības praksi.

Tirgu kopīgā organizācija (TKO) ir noteikumu kopums, kas regulē lauksaimniecības tirgus Eiropas Savienībā. TKO ietverti juridiski instrumenti, kas izmantojami tirgus traucējumu gadījumā un darbojas kā drošības tīkli, piemēram, valsts intervence, privātā uzglabāšana, krīžu novēršana un riska pārvaldība, kā arī ārkārtas tirgus pasākumu pieņemšana.

Eiropas Komisijai ir pieredze šādu pasākumu īstenošanā tirgus traucējumu laikā, piemēram, Krievijas noteiktā importa aizlieguma laikā no 2014. līdz 2016. gadam, kad tā veica tirgus nelīdzsvarotības novēršanas pasākumus (atbalsts privātai uzglabāšanai, veicināšanas programmas), pasākumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstermiņa naudas plūsmas grūtību gadījumos (mērķtiecīgs atbalsts, avansa maksājumi), valsts atbalstu un stimulus ražošanas apjoma samazināšanai.

Lai mazinātu bezlīguma scenārija vispostošāko ietekmi dažās ES dalībvalstīs, var izmantot arī valsts atbalsta režīmus.

Importa un eksporta licences

Pārejas perioda beigās Eiropas Savienības noteikumi par importa un eksporta licenču sistēmu vairs neattieksies uz Apvienoto Karalisti.

Svarīgākie noteikumi šajā sakarā ir Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1237 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1239, ar ko izveido importa un eksporta licenču sistēmu vairākiem produktiem.

Šo izmaiņu rezultātā tiesības un pienākumi, kas izriet no Eiropas Savienības izdotajām importa un eksporta licencēm, pārejas perioda beigās Apvienotajā Karalistē vairs nebūs spēkā. Tāpat tiesības un pienākumi, kas izriet no Apvienotās Karalistes licencēšanas iestāžu izdotajām importa un eksporta licencēm, vairs nebūs spēkā Eiropas Savienībā.

Tomēr izņēmums būs licences, kas izdotas saskaņā ar PTO tarifa kvotām.

PTO tarifa kvotas

Gatavojoties tam, ka Apvienotā Karaliste izstājas no ES, Apvienotā Karaliste un ES ievēroja attiecīgās PTO procedūras, lai noteiktu savas attiecīgās kvantitatīvās saistības, kas stāsies spēkā pēc pārejas perioda beigām. Lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, jo īpaši būs vajadzīgas dažas tarifa kvotu korekcijas. Attiecībā uz ES PTO tarifa kvotām ES un Apvienotā Karaliste paredz sadalījumu, kas pamatojas uz vēsturiskām tirdzniecības plūsmām.

Daļa no sagatavošanās darba, kas saistīts ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir Regula (ES) 2019/216, kura nodrošina pamatu to tarifa kvotu sadalījumam, kas iekļautas 1994. gada VVTT pievienotajā Savienības koncesiju un saistību sarakstā. Tarifa kvotu sadalījums tiks īstenots ar Regulu (ES) 2019/386, un tas ietekmēs to importa licenču derīgumu, kas izdotas pirms dienas, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.

Apvienotās Karalistes izdotās licences: saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/386 2. panta 1. punktu tiesības un pienākumi, kuri izriet no importa licencēm un importa tiesībām, ko Apvienotās Karalistes licenču izdevējiestādes, attiecīgi, izdevušas vai piešķīrušas saskaņā ar Savienības PTO sarakstā iekļautajām tarifa kvotām, Eiropas Savienībā zaudē spēku, tiklīdz tiek piemērots Regulas (ES) 2019/216 1. panta 2. punkts.

ES dalībvalstu, izņemot Apvienoto Karalisti, izdotās licences: tiesības un pienākumi, kas izriet no dalībvalstu (izņemot Apvienoto Karalisti) licenču izdevējiestāžu izdotajām importa licencēm un piešķirtajām importa tiesībām, Savienībā paliek spēkā; šis noteikums neattiecas uz licencēm, kas nodotas tirgus dalībniekiem, kuri veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, – tās zaudē spēku, tiklīdz tiek piemērots Regulas (ES) 2019/216 1. panta 2. punkts.

PTO tarifa kvotu sadalījums: daudzumus, kas pieejami pēc minēto tarifa kvotu sadalīšanas, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā divu darbdienu laikā pēc dienas, no kuras piemēro Regulas (ES) 2019/216 1. panta 2. punktu, publicē tepat zemāk.

Saistītā informācija

Tarifa kvotas

POSEI

Lai izvairītos no traucējumiem, kas tradicionālajās tirdzniecības plūsmās starp tālākajiem reģioniem un Apvienoto Karalisti varētu rasties pēc pārejas perioda beigām, pārstrādāto lauksaimniecības produktu apjomi, kas no tālākajiem reģioniem patlaban tiek sūtīti uz Apvienoto Karalisti kā uz ES dalībvalsti, tiks uzskatīti par eksportu uz trešām valstīm. Tajā pašā laikā Apvienotā Karaliste ir iekļauta to trešo valstu sarakstā, uz kurām reģionālās tirdzniecības kontekstā var reeksportēt pārstrādes produktus no Azoru salām un Madeiras.

Saistītā informācija

Regula (ES) 2019/260 attiecībā uz tradicionālo tirdzniecības plūsmu apjomu starp dažiem attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un Apvienoto Karalisti.

Dokumenti

LejupielādētPDF - 161.9 KB
LejupielādētPDF - 7.5 MB
LejupielādētPDF - 274.1 KB
LejupielādētPDF - 365.8 KB
LejupielādētPDF - 419.9 KB
LejupielādētPDF - 415.9 KB