Par šo apspriešanu

Apspriešanas periods
4 Jūlijs 2018 - 16 Augusts 2018
Temati
Transports

Skatīt atbildes

Apspriešanas rezultāti un tālākie pasākumi

Mērķgrupa

Komisija ir apņēmusies apkopot Eiropas iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokli par iespējamām izmaiņām pašreizējā vasaras laika kārtībā. 

Apspriešanas mērķis

Komisija, saņēmusi vairākus attiecīgus pieprasījumus no iedzīvotājiem, no Eiropas Parlamenta un no dažām ES dalībvalstīm, ir nolēmusi noskaidrot, cik labi darbojas pašreizējā ES pāreja uz vasaras laiku, un novērtēt, vai šo kārtību vajadzētu mainīt.

Šajā sakarā Komisija vēlas iepazīties ar Eiropas iedzīvotāju, ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokli par ES pašreizējo vasaras laika kārtību un iespējamu šīs kārtības maiņu.

Kā iesniegt atbildes

Tiešsaistes anketa pieejama visās oficiālajās ES valodās (izņemot īru). Atbildes var sniegt jebkurā ES valodā. Tomēr mēs iesakām, ja iespējams, atbildēt angļu valodā.

Anketas aizpildīšanu varat pārtraukt jebkurā brīdī un turpināt vēlāk. Kolīdz būsit nosūtījis atbildes, varēsit lejupielādēt aizpildītās anketas kopiju.

Varat arī augšupielādēt vai uz kontaktinformācijā norādīto e-pasta adresi nosūtīt dokumentus, piemēram, nostājas dokumentus.

Saņemtās atbildes tiks publicētas šajā lapā. Ja respondents iebilst pret savu personas datu publicēšanu, atbildes tiks publicētas anonīmi. Ja atbildēm pievienosiet dokumentu, to publicēs neizmainītu kopā ar atbildēm.

Pārredzamības labad Komisija aicina organizācijas, kuras vēlas paust viedokli sabiedriskajā apspriešanā, sniegt tai un sabiedrībai kopumā informāciju par to, ko tās pārstāv, reģistrējoties Pārredzamības reģistrā un piekrītot tā rīcības kodeksam. Ja kāda organizācija nolemj šādu informāciju nesniegt, Komisija saskaņā ar savu paziņoto politiku attiecīgo atbildi uzskatīs par individuālu atbildi (apspriešanu standarti, sk. COM (2002) 704, un paziņojums par turpmākajiem pasākumiem pēc zaļās grāmatas “Eiropas pārredzamības iniciatīva”, sk. COM (2007) 127, 21.3.2007.).

Ja pārstāvat reģistrētu organizāciju, lūdzam, aizpildot anketu tiešsaistē, norādīt tās reģistrācijas numuru Pārredzamības reģistrā. Tad tiks uzskatīts, ka atbildes atspoguļo jūsu pārstāvētās organizācijas viedokli.

Ja jūsu organizācija vēl nav reģistrēta, jums ir iespēja reģistrēties tagad. Pēc tam varat atgriezties šajā lapā un iesniegt aizpildīto anketu kā reģistrēta organizācija.

Informāciju, ko ievadāt anketā, sistēma saglabā lokāli, lai būtu pieejama rezerves kopija, ja anketas nosūtīšanas laikā serveris nav pieejams, ja dators tiek nejauši izslēgts vai rodas citi tamlīdzīgi apstākļi. Lokāli saglabātajos datos ir jautājumu identifikācijas numurs un atbilžu uzmetumi. Kolīdz anketu iesūtāt serverī vai saglabājat melnrakstu serverī, dati no lokālās glabātuves tiek izdzēsti. Virs aptaujas ir izvēles rūtiņa “Saglabājiet rezerves kopiju savā lokālajā datorā (atiespējot, ja lietojat publisko/koplietošanas datoru)”. Noņemiet ķeksīti, ja gribat šo funkciju atspējot. Tad dati netiks saglabāti jūsu datorā.

Sk. arī: Palīdzība dalībniekiem

Papildu informācija

Pāreja uz vasaras laiku Eiropas Savienībā — par ko ir runa?

ES vasaras laika kārtība nozīmē, ka pulksteņa rādītāji divreiz gadā tiek pagriezti, lai pielāgotos dienas garuma izmaiņām un noteiktā laikposmā iespējami efektīvāk izmantotu dienasgaismu.

Lielākajā daļā ES dalībvalstu ir senas tradīcijas saistībā ar pāreju uz vasaras laiku, un vairumā valstu šī prakse tika aizsākta jau Pirmā un Otrā pasaules kara laikā vai naftas krīzes laikā 20. gs. 70. gados. Tolaik lēmumi par pāriešanu uz vasaras laiku galvenokārt tika pieņemti enerģijas taupīšanas nolūkā. Tomēr bija arī citi iemesli, piemēram, ceļu satiksmes drošība, vairāk brīvā laika iespēju līdz ar gaišākiem vakariem vai vienkārši valsts prakses salāgošana ar kaimiņvalstu vai galveno tirdzniecības partnervalstu praksi.

Vasaras laika kārtība ES līmenī ir ieviesta jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem, un patlaban šo jautājumu reglamentē Direktīva 2000/84/EK. Direktīvā dalībvalstīm noteikts pienākums pāriet uz vasaras laiku marta pēdējā svētdienā, bet atpakaļ uz ziemas laiku — oktobra pēdējā svētdienā. ES tiesību akts par vasaras laiku tika pieņemts ar mērķi unificēt atšķirīgās valstu vasaras laika kārtības, tādējādi nodrošinot saskaņotu pieeju attiecībā uz laika pāreju vienotajā tirgū.

Līdztekus ES vasaras laika kārtības ieviešanai (un neatkarīgi no tās) dalībvalstis ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās vai standarta laika joslās. Lēmumu par standarta laika joslām neskar ES noteikumi par vasaras laiku (vai jebkādi šo noteikumu iespējamie grozījumi). (Patlaban ES dalībvalstis ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās: Rietumeiropas jeb koordinētais universālais laiks (GMT), Centrāleiropas laiks (GMT+1) un Austrumeiropas laiks (GMT+2). Astoņas ES dalībvalstis (Bulgārija, Grieķija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Rumānija un Somija) par savu standarta laika joslu noteikušas GMT+2. 17 dalībvalstīs (Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija) izmanto GMT+1 laiku, bet trijās dalībvalstīs (Īrijā, Portugālē un Apvienotajā Karalistē) ir spēkā koordinētais universālais laiks — GMT). Šīs laika zonas noteiktas attiecībā pret GMT (Griničas laiku) jeb UTC (koordinēto universālo laiku).

Jāatzīmē arī tas, ka dienasgaismas ilgums ir atkarīgs no ES dalībvalstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. ES ziemeļu daļas dalībvalstīs gada laikā dienasgaismas ilgums atkarībā no sezonas mainās diezgan lielā mērā, šajās valstīs raksturīgas tumšas ziemas, kad ir visai maz dienasgaismas, un gaiša vasaras sezona ar īsām naktīm. Savukārt ES dalībvalstīs, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem, dienasgaismas ilgums neatkarīgi no gadalaika dienā un naktī mainās minimāli (sk. saules gaismas grafikus ES dalībvalstīs).

Vai pašreizējā ES vasaras laika kārtība funkcionē apmierinoši?

Gadu gaitā veikti vairāki pētījumi, lai novērtētu ES vasaras laika kārtību. Pētījumu rezultāti pieejami attiecībā uz vairākām jomām (plašākai informācijai skatīt beigās sniegto sarakstu ar galvenajiem atsauces dokumentiem. Tajā norādīti Komisijas oficiālie dokumenti un ziņojumi, kā arī jaunākie metapētījumi, kuros analizēti par šo tēmu sagatavotie zinātniskie ziņojumi un pētījumi).

  • Iekšējais tirgus. Šajā saistībā pārliecinoši pierādījumi ir tikai par vienu aspektu: ja dalībvalstīm ļautu nesaskaņot pulksteņa rādītāju pagriešanu, tas varētu kaitēt iekšējam tirgum, jo pārrobežu tirdzniecība radītu lielākas izmaksas, rastos neērtības transporta, sakaru un ceļošanas jomā, kā arī pazeminātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū.
  • Enerģētika. Lai gan enerģijas ietaupījumi bija viens no galvenajiem argumentiem par labu pašreizējai pārejai uz vasaras laiku, pētījumi liecina, ka šīs pārejas nodrošinātais vispārējais ietaupījums ir niecīgs. Rezultāti turklāt atšķiras arī atkarībā no citiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
  • Veselība. Tiek lēsts, ka vasaras laika kārtība varētu pozitīvi ietekmēt veselību, jo mudinātu cilvēkus vairāk sava brīvā laika pavadīt svaigā gaisā. No otras puses, hronobioloģisko pētījumu rezultāti norāda uz to, ka cilvēka bioritmi varētu tikt ietekmēti daudz vairāk, nekā iepriekš domāts. Pierādījumi par vispārējo ietekmi uz veselību (t. i., pieņēmumi par pozitīvās un negatīvās ietekmes attiecību) joprojām nav viennozīmīgi.
  • Ceļu satiksmes drošība. Pierādījumi, kas gūti attiecībā uz saikni starp pāreju uz vasaras laiku un ceļu satiksmes negadījumiem, joprojām ir nepārliecinoši. Principā miega trūkums, kas saistīts ar pulksteņa rādītāju pagriešanu pavasarī, varētu palielināt satiksmes negadījumu risku. Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka vasarā iespēja ilgāk saglabāt dienasgaismu pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību. Tomēr parasti ir grūti noteikt, cik lielā mērā, salīdzinot ar citiem faktoriem, vasaras laika kārtība tiešā veidā ietekmē negadījumu statistiku.
  • Lauksaimniecība. Šķiet, agrākās bažas par to, ka pulksteņa rādītāju pagriešana varētu izjaukt dzīvnieku bioritmu līdzsvaru un izmainīt slaukšanas grafikus, lielā mērā ir izgaisušas, jo ir ieviestas jaunas iekārtas, mākslīgais apgaismojums un automatizētas tehnoloģijas. Papildu dienasgaismu vasarā varētu uzskatīt par priekšrocību arī tāpēc, ka tādējādi var pagarināt darbalaiku ārā veicamajiem darbiem, piemēram, saistībā ar lauku apstrādāšanu un ražas novākšanu.

Par pāreju uz vasaras laiku Komisija regulāri saņem atsauksmes no iedzīvotājiem, kuri bieži vien sūdzas par pulksteņa rādītāju pagriešanas negatīvo ietekmi uz veselību, kas saistīta ar miega trūkumu un citām negatīvām sekām. Tomēr dažkārt tie arī lūdz saglabāt pašreizējo sistēmu, jo uzskata, ka tai ir pozitīva ietekme.

Komisija no dažām dalībvalstīm nesen saņēma vēstules saistībā ar pāreju uz vasaras laiku. Konkrētāk, Somija ir lūgusi atteikties no divreiz gadā veicamās pulksteņa rādītāju pagriešanas, bet Lietuva pieprasījusi pārskatīt pašreizējo sistēmu, lai ņemtu vērā reģionālās un ģeogrāfiskās atšķirības.

2018. gada februārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā lūdza Komisiju veikt rūpīgu direktīvas novērtējumu un vajadzības gadījumā sagatavot priekšlikumu tās pārskatīšanai. Tajā pašā laikā rezolūcijā apstiprināts, ka “ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt vienotu ES laika režīmu pat pēc tam, kad tiktu izbeigta pulksteņa rādītāju pagriešana divas reizes gadā”.

Tālākā virzība

Pieredze liecina, ka, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, šajā jautājumā katrā ziņā vajadzīgi kopīgi noteikumi. To atbalsta arī Eiropas Parlaments, kas savā rezolūcijā norādījis, ka ir būtiski uzturēt vienotu ES laika kārtību.

Atbildot uz Eiropas Parlamenta rezolūciju, Komisija apņēmās novērtēt divus galvenos alternatīvos politikas risinājumus, ar kuriem varētu nodrošināt šādu saskaņotu kārtību. Šie risinājumi paredz:

  1. saglabāt pašreizējo ES pāreju uz vasaras laiku, kā noteikts Direktīvā 2000/84/EK, vai
  2. visās dalībvalstīs pārtraukt tagadējo pāreju uz vasaras laiku, divas reizes gadā pagriežot pulksteņa rādītājus, un aizliegt periodisku pāreju uz citu laiku; taču tas neietekmētu laika zonas izvēli, un galu galā katra dalībvalsts pati varētu pieņemt lēmumu par to, vai pastāvīgi pāriet uz vasaras vai ziemas (vai citu) laiku.