Eiro par savu valūtu izvēlējušās 19 ES valstis. Šajās valstīs dzīvo vairāk nekā 340 miljoni iedzīvotāju, līdz ar to eiro ir kļuvis par otro nozīmīgāko valūtu pasaulē. Eiro ieviesa 1999. gada 1. janvārī, un šogad mēs atzīmējam eiro 20. gadadienu (EUROat20). Ja gribat zināt vairāk — Eiro vēsture un Eiropas Centrālā banka

Euro at 20

Palielināt eiro starptautisko lomu nozīmē nostiprināt Eiropas ietekmi pasaulē. Tas ļaus Eiropas Savienībai labāk aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus, aizstāvēt savas vērtības un virzīt savas intereses pasaules dienaskārtībā, veidojot daudzpusējas attiecības, kas balstītas uz noteikumiem. Tas uzlabos starptautiskās finanšu sistēmas noturību, nodrošinot tirgus dalībniekiem visā pasaulē plašāku izvēli un padarot starptautisko ekonomiku aizsargātāku pret satricinājumiem, kas saistīti ar daudzu nozaru spēcīgo atkarību no vienotas valūtas. Eiro vajadzētu arī turpmāk sekmēt un paplašināt Eiropas atbildīgas tirdzniecības programmu, kura ļauj Eiropas uzņēmumiem bez pārtraukumiem tirgoties visā pasaulē, kas tādējādi nāk par labu Eiropas ekonomikai, vienlaikus aizsargājot Eiropas sociālo un regulējuma sistēmu ES mērogā.

Ko eiro nozīmē eiropiešiem

Sabiedrības atbalsts eiro joprojām ir ļoti augsts, kāds tas bija jau 2002. gadā, kad tika veiktas pirmās aptaujas. Vairums iedzīvotāju joprojām atbalsta ekonomikas reformas, un norēķinos noapaļo summas, lai atbrīvotos no viena un divu centu monētām. 2018. gada rudenī to eiro atbalstītāju procentuālā daļa, kas uzskata, ka eiro devis lielu labumu ES, eirozonā sasniedza vēl nepieredzēti augstu līmeni, proti, 74 %. Savukārt tikai 15 %, kas ir samazinājums par vienu procentpunktu, respondentu norādīja, ka eiro ir kaitējis viņu valstij.

EURO good bad

Jaunākie 2018. gadā apkopotie dati pieejami šeit. Pēc regulāri veiktajām sabiedriskās domas aptaujām ir sagatavoti kopsavilkuma ziņojumi un valstu novērtējuma tabulas: Sabiedriskās domas aptauja par eiro.

Ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana

Nostiprināta eiro pamatā ir ekonomiskās un monetārās savienības spēcīgā institucionālā struktūra, kā arī noturīgā ES banku sistēma un augsti likvīda kapitāla tirgus. Lai stiprinātu eiro starptautisko nozīmi, ir jāpadziļina ekonomiskā un monetārā savienība, jāpabeidz banku savienības izveide un, izmantojot kapitāla tirgu savienības priekšrocības, jāizveido dziļi integrēts un augsti likvīda kapitāla tirgus.

Tādējādi darbības, kas tiek plānotas un jau tiek īstenotas Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai, tiek papildinātas ar iniciatīvām eiro starptautiskās nozīmes palielināšanai.

Eiro starptautiskā nozīme patlaban

Eiro kā stabilas un uzticamas valūtas veiksmīgo izmantošanu apliecina jau tagad nostiprinātā lielā nozīme gan aiz ES robežām, gan eirozonā.

  • Eiropas Savienības daļa no pasaules kopējā IKP tiek lēsta ap 17 %. Eirozonas daļa ir aptuveni 12 %.

Share EU and Euro area in total World GDP

  • Pēc izmantošanas maksājumos eiro ir otrā visplašāk izmantotā valūta pasaulē. 2017. gadā eiro daļa pasaulē veiktajos maksājumos bija aptuveni 36 %. Salīdzinājumam – ASV dolāra daļa kopējos maksājumos bija aptuveni 40 %.

The euro as an international payment currency

  • Sešdesmit citas valstis un teritorijas visā pasaulē, kurās mīt ap 175 miljoniem cilvēku, ir izvēlējušās izmantot eiro kā savu valūtu vai piesaistīt tai savu valūtu.
  • Eiro daļa pasaules ārvalstu valūtas rezervēs patlaban ir ap 20 %. Salīdzinājumam – ASV dolāra daļa bija lielāka par 60 %. 5 % nav izdevies pārsniegt nevienai citai valūtai.

Share 3

Pasaules mērogā ES saglabā savu līderpozīciju starptautiskajā tirdzniecībā, attīstības un humānās palīdzības jomā.

  • ES ir pasaules lielākais tirdzniecības bloks un 80 valstu nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Nesen noslēgtais ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgums ir vislielākais no visiem tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem ES līdz šim ir risinājusi sarunas.
  • Kopīgi ar dalībvalstīm ES joprojām ir lielākā attīstības un humānās palīdzības sniedzēja pasaulē. 2017. gadā sniegtās oficiālās attīstības palīdzības kopējā summa sasniedza 75,7 miljardus eiro. ES ir sniegusi 57 % no pasaules oficiālās attīstības palīdzības.

Ieguvumi, ko sniedz lielāka eiro starptautiskā nozīme

Eiro plašāks starptautisks izmantojums var dot labumu Eiropas ekonomikai.

  • Zemākas izmaksas un mazāki riski Eiropas uzņēmumiem starptautiskajā tirdzniecībā. Veicot tirdzniecības darījumus eiro, nevis ārvalstu valūtās, tiks novērsts valūtas risks un neradīsies citas ar valūtu saistītas izmaksas jo īpaši maziem un vidējiem Eiropas uzņēmumiem.
  • Plašāka izvēle tirgus dalībniekiem visā pasaulē.
  • Zemākas procentu likmes, kas jāmaksā Eiropas mājsaimniecībām, uzņēmumiem un dalībvalstīm. Pievilcīgāks eiro kā līdzeklis drošai vērtību uzkrāšanai samazina procentu likmes (vai kapitāla atdevi), ko pieprasa ieguldītāji.
  • Drošāka piekļuve finansējumam Eiropas uzņēmumiem un valdībām pat ārējas finansiālās nestabilitātes periodos, jo Eiropas finanšu tirgi varētu kļūt dziļāki, likvīdāki un integrētāki.
  • Eiropas patērētāju un uzņēmumu lielāka autonomija, ļaujot tiem veikt vai saņemt maksājumus par starptautiskās tirdzniecības darījumiem un iegūt finansējumu, mazākā mērā riskējot tikt pakļautiem trešo valstu veiktām juridiskām darbībām, piemēram, pārrobežu sankcijām.
  • Starptautiskās finanšu sistēmas un ekonomikas uzlabota noturība, samazinot to neaizsargātību pret valūtas kursa satricinājumiem.

Labums, kas gūstams no starptautiskas valūtas plašāka izmantojuma, ir saistīts ar lielākiem pasaules mēroga pienākumiem atbilstīgi centrālo banku attiecīgajām pilnvarām. Lai arī priekšrocības, ko sniedz spēcīgāka eiro starptautiskā nozīme, ir svarīgākas par iespējamajām problēmām, šādu priekšrocību sekas būtu rūpīgi jāizvērtē, piemēram, attiecībā uz eirozonas maksājumu bilanci attiecībā pret pārējo pasauli. 

Padziļināta un autonoma Eiropas finanšu nozare

Eiropas finanšu tirgi ir ļoti svarīgi Eiropas ekonomikai. Šajos tirgos Eiropas uzņēmumi un iedzīvotāji no bankām un investoriem saņem finansējumu. Finanšu tirgos pieejami gan tādi vienkārši produkti kā bankas aizdevums vai pašu kapitāls jaunizveidotiem uzņēmumiem, gan sarežģītāki atvasināti produkti, ko savu finanšu risku pārvaldīšanai izmanto bankas un uzņēmumi.

Lai sekmētu padziļinātas Eiropas finanšu nozares izveidi nolūkā panākt pozitīvu dinamiku, Komisija veiks papildu pasākumus: palielinot eiro pievilcību, tiks panākta eiro plašāka izmantošana, kas savukārt padarīs to vēl pievilcīgāku.

  • Stiprināt Eiropas tirgus infrastruktūru likviditāti un noturību
  • Nodrošināt drošu regulējumu uzticamu procentu likmju etalonu izstrādei
  • Atbalstīt pilnībā integrētu ātro maksājumu sistēmu ES
  • Sākt apspriešanos par eiro likviditāti ārvalstu valūtas tirgos

Starptautiskā finanšu nozare

Pēdējo 20 gadu laikā eiro ir kļuvis par otro nozīmīgāko starptautisko valūtu. Saistībā ar starptautisko finanšu nozari izstrādātas šādas iniciatīvas:

  • atbalsts centrālajām bankām ar mērķi nodrošināt pasaules finanšu stabilitāti,
  • Eiropas struktūru eiro emitēto vērtspapīru īpatsvara palielināšana,
  • ekonomikas diplomātijas attīstīšana ar mērķi veicināt eiro izmantošanu maksājumos un kā rezerves valūtu,
  • tehniskais atbalsts nolūkā uzlabot jaunattīstības valstu piekļuvi eiro maksājumu sistēmai.

Lai veicinātu eiro starptautisko lomu, Eiropai ir ciešāk jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem. Ar atbalstu, ko sniedz ES spēcīgā ekonomiskā un monetārā savienība, pastāv iespēja palielināt eiro nozīmi pasaulē un pilnībā izmantot tā sniegto potenciālu. Attiecībā uz starptautisko finanšu nozari tiks sāktas dažādas iniciatīvas: pastāvīga centrālo banku sadarbība ar mērķi nodrošināt pasaules finanšu stabilitāti, Eiropas struktūru eiro emitēto vērtspapīru īpatsvara palielināšana, ekonomikas diplomātijas attīstīšana ar mērķi veicināt eiro izmantošanu un sniegt tehnisko palīdzību nolūkā uzlabot piekļuvi eiro maksājumu sistēmai ārvalstu struktūrām. Šajā sakarībā (bez ekonomiskās un monetārās savienības, kapitāla tirgu savienības un banku savienības izveides pabeigšanas) būs jāveic daži papildu pasākumi.

Eiro stratēģiskākajās nozarēs

Enerģētika

ES ir lielākais enerģijas importētājs pasaulē: no ES patērētā apjoma tā importē ap 90 % naftas un 70 % gāzes. ES ikgadējais enerģijas importa rēķins pēdējo 5 gadu laikā bija vidēji 300 miljardi eiro. Vairāk nekā 93 % no enerģētikas jomā tirgotajiem apjomiem veido nafta, un pašlaik visi darījumi šajā jomā tiek veikti dolāros.

Izejvielas un gaisa kuģi

Attiecībā uz galvenajām izejvielām un pārtikas preču tirgiem Eiropa ir līdzīgā situācijā: tā patērē ap 10 % no pasaules izejvielām un ir viena no lielākajām importētājām. Tomēr lielāko daļu izejvielu pasaules biržās tirgo ASV dolāros. Tas attiecas arī uz augsti standartizētiem pārtikas preču tirgiem, piemēram, graudu, eļļas augu sēklu un cukura tirgu.

Attiecībā uz gaisa kuģu ražotājiem nesenā pētījumā par nozares darījumos izmantoto valūtu secināts, ka gandrīz visi norēķini – pat eirozonā – ir veikti ASV dolāros. Piemēram, vairāk nekā puse no “Airbus” ieņēmumiem ir izteikti ASV dolāros.

Visual trade

Faktu lapas

Iepazīstieties ar dažādām iniciatīvām eiro starptautiskās lomas stiprināšanai.

Eiro nozīme

Kapitāla tirgu savienība

Banku savienība

Dokumenti

Paziņojums “Ceļā uz spēcīgāku eiro starptautisko nozīmi”

Ieteikums par eiro starptautisko nozīmi enerģētikas jomā

Apspriešanās

1. Apspriešanās par eiro likviditāti ārvalstu valūtas tirgos

Nolūkā palielināt eiro nozīmi ārvalstu valūtas tirgū Komisija uzsāks mērķtiecīgu apspriešanos ar finanšu tirgus dalībniekiem, lai apzinātu iespējamos šķēršļus un stimulus.

Sākums: 2019. gada sākums

2. Apspriešanās par eiro nozīmi enerģētikas jomā

Komisija sāks apspriešanu un aicinās ieinteresētās personas izteikt viedokli par tirgus iespējām plašāk izmantot eiro denominētus darījumus naftas, rafinēto produktu un gāzes tirgos. Jo īpaši apspriešanā tiks apkopotas atsauksmes par nepieciešamību izveidot eiro denominētus jēlnaftas atsauces līgumus un pastiprināt līgumus par rafinētiem produktiem.

Sākums: 2019. gada janvāris–aprīlis

3. Apspriešanās par eiro nozīmi ar enerģijas ražošanu un lauksaimniecību nesaistītu izejvielu jomā (metāli un minerāli)

Ar enerģijas ražošanu un lauksaimniecību nesaistītu izejvielu (metālu un minerālu) nozarē Komisija iesaistīsies plašās apspriedēs ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu veidus, kā palielināt tirdzniecību eiro valūtā, jo īpaši saistībā ar darījumiem Eiropas biržās un tiešiem darījumiem starp Eiropas uzņēmumiem.

Sākums: 2019. gada janvāra vidus

4. Apspriešanās par eiro nozīmi lauksaimniecības un pārtikas preču starptautiskajā tirdzniecībā

Komisija apspriedīsies ar ieinteresētajām personām, lai apzinātu veidus, kā palielināt tirdzniecības darījumus eiro, jo īpaši darījumus Eiropā un tiešos darījumus starp Eiropas uzņēmumiem.

Sākums: 2019. gada 23. janvāris

5. Apspriešanās par eiro nozīmi transporta nozarē

Komisija ar ieinteresētajām personām arī apspriedīsies, lai izskatītu iespējamās darbības, ar kurām sekmēt eiro izmantošanu transporta ražošanas (gaisa kuģu, jūras transporta un dzelzceļa transporta) nozarē. Apspriešanā sīkāk izpētīs iemeslus, kuru dēļ eiro netiek izmantots daudziem svarīgākajiem starptautiskajiem darījumiem, un palīdzēs apzināt nosacījumus, kas ļautu eiro popularizēt darījumos ar Eiropas uzņēmumiem.

Sākums: 2019. gada janvāra vidus