Gada izaugsmes pētījums

Kas ir gada izaugsmes pētījums?

Gada izaugsmes pētījums (GIP) ir Komisijas galvenais instruments, ar ko noteikt ES ekonomiskās un sociālās prioritātes nākamajam gadam. Tas sniedz Eiropas ekonomikas analīzi un ļauj noteikt piemērotus politikas pasākumus, kas veicami, lai atrisinātu konstatētās problēmas un lai saskaņā ar Savienības ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju stimulētu izaugsmi, iekļautību un konverģenci Eiropas Savienībā. Gada izaugsmes pētījums iezīmē Eiropas pusgada — ekonomikas politikas koordinēšanas gada cikla — sākumu un katrai valstij specifiskā Eiropas pusgada fāzē sniedz horizontālās politikas norādes, kas katru vasaru tiek noslēgtas ar katrai dalībvalstij domātu politikas ieteikumu pieņemšanu.

Kādi ir nākamie gada izaugsmes pētījuma etapi?

Kad Komisija ir publicējusi gada izaugsmes pētījumu, par to notiek ES un valstu līmeņa debates, kurās piedalās arī sociālie partneri. Padome un Eiropas Parlaments pieņem nostājas. Ņemot vērā šos ieguldījumus, pavasara Eiropadome sniedz norādes par reformām, kuras veicamas prioritāri un kurām pēc tam ir jābūt atspoguļotām dalībvalstu programmās un plānos.

Kādi ir nākamie Eiropas pusgada etapi?

Pēc gada izaugsmes pētījuma publicēšanas Komisija turpina dialogu ar dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai veidotu vienotu izpratni par problēmām dalībvalstīs. Pamatojoties uz šo dialogu un padziļinātāku novērtējumu, Komisija februārī iesniedz ikgadējo analīzi par ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs, tostarp par progresu, kas panākts, īstenojot ieteikumus, kas katrai valstij atsevišķi formulēti iepriekšējos gados, un varbūtēju nelīdzsvarotību novērtējumu.

Dalībvalstīm ir vairākas iespējas papildināt Komisijas novērtējumu, piemēram, tehnisko misiju laikā, kuras Komisijas dienesti īsteno dalībvalstīs, divpusējo sanāksmju laikā, ko rīko Briselē, un politisko misiju laikā, ko priekšsēdētāja vietnieka V. Dombrovska vadībā īsteno dalībvalstīs.

Aprīlī dalībvalstis nosūta Komisijai savas nacionālās reformu programmas attiecībā uz ekonomikas politiku un stabilitātes vai konverģences programmas — attiecībā uz budžeta politiku. Komisija tās analizē un maijā publicē katrai valstij specifiskus ieteikumus, lai līdz vasarai tos varētu apstiprināt Eiropadome un jūlijā tos varētu pieņemt Ekonomisko un finansiālo jautājumu padome (ECOFIN). Dalībvalstīm tad ir jāiestrādā šīs politikas vadlīnijas savos gada budžetos, nacionālajos tiesību aktos un stratēģiskajos plānos.

Brīdināšanas mehānisma ziņojums

Kas ir brīdināšanas mehānisma ziņojums?

Brīdināšanas mehānisma ziņojums tiek publicēts novembrī, ikgadējās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) ietvaros, kuras mērķis ir konstatēt un novērst nelīdzsvarotības, kas varētu kavēt dalībvalstu vai ES kā veseluma ekonomikas normālu darbību un apdraudēt Ekonomikas un monetāro savienību.

Brīdināšanas mehānisma ziņojums satur ekonomisko analīzi, kuras pamatā ir kopīgi atlasīti rādītāji. Brīdināšanas mehānisma ziņojums nav mehānisks process. Komisija nesāk padziļinātu izskatīšanu, tāpēc ka kāds rādītājs pārsniedz indikatīvos sliekšņus. Tā drīzāk izskata ekonomisko situāciju kopumā. Tikai pamatojoties uz padziļinātiem pārskatiem, Komisija secina, vai pastāv vai nepastāv nelīdzsvarotības un, iespējams, pārmērīgas nelīdzsvarotības.

Kas ir nelīdzsvarotība?

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu makroekonomiskā nelīdzsvarotība ir definēta kā “jebkura tendence, kura rada makroekonomikas norises, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalsts ekonomikas vai Ekonomikas un monetārās savienības, vai visas Savienības stabilu darbību”. Pārmērīgu nelīdzsvarotību tā definē šādi: “smaga nelīdzsvarotība, tai skaitā tāda, kas var apdraudēt Ekonomikas un monetārās savienības pienācīgu darbību”. Tā kā regulā sniegtā definīcija ir ļoti vispārīga, ir vajadzīga ekonomiska interpretācija, lai novērtētu, vai pastāv tendences, kuras nav ilgtspējīgas, un trūkumi, kurus, ja tos nekoriģē, varētu negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts, eirozonas vai ES makroekonomisko stabilitāti.

Praksē runa ir gan par potenciālas krīzes situācijām (piemēram, augsts parāda līmenis), gan par tendencēm, kas nav ilgtspējīgas (piemēram, pārmērīgs mājokļu cenu vai kredītu pieaugums), kuras var novest pie straujas un būtiskas korekcijas ar negatīvām sekām. Piemēram, liels un pastāvīgs tekošā konta deficīts tiek uzskatīts par nelīdzsvarotību, ja tas var radīt pēkšņu attīstības apstāšanos un lielus sociālos izdevumus. Tāpat liels un pastāvīgs tekošā konta pārpalikums var norādīt uz to, ka pārmērīgi ietaupījumi netiek efektīvi izmantoti, lai atbalstītu ieguldījumus nacionālajā ekonomikā.

Kādi ir nākamie etapi pēc brīdināšanas mehānisma ziņojuma pieņemšanas?

Kad Komisija ir publicējusi brīdināšanas mehānisma ziņojumu, to izskata Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN), eirogrupa, ja tas skar eirozonas valstis, un Eiropas Parlaments. Turklāt pēc gada izaugsmes pētījuma un brīdināšanas mehānisma ziņojuma publicēšanas Eiropadome pulcējas, lai vienotos par ekonomikas politikas un reformu koordinācijas galvenajām jomām.

Ņemot vērā visas nostājas, Komisija turpmākajos mēnešos sagatavo katrai valstij atsevišķi adresētus padziļinātus pārskatus, ar kuriem tā nāk klajā februārī. Tālab tā sāk dialogu ar visām attiecīgajām dalībvalstīm. Tieši pamatojoties uz šiem padziļinātajiem pārskatiem, Komisija izdara secinājumus par to, vai pastāv nelīdzsvarotības vai pat pārmērīgas nelīdzsvarotības, un pēc tam sagatavo attiecīgus politikas ieteikumus katrai dalībvalstij.

Ieteikums eirozonai

Kas ir eirozonai adresētā ieteikuma juridiskais pamats?

Eirozonas ieteikums saistībā ar ekonomikas politiku tiek pieņemts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. un 121. pantu. Tas ir ieteikums Padomes ieteikumam.

Ieteikums attiecībā uz eirozonu satur pielāgotus padomus eirozonas dalībvalstīm par jautājumiem, kas attiecas uz eirozonas darbību kopumā. Tas atspoguļo vispārējās prioritātes, kas norādītas Komisijas dienestu darba dokumentā, kurš papildina ieteikumu, un Komisijas īstenotajā gada izaugsmes pētījumā, ES līmenī.

Ieteikums attiecībā uz eirozonu aptver jautājumus, kas attiecas uz visu monetāro savienību, tādus kā politika, kas saistīta ar makroekonomisko nelīdzsvarotību koriģēšanu, eirozonas fiskālā nostāja un Ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana.

Kas ir eirozonas ieteikuma analītiskā bāze?

Eirozonas ieteikuma pamatā ir pamatīga ekonomikas analīze, ko Komisijas dienesti veikuši galvenajos jautājumos, kas saistīti ar eirozonas darbību. Tā parādās Komisijas dienestu darba dokumentā, kas papildina ieteikumu, kā arī citos dokumentos, kas tiek publicēti ekonomiskā cikla laikā.

Kādi ir nākamie etapi pēc eirozonas ieteikuma pieņemšanas un ieviešanas?

Eirogrupa un Padome izskata eirozonai adresēto ieteikumu, pirms to apstiprina ES valstu un valdību vadītāji. Diskusijas par eirozonas prioritātēm, līdz ar eirozonas ieteikumu un citām ES iestāžu nostājām, tad sniedz norādes dalībvalstu reformu programmām un stabilitātes programmām, kuras dalībvalstis sagatavo aprīlī, kā arī katrai valstij adresētajiem ieteikumiem, kurus Komisija formulē maijā.
Balstoties uz ieteikumu attiecībā uz eirozonu, reformu izpildes novērtējumu un atlikušajām problēmām, kā arī dalībvalstu stratēģiskajām programmām, Komisija nāk klajā ar saviem katrai dalībvalstij adresētajiem ieteikumiem nākamajam politikas ciklam. Tā paliek pietiekami daudz laika, lai turpinātu dialogu ar dalībvalstīm.

Vienotais nodarbinātības ziņojums

Kas ir vienotais nodarbinātības ziņojums?

Vienotais nodarbinātības ziņojums (VNZ), kas ir noteikts LESD 148. pantā, ir svarīgs ES ekonomikas pārvaldības elements. Tajā sniegts gada pārskats par galvenajām nodarbinātības un sociālajām norisēm visā ES, kā arī par reformām, kuras īsteno dalībvalstis. Turklāt VNZ ļauj sekot līdzi dalībvalstu darbības rezultātiem attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Kādi ir turpmākie etapi pēc Vienotā nodarbinātības ziņojuma projekta publicēšanas?

Projektu apspriež Nodarbinātības komitejā un Sociālās aizsardzības komitejā saistībā ar tā galīgo pieņemšanu Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomē (EPSCO) martā.

Pēc kādas metodes kādai dalībvalstij piešķir noteiktu vērtējumu attiecībā uz kādu no sociālo rādītāju kopuma rādītājiem?

Sociālo rādītāju kopums kalpo par atskaites satvaru, kas ļauj sekot līdzi “sabiedrības progresam” pīlāra trijās sadaļās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, dinamiski darbaspēka tirgi un taisnīgi darba apstākļi, kā arī publiskā sektora atbalsts / sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Ir atlasītas 12 jomas, kurās var izmērīt sabiedrības progresu, un katra no tām saistās ar kādu no trim iepriekš minētajām sadaļām. Izmantojot sociālo rādītāju kopumu, tiek mērīti dalībvalstu rezultāti attiecībā uz ES un eirozonas vidējām vērtībām. Katrs vērtējums jeb atzīme atspoguļo noteikta rādītāja līmeni, ņemot vērā arī tendences ilgākā termiņā.