Revīzijas uzdevums un Komisijas mērķi

Obligātā revīzija ir tiesību aktos paredzēta finanšu uzskaites pārskatīšana. Obligātās revīzijas mērķis ir uzņēmumu vai publiskā sektora struktūru finanšu pārskatu apstiprināšana. Revīzija ieinteresētajām personām (piemēram, ieguldītājiem un akcionāriem) nodrošina atzinumu par uzņēmumu uzskaites pareizību. Tādējādi obligātā revīzija palīdz sakārtot tirgu darbību, palielinot uzticēšanos finanšu pārskatu godīgumam.

Obligātās revīzijas jomā Komisijai ir šādi mērķi:

  • palielināt obligātās revīzijas uzņēmumu un revidentu neatkarību no revidētās struktūras,
  • uzlabot revīzijas ziņojumu informācijas vērtību ieguldītājiem,
  • palīdzēt sniegt obligātās revīzijas pakalpojumus pāri robežām Eiropas Savienībā,
  • sekmēt dinamiskāka revīzijas tirgus izveidi Eiropas Savienībā,
  • uzlabot revīzijas uzraudzību, 
  •  veicināt konverģenci un sadarbību ar ārpussavienības valstīm.

Revīzijas reforma Eiropas Savienībā

Pašreizējie noteikumi ir pieņemti 2014. gada aprīlī. To mērķis ir uzlabot obligātās revīzijas Eiropas Savienībā, stiprinot revidentu neatkarību un profesionālo piesardzību attiecībā uz revidētā uzņēmuma vadību. 

Piemēram, sabiedriskas nozīmes struktūrās revidenti regulāri rotēs un saviem revīzijas klientiem vairs nevarēs sniegt noteiktus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus. Sabiedriskas nozīmes struktūras ir biržu sarakstos iekļauti uzņēmumi, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības vai citi uzņēmumi, ko ES valstis ir noteikušas par sabiedriskas nozīmes struktūrām.

Šie noteikumi palīdz veicināt daudzveidību revīzijas tirgos un palielināt ieguldītāju uzticēšanos uzņēmumu finanšu informācijai, un tas savukārt uzlabo apstākļus pārrobežu ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei Eiropas Savienībā.

Pašreizējie noteikumi ir šādi:

  • grozoša direktīva (Direktīva 2014/56/ES), ar kuru nosaka visu obligāto revīziju satvaru, stiprina revīzijas publisko pārraudzību un uzlabo sadarbību starp kompetentajām iestādēm Eiropas Savienībā,
  • regula (Regula Nr. 537/2014), ar ko precizē prasības attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās, piemēram, biržu sarakstos iekļautos uzņēmumos, bankās un apdrošināšanas sabiedrībās.

Papildu informācija par Revīzijas direktīvu.

Sadarbība starp Eiropas valstu revīzijas iestādēm

2016. gadā tika izveidota Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteja (CEAOB), lai uzlabotu sadarbību starp Eiropas valstu revīzijas iestādēm Eiropas Savienībā. CEAOB sniedz ieguldījumu ES revīzijas tiesību aktu pareizā piemērošanā, veicinot uzraudzības konverģenci.

Tirgus uzraudzība

Regula Nr. 537/2014 nosaka, ka par revīzijas uzraudzību atbildīgās valstu iestādes un Eiropas Konkurences tīkls sagatavo ziņojumu par dalībvalstu tirgus norisēm tādu obligāto revīziju pakalpojumu sniegšanas jomā, kuras tiek veiktas sabiedriskas nozīmes struktūrās. Pēc tam Komisija uz šo ziņojumu pamata sagatavo apvienoto revīzijas ziņojumu par visu Eiropas Savienību.

2017. gada septembrī Komisija publicēja pirmo apvienoto ziņojumu par ES tirgus norišu uzraudzību tādu obligāto revīziju pakalpojumu sniegšanas jomā, kuras tiek veiktas sabiedriskas nozīmes struktūrās.

Attiecības ar ārpussavienības valstīm

Uzņēmumi arvien vairāk darbojas pasaules mērogā un ir iekļauti kapitāla tirgu sarakstos dažādos kontinentos. Lai nodrošinātu, ka ieguldītājus aizsargā efektīva globāla revidentu pārraudzība, ES īsteno starptautisku sadarbību attiecībā uz revidentu uzraudzību.

ES ir pieņēmusi vairākus lēmumus par līdzvērtību, kuros atzīts, ka revidentu publiskā uzraudzība dažās ārpussavienības valstīs atbilst tām pašām prasībām, kas ir spēkā Eiropas Savienībā saskaņā ar Revīzijas direktīvu.

ES ir arī pieņēmusi vairākus lēmumus, kuros atzīts, ka dažu ārpussavienības valstu revīzijas uzraudzības iestādes ir atbilstīgas un var apmainīties ar revīzijas darba dokumentiem ar attiecīgajām iestādēm ES valstīs.

Komisijas ieteikumi

Komisija ir izdevusi šādus ieteikumus par revīzijām un revidentiem: