Health security and infectious diseases

Krīzes pārvarēšana

Ja laikus netiek veikti nekādi pasākumi, infekcijas slimības var strauji izplatīties. Pārrobežu epidēmijas gadījumā reakcijai jābūt ātrai, mērķtiecīgai un koordinētai. Tāpat ķīmiskie apdraudējumi vai vides katastrofas (piemēram, vulkāna izvirdumi) var ātri pārsniegt kādas valsts robežas vai nacionālās reaģēšanas spējas.

ES uzdevums veselības krīžu pārvarēšanā galvenokārt ir nodrošināt reaģēšanas darbību koordinēšanu; savukārt konkrēti sabiedrības veselības pasākumi joprojām ir nacionālo valdību ziņā, ņemot vērā tādus faktorus kā nacionālā epidemioloģiskā situācija, sociālā struktūra un nacionālo veselības aprūpes sistēmu kapacitāte.

Komisija cieši sadarbojas ar ES valstīm, lai nodrošinātu, ka to reaģēšanas pasākumi ir saskaņoti un koordinēti. Tā var arī ES līmenī mobilizēt dalībvalstīm domāta tieša atbalsta instrumentus, tādus kā kopīgs iepirkums.

Nesenā Covid-19 pandēmija ir nopietna veselības krīze, kas prasa plaša mēroga saskaņotu rīcību ES līmenī. ES arī koordinēja darbības Ebolas vīrusa epidēmijas laikā Rietumāfrikā.

Veselības drošības komiteja

Ātra reakcija uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem tiek koordinēta ES līmenī Veselības drošības komitejas (VDK) ietvaros. Tas ir izšķirīgi svarīgs forums informācijas apmaiņai par konkrētiem pasākumiem, ko pieņēmusi katra valsts. Kopā ar Eiropas Komisiju tā nosaka darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu iespējas uzraudzīt sagatavotību, plānošanu, komunikāciju attiecībā uz riskiem un krīzēm un reakciju uz tām.

Komitejas sastāvā ir veselības iestāžu pārstāvji no ES valstīm; kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pārstāvji piedalās kā novērotāji. Tādas valstis kā Apvienotā Karaliste, Šveice un Ukraina ir aicinātas piedalīties komitejas sanāksmēs par Covid-19, lai nostiprinātu sadarbību.

Veselības drošības komiteja pulcējas regulāri, un, ja situācija to prasa, pēc Komisijas vai kādas ES valsts pieprasījuma. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma komiteja ir aizvadījusi daudzas sanāksmes.

Vienmēr, kad kāda ES valsts plāno pieņemt sabiedrības veselības pasākumus, lai cīnītos ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, tai ir jāinformē pārējās ES valstis un Komisija par šo pasākumu veidu, mērķi un darbības jomu, ja vien šie pasākumi nav jāpieņem nekavējoties, lai aizsargātu sabiedrības veselību.

Nacionālo veselības dienestu pārstāvji sadarbībā ar Eiropas Komisiju apspriežas VDK ietvaros, lai koordinētu

  • nacionālos pasākumus nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā;
  • ar riskiem un krīzēm saistītu komunikāciju, kura vērsta uz plašu sabiedrību un veselības speciālistiem un kura var tikt pielāgota konkrētās valsts vajadzībām un īpašajai situācijai.

Ja valstu reaģēšanas spēja nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā ir nepietiekama, skartā ES valsts var arī lūgt citu ES valstu palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu.

Farmaceitiskās procedūras pandēmijas draudu laikā

Pandēmijas draudu gadījumā vai gadījumā, kad Eiropas Savienībā pastāv ļoti nopietni draudi sabiedrības veselībai, Eiropas Komisija var izsludināt ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Tas ļauj piemērot ES farmaceitisko tiesību aktu īpašusi noteikumusi, kuru mērķis ir ātri saņemt medicīnisko produktu tirdzniecības atļauju. Komisija var arī paredzēt paātrinātu procedūru, lai ātri atļautu pandēmiskās gripas vakcīnas.

Eiropas Komisija pastāvīgi sazinās ar galvenajiem partneriem,

tādiem kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Riska un krīzes komunikācija

Informācija un skaidra un efektīva komunikācija ar sabiedrību un veselības nozares darbiniekiem ir būtiski elementi pasākumos, kas veicami, reaģējot uz krīzēm nacionālā līmenī.

ES atbalsta dalībvalstis, tām ziņojot par riskiem uzliesmojumu gadījumā, bet neuzliek par pienākumu nākt klajā ar saskaņotiem vēstījumiem. Komisijas loma drīzāk ir nodrošināt koordināciju starp dalībvalstīm, lai komunikācija, kas vērsta uz plašu sabiedrību un veselības nozares darbiniekiem, būtu saskaņota.

Komunikatoru tīkls

Veselības drošības komiteja ir izveidojusi komunikatoru tīklu — apakšgrupu, kas apvieno komunikācijas un riska pārvaldības ekspertus no dalībvalstīm, Eiropas Komisijas un ES aģentūrām, kuri uzņemas iniciatīvu attiecībā uz komunikāciju veselības krīžu gadījumā.

Šis tīkls sekmē sadarbību:

  • krīzes gadījumā — jau no paša sākuma vienkāršojot informācijas apmaiņu un koordinējot nacionālās stratēģijas un publiskos ziņojumus, lai gādātu par to, ka tie ir saskaņoti, tajā pašā laikā arī pielāgoti nacionālajiem apstākļiem;
  • ilgākā laikposmā — uzlabojot labas prakses apmaiņu attiecībā uz veselības riskiem un ar krīzēm saistītu komunikāciju un formulējot preventīvu pasākumu ieteikumus.