Sagatavotība un reakcija

Krīzes pārvaldība

ES līmenī ir pieņemts Lēmums Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kurš izveido sistēmu koordinētu sagatavotības un reaģēšanas plānošanas pasākumu veikšanai, lai tādējādi stiprinātu spējas saistībā ar pārraudzību, agrīnu brīdināšanu, novērtējumiem un reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā. Lēmums:

  • atbalsta paraugprakses un pieredzes apmaiņu attiecībā uz sagatavotības un reaģēšanas plānošanu;
  • ir pamats, uz kā dalībvalstīm balstīt savus plānus, kā novērst dažādus veselības apdraudējumus, piemēram, gripas pandēmiju vai citus apdraudējumus, ko izraisījuši bioloģiski vai nezināmi faktori, ķimikāliju noplūdes radītus negadījumus, apdraudējumus, kuriem ir dabiski iemesli, kā arī tīšu apdraudējumu, ko radījuši cilvēki;
  • palīdz nodrošināt dažādu valstu plānu savstarpēju savietojamību. Tas tiek panākts ar koordinācijas mehānismiem un analīzes un saziņas rīkiem;
  • attiecībā uz sabiedrības veselības ārkārtas situāciju atklāšanu, novērtēšanu, paziņošanu un reaģēšanu atbalsta pamatspēju prasību īstenošanu atbilstīgi PVO Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.

ES veselības programmā paredzēti dažādi atbalsta sniegšanas veidi – tās var būt apmācības un praktiskas nodarbības, tāpat arī ES valstis var apmainīties ar pieredzi vai ar informāciju par vadlīnijām un procedūrām. Lai pārbaudītu ES un atsevišķu dalībvalstu sagatavotību, Eiropas Komisija organizē regulāras mācības. Tādējādi tiek nodrošināts, ka valstu iestādes un struktūras spēj sadarboties gan ar Komisiju, gan viena ar otru, strauji mainīgā krīzes situācijā apmainoties ar informāciju.

Sabiedrības veselības riska novērtējums

Riska novērtējums ir pirmais būtiskais solis, saskaroties ar pārrobežu veselības apdraudējumu. Lēmumā Nr. 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir izveidoti koordinēti ES riska novērtēšanas mehānismi. Tie paredz apkopot kompetento ES un starptautisko struktūru zināšanas, lai izveidotu stabilu zināšanu bāzi pasākumu koordinēšanai.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kas tiek veikts, lai stātos pretī nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, ir paziņošana Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā (EWRS). Tā ir konfidenciāla datorizēta ātrās brīdināšanas sistēma, kas ļauj ES dalībvalstīm nosūtīt brīdinājumus par notikumiem, kas var ietekmēt visu Eiropas Savienību, apmainīties ar informāciju un koordinēt savus reaģēšanas pasākumus.

Ja tas ir nepieciešams reaģēšanas pasākumu koordinēšanai ES līmenī, Veselības drošības komitejaekspertu grupa, kas ir atbildīga par sagatavotības, reaģēšanas un starptautiskās sadarbības pasākumu koordinēšanu, – var lūgt Eiropas Komisijai riska novērtējumu, kas aptver arī iespējamos sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus. Riska novērtējumu veic:

Ja riska novērtējums pilnībā vai daļēji pārsniedz Eiropas Savienības aģentūru pilnvaras, Komisija sniedz “ad hoc” riska novērtējumu. Piemēram, nopietnu pārrobežu ķīmisku apdraudējumu gadījumā tiesības sniegt sabiedrības veselības aizsardzības riska novērtējumu ir Veselības, vides un jaunā riska zinātniskajai komitejai (SCHEER).

Ja ārkārtas situācijā, kad sabiedrības veselība ir apdraudēta starptautiskā mērogā, nozīmīgu informāciju ir sniegušas citas struktūras, jo īpaši Pasaules Veselības organizācija (PVO), riska novērtējumā to ņem vērā.

Reaģēšanas pasākumu koordinēšana

Pēc nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma atklāšanas ES dalībvalstu iestādēm, izmantojot EWRS, ir jāziņo Komisijai ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Pēc tam Komisija ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm nodrošina saskaņotus un efektīvi koordinētus reaģēšanas pasākumus. Kā piemērs ES koordinēšanai minams Ebolas vīrusa uzliesmojums Rietumāfrikā.

Pēc Komisijas vai skartās valsts pieprasījuma valsts veselības dienestu pārstāvji, par to informējot arī Komisiju, nekavējoties apspriežas ar Veselības drošības komiteju, lai koordinētu:

  • dalībvalstu pasākumus nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā;
  • riska un krīzes komunikāciju, kas vērsta uz sabiedrību un veselības aprūpes speciālistiem un kas jāpielāgo konkrētās valsts vajadzībām un īpašajai situācijai.

Ja kāda ES valsts plāno veikt sabiedrības veselības pasākumus, lai cīnītos ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, tai pirms pasākumu veikšanas ir jāinformē visas pārējās ES valstis un jāapspriežas ar tām par šo pasākumu mērķi un tvērumu, ja vien tos nav nepieciešams veikt nekavējoties. Situācijā, kad jāreaģē steidzami, tai nekavējoties jāinformē gan pārējās ES valstis, gan Komisija.

Ja valsts reaģēšanas spēja nopietna pārrobežu veselības apdraudējuma gadījumā ir nepietiekama, skartā dalībvalsts var arī lūgt citu dalībvalstu palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/779/EK, Euratom.

Veselības drošības komitejas plenārsēdes notiek divreiz gadā, bet citas sanāksmes tiek plānotas pēc vajadzības. Kopsavilkuma ziņojumi un sanāksmju protokoli ir visiem brīvi pieejami.

Riska un krīzes komunikācija

Skaidra un efektīva informēšana un saziņa gan ar sabiedrību kopumā, gan ar ES dalībvalstu iestādēm ir krīzes situāciju novēršanas neatņemama sastāvdaļa. Eiropas Komisija gādā, lai šie komunikācijas principi tiktu skaidri ievēroti, tāpēc tā:

  • izstrādā ES mēroga rīcības stratēģijas;
  • par saziņu atbildīgās personas labāk integrē krīzes pārvaldības procesos;
  • padziļina sadarbību ar lēmumu pieņēmējiem un personām, kas atbildīgas par riska pārvaldību.

Saziņas tīkls

Veselības drošības komiteja ir izveidojusi tīklu, kurā notiek saziņa starp ES dalībvalstu riska pārvaldības speciālistiem, Eiropas Komisiju un ES aģentūrām, kas veselības krīžu situācijās uzņemas vadošo lomu saziņā.

Šis tīkls var sekmēt sadarbību šādi:

  • krīzes laikā – veicina informācijas apmaiņu jau no paša sākuma un palīdz koordinēt kopējās stratēģijas un sabiedrības informēšanu;
  • ilgākā laikposmā – uzlabo paraugprakses apmaiņu veselības risku un krīzes komunikācijas jomā, kā arī sniedz ieteikumus par profilakses pasākumiem.

Globālā mērogā šis tīkls ir svarīgs rīks, ar kā palīdzību novērš un mazina visai pasaulei bīstamus apdraudējumus. Ar šo rīku ES var ātri visā pasaulē izplatīt informāciju, sazinoties ar pašreizējiem saziņas tīkliem, kas izveidoti atbilstīgi Pasaules veselības drošības iniciatīvai, un ar PVO tīklu, kas izveidots atbilstīgi Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem.