Veselības aizsardzības stratēģija

Veselības sistēmu koordinācija

Veselības sistēmām jābūt piekļūstamām, rezultatīvām un noturīgām pret pārmaiņām un problēmām nākotnē. Tām visām ir jāattīstās, jātiek modernizētām un pielāgotām nepārtraukti mainīgajai videi, un tam var būt negatīva ietekme uz izdevumiem veselības jomā. Izdevumu slogu var palielināt

  • demogrāfiskās pārmaiņas (sabiedrības novecošana),
  • izmaiņas slimību izplatībā (hronisko slimību sloga palielināšanās),
  • jaunās tehnoloģijas (un to sadarbspēja un standartizācija),
  • lielāka pacientu līdzdalība,
  • darbaspēka trūkums,
  • mediķu nevienmērīgs sadalījums,
  • nevienlīdzība veselības aprūpē.

2014. gadā tika izveidota ES darba programma attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmām, un šīs programmas mērķis ir izstrādāt koordinētus ES pasākumus, lai uzlabotu veselības aizsardzības sistēmu rezultativitāti, piekļūstamību un noturību.

ES darba programma attiecībā uz rezultatīvām, piekļūstamām un noturīgām veselības aizsardzības sistēmām

Rezultativitātes stiprināšana

Piekļūstamības palielināšana

Noturības uzlabošana

Veselības aprūpes sistēmu snieguma novērtējums ES medicīnas darbinieku cilvēkresursu plānošana Veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējums
Pacientu drošība un aprūpes kvalitāte Zāļu izmaksefektīva izmantošana Veselības informācijas sistēma
Aprūpes integrācija Direktīvas 2011/24/ES optimāla īstenošana E-veselība

 

Veselības sistēmu ilgtspēja

Saikne starp sabiedrības veselību, ekonomisko labklājību un sociālo kohēziju ir atzīta; vienlaikus ir paustas arī bažas par publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējību.

ES darba programmā attiecībā uz veselības aizsardzības sistēmām, Eiropas Komisijas un Ekonomikas politikas komitejas kopīgajā 2016. gada ziņojumā par veselības aprūpi un fiskālo stabilitāti un ziņojumā “Veselības stāvoklis ES: pievienots ziņojums” ir piedāvāti politikas risinājumi, kas ļaus risināt izdevumu sloga jautājumu, palielinot efektivitāti un vienlaikus nodrošinot piekļuvi veselības aprūpei un tās rezultativitāti.

Veselība Eiropas pusgadā

Valstu veselības aprūpes sistēmu rezultativitāte, piekļūstamība un noturība ir analizētas Eiropas pusgada (ES ekonomikas politikas koordinēšanas satvars kopš 2014. gada) ciklos. Veselības svarīgums ir uzsvērts gada izaugsmes pētījumos, ko Komisija izdod katra Eiropas pusgada sākumā.

Komisijas mērķis ir atbalstīt ES valstis, veicot šos pētījumus un tādējādi nodrošinot analīzi un prognozes, kā arī ierosinot konkrētu rīcību, kas uzlabotu reformas. Izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus, Komisija arī sniedz finansiālu atbalstu, lai uzlabotu valsts iestāžu spējas īstenot reformas.

Pusgada process veicina un atbalsta valstu veselības aizsardzības sistēmu strukturālās reformas. Šīs reformas un pasākumi tiek analizēti un noteikti Eiropas pusgada valstu ziņojumos un konkrētai valstij adresētos ieteikumos (KVAI). Kopš Eiropas pusgada sākuma aptuveni trešdaļa ES valstu ir saņēmusi ieteikumus attiecībā uz savu veselības aizsardzības sistēmu, un Komisija uzrauga attīstību šajā jomā. Ņemot vērā, ka runa ir par kompleksām reformām veselības nozarē, tās jāvērtē ilgtermiņā.