Plaši izplatītas un hroniskas slimības

Garīgā veselība

Garīgo veselību ietekmē daudzi faktori, tostarp ģenētiskā predispozīcija, sociālekonomiskais stāvoklis, slikta bērnības pieredze, hroniskas medicīniskas saslimšanas vai alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana.

Garīgā veselība un labklājība ir savstarpēji saistīti jautājumi, kurus ietekmē politika un darbības vairākās jomās, tādās kā izglītība, veselības aprūpe, nodarbinātība, sociālā iekļaušana un centieni apkarot nabadzību.

Šīs attiecības ir divvirziena: ja netiek nodrošināta pienācīga profilakse, atbalsts un ārstēšana garīgās veselības jomā, pasliktinās izglītības iespējas un pieaug bezdarba risks.

Būt garīgi veselam nozīmē cilvēka spēju pašrealizēties, viegli veidot attiecības ar citiem cilvēkiem, dot ieguldījumu sabiedrības dzīvē un būt produktīvam darbā. Garīgi vesels cilvēks spēj pārvarēt arī samērīgu spriedzi, bēdas vai skumjas un dzīves neveiksmes.

Eiropas iedzīvotāju garīgās veselības stāvoklis bija pamats bažām jau pirms Covid-19 pandēmijas. Ziņojuma “Pārskats par veselību Eiropā 2018. gadā” vienā no nodaļām tika uzsvērts, ka garīgās veselības problēmas skar aptuveni 84 miljonus iedzīvotāju visā ES. Tiek lēsts, ka garīgo slimību kopējās izmaksas 28 ES valstīs pārsniedz 4 % no IKP (vairāk nekā 600 miljardi eiro).

Garīgā veselība un Covid-19

Pandēmija saasināja situāciju, izraisot bailes, izolētību un nedrošības sajūtu, stabilitātes un ienākumu zudumu un tuvinieku nāvi.

Ziņojumā “Pārskats par veselību Eiropā 2020. gadā” norādīts, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošā ekonomikas krīze ir radījusi pieaugošu slogu iedzīvotāju garīgajai labklājībai — par to liecina lielāks stress, trauksme un depresija. Turklāt tiek uzskatīts, ka jaunieši un iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem ir pakļauti paaugstinātam riskam. Pandēmijas negatīvā ietekme uz garīgo veselību jo īpaši izpaudās kā veselības aprūpes traucējumi, kas skāra iedzīvotājus ar esošām garīgās veselības problēmām.

Covid-19 pandēmijas izraisītās garīgās veselības problēmas kļūst arvien sarežģītākas, tāpēc Eiropas Komisijai ir steidzami jārod risinājumi, lai novērstu šo problēmu tūlītējās un ilgtermiņa sekas. SANTE ģenerāldirektorāts Veselības politikas platformā izveidoja īpašu sadaļu, kurā veselības un sociālās jomas ieinteresēto personu organizācijas var apmainīties ar konkrētu pieredzi un zināšanām garīgās veselības jomā saistībā ar Covid-19.

Šis neatkarīgās tīkla organizācijas “Mental Health Europe” koordinētais virtuālais tīkls īpaši pievēršas neaizsargātu grupu, piemēram, bezpajumtnieku, cilvēku ar iepriekš pastāvējušiem veselības traucējumiem un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām. Tīmekļa vietnē ir arī virtuāla bibliotēka.

2020. gada 16. oktobrī notika pirmais tīmekļseminārs, kurā iepazīstināja ar sākotnējā pārskata rezultātiem; galvenā uzmanība tajā bija pievērsta veselības aprūpes darbinieku garīgās veselības vajadzībām.

Rīcība

Eiropas Komisija jau ilgstoši cenšas uzlabot iedzīvotāju garīgo veselību; to apliecina arī pārskats par iepriekš veiktajām darbībām.

Komisijas darbs nelipīgo slimību un garīgās veselības jomā balstās uz starptautisku politikas satvaru, jo īpaši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un 9 globāliem brīvprātīgajiem mērķiem, ko nepārnēsājamo slimību jomā izvirzījusi Pasaules Veselības organizācija. Komisijas centieni ir vērsti uz to, lai atbalstītu un papildinātu ES valstu politiku.

Lai palīdzētu dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus veselības jomā, 2018. gadā tika izveidota Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa (SGPP – ekspertu grupa, kurā darbojas ES valstu veselības ministriju pārstāvji).

Komisija koordinācijas grupu iepazīstina ar paraugpraksi un pieejām, kas izvēlētas saskaņā ar valstu un ES prioritātēm. ES valstis norāda, kuras no šīm politikām vai pieejām tās būtu ieinteresētas ieviest vai paplašināt.

Paraugprakses portālā tiek publicēti atklāti un mērķtiecīgi uzaicinājumi dalīties ar paraugpraksi. Tajā sniegts arī pārskats par praksi, kas apkopota un nodota tālāk no veselības programmām līdzfinansētu darbību ietvaros.

2018. gadā koordinācijas grupa SGPP par prioritāti paraugprakses īstenošanā noteica garīgo veselību. 2019. gada maijā ES valstīm tika iesniegta paraugprakses piemēru priekšatlase; valstis šos piemērus pēc tam sarindoja saskaņā ar to atbilstību savām konkrētajām prioritātēm.

Izmantojot Veselības programmas 2020. gada darba plānu, ir darīts pieejams finansiālais atbalsts, lai līdzfinansētu to triju paraugprakses piemēru īstenošanu, kuri sarakstā ierindojās visaugstāk:

  • garīgās veselības sistēmas reforma, kas vērsta uz to, lai stiprinātu uz pacientu orientētus kopienās balstītus pakalpojumus, kā tas notiek Beļģijā;
  • Austrijā izstrādāta pašnāvību novēršanas programma vairākos līmeņos;
  • Eiropas mēroga sadarbībā izstrādāta pakāpeniska intervences programma depresijas novēršanai.

2021. gadā tiek izvērsts priekšlikums vienotai rīcībai (ImpleMENTAL) ar mērķi reformēt garīgās veselības sistēmu un īstenot paraugpraksi pašnāvību novēršanas jomā. Pakāpeniskas intervences programma depresijas novēršanai tiks īstenota, izmantojot projektu EEAD —Best.

ES centieni garīgās veselības jomā ir vērsti uz to, lai atbalstītu reālu rīcību uz vietas, kur tā visvairāk ir vajadzīga ES valstīm.

Saistīta informācija