ES pasaulē

Veselība pasaulē

Slimības un to izraisītāji nepazīst valstu robežas, un pasaules mēroga veselības jautājumi nav aplūkojami vienīgi Eiropas kontekstā. Finansiālais un ar darbaspēku saistītais spiediens uz veselības aprūpes sistēmām, kad jānodrošina kvalitatīva aprūpe sabiedrībai, kas noveco, ir vispārēja problēma. Labāka starptautiskā sadarbība ir vienīgais veids, kā uz to reaģēt.

Plašāka informācija — ES loma globālajā veselības politikā — kopsavilkums 

Apvienoto Nāciju Organizācija — sadarbība veselības jomā

Cieši sadarbojoties ar ANO Sekretariātu un dažādām ANO aģentūrām, fondiem un programmām, ES ir izveidojusi ciešas attiecības ar ANO. Sadarbība notiek gan globālās veselības jomā, gan jautājumos, kas tieši saistīti ar veselību, tostarp attīstības, cilvēktiesību, klimata pārmaiņu, krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības jomā. ES atbalsta Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kas ir vadošā globālās veselības politikas iestāde ANO sistēmā.

Eiropas Komisija aktīvi piedalās diskusijās par globālo veselību G20 grupā (G20), kas ir starptautisks forums valdībām un centrālo banku vadītājiem no 20 vadošajām industrializētajām un jaunietekmes ekonomikām, un G7 grupā (G7), kas pārstāv 7 lielākās attīstītās valstis. Apspriestie jautājumi ir šādi:

Ilgtspējīgas attīstības mērķi

2015. gadā tika panākta vienošanās par 17 ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), un tie nosaka vispārēju pamatu rīcībai līdz 2030. gadam.

Daudzi no šiem mērķiem ir saistīti ar veselību, taču viens ir saistīts ar veselību jo īpaši. 3. mērķis paredz “nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem”. Tas jo īpaši skar šādus jautājumus:

  • infekcijas slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkuloze, hepatīts;
  • neinfekciozo slimību izplatība un garīgā veselība;
  • atkarību izraisošu vielu lietošana;
  • tabakas kontrole;
  • piekļuve vakcīnām un zālēm;
  • veselības finansējums un problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes jomas darbiniekiem.

Eiropas Komisijai un ES valstīm ir kopīga atbildība IAM sasniegšanā. Komisijas 2016. gadā pieņemtajā paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kam pievienots dienestu darba dokuments, Komisija ir formulējusi savu atbildi uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šajā atbildē ietverti tādi elementi kā ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušana ES politikā un iniciatīvās, regulāra ziņošana par paveikto, sadarbība ar galvenajām ieinteresētajām personām un ilgtermiņa redzējuma izstrāde.

ES ilgtspējīgai attīstībai veltītajā tīmekļa vietnē sniegta detalizēta informācija par to, kā ES palīdz īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Globālā veselība un ES pārvaldība

ES globālā veselības politika, kas ir definēta 2010. gadā, apzina galvenās problēmas un nosaka četrus vadošos principus, kas stiprinās ES redzējumu, viedokli un rīcību. Visaptveroša globālās veselības politika nozīmē sadarbību ar visām citām attiecīgajām organizācijām un interešu grupām šādās jomās:

  • tirdzniecība;
  • finanses;
  • attīstības palīdzība;
  • migrācija;
  • drošība un klimata pārmaiņu un vides pasākumi;
  • pētniecība un inovācija.

ES atbalsta vienlīdzīgu, vispārēju un kvalitatīvu veselības aprūpi un veicina efektīvu un taisnīgu finansējumu pētniecībai, kas nāk par labu visu cilvēku veselībai. Tā darbojas, lai nodrošinātu, ka jaunas preces ir drošas, efektīvas, pieejamas, un to cena ir pieņemama.

Globālās veselības politikas forums un Komisija

Lai atbalstītu savu globālo veselības politiku, Komisija uztur Globālās veselības politikas forumu, kurā piedalās starptautisko organizāciju, NVO un rūpniecības nozares pārstāvji. Tas, domājams, palīdzēs stiprināt ES ietekmi globālajā veselībā, nodrošinot, ka ceļā uz globālās veselības mērķu sasniegšanu tās iekšējā un ārējā politika būs konsekventa.

Globālās veselības politikas forums tika izveidots pēc tam, kad 2010. gadā tika pieņemts Komisijas paziņojums par globālo veselības politiku un sekojošie Padomes secinājumi. Galvenie iesaistītie Komisijas dienesti ir Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāts, kā arī Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts.