Programma “ES – veselībai” tika pieņemta, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un lai Eiropas Savienībā pastiprinātu gatavību krīzei. Pandēmijā izgaismojās valstu veselības aprūpes sistēmu trauslums. Programma palīdzēs risināt veselības jomas problēmas ilgtermiņā, veidojot spēcīgākas, noturīgākas un pieejamākas veselības aprūpes sistēmas.
Veselība ir investīcija. Ar 5,3 miljardu eiro budžetu periodā no 2021. līdz 2027. gadam programma “ES – veselībai” sniedz vēl nebijušu finansiālu atbalstu veselības jomai. “ES – veselībai” ir skaidra vēsts, ka sabiedrības veselība ir Eiropas Savienības prioritāte. Programma ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ieliek pamatus Eiropas veselības savienībai.
Programma tika izveidota ar Regulu (ES) 2021/522, un tā dod ES pievienoto vērtību un papildina dalībvalstu politiku, lai sasniegtu četrus vispārējos mērķus, kas atbilst programmas mērķiem, un desmit konkrētus mērķus, kas atbilst intervences jomām:
- Uzlabot un veicināt veselību
- Veselības veicināšana un slimību, it īpaši vēža, profilakse
- Starptautiskas iniciatīvas un sadarbība veselības jomā
- Aizsargāt cilvēkus
- Profilakse, sagatavotība un reaģēšana uz pārrobežu veselības apdraudējumiem
- Valsts krājumu papildināšana ar krīzes sakarā būtiskiem produktiem
- Medicīniskā, veselības aprūpes un atbalsta personāla rezerves izveide
- Piekļuve medikamentiem, medicīnas ierīcēm un krīzes sakarā būtiskiem produktiem
- Nodrošināt, ka šie produkti ir pieejami un cenas ziņā pieņemami
- Stiprināt veselības aprūpes sistēmas
- Pastiprināti veselības dati, digitālie rīki un pakalpojumi, veselības aprūpes digitalizācija
- Uzlabota veselības aprūpes pieejamība
- ES veselības tiesību aktu izstrāde un īstenošana un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana
- Integrēts darbs starp dalībvalstu veselības aprūpes sistēmām
Programmas “ES – veselībai” mērķi
“ES – veselībai” un Eiropas veselības savienība
Programma “ES – veselībai” ieliks pamatus Eiropas veselības savienībai, investējot neatliekamās veselības prioritātēs:
- reakcija uz Covid-19 krīzi un pastiprināta ES noturība pret pārrobežu veselības apdraudējumiem,
- Eiropas Vēža uzveikšanas plāns,
- ES zāļu stratēģija.
Notiks uzlabojumi arī citās jomās, tādās kā veselības aprūpes sistēmu digitalizācija, pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu infekciju skaita samazināšana un vakcinēto iedzīvotāju īpatsvara paaugstināšana.
ES izvērsīs sekmīgās iniciatīvas, piemēram, Eiropas reto slimību references tīklus, un turpinās starptautisko sadarbību attiecībā uz globāliem veselības apdraudējumiem un problēmām.
Darba programmas
Programma “ES – veselībai” tiek pildīta ar ikgadējām darba programmām, kas atbalsta dažādas darbības, kuras apvienotas četros galvenajos virzienos, īpašu uzmanību pievēršot vēzim.
- Gatavība krīzēm
- Veselības veicināšana un slimību profilakse
- Veselības aprūpes sistēmas un veselības aprūpes darbaspēks
- Digitalizācija
Programma nodrošina finansējumu atbalsttiesīgām struktūrām, veselības organizācijām un NVO ES valstīs un programmas asociētajās trešās valstīs.
Attiecīgās struktūras
Mērķorientēta apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika no 2023. gada 30. marta līdz tā paša gada 22. maijam. Ieinteresētajām personām paredzēts pasākums tika sarīkots 2023. gada 9. jūnijā. Rezultātā tika sagatavoti šādi dokumenti:
- Programmas “ES – veselībai” apspriešanās ar ieinteresētajām personām – ziņojums
- Programmā “ES – veselībai” ieinteresēto personu konference – ziņojums
Lai “ES – veselībai” kļūtu par realitāti, ir vajadzīga daudzu dalībnieku iesaistīšanās.
- Programmas prioritāšu un stratēģisko ieviržu noteikšanas procesā Komisija konsultējas ar ES dalībvalstīm, un dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju programmas “ES – veselībai” vadības grupā, lai nodrošinātu saskaņotību un papildināmību ar valstu veselības politiku. Pirms Komisijas gada darba programmas pieņemšanas tās sniedz atzinumu programmas “ES – veselībai” komitejā.
- Ārpussavienības valstis (jeb trešās valstis), kas asociētas dalībai programmā “ES – veselībai”, piedalās konsultāciju procesā un novēro šīs programmas vadības grupas darbu, kā arī programmas komitejas darbu. Tās saņem finansējumu tāpat kā ES valstis.
- Ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības un pacientu apvienību pārstāvji, akadēmisko aprindu pārstāvji un veselības aprūpes speciālistu organizācijas sniedz ieguldījumu prioritāšu un stratēģisko ieviržu noteikšanas procesā, kā arī pauž viedokli par vajadzībām, kas jārisina, izmantojot gada darba programmu.
- Eiropas Parlaments tiek informēts par sagatavošanas darbu un informēšanas pasākumiem, kas vērsti uz ieinteresētajām personām.
- Eiropas Komisija sagatavo, pieņem un īsteno gada darba programmas, kā arī uzrauga un ziņo par programmas mērķu sasniegšanu. Komisija jebkurā brīdī var uzklausīt attiecīgo decentralizēto aģentūru un arī neatkarīgu veselības jomas ekspertu viedokli tehniskos vai zinātniskos jautājumos, kas būtiski programmas īstenošanai.
- Programmu īsteno Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA).
Asociētās valstis, kas nav ES dalībvalstis
Norvēģija, Islande, Ukraina un Moldova ir asociētas dalībai programmā “ES – veselībai”.
Norvēģijas un Islandes (EBTA valstu) asociēšanu un dalību programmā “ES – veselībai” regulē 31. protokols par sadarbību konkrētās jomās, kas nav saistītas ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu četrām brīvībām (OV Nr. L 1, 3.1.1994., 3. lpp.).
Eiropas Komisija ar Ukrainas un Moldovas un Melnkalnes iestādēm ir noslēgusi asociācijas nolīgumu, kas šīm valstīm dod piekļuvi ES finansējumam.
Finansējums un konkursi
Iespējas saņemt finansējumu programmas “ES – veselībai” ietvaros izsludina Eiropas Veselības un digitālā izpildaģentūra (HaDEA). Bieži ielūkojieties HaDEA tīmekļa lapās, kur ir uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus.
Sinerģija un papildināmība ar citiem fondiem
Veselības jautājumi pēc būtības ir transversāli, proti, tie skar visas jomas. Programma “ES – veselībai” darbojas kopā ar citām Savienības programmām, politikas virzieniem, instrumentiem un darbībām, piemēram:
- Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) – lai atbalstītu mazāk aizsargāto grupu piekļuvi veselības aprūpei;
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds – lai uzlabotu reģionālo veselības infrastruktūru;
- programma “Apvārsnis Eiropa” – lai atbalstītu pētniecību veselības jomā;
- ES civilās aizsardzības mehānisms / rescEU – lai izveidotu ārkārtas medicīniskās palīdzības nodrošinājuma rezerves;
- programma “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments — lai izveidotu digitālo infrastruktūru, kas nepieciešama digitālajiem veselības aprūpes rīkiem.
- programma “InvestEU”;
- Vienotā tirgus programma;
- Atveseļošanas un noturības mehānisms;
- programma “Erasmus+”;
- Ārkārtas atbalsta instruments.
Plašāka informācija
- Regula (ES) 2021/522, ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam
- Paziņojums presei: Komisija atzinīgi vērtē programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā
- Jautājumi un atbildes par programmu “ES – veselībai”(2021–2027)
- Paziņojums presei: Komisija atzinīgi vērtē politisko vienošanos par programmu “ES – veselībai”
- Priekšlikums programmai “ES – veselībai” (ar pielikumiem)
- Informatīvs paziņojums par programmu “ES – veselībai”
- Programmas “ES - veselībai” faktu lapa
- Eiropas atveseļošanas plāns
- Paziņojums par DFS 2021.–2027. gadam
Agrākās veselības programmas
Kopš 2003. gada ES rīcības programmas veselības jomā ir radījušas zināšanas un pierādījumus, kas ir pamatā uz informāciju balstītai politikas veidošanai un turpmākai pētniecībai. No tā izrietošā paraugprakse, rīki un metodika sniedz tiešu labumu gan sabiedrības veselības speciālistiem, gan iedzīvotājiem (piemēram, nodrošinot uzlabotus diagnostikas testus, palīdzot ES valstīm izstrādāt valsts rīcības plānus vēža apkarošanā, uzlabojot pacientu aprūpi).
