E-veselība

ES sadarbība

E-veselības risinājumu izstrāde un ieviešana veselības aprūpes sistēmās ir valstu kompetencē, tomēr ES ir apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu un nodrošināt platformas, kurās ES valstis var sadarboties ar e-veselību saistītos jautājumos. Daži aspekti, piemēram, sadarbspēja un kvalitātes standarti, tiek risināti Eiropas līmenī ar koordinētu rīcību un digitālo risinājumu saskaņošanu.

Politiskās sadarbības platformas

Vairākas struktūras nodrošina sadarbības un kooperācijas platformu.

  • E-veselības tīkls, kas izveidots saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, apvieno par e-veselību atbildīgās valstu iestādes. Šis brīvprātīgais tīkls ļauj ES valstīm virzīt e-veselības attīstību Eiropā un palīdzēt veidot politiku jautājumā par sadarbspēju un standartizāciju e-veselības jomā. Tīkla darbības pamatojas uz prioritātēm, kas noteiktas tā daudzgadu darba plānā 2018.–2021. gadam.
  • eHAction, vienotā rīcība, kas paredz atbalstīt e-veselības tīklu, tika sākta 2018. gadā. Kā trešā šāda veida vienotā rīcība tā balstās uz sekmīgo darbu, kas paveikts iepriekšējo darbību ietvaros. Tās galvenais mērķis ir sniegt e-veselības tīklam tehniskus un zinātniskus padomus, atvieglot pārrobežu veselības aprūpi visā ES un sniegt nepieciešamo politisko atbalstu digitālo pakalpojumu infrastruktūrai e-veselības jomā (eHDSI).

    Vienotā rīcība eHAction izstrādā stratēģiskus ieteikumus un instrumentus, kuru mērķis ir atbalstīt politiskās diskusijas starp e-veselības tīklu, ES valstīm un Komisiju par četrām prioritārajām jomām, kuru pamatā ir tīkla daudzgadu darba programma 2018.–2021. gadam. To finansē no ES veselības programmas, kuras mērķi ir šādi:

    • aktīva līdzdalība;
    • veselības datu inovatīvs izmantojums;
    • atbalsts aprūpes nepārtrauktībai;
    • īstenošanas problēmu pārvarēšana.
  • E-veselības ieinteresēto personu grupā (eHSG) ir pārstāvji no Eiropas jumta organizācijām/apvienībām vai organizācijām, kas Eiropas mērogā darbojas pētniecības, rūpniecības un standartizācijas jomā, kā arī no apvienībām, kas pārstāv lietotājus (pacientus, speciālistus, pakalpojumu sniedzējus utt.) e-veselības nozarē. Grupas galvenais mērķis ir veicināt e-veselības politikas attīstību ES līmenī. 2012. gadā izveidotās grupas sastāvā ir 30 locekļi, un tās pilnvaras ir spēkā līdz 2022. gadam.
    Eiropas sadarbība pašlaik tiek attīstīta turpmāk minētajās tehniskajās jomās ar mērķi veicināt digitālās veselības priekšrocības un pievienoto vērtību konkrētās operatīvajās jomās:
    • digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveide E-veselības jomā veselības datu pārrobežu apmaiņai, lai nodrošinātu aprūpes nepārtrauktību iedzīvotājiem, kad viņi dodas uz ārzemēm ES;
    • veselības datu Eiropas telpas izveide, lai varētu droši izmantot šos datus un tā atbalstīt aprūpes sniegšanu, pētniecību un politikas veidošanu.
  • Vienota rīcība Eiropas veselības datu telpai” (saīsināti: TEHDAS no Towards the European Health Data Space) tika sākta 2021. gadā. Tā pulcē 26 Eiropas valstis (22 ES dalībvalstis un vēl 4 Eiropas valstis).

    Šī vienotā rīcība atbalstīs Komisijas darbu pie Eiropas veselības datu telpas veidošanas,


    • pulcējot dalībniekus, kas iesaistīti veselības datu izmantošanā pētniecībai un politikas veidošanai (datu sekundārai izmantošanai) ES;

    • apkopojot ziņas par paraugpraksi, kas ES ir pieejama datu sekundārās lietošanas jomā;

    • izstrādājot koncepcijas un iespējamos risinājumus, kas ir nepieciešami veselības datu efektīvai sekundārai izmantošanai.

    Šīs koncepcijas un risinājumi būs orientēti uz pārvaldību, datu kvalitāti, infrastruktūru un iedzīvotāju iespēju stiprināšanu (saistībā ar veselības datu sekundāru izmantošanu ES).

    Šī vienotā rīcība ir izveidota atbilstīgi trešajai programmai “ES veselība”.

ES finansiālais atbalsts

Lai īstenotu politiku e-veselības jomā, Komisija izmanto vairākus finanšu instrumentus.

  • Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) atbalsta Eiropas tīklus un infrastruktūru transporta, telesakaru un enerģētikas nozarē. Tas finansē projektus kopīgu problēmu risināšanai, nodrošinot tehnisko un organizatorisko zinātību. Eiropadomes piedāvātais visas programmas budžets ir 28 396 miljoni eiro 2021.–2027. gadam.
  • Programma “Digitālā Eiropa” investēs galvenajās stratēģiskajās digitālajās spējās un papildinās citus instrumentus digitālās pārveides atbalstam ar budžetu 6761 miljonu eiro apmērā, kā to ierosinājusi Eiropadome.
  • ES lielākā pētniecības programma “Apvārsnis 2020” atbalsta pētniecību, inovāciju un sadarbību IKT jomā veselības un labklājības nozarē. Tā arī mudina mazos un vidējos uzņēmumus izvērst e-veselības risinājumus un izmantot ārvalstu tirgus. Tai sekos nākamā programma “Apvārsnis Eiropa”, kas aptvers laikposmu no 2021. līdz 2027. gadam un kurai ir piešķirtais budžets ir 75 900 miljoni eiro, kā to ierosināja Eiropadome 2020. gada jūlijā.
  • Trešā veselības programma (2014–2020) atbalsta vienotās rīcības, un no tās ir līdzfinansēti vairāki projekti e-veselības jomā. Nākamā programma EU4Health (2021–2027) turpinās atbalstīt Eiropas Savienības darbību e-veselības jomā. Eiropadomes 2020. gada jūnija secinājumi tai paredz budžetu 1670 miljonu eiro apmērā. 

Pētījumi saistībā ar e-veselību

Nolūkā virzīt politiku digitālās veselības un aprūpes jomā Eiropas Komisija nesen sponsorēja divus pētījumus par telemedicīnu un lielajiem datiem

Komisija ir pasūtījusi pētījumu, kas paredz novērtēt ES valstu noteikumus veselības datu jomā, ņemot vērā Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) (pielikums). Šis pētījums sniedz pārskatu par to, kā VDAR tiek īstenota veselības nozarē dažādās valstīs. Tas arī sniedz pārskatu par juridisko un tehnisko kārtību, kas ES valstīs ir ieviesta, lai apmainītos ar veselības datiem, kā arī par pārvaldības mehānismiem, kas izveidoti, lai atvieglotu trešo personu piekļuvi veselības datiem to atkalizmantošanas nolūkā.

EK arī veic pētījumu par regulējuma nepilnībām, lai apzinātu šķēršļus digitālo veselības pakalpojumu sniegšanai un mākslīgā intelekta izmantošanai veselības jomā, īpašu uzmanību pievēršot atbildībai un veselības datu izmantošanai. Pētījumā pievērsta uzmanība arī Direktīvas 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē 14. pantam.

Digitālās kapacitātes un prasmju nostiprināšana

Digitālie risinājumi, kas domāti veselības un aprūpes pakalpojumiem, var paaugstināt miljoniem pilsoņu labjutību un radikāli mainīt to, kā veselības un aprūpes pakalpojumi tiek sniegti pacientiem, ja vien tie izstrādāti mērķtiecīgi un īstenoti rentabli. Tie var arī palīdzēt pārvarēt veselības krīzes, tādas kā Covid-19 pandēmija.

Komisija cenšas atbalstīt dalībvalstu kapacitātes nostiprināšanu jauno tehnoloģiju, tādu kā tālveselība un mākslīgais intelekts, izmantošanā un optimizēt to veselības aprūpes sistēmas, izstrādājot rādītājus un salīdzinošos novērtējumus, kā arī īstermiņa salīdzinošās partneru pārbaudes /mērķsadarbību. Veselības un aprūpes nozares digitalizācijas ietvaros Komisija sadarbojas ar ES valstīm, lai studentiem un veselības aprūpes speciālistiem, slimnīcu vadītājiem un politikas veidotājiem nodrošinātu apmācību un izglītību digitālo prasmju jomā, tostarp prasmju pilnveidi, pārkvalificēšanos un zināšanu apmaiņu.