Lipīgās slimības

Pārskats

Pēdējās desmitgadēs ES valstis ir sekmīgi cīnījušās pret infekcijas slimībām, pateicoties ārstēšanai un profilaksei. Infekcijas slimību līmeņi ir pazeminājušies vai nav mainījušies, un lielāko daļu nāves gadījumu ES valstīs tagad ir izraisījušas nelipīgas slimības, piemēram, vēzis un sirds slimības.

Tomēr infekcijas slimības joprojām apdraud Eiropas pilsoņu veselību. Mūsu globalizētajā pasaulē infekcijas slimības var izplatīties ļoti ātri no vienas valsts citā. Infekcijas slimību atkārtota parādīšanās, antimikrobā rezistence un vilcināšanās attiecībā uz vakcīnām ir dažas no problēmām, kuras ES ir jāatrisina. Lai reaģētu uz infekcijas slimību radīto apdraudējumu ES politika ir vērsta uz:

  • uzraudzību
  • ātru atklāšanu
  • ātru reaģēšanu.

Infekcijas slimību uzraudzība

Uzraudzības sistēmas sniedz informāciju, kas ļauj sekot līdzi infekcijas slimību attīstībai, ātri atklāt epidēmijas uzliesmojumus, kā arī apzināt riska faktorus un intervences jomas. Šī informācija palīdz noteikt prioritātes, plānot, nodrošināt īstenošanu un piešķirt resursus profilakses programmām un kontroles pasākumiem.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK tika izveidots epidemioloģiskās uzraudzības un infekcijas slimību kontroles tīkls. Tika pieņemti vairāki īstenošanas pasākumi un tika sagatavots atsauces saraksts infekcijas slimībām un ar tām saistītajiem sabiedrības veselības jautājumiem (Komisijas Lēmums 2000/96/EK), kas ietver gadījumu definīcijas (Komisijas Lēmums 2002/253/EK).

Ar Lēmumu 2119/98/EK tika atcelts un aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Lēmums 1082/2013/ES par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Jaunais lēmums atjaunoja infekcijas slimību un ar tām saistīto specifisko veselības jautājumu epidemioloģiskās uzraudzības tīkla darbību. Tas paredzēja noteikumus attiecībā uz datiem un informāciju, kura valstu kompetentajām iestādēm ir jādara zināma, un uzticēja tīkla turpmāko koordināciju Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC).

Slimību un saslimšanas gadījumu definīciju sarakstu regulāri atjaunina, lai atspoguļotu to, kā mainās slimību gadījumi un izplatība, kā arī jaunāko zinātnisko informāciju un laboratoriskās diagnosticēšanas prakses un kritēriju attīstību.

Ātra atklāšana

Infekcijas slimības nepazīst valstu robežu un var ātri izplatīties, ja laikus netiek veikti pasākumi. ES reakcijai ir jābūt ātrai un koordinētai epidēmijas uzliesmojuma gadījumā.

Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (ABRS)

ABRS ir ātrās brīdināšanas sistēma, kas saskaņā ar Lēmuma 1082/2013/ES 8. pantu izmantojama, lai ES līmenī nāktu klajā ar brīdinājumiem, kas saistīti nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. Šī konfidenciālā ātrās brīdināšanas sistēma ļauj Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm uzturēt pastāvīgu saziņu, lai brīdinātu, novērtētu sabiedrības veselības riskus un noteiktu pasākumus, kas varētu būt nepieciešami sabiedrības veselības aizsardzībai.

Sistēma ir Eiropas Komisijas īpašums, bet tās ekspluatācija uzticēta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram. Tā jau ir sekmīgi izmantota, lai brīdinātu, apmainītos ar informāciju un koordinētu pasākumus, reaģējot uz smagu akūtu respiratoro sindromu (SARS), gripas vīrusa H1N1 pandēmiju, Ebolas vīrusu, Zikas vīrusu un citām infekcijas slimību epidēmijām, kas skar vairākas valstis.

Komisijas 2017. gada 13. februāra Īstenošanas Lēmumā (ES) 2017/253 tika noteiktas procedūras brīdinājumu izziņošanai agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmā, kā arī noteikumi, kas regulē informācijas apmaiņu, konsultēšanos un ar šādiem apdraudējumiem saistītu pasākumu koordināciju.

Ātra reakcija

Ātru reakcija uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem tiek koordinēta ES līmenī Veselības drošības komitejas (VDK) ietvaros. VDK un ABRS nodrošina platformu un instrumentu tādu pasākumu un reakcijas koordinēšanai, kas saistīti ar nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem. VDK sastāvā ir ES valstu pārstāvji. Tā atbalsta informācijas apmaiņu starp šīm valstīm un sadarbībā ar Komisiju nodrošina pieņemto pasākumu sagatavošanas un plānošanas koordināciju un ar riskiem un krīzēm saistīto saziņu.

Veselības drošības komiteja tiekas regulāri, un, ja situācija to prasa, pēc Komisijas vai kādas ES valsts pieprasījuma. Visas sanāksmes vada Komisijas pārstāvis.

Ja kāda ES valsts plāno pieņemt sabiedrības veselības pasākumus, lai cīnītos ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, tai ir jāinformē pārējās ES valstis un Komisija par šo pasākumu veidu, mērķi un darbības jomu, ja vien šie pasākumi nav jāpieņem nekavējoties, lai aizsargātu sabiedrības veselību.

Pandēmijas draudi

Gripas pandēmijas gadījumā Komisija uzņemas ES koordinācijas vadību, izmantojot Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), kura uzliek valstu iestādēm par pienākumu informēt vienai otru par veiktajiem vai paredzētajiem pasākumiem. Komisija uztur arī pastāvīgus kontaktus ar galvenajiem partneriem, tādiem kā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), PVO un Pasaules veselības un drošības iniciatīva (GHSI).

Tā var arī izmantot paātrinātu procedūru, lai ātri atļautu pandēmiskās gripas vakcīnas. Pieredze, kas gūta no H1NI pandēmijas, piemēram, noveda pie tā, ka tika pastiprināta sadarbība starp Komisiju un ES dalībvalstīm, lai palielinātu vakcīnu pieejamību varbūtējai jaunai gripas pandēmijai.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) izveidoja 2005. gadā, lai palīdzētu apzināt un izvērtēt pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ar savu darbu palīdz Eiropas Komisijai īstenot darbības šādās jomās: sagatavotība, riska pārvaldība un reakcija krīzes situācijās.

Viens no ECDC darba piemēriem uzraudzības jomā ir tādu datu vākšana, analīze un izplatīšana, kas attiecas uz infekcijas slimību un saistīto specifisko veselības problēmu uzraudzība visās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ: ES valstis, Islande un Norvēģija) valstīs. Šie dati tiek apkopoti TESSy datubāzē, un tos izplata caur infekcijas slimību novērošanas atlantu.

ECDC pēc Eiropas Komisijas vai pēc kādas ES valsts pieprasījuma vai arī saskaņā ar iekšēju lēmumu sagatavo tūlītējus riska novērtējumus.

Papildu informācija