Asinis, audi un orgāni

Pārskats

Asinis, audus, šūnas un orgānus terapijā izmanto daudzos gadījumos. Terapija, kuras pamatā ir šīs cilvēku izcelsmes šūnas, ļauj glābt cilvēku dzīvību (piem., asiņu pārliešana traumas gadījumā), uzlabot dzīves kvalitāti (piem., nieru transplantēšana) un pat palīdz izveidot dzīvību (dzimumšūnas un laboratoriska apaugļošana).

Lai gan cilvēka izcelsmes vielu izmantošanai ir daudz priekšrocību, tā rada arī risku, jo īpaši slimību pārnešanas risku. Eiropas Komisija palīdz to novērst, jo tai ir uzticēts noteikt augstus kvalitātes un drošības standartus cilvēku izcelsmes vielām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Šajā nolūkā tā īsteno dažādas darbības: izstrādā tiesību aktus un norādījumus, palīdz valsts iestādēm tos piemērot, atbalsta projektus un īsteno uzraudzību. Kopējais mērķis ir aizsargāt pilsoņus.

Tomēr, tā kā veselības aprūpe joprojām ir dalībvalstu kompetencē, lēmumi par atļauto praksi attiecībā uz cilvēku izcelsmes vielām tiek pieņemti valsts līmenī. Komisija neiejaucas šajos lēmumos, kas dažādās valstīs var atšķirties. Tomēr, kolīdz ES valstis ir atļāvušas attiecīgu praksi, tā ir jāorganizē saskaņā ar ES juridiskajām prasībām drošības un kvalitātes jomā. Valstu iestādes tomēr var izvēlēties pievienot stingrākas prasības drošības un kvalitātes jomā, piem., papildu tests laboratorijā īpaši lipīgas slimības epidemioloģiska uzliesmojuma gadījumā.

Nozares organizācija

Kaut arī ziedotāji un galīgie saņēmēji atšķiras pēc asinīm, audiem, šūnām un orgāniem, process, ko piemēro lielākajai daļai cilvēku izcelsmes vielu, ir līdzīgs. Tas sākas ar ziedošanu un beidzas ar klīnisku pielietojumu, procesam ietverot cilvēku izcelsmes vielu savākšanu, apstrādi un izplatīšanu, kā arī donora testēšanu un bieži vien arī materiāla uzglabāšanu (jo īpaši asinīm, audiem un šūnām). Šie atsevišķie etapi tiek īstenoti specializētās medicīnas iestādēs.

/health/file/32378_lvdonor-to-recipient.jpg

Jaunumi

Eiropas Komisija ir novērtējusi ES tiesību aktus attiecībā uz asinīm, audiem un šūnām. Tas bija pirmais novērtējums kopš pamataktu pieņemšanas 2002. gadā (asinis) un 2004. gadā (audi un šūnas), Tas ļāva noteikt, vai sākotnējie mērķi ir sasniegti un vai tiesību akti joprojām atbilst paredzētajam mērķim. Novērtējums tika publicēts 2019. gada 11. oktobrī.

Vienotais Eiropas kods audiem un šūnām (SEC) tika ieviests, lai palīdzētu valstu kompetentajām iestādēm garantēt audu un šūnu izsekojamību no donora līdz saņēmējam un otrādi. Koda — katras audu vai šūnu vienības vienota identifikatora — piemērojums medicīniskajās un citās iestādēs tiek atbalstīts ar IT platformu, kas ir pieejama plašai sabiedrībai. Šis piemērojums ļauj piekļūt visai attiecīgajai informācijai par ES apritē esošo audu un šūnu izcelsmi un specifikācijām.