Pranešimo informacija

Reikalavimai apsaugai nuo jonizuojančiosios spinduliuotės, kurią sukelia radionuklido cezio-137 kiekis medienoje, importuojamoje į Latviją iš kitos šalies

Pranešimo numeris: 2020/592/LV (Latvija )
Gauti duomenys: 24/09/2020
Status quo pabaiga: 28/12/2020 ( 25/03/2021)

Pastabas pateikė: Komisija
Išsamią nuomonę pateikė: Estija,Lietuva
bg cs da de el en es et fi fr hr hu it lt lv mt nl pl pt ro sk sl sv
de en fr lv
bg cs da de el en es et fi fr hr hu it lt lv mt nl pl pt ro sk sl sv


Pranešimas 002

Komisijos pranešimas - TRIS/(2020) 03498
Direktyva (ES) 2015/1535
Pranešimo vertimas 001
Pranešimas: 2020/0592/LV

No abre el plazo - Nezahajuje odklady - Fristerne indledes ikke - Kein Fristbeginn - Viivituste perioodi ei avata - Καμμία έναρξη προθεσμίας - Does not open the delays - N'ouvre pas de délais - Non fa decorrere la mora - Neietekmē atlikšanu - Atidėjimai nepradedami - Nem nyitja meg a késéseket - Ma’ jiftaħx il-perijodi ta’ dawmien - Geen termijnbegin - Nie otwiera opóźnień - Não inicia o prazo - Neotvorí oneskorenia - Ne uvaja zamud - Määräaika ei ala tästä - Inleder ingen frist - Не се предвижда период на прекъсване - Nu deschide perioadele de stagnare - Nu deschide perioadele de stagnare.

(MSG: 202003498.LT)

1. Sustruktūrintos informacijos linija
MSG 002 IND 2020 0592 LV LT 24-09-2020 LV NOTIF


2. Valstybė narė
LV


3. Atsakingas padalinys
Ekonomikas ministrija, Tālr.:+371 67013268, E-pasts: notification@em.gov.lv


3. Pradinis padalinys
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tālr.: +371 67026487, E-pasts: natalija.slaidina@varam.gov.lv


4. Pranešimo numeris
2020/0592/LV - N00E


5. Pavadinimas
Reikalavimai apsaugai nuo jonizuojančiosios spinduliuotės, kurią sukelia radionuklido cezio-137 kiekis medienoje, importuojamoje į Latviją iš kitos šalies


6. Susiję gaminiai
Reglamentu nustatomi reikalavimai apsaugai nuo jonizuojančiosios spinduliuotės, susijusios su radionuklido cezio-137 (137Cs) kiekiu medienos kure, importuojamame iš kitų šalių, siekiant kontroliuoti jonizuojančiąją spinduliuotę medienoje ir pelenuose, susidarančiuose Latvijoje naudojamose krosnyse.

Reglamentas apima:
 importuojamos medienos 137Cs ribines vertes, jei šią medieną ar jos perdirbtus produktus (pvz., medienos skiedras) ketinama naudoti Latvijoje kaip biomasės kurą
(nurodyta 137Cs ribinė vertė yra 10 Bq/kg sausoje medienoje);
 savikontrolės reikalavimus Latvijoje naudojamoms krosnims;
 reikalavimus medienos pelenams.

Reglamento taikymo sritis apima medieną, skirtą naudoti Latvijoje kaip biomasės kurą, su tam tikrais Kombinuotosios nomenklatūros kodais pagal projekto specifikaciją.

Reglamente nurodyta radioaktyvumo ribinė vertė netaikoma medienai, kuri į Latviją importuojama kitais tikslais, pavyzdžiui, baldams gaminti. Į projekto taikymo sritį taip pat neįtraukta mediena, gabenama tranzitu per Latviją.


7. Pranešimas pagal kitą teisės aktą
-


8. Pagrindinis turinys
Reglamentu nustatomi reikalavimai apsaugai nuo jonizuojančiosios spinduliuotės medienai, kuri importuojama į Latviją kaip biomasės kuras, su tam tikrais Kombinuotosios nomenklatūros kodais.

Siekiant apriboti medienos, skirtos naudoti Latvijoje kaip biomasės kuras, dėl kurio degimo pelenuose gali išaugti 137Cs kiekis, viršijantis leidžiamus saugių gyventojams ir aplinkai pelenų standartus, importą, reglamentu nustatoma keletas reikalavimų tiek medienos importuotojams, tiek medienos deginimo įrenginių operatoriams.

Jei mediena yra importuojama tam, kad būtų naudojama Latvijoje kaip biomasės kuras, medienos importuotojas privalo užtikrinti, kad ją įvežant kartu su kiekvieno krovinio lydimaisiais dokumentais būtų pateikiamas radiologinio tyrimo dokumento originalas arba popierinio dokumento, kuriuo patvirtinama, kad medienos krovinio radionuklido cezio 137Cs savitasis aktyvumas sausoje medienoje neviršija 10 Bq/kg, patvirtinta kopija.

Latvijoje draudžiama importuoti medienos krovinius, naudojamus kaip biomasės kuras, jei medienos krovinio radionuklido cezio 137Cs savitasis aktyvumas sausoje medienoje viršija 10 Bq/kg.

Iš kitos šalies į Latviją importuotą medieną leidžiama naudoti kaip biomasės kurą, jei mediena buvo radiologiškai ištirta ir tyrimu patvirtinta, kad radionuklido cezio 137Cs savitasis aktyvumas sausoje medienoje neviršija 10 Bq/kg.

Jei nustatoma, kad radionuklido cezio 137Cs savitasis aktyvumas viršija 10 Bq/kg medienoje, įvežtoje į Latviją iš kitos šalies ir skirtoje naudoti kaip biomasės kuras, medienos importuotojas tokią medieną privalo grąžinti siuntėjui nedelsiant, bet ne vėliau kaip per vieną mėnesį.

Medienos deginimo įrenginio, kurio vardinė šiluminė galia yra didesnė nei 5 MW, operatorius, kaip biomasės kurą naudojantis į Latviją iš kitos šalies importuotą medieną, šildymo sezono metu, nuo spalio iki balandžio mėn., turi atlikti specialius pelenų, susidarančių deginant medieną, radioaktyvumo tyrimus.

Reglamente pateikiamos šios pelenų naudojimo sąlygos:

 pelenai, susidarantys deginant medieną, kurioje randamas radionuklido cezio 137Cs savitasis aktyvumas, kuris sausuose pelenuose yra mažesnis arba lygus 1 000 Bq/kg, gali būti naudojami žemės ūkyje ir miškininkystėje pagal atitinkamam sektoriui taikomus teisės aktus;
 pelenai, kuriuose yra radionuklido cezio 137Cs, kurio savitasis aktyvumas sausuose pelenuose yra didesnis nei 1 000 Bq/kg, bet neviršija 10 000 Bq/kg, gali būti pašalinti į komunalinių atliekų sąvartyną arba panaudoti dangoms formuoti savivaldybės ar pavojingų atliekų sąvartynuose;
 jei deginant medieną pelenuose nustatomas radionuklido cezio 137Cs savitasis aktyvumas yra lygus arba didesnis nei 10 000 Bq/kg sausų pelenų, pelenai turi būti tvarkomi kaip radioaktyviosios atliekos.


9. Trumpas pagrindimas
Reglamento tikslas – nustatyti reikalavimus į Latviją importuojamame medienos kure esančiam radionuklidui ceziui 137Cs ir kontroliuoti, kaip laikomasi šių reikalavimų, taip pat nustatyti leidžiamą deginant medieną susidariusių pelenų tvarkymą siekiant apsaugoti Latvijos gyventojų sveikatą ir aplinką nuo neigiamos jonizuojančiosios spinduliuotės.

Reglamente numatyti reikalavimai buvo nustatyti analizuojant kitų šalių patirtį, gaires, didžiausios Rygos šilumos tiekimo bendrovės atliktų tyrimų išvadas ir rekomendacijas bei atsižvelgiant į žmonių ir aplinkos apsaugos nuo jonizuojančiosios spinduliuotės aspektus. Dėl minėtų tyrimų rekomenduojama nustatyti, kad didžiausias radionuklido Cs-137 kiekis medienos kure būtų 1 Bq/kg, kai didžiausias leidžiamas radioaktyvumas pelenuose yra 1 000 Bq/kg (arba 10 Bq/kg, kai didžiausias leidžiamas radioaktyvumas pelenuose yra 10 000 Bq/kg).


10. Nuorodiniai dokumentai – pagrindiniai tekstai
Nuoroda (-os) į pagrindinį (-ius) tekstą (-us): Radiacinės saugos ir branduolinės saugos įstatymas


11. Skubos procedūros taikymas
Ne


12. Skubos priežastys
-


13. Konfidencialumas
Ne


14. Fiskalinės priemonės
Ne


15. Poveikio vertinimas
Taip


16. Techninių prekybos kliūčių bei sanitarinių ir fitosanitarinių priemonių aspektai
Techninių prekybos kliūčių aspektas

Taip

Sanitarinių ir fitosanitarinių priemonių aspektas

Ne – projektas nėra sanitarinė ar fitosanitarinė priemonė.

**********
Europos Komisijos


Direktyvos (ES) 2015/1535 Kontaktinis taškas
Faksas: +32 229 98043
el. pašto adresas: grow-dir2015-1535-central@ec.europa.eu

Suinteresuotųjų šalių nuomonės

TRIS svetainėje sudaroma galimybė jums ar jūsų organizacijai lengvai pasidalyti savo nuomone apie bet kurį pateiktą pranešimą.


Kadangi baigiasi atidėjimo laikotarpis, šiuo metu nepriimame jokių kitų nuomonių, susijusių su šiuo pranešimu šioje tinklavietėje.


lt
  "Baltpool" UAB on 16-12-2020
Spustelėkite norėdami išskleisti

 Energijos išteklių biržos, per kurią vykdoma prekyba biokuru tarp valstybių narių, operatorius BALTPOOL UAB prieštarauja Latvijos kompetentingos institucijos 2020-09-15 priimtam techniniam reglamentui „Reikalavimai apsaugai nuo radionuklido 137Cs jonizuojančios spinduliuotės medienoje, importuojamoje į Latviją iš kitos šalies“ (toliau – Techninis reglamentas), kadangi Techniniame reglamente įtvirtintas teisinis reguliavimas:

1.      Riboja laisvą prekių judėjimą tarp valstybių narių ir taip pažeidžia Sutarties dėl Europos Sąjungos veikimo 34 straipsnį;

2.      Nors pati Latvijos Respublika pripažįsta, kad nei Lietuvoje, nei Estijoje nėra fiksuojama padidėjusio medienos užterštumo 137Cs radionuklidu, Techniniu reglamentu yra nustatomi pertekliniai, nepagrįsti ir nepateisinami reikalavimai kiekvienai į Latvijos Respubliką įvežamai lietuviškos ir (ar) estiškos kilmės biokuro siuntai atlikti itin detalius radiologinių tyrimus.

3.      Techniniu reglamentu reikalaujamo detalumo radiologinius tyrimus Lietuvoje turi galimybes atlikti tik Lietuvos Respublikos Radiacinės saugos centras, kuris yra radiacinės saugos valstybinę priežiūrą ir kontrolę atliekanti institucija Lietuvoje ir, dėl didelės vykdomų funkcijų apimties, privatiems fiziniams ir juridiniams asmenims radiologinių tyrimų atlikimo paslaugą teikia tik išskirtiniais atvejais (kai tai susiję su šios institucijos vykdoma valstybine radiacinės saugos priežiūra ir kontrole).

4.      Techniniu reglamentu nustatytų reikalavimų vykdymas ne tik reikšmingai padidintų į Latviją įvežamo lietuviško biokuro savikainą, bet neapibrėžtos trukmės laikotarpiu (kol/jei privačios laboratorijos prisitaikytų prie biokuro tiekėjams reikalingo detalumo radiologinių tyrimų atlikimo poreikio) lietuviško biokuro tiekimą į Latviją padarytų apskritai neįmanomą;

5.      Net pateikus kiekvienos į Latviją įvežamos lietuviško ir (ar) estiško biokuro siuntos detalių radiologinių tyrimų rezultatus, Techninis reglamentas įpareigoja lietuviškos ir (ar) estiškos kilmės biokurą naudojančius Latvijos pirkėjus atlikti papildomus pelenų, susidariusių deginant tokį biokurą, tyrimus. Taip Latvijos pirkėjams, naudojantiems lietuviškos ir (ar) estiškos kilmės biokurą, nepagrįstai ir nepateisinamai sukeliama papildoma administracinė našta ir didinamos veiklos vykdymo sąnaudos, ko pasekoje Latvijos pirkėjai vengs įsigyti lietuvišką ir (ar) estišką biokurą.

Norime atkreipti Jūsų dėmesį tai, kad BALTPOOL UAB yra Lietuvoje 2012 m. įsteigtos pirmosios pasaulyje energijos išteklių biržos, kurioje prekiaujama biokuru (toliau – birža[1]), Operatorius. Per Baltpool biržą, vienijančią daugiau nei 450 narių, veikiančių Lietuvoje, Latvijoje, Estijoje, Lenkijoje, Danijoje, Švedijoje, Suomijoje, sudaromi ne tik vietiniai, bet ir tarpvalstybiniai (angl. cross boarder) biokuro pirkimo–pardavimo sandoriai.

Šiuo metu, nesant prekybą tarp valstybių narių dirbtinai suvaržančių nacionalinių ribojimų, BALTPOOL biržoje prekiaujama standartizuotais biokuro produktais, kurių techninės specifikacijos buvo nustatytos detaliai išnagrinėjus Baltijos jūros regiono biokuro rinkos dalyvių poreikius, atsižvelgus į tarptautinius standartus bei Europos Sąjungos reguliavimą, visiems per biržą prekybą biokuru vykdantiems biržos dalyviams taikomos skaidrios ir vienodas prekybos taisyklės, o biokuro tiekimo procedūros yra unifikuotos. BALTPOOL biržos dėka Lietuvoje ir Latvijoje užtikrinamas toks biokuro rinkos gylis (angl. market depth), kuris leidžia bet kurio kas savaitę vykstančio biokuro aukciono metu patenkinti visą SPOT kontraktais norimo įsigyti biokuro paklausą.

Pažymime, kad per BALTPOOL biržą vykdomi biokuro aukcionai yra grįsti anonimiškumo principu: pirkėjai ir pardavėjai teikia atitinkamai pasiūlymus pirkti ar parduoti biokurą nežinodami antrosios sandorio šalies. Pirkėjai ir pardavėjai nurodo pageidaujamą biokuro pirkimo/pardavimo kainą. Pirkėjai taip pat nurodo pageidaujamą  biokuro pristatymo vietą, o pardavėjai -  maksimalų transportavimo įkainį ir kilometrais išreikštą atstumą nuo savo prekybos aikštelės, kuriuo sutiktų gabenti biokurą į pirkėjo pageidaujamą biokuro pristatymo vietą. Biržos prekybos sistema automatiškai suporuoja labiausiai tinkančius pasiūlymus tarpusavyje. Dažnu atveju šiaurinėje Lietuvos dalyje arba pietinėje Estijos dalyje veikiantys biokuro gamintojai, biržoje sudarydami biokuro pardavimo sandorius, atsižvelgiant į jų pardavimo pavedime nurodytą maksimalų parduodamo biokuro transportavimo nuotolį, sudaro biokuro pirkimo-pardavimo sandorius, pagal kuriuos biokuras yra tiekiamas ne į Lietuvą ar Estiją, bet yra tiekiamas į Latviją.

Jeigu Techninis reglamentas įsigaliotų, tarpvalstybinė Lietuvos-Latvijos-Estijos prekyba biokuru būtų iš esmės ribojama/negalima:

1.      Dėl skirtingų reikalavimų, taikytinų į Latvijos Respubliką įvežamam biokurui ir reikšmingai didesnių biokuro tiekimo į Latvijos Respubliką kaštų, lietuviško ir (ar) estiško biokuro gamintojai neteiks per biržą tokių pasiūlymų parduoti biokurą, pagal kurį už tą pačią kainą galėtų būti sudaryti sandoriai dėl biokuro tiekimo tiek į Lietuvos/Estijos, tiek į Latvijos teritoriją;

2.      Bus suformuota iškreipta (dirbtinai padidinta) biokuro rinkos kaina Latvijoje.

 

Vadovaudamiesi aukščiau išdėstytu, t. y. dėl laisvo biokuro judėjimo tarp valstybių narių esminio ribojimo, kuris nėra pagrįstas ar pateisinamas objektyviai egzistuojančiu poreikiu (nei Lietuvoje, nei Estijoje, visai kaip ir Latvijoje, užterštumas 137Cs radionuklidu nėra padidėjęs) prašome Techninio reglamento netaikyti valstybių narių (įskaitant lietuviško ar estiško) kilmės biokurui.

lv
  SIA BLE Baltic on 28-11-2020
Spustelėkite norėdami išskleisti

2020.gada 15.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 576 „Prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija 137 saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts” (turpmāk - Noteikumi) 4.punkts noteic - ja koksni ieved Latvijā izmantošanai par biomasas kurināmo, koksnes ievedējs nodrošina, ka katras kravas pavaddokumentiem ievešanas brīdī ir pievienots radioloģiskās pārbaudes dokumenta oriģināls vai apliecināta kopija (papīra dokumenta formā), kas apstiprina, ka koksnes kravā radionuklīda 137 Cs īpatnējā radioaktivitāte nepārsniedz 10 Bq/kg sausā koksnē. Radioloģiskās pārbaudes dokumenta kopiju apliecina organizācija, kas dokumentu izsniegusi, vai koksnes ievedējs.

Minēto Noteikumu punktu uzskatam par prettiesisku, neatbilstošu Eiropas Kopienas principiem, Eiropas Savienības tiesībām un Eiropas Kopienu Tiesas praksei un atziņām. Šāds noteikums ierobežo preču brīvu apriti Eiropas Savienības atvērtajā tirgū, un ierobežo tajā arī pakalpojumu brīvu kustību. Minētos iebildumus pamatojam ar tālāk norādītajiem apsvērumiem.

Noteikumos radionuklīda 137 cēzija Cs (turpmāk - Cs137) klātbūtnei sausā koksnē noteiktais robežlielums ir 10 Bq/kg, kas sausam materiālam ir ļoti zems, un būtiski var ietekmēt ienākošo kravu apjomu.

 2020.gada 31.martā spēku zaudēja Padomes Regula (EK) Nr.733/2008 par nosacījumiem, kas reglamentē trešo valstu izcelsmes lauksaimniecības produktu importu pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā, izbeidzoties 30 gadu termiņam, kas, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, tika uzskatīts kā produktu, kuri cēlušies no sugām, kas dzīvo vai aug mežos un mežainos apvidos,  radioaktīvā elementa Cs137 piesārņojuma pussabrukšanas periods. Regulā iepriekš noteiktais Cs137 pieļaujamais līmenis bija 370 Bq/kg pienam un piena produktiem, arī pārtikas produktiem, kas paredzēti īpaši zīdaiņu barošanai un 600 Bq/kg visiem pārējiem attiecīgiem produktiem. No minētā izriet, ka šādi lielumi, kas noteikti pārtikai,  proti, cilvēks tos uzņem tiešā veidā, norāda, ka noteiktais lielums 10 Bq/kg koksnē pats par sevi nav kaitīgs cilvēka veselībai. Secīgi, šādas prasības noteikšana ir nesamērīga ar tās radītajiem šķēršļiem  brīvai  preču apritei ES un brīvībai veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus.

Jonizējošais starojums jeb radiācija ir dabiska vides sastāvdaļa. Lielāko starojuma daļu rada dabiskie starojuma avoti, to skaitā kosmiskais starojums no saules un visuma, kā arī starojums, ko emitē radioaktīvie atomi iežos un radioaktīvās vielas visās dzīvās būtnēs. Lielā daudzumā cilvēka ķermenī ir dabiskais radioaktīvais kālijs 40 K, kas tiek uzņemts ar uzturu. Praktiski jebkurš pārtikas produkts satur dabisko radioaktīvo kāliju. Vienā litrā piena ir aptuveni 50 Bq 40 K, bet zemesriekstos tā aktivitāte ir 200 Bq/kg. No pārtikas produktiem  organismā uzkrājas gandrīz nemainīgs kālija daudzums, kas pieauguša cilvēka organismā ir vidēji 145 grami, kurā ir aptuveni 5000 Bq 40 K. Dzeramajā ūdenī viena no urāna 238 nozīmīgākā sabrukšanas produkta rādija 226 Ra aktivitāte var sasniegt 10 Bq litrā. Jebkurā materiālā, kas satur oglekli, ir aptuveni 200 Bq dabiskā radionuklīda 14 C uz katru oglekļa 12 C kilogramu (Dr.chem., asoc.prof. Jānis Dundurs. Vides fizikālais piesārņojums. Autoru kolektīvs, zin.red. J.Danuševiča. Vides veselība. – Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. – 416.-418.lpp.). Tādējādi ir nepamatoti uzskatīt, ka sausā koksnē noteiktais robežlielums ir 10 Bq/kg ir bīstami liels robežlielums. Pats par sevi tas ir zems un zemāks kā, piemēram, kilogramā zemesriekstu, kurus lietojam uzturā.

No Noteikumu projekta un tā anotācijas ir secināms, ka nav veikta pietiekama datu analīze par radioaktivitātes koncentrācijas palielināšanos koksnes sadedzināšanas procesā, jo izskatāmajā jautājumā pareizāk būtu veikt  mērījumus koksnes pelnos, nevis pašai koksnei, tā kā radioaktivitātes koncentrēšanās dažādās sadedzināšanās iekārtās var atšķirties un tieši sadegšanas procesā cēzijs bagātinās.

Nav skaidrs, kāpēc izvēlēts tieši konkrētais kritērijs 10 Bq uz kilogramu, turklāt sausai koksnei. Ne anotācijā, ne SIA „Dozimetrs” pētījuma kopsavilkumā sakarība starp 10 Bq/kg šķeldā un 10 000 Bq/kg pelnos nav eksperimentāli un matemātiski pamatota. Tāpat nav saprotams, vai pētījumā kā šķeldas paraugs izmantota sausa vai mitra šķelda. Šāda neapstiprināta un hipotētiska iespējamība nav risināma ar importa un attiecīgi eksporta ierobežošanu, bet gan ar tehnoloģiskiem risinājumiem. Vienīgie konkrētie norādītie rādītāji ir 600 Bq/kg ievestās koksnes sadedzināšanas pelnos, atsaucoties uz 2019. gada pētījuma „Koksnes sadedzināšanas pelnu kā otrreizēji izmantojamu  materiālu  gala  statusa  noteikšanu”  ietvaros veiktām  analīzēm, un  palielinājums  370  reizes,  atsaucoties  uz  Lietuvas Radiācijas  drošības  centra  akreditētās  laboratorijas  koksnes  pelnu  paraugu  analīzēm, kuru rezultātā Lietuvā noteiktā Cs137 robežvērtība ir 30 Bq/kg.

Lietuvā  tika  veikta  pilnvērtīga izpēte un  mērījumi, lai noteiktu ierobežojumus, kas ir vitāli svarīgi arī Latvijā pirms pieņemt pamatotu lēmumu par ierobežojumiem. Lietuvā koksnes importam no trešajā valstīm noteiktā  Cs137 robežvērtība ir 30 Bq/kg mitrā koksnē, turklāt Eiropā, cik mums zināms, šāds robežlielums nav noteikts vispār. Pēc būtības Noteikumu anotācija nesatur pietiekamu argumentāciju, kāpēc Latvijā nosakāmas stingrākas prasības.

Koksne parasti netiek transportēta sausa. Tāpat parasti savām vajadzībām veiktās radioloģiskās pārbaudes lielākoties, ja īpaši netiek pieprasīts,  tiek  veiktas  tikko  atvestam  materiālam, to neizžāvējot.

Atbilstoši ES tiesībām un principiem ir nepieciešams sabalansēt gan nekaitīguma, gan ekonomiskās intereses. Svarīgs apstāklis ir tas, ka līdz šim Valsts vides dienesta konstatētais paaugstinātais radioaktivitātes līmenis pelnos nav apdraudējis ne iedzīvotājus, ne vidi.

Anotācijā tiek minēts, ka koksnes sadedzināšanas rezultātā pelnos radioaktivitātes  koncentrācija palielinās līdz pat 1000 reižu, bet vienlaicīgi tiek norādīts uz Lietuvas analoģiskiem pētījumiem, kuros Cs137 aktivitāte palielinās diapazonā no 14  līdz 370 reizēm.

Šādu būtisku datu pretrunas liecina, ka nav iegūti pietiekami dati par radioaktivitātes koncentrācijas palielināšanos koksnes sadedzināšanas procesā un nav pamatoti izvērtēts Noteikumu 4.punktā noteiktais limita apmērs 10 Bq/kg sausā koksnē.

Anotācijā ir norādīts, ka projektā ietvertās prasības noteiktas, analizējot citu valstu pieredzi, vadlīnijas, AS „Rīgas siltums” pasūtītā pētījuma secinājumus un rekomendācijas, un ņemot vērā apsvērumus par cilvēka un vides drošumu aizsardzībai pret jonizējošo starojumu. Jāsecina, ka vienīgais pētījums, kas pamato Noteikumu prasības par 10 Bq/kg šobrīd ir AS „Rīgas siltums” pasūtītais pētījums, kas nevar tikt uzskatīts par pietiekamu Noteikumos izvirzīto prasību pamatojumu un situācijas pilnvērtīgu izpēti. No anotācijas neizriet, ka minēto privāti veikto pētījumu un tajā izteiktos atzinumus valsts pārvaldes uzdevumā būtu vērtējis vai pārbaudījis kāds neatkarīgs piesaistīts eksperts. Bez tam minētais SIA „Dozimetrs” pētījums nav publiski pieejams.

 Noteikumos un anotācijā, cita starpā, ir ietverts princips, ka mērījumi pelnu radioaktivitātes noteikšanai tiks veikti primāri no gaisa filtriem (vieglie pelni), bet, ja tādi nav uzstādīti, tad mērījumi tiks veikti no kurtuvēm (smagie pelni) (Noteikumu projekta 15., 19. un 20.punkts). Mūsu ieskatā, šādai pieejai nevar piekrist, jo ir vispārzināms, ka procentuāli lielākā daļa pelnu, kas rodas šķeldas kurināšanas procesā, ir smagie pelni, kas, savukārt, ir mazāk radioaktīvi. Noteikumi neparedz un arī praktiski šķeldas kurināšanas un pelnu pārstrādes gaitā pelni no filtrēšanas iekārtām un no kurtuvēm netiek utilizēti atsevišķi. Sajaucot vieglos un smagos pelnus, kopējā pelnu īpatnējā radioaktivitāte būs mazāka, nekā radītājs tikai vieglajos pelnos. Tādēļ vieglo pelnu īpatnējā radioaktivitāte neatspoguļos patieso situāciju. Līdz ar to pelnu īpatnējās radioaktivitātes līmeņa noteikšana tikai no vieglajiem pelniem nepamatoti veicinātu formāli radioaktīvu atkritumu rašanos, lai arī patiesais pelnu īpatnējais radioaktivitātes līmenis būtu mazāks.

Atbilstoši Eiropas Komisijas nostādnēm, Eiropas Savienības industrijas nākotne un konkurētspēja ir lielā mērā atkarīga no resursu racionālas izmantošanas un vides efektīvas aizsardzības.   

ANO Starptautiskajai tiesai ir kompetence atzīt, kuriem vispārējiem vai vispāratzītiem tiesību principiem (general principles of law) ir  Jus cogens normu raksturs, kas attiecīgi veido starptautisko publisko kārtību.

1995.gadā ANO Starptautiskā tiesa ir atzinusi valstu pienākumu respektēt un aizsargāt vidi (Request for an Examination of the Situation in Accordance with Paragraph 63 of the Nuclear Tests Case 1974 case in 1995, see – ICJ Rep.(1995), p.306). Arī savā konsultatīvajā nolēmumā hrestomātiskajā „Kodolieroču izmantošanas lietā” tiesa Ģenerālajai asamblejai atbildēja, ka vispārējā valstu pienākuma pastāvēšana nodrošināt, ka pasākumi to jurisdikcijā un kontrolē respektē citu valstu vidi vai areālus ārpus to nacionālās kontroles, ir daļa no starptautisko tiesību kopuma saistībā ar vidi (Legality of the Threat or Use of Nuclear Weapons, see – ICJ Rep., (1996), para.29).

Kioto protokols (Kyoto Ptotocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change, Kyoto, 11 December 1997) ir iedibinājis trīs uz brīvā tirgus sistēmu balstītus, elastīgus mehānismus, kas ļauj I Pielikuma dalībvalstīm izpildīt savas saistības par siltumnīcefekta gāzu (GHG) emisiju samazināšanu, tajā skaitā ar atjaunojamā resursa – koksnes šķeldas izmantošanu enerģijas ražošanā, kas veido ne tikai Eiropas, bet pasaules ilgtspējīgu attīstību.

 Kopējā tirgus darbībai un attīstībai Latvijai būtiski ir ievērot šos principus un saistības, vienlaikus nekavējot atvērtā tirgus brīvu preču apriti un pakalpojumu sniegšanu.

Enerģijas hartas līgums  (Energy Charter Treaty), ko parakstījušas OECD, Austrumeiropas un NVS valstis, vides jautājumiem pievērsās no enerģētikas viedokļa. Šī līguma 19.punkts noteica, ka dalībvalstīm jātiecas ekonomiski efektīvi samazināt bīstamās ietekmes uz vidi. To darot, pusēm jārīkojas ekonomiski efektīvi (cost – effective) un jātiecas veikt piesardzības pasākumus vides degradēšanas novēršanai vai mazināšanai, vienojoties, ka piesārņotājam jāsedz piesārņošanas izmaksas, ieskaitot pārrobežu piesārņošanas gadījumos, atbilstoši sabiedrības interesēm un neizkropļojot investīcijas enerģijas ciklā.

Tādējādi Noteikumos būtu jānosaka atļautais radiācijas līmenis pelnos, līdz ar ko ierobežojumi tiktu noteikti tiešajiem piesārņotājiem un komersantiem, kuru darbība tieši rada piesārņojumu, tiktu dota rīcības brīvība pašiem plānot un organizēt savu darbību, lai tā neradītu piesārņojumu un kaitējumu.

Noteikumu ietekmē gāze kā kurināmais kļūs konkurētspējīgāka, lai gan Latvijai ir saistoši noteikumi, kas paredz palielināt tieši atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā. Koksne (biomasa) ir viens no galvenajiem atjaunojamiem energoresursu veidiem Latvijā un pasaulē. Samazinoties šķeldas izmantošanai, var samazināties  arī  enerģijas, kas tiek saražota, izmantojot atjaunojamos resursus, īpatsvars Latvijas bilancē, negatīvi ietekmējot, cita starpā, Latvijas uzņemto saistību izpildi  un  Latvijas Nacionālajā  enerģētikas  un   klimata plānā  paredzēto  mērķu  sasniegšanu. Negatīva finansiāla ietekme paredzama arī uz tām koģenerācijas stacijām un ražotājiem, kuras izmanto biomasu.

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (Treaty establishing the European Community (Nice consolidated version)) atvērtā tirgus pamatmērķus (II nodaļa) iespējams sasniegt ar preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu kustību un ar sistēmu, kas nekropļo konkurenci (3.panta 1.punkta g) apakšpunkts un 14.panta 2.punkts).  Atvērtie tirgi var darboties tikai tad, ja ekonomiskās spēles dalībniekiem ir garantēta plaša autonomija (IV nodaļa).

Eiropas Kopienas tiesības sākas no priekšnoteikuma, ka dalībvalstu tiesības dažādos veidos un ar dažādiem līdzekļiem garantē šo autonomiju privātpersonām neatkarīgi no tā, vai tie ir uzņēmumi vai fiziskas personas. Dalībvalsts tiesībām nevajadzētu būt pretrunā ar Kopienas principiem.

Noteikumu projekta un tā anotācijas tekstā nav atrodama informācija par Noteikumu ieviešanas ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un biznesa vidi kopumā, kas nepārprotami ir faktori, kas attiecināmi arī uz kopējo ES tirgu.

Mūsu ieskatā, ierobežojot biomasas importu, Latvijā radīsies izejmateriālu iztrūkums uzņēmumiem, kuri no importētā materiāla ražo produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tiem, kuriem pieprasījuma pieauguma dēļ cenas neļaus konkurēt un  nebūs  alternatīvu izejmateriālu piegādes avotu ārpus Latvijas, samazināsies ražošanas apjomi.

Brīva aprite ir noteikums, kas ir jāiztulko plaši, savukārt ierobežojumi ir šī noteikuma izņēmums, un tāpēc tie iztulkojami sašaurināti. (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2.§, III sadaļa, 4.punkts).

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28.pantu dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitātes ierobežojumi un citi līdzīgi pasākumi, tāds pats noteikums ir attiecināts arī uz eksporta kvantitāti (29.pants).

Attiecīgi, Līgums aizliedz tiešu vai netiešu diskrimināciju, kā arī visus ierobežojumus, tā 28.pants ir viens no Eiropas Ekonomiskās konstitūcijas pamatnoteikumiem, uzsverot atvērtā tirgus principu iepretim nepamatotiem un neproporcionāliem dalībvalstu ierobežojumiem (7.§, II sadaļa).

Nešaubīgi, Noteikumi radīs iespēju veicināt vietējo energoresursu izmantošanu, tomēr vienlaikus neapstrīdami kāpinās cenas, ko izraisīs pieprasījuma palielinājums un ārējo piegādes avotu nepieejamība.

Pieņemot šādu tiesisko regulējumu, ir prognozējams, ka koksne no Baltkrievijas Republikas, Ukrainas un Krievijas Federācijas tiks pārvirzīta uz citām valstīm, radot materiālu iztrūkumu Latvijā. Samazināsies Latvijas biomasas (šķeldas) eksporta rādītāji un potenciālās eksporta perspektīvas, lai gan šāds eksports varētu kompensēt ostu apgrozījuma kritumu, kas radies ogļu kravu samazināšanās dēļ.

Eiropas Kopienu tiesa ir skaidrojusi, ka kvantitātes ierobežojumu aizliegums attiecas arī uz pasākumiem, kas rada pilnīgu vai daļēju preču importa, eksporta vai tranzīta ierobežojumu (lieta 2/73 Riseria Luigi Geddo v. Ente Nazionale Risi, [1973], 865), tādējādi ar kvantitātes ierobežojumu tiek saprasts arī pilnīgs konkrēto preču importa vai eksporta aizliegums (lieta 34/79 R.v. Henn and Darby, [1979] ECR 3795; lieta 7/61 Commission v. Italy (Re Ban on Port Imports), [1961] ECR 317) un netarifu kvotu piemērošana preču importam un eksportam (lieta 13/68 Salgoil SpA v. Italian Ministr of Foreign Trade, [1968] ECR 453).

Prognozējams, ka ražošanas apjomi samazināsies arī tiem, kuri savu produkciju ražo tikai eksportam, proti, tādiem uzņēmumiem, uz kuriem Noteikumi nav attiecināmi. Arī šādi ražotāji faktiski nevarēs iepirkt izejmateriālu ar radiācijas koncentrāciju virs 10 Bq/kg, jo nebūs iespējams pamatot klientiem tāda izejmateriāla ražošanu, kas šeit Latvijā tiek uzskatīts par radioaktīvu un kura izmantošana Latvijā ir aizliegta. Līdz ar to konkurencē par vietējo izejmateriālu būs jāiesaistās arī eksportējošiem uzņēmumiem. Tādējādi Noteikumu ietekme  uz  Latvijas  tautsaimniecību būs būtiski lielāka, nekā to ir prognozējusi Vides un aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums aizliedz visus kapitāla aprites ierobežojumus dalībvalstu, kā arī dalībvalstu un trešo personu starpā (56.panta 1.punkts).

Skaidrojums importa kvantitātes ierobežojumiem līdzīgiem pasākumiem ir sniegts arī piemēram, Dassonville lietā: visa veida tirdzniecības noteikumi, ko pieņēmušas dalībvalstis un kas tieši vai netieši, pašreiz vai turpmāk var kavēt tirdzniecību Kopienas ietvaros, ir uzskatāmi par importa kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzīgiem pasākumiem (5.punkts) (lieta 8/74 Procureur du Roi v. Dassonville [1974] ECR 837). Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 28.pantā noteiktais aizliegums aptver arī tā dēvētos vienādi piemērojamos pasākumus ar iespējami negatīvu iespaidu uz tirdzniecību Kopienas ietvaros, skaidrojumu šajā kontekstā Kopienu tiesa ir sniegusi Cassis de Dijon lietā, norādot, ka „importa kvantitātes ierobežojumiem līdzīgi pasākumi” ir jāsaprot tādā nozīmē, ka minimālā alkohola satura alkoholiskajos dzērienos, kas paredzēts cilvēku patēriņam, noteikšana dalībvalsts tiesībās arī atbilst aizliegumam, kas noteikts tajā normā, kas attiecas uz likumīgi ražotu un citā dalībvalstī apritē laistu alkoholisko dzērienu importu (lieta 120/78 Rewe Central AG v. Bundesmonopolverwaltung für Branntwein [1979] ECR 649). Tāpat Keck lietā tika atzīts, ka ierobežojošais faktors pastāv, ja vien šīs normas tiek attiecinātas uz visiem tirgotājiem, kas darbojas attiecīgās valsts teritorijā un ja vienādi ietekmē gan tiesiski, gan faktiski kā vietējo tā citu dalībvalstu preču apgrozību (15., 16.punkts) (apvienotās lietas C-267+ 268/91 Keck and Mithouard [1993] ECR I-6097, sagatavojis ģenerāladvokāts Tesauro lietā C-292/92 [1993] ECR I-6787). Eiropas Kopienu tiesa ir arī atzinusi, ka 28.panta aizliegums var attiekties uz normatīvo aktu piemērošanu pat tad, ja pats akts atbilst Līguma 28.-30.panta nosacījumiem (lieta 21/84 Commission v. France (Postal franking machines)  [1985] ECR 1355).

Šādu Noteikumu ietekmē celsies šķeldas cenas vietējā tirgū, jo šķelda, kas tiek importēta no trešajām valstīm, ir lētāka. Tāpat paaugstināsies vietējo granulu ražotāju un kokapstrādes sabiedrību ražošanas izmaksas, kas mazinās to konkurētspēju ES un starptautiskajā tirgū. Attiecīgi, gala patērētāja rēķini par apkuri pieaugs.

Samazinoties  biomasas  importam  un eksportam, tiks ietekmēta arī transporta nozare, un kravu pārvadājumu apjoms samazināsies. Īpaši jānorāda uz ostu un dzelzceļa pārvadājumu iespējamo kritumu, kas secīgi nozīmētu arī darbavietu samazinājumu. Piemēram, biomasas pārvadājumi no Baltkrievijas uz Latviju ienes aptuveni 15 miljonus euro ienākumus Latvijas dzelzceļam (tarifi, citi pakalpojumi, u.c.).   

Noteikumi neparedz ne ierobežot, ne kontrolēt radiācijas koncentrāciju materiālos, kas koksnes tālākās apstrādes rezultātā rodas kā koksnes atlikumi, bet kuri kā biomasan tālāk tiek izmantoti kurināšanai. Tādējādi jebkurā gadījumā netiek sasniegts regulējuma mērķis, bet tiek ierobežota preču brīva aprite un pakalpojumu sniegšana ES tirgū. Vienlaikus ar Noteikumiem netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret nozares uzņēmējiem salīdzināmos apstākļos, kas ir pretrunā EK Tiesas prakses atziņām.

Lai arī principiāli neiebilstam, ka varētu tikt noteikts kāds robežlielums (vienlaikus nosakot saprātīgu tā apmēru un kontroles mehānismus), tomēr, mūsu ieskatā, 10Bq/kg attiecībā uz Cs137 klātbūtni tieši koksnē un turklāt sausā ir nepamatoti zems robežlielums, kas nesamērīgi un tiešā veidā ierobežo Eiropas Savienībā preču brīvu apriti, pakalpojumu sniegšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā, negatīvā veidā vispirms iespaidojot dalībvalsts (Latvijas) tautsaimniecību.