Zivsaimniecība

Atlantijas lasis

Atlantijas lasis

Atlantijas lasis

Atlantijas laša audzēšana ir sākusies jau XIX gadsimtā, kad Lielbritānijā izstrādāja inkubatoru lietošanas metodes. Tajā laikā audzēja zivju mazuļus, kas bija paredzēti ielaišanai atpakaļ upēs sporta zvejas nolūkos. Norvēģijā 1960. gadā tika ierīkotas pirmās jūras audzētavas, kas fjordos izvietoja peldošus sprostus tirdzniecībai paredzētu pieaugušu lašu audzēšanai. Un darbībai bija panākumi. Audzēšana attīstījās vispirms Eiropā un vēlāk visās abu pusložu mērenajās jūrās, par pamatu ņemot hibrīdšķirni, kura bija iegūta, apaugļošanas laikā sakrustojot Norvēģijas šķirni ar dažādām vietējām šķirnēm. Produkcijas straujais pieaugums pagājušā gadsimta 90. gadu beigās izraisīja ar tirgus piesātinājumu saistītas problēmas. Krīze bija par pamatu nozīmīgai sektora pārstrukturēšanai.



Nosaukums latīņu valodāSalmo salar
Produkcija (ES-27) – 142 350 t (2007), 10 % no produkcijas apjoma pasaulē.
Vērtība (ES-27) – 662 miljoni € (2007).
Galvenās ražotājas valstis ES – Lielbritānija un Īrija.
Galvenās ražotājas valstis pasaulē – Norvēģija (736168 t – 2007), Čīle un Kanāda.
Informācijas lapa

Vairošanās

Atlantijas laša vairošanos pilnībā nodrošina nebrīvē, izmantojot vaisliniekus, kas iegūti nebrīvē un rūpīgi selekcionēti. Ikri tiek izņemti no mātītēm, kuras gatavojas dēt, un sajaukti ar tēviņu pieņiem, lai tos apaugļotu. Pēc tam ikrus ievieto inkubācijas baseinā. Mazuļi izšķiļas no ikriem 4 līdz 6 nedēļas pēc apaugļošanas.

Mazuļu audzēšana

Mazuļu audzēšana notiek divos posmos, kas atbilst divām lašu attīstības stadijām saldūdenī.

Pirmais posms ir audzēšana uz paplātēm, kas atbilst kāpuru stadijai, kura ilgst 4 līdz 6 nedēļas, līdz kāpurs atbrīvojas no dzeltenummaisa un kļūst par laša mazuli, kas pats spējīgs uzņemt barību. Tad sākas otrais posms: mazuli pārvieto uz saldūdens baseinu (vai ezerā peldošu sprostu), kurā tas paliks vienu līdz divus gadus, tik ilgi, līdz iegūst visas nepieciešamās bioloģiskās īpašības, lai spētu dzīvot jūras ūdenī.

Nobarošana

Laša mazuļus (jeb „smoltus“) pārvieto uz jūras audzētavu un ieliek peldošos sprostos, kuros tie paliek apmēram 2 gadus, kamēr sasniedz pārdošanai piemērotu izmēru (apmēram 2 kg).

Laši ir gaļēdējas zivis un tiek baroti ar granulām, kas sastāv no zivju miltiem un eļļas (50 %), kā arī citām sastāvdaļām, piemēram, augu miltiem un ekstraktiem (graudiem, pupām, sojas u. c.), vitamīniem, minerālsāļiem un astaksantīna, kas ir laša veselībai nepieciešams pigments (dabisks vai sintezēts) un piešķir tam raksturīgo krāsu. Barības sastāvs un barošanas ritms, kā arī audzētavas apstākļi un zivju iegūšanas un kaušanas process ir galvenie elementi, kas nosaka gala produkta kvalitāti.

Patēriņš

Lielākā daļa moderno uzņēmumu audzē lašus no ikru stadijas līdz nokaušanai. Pēc tam produkts nonāk pārstrādes uzņēmumos, kuri to tirgo galvenokārt svaigā veidā, sagrieztu vai kūpinātu, sagrieztu gabaliņos. Aizvien lielāka daļa produkcijas tiek pārdota arī sagatavotu ēdienu veidā, saldētu produktu veidā vai konservos. Pašlaik lasis ir neatņemama sastāvdaļa simtiem izstrādājumu, kas tiek pārdoti lielveikalos.

Līdzīgas tēmas

ES tiesību aktu kopsavilkumi: