Inséparables
Manger, acheter et vendre du poisson durable

MEDFISH4EVER - Q&A - LV

MEDFISH4EVER - Q&A - LV

  1. Kas ir problēmas pamatā?

Zivju krājumi Vidusjūrā ir krasi samazinājušies. Vairāk nekā 90% no novērtētajiem krājumiem ir pārmērīgi izmantoti, un daži pat atrodas uz izsīkšanas robežas. Turklāt ir pārāk daudz zivju krājumu, par kuriem līdz šim nav bijis iespēju iegūt pietiekamu informāciju: 50% no lomiem joprojām netiek oficiāli reģistrēti[i], un par 80% zivju izkrāvumu nav pietiekamas informācijas[ii]. Rezultātā vienlaikus ar spēcīgu ietekmi uz apkārtējo vidi vērojams pastāvīgs darba vietu zudums un ienākumu samazināšanās, liekot sabiedrībai maksāt par slikto pārvaldi. Īpaši augstu cenu maksā amatierzvejas kuģi, kas sastāda 83% no Vidusjūras flotes.

Nepārtraukta neilgtspējīga kopējo resursu zvejošana izraisīs plašu zivju krājumu izsīkšanu un no tiem atkarīgo zvejnieku un kopienu, jūras ekosistēmu un kultūras tradīciju iznīkšanu. Ir pieliktas ievērojamas pūles, piemēram, zivju minimālo izmēru un kopējas pieļaujamās nozvejas noteikšana, tehniska rakstura noteikumi zvejas aprīkojumam un praksei un pasākumi darbības un apjomu ierobežošanai, tomēr līdz šim nav izdevies panākt atbilstošus rezultātus.

Šo kritisko situāciju, kas ietekmē visu Vidusjūras baseinu, ir atzinuši visi iesaistītie dalībnieki, tostarp zvejnieki, nozares vadītāji, zinātnieki un vides speciālisti. Spēkā esošie normatīvi netiek atbilstoši ieviesti vai to ieviešana ir atlikta, un tie vēl nav devuši taustāmus rezultātus.  Lai mainītu šo tendenci, nepieciešami steidzami un drosmīgi pasākumi, par kuriem mēs visi esam daļēji atbildīgi.

  1. Kādi ir risinājumi?

Pirmais solis ir pienācīga situācijas apzināšanās un mūsu kopējās un attiecīgās atbildības atzīšana visos līmeņos.

Otrais solis ir stingras politiskās vadības nodrošināšana, aktivizējot nepieciešamās steidzamās darbības ilgtspējīgas zivjsaimniecības nozares atjaunošanai. Tas jāīsteno stingrā politiskā ministru deklarācijā, kas jāpieņem līdz  2017. gadam, un jānodrošina efektīvas un saskaņotas iniciatīvas valstu un reģionu līmenī gan Eiropas Savienībā, gan Vidusjūras valstīs, kuras nav ES sastāvā, ICCAT[1] un GFCM[2].

Treškārt, mums nepieciešama visu ieinteresēto pušu – no politikas un lēmumu pieņēmējiem  līdz zvejniekiem, zinātniekiem, NVO, piegādes ķēžu vadītājiem un pilsoniskajai sabiedrībai kopumā – iesaistīšanās un cieša apņemšanās sniegt ieguldījumu, piedāvājot visaptverošus risinājumus, kas nodrošina ilgtermiņa ilgtspēju.

  1. Kas notiks, ja mēs tūlīt nerīkosimies? Un kas notiks, ja rīkosimies?

Ja zivju krājumi izsīkst tiktāl, ka vairs nav iespējama to atjaunošana, sekas varētu būt katastrofālas un neatgriezeniskas: neparedzamas izmaiņas jūras ekosistēmās, plašs no zvejniecības atkarīgo kopienu ekonomiskais sabrukums un dziļas sociālas problēmas. Lai arī joprojām ievērojamas, pasākumu ekonomiskās izmaksas un sociālā ietekme ir daudz mazāka nekā tādā gadījumā, ja mēs tūlīt nerīkojamies. 

Zinātnieki uzskata, ka joprojām ir spēcīgs atjaunošanās potenciāls, kā gadījumā ar Atlantijas zilo tunzivi, tomēr mums jānodrošina, ka zivju populācijas atjaunojas pēc iespējas ātrāk. Tas varētu sniegt plašas priekšrocības, tostarp augstāku un paredzamāku produkcijas ieguvi, lielāku peļņu, darba un pārtikas drošību, labāku vides statusu un pakalpojumus.  Tas viss varētu radīt integrējošu un ilgtspējīgu labklājību.

Ja politiskajām un nozares ieinteresētajām personām neizdodas nodrošināt mūsu kopīgo jūras bioloģisko resursu ilgtspēju, tādējādi pārkāpjot Kopīgo zivsaimniecības politiku un Barselonas konvenciju, Eiropas Savienība būs spiesta veikt radikālus ārkārtas pasākumus, piemēram, ražotņu slēgšanu un finansiālus sodu piemērošanu (ES Regulas 1380/2013 12. pants). Dažiem zivju krājumiem tas var būt par vēlu.

  1. Kāds ir mūsu mērķis?

Pirmais mērķis ir novērst kritisku zivju krājumu, piemēram, heka un zobenzivju izsīkšanu, izmantojot sociāli ekonomisku pieeju, kuras pamatā ir vides zinātne un esošo tiesību aktu ieviešanas nodrošināšana. Vidējā termiņā mērķis ir izstrādāt un ieviest efektīvus pasākumus, kas veselīgā Vidusjūras reģionā uz visiem laikiem nodrošinātu peļņu nesošas un ilgtspējīgas zivsaimniecības.

Galvenie nepieciešamie uzlabojumi (no reģiona līdz valsts līmenim) jāsāk ar  galveno prioritāro jautājumu noteikšanu, un pēc tam jāīsteno konkrēti rīcības plāni, izmantojot atbilstošus līdzekļus un konkrētus termiņus.

Lai arī vēl jānosaka konkrēti pasākumi, to tipoloģija un paredzamie rezultāti ir skaidri:

  1. labāks krājumu novērtējums: datu apkopošana, pieejamība un analīze;
  2. labāka ieviešana, kontrole un pārraudzība;
  3. reģionalizācija un kopēja pārvaldība;
  4. samazināta ietekme uz vidi;
  5. ilggadēji pārvaldības plāni, kuru pamatā ir ekosistēmas pieeja;
  6. vairāk inovāciju un labākas tehnoloģijas, lielāka selektivitāte un izmetumu izskaušana;
  7. uzlabota sadarbība starp Vidusjūras valstīm (ES un ārpus ES), it īpaši kontrole un īstenošana un zinātniskā izpēte.

 

  1. Kam jābūt procesa virzītājiem?

Jautājuma nopietnība un steidzamība pieprasa apņēmīgu politisku vadību augstākajā līmenī, tostarp visās valstīs, kuras zvejo Vidusjūrā.  Eiropas Savienībā ar ES un MEDAC[3] atbalstu piemērs jārāda astoņām dalībvalstīm Vidusjūras krastos (Spānija, Francija, Itālija, Malta, Slovēnija, Horvātija, Grieķija, Kipra), it īpaši apgabalos, kurus tās pārsvarā izmanto.

Abām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām – GFCM un ICCAT – jāvirza visi kopīgie centieni un visā baseinā jānodrošina starptautiska koordinācija un efektīvi rezultāti

Svarīga nozīme ir arī nozares asociācijām, zinātniekiem un NVO, iesaistot un pilnvarojot visus dalībniekus (tostarp patērētājus, atpūtas zvejniekus un citus  jūras vides izmantotājus), lai Vidusjūras zivsaimniecība atgrieztos uz ilgtspējas ceļa.

  1. Vai ir iesaistītas arī citas problēmas?

Galvenie pierādītie Vidusjūras zivju krājuma pašreizējā stāvokļa un saistīto ekonomisko problēmu cēloņi ir pārzveja, slikta pārvaldība un trūkumi reģionālā, valstu, ES un starptautiskā līmenī esošo tiesību aktu ieviešanā.

Tomēr tieša ietekme uz zivju populācijas apmēru un izturību ir arī piesārņojumam, navigācijai un citiem vides stresa avotiem, piemēram, klimata izmaiņām un invazīvām sugām, tāpēc paralēli jārisina arī šie jautājumi.

Tāpat nozīmīgi ir arī citi papildu pasākumi labas pārvaldības (piemēram, lielāka pārredzamība un aizsargājamās zonas) un tirgus mehānismu (piemēram, izsekojamības un minimālo izmēru) veicināšanai.

Noslēgumā, no zivsaimniecības atkarīgajām kopienām nepieciešamas inovatīvas un daudzveidīgas zivsaimniecības pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas aizsargātu ne tikai zivis un jūras vidi, bet arī ar to saistīto kultūras mantojumu. Jau ir veiksmīgi realizēti tādi projekti kā zivju tūrisms, īsi noieta posmi un citas starpnozaru iniciatīvas.

  1. Ko dara ES?

ES ir pielikusi lielas pūles, lai uzlabotu zivsaimniecību ES un visas pasaules līmenī. ES kopējā zivsaimniecības politika (KZP) nosaka, ka līdz 2020. gadam visu ES zivju krājumu izmantošanai jānotiek saskaņā ar maksimālu ilgtspējīgu zivju ieguvi, un visiem ES kuģiem jāatbilst KZP neatkarīgi no tā, kur tie zvejo.

Pēc iepriecinošiem rezultātiem Ziemeļaustrumu Atlantijas reģionā, kur palielinās zivju krājuma apjoms un nozares peļņa, ES ir apņēmusies izbeigt pārzveju Vidusjūras reģionā, pulcējot vienkopus visus dalībniekus visos līmeņos un atbalstot pielāgošanos ar pieejamiem līdzekļiem, piemēram,  Eiropas Kaimiņattiecību politikas EJZF[4] un TAIEX[5] mehānismu. Šādi līdzekļi ir pieejami tiešiem pasākumiem, kā arī papildu darbībām, piemēram, sociāli ekonomiskajām programmām, izpētei, sadarbībai  un veiktspējas uzlabošanai.

  1. Ko es varu darīt?

Daļēji mēs visi esam atbildīgi par šo situāciju, tādēļ mums visiem atbilstoši savām spējām jārīkojas, lai to izmainītu.

Politikas veidotāji un lēmumu pieņēmēji: Ārkārtīgi svarīgi ir saprast problēmas nopietnību un mobilizēt atbilstošus līdzekļus un pārvaldību, rodot steidzamus risinājumus.

  • ES dalībvalstis: noteikt prioritāras sugas un apgabalus, noteikt konkrētus pasākumus mērķu sasniegšanai (tostarp valstu pārvaldības plānu atjaunināšanu) un garantēt šo pasākumu izpildi.
  • GFCM, ICCAT, MEDAC, EFCA[6] un citi ietekmīgi dalībnieki, starptautiski forumi, (piemēram, FAO[7], UfM[8]) un finansējošās organizācijas (piemēram, Pasaules Banka): palīdzēt noteikt prioritātes un pasākumus, saskaņoti strādāt kopā un apņemties sasniegt kopīgos mērķus attiecībā uz to īstenošanu un atbilstību.
  • Eiropas Komisija un citas ES institūcijas: izstrādāt politiku un rīcības plānu pakāpeniskai dubultā mērķa – ilgtspējīgas zivju krājumu izmantošanas un flotes ekonomisko rādītāju uzlabošanas – sasniegšanai.
  • Trešās valstis: strādāt kopā ar RFMO[9] (ICCAT un GFCM) un pielāgot savu flošu struktūru un apjomu atbilstoši pieejamajiem resursiem.

Nozares ieinteresētās personas: Tā kā tādas organizācijas kā Europêche vai LIFE[10] pārstāv zvejniekus, kuri ir tieši iesaistīti bioloģisko resursu izmantošanā un sīki pārzina reālo situāciju, ir svarīgi, lai tās veicinātu kopīgu pārvaldību un iesaistītu risinājumu izstrādē ieinteresētās personas.

  • Turpmākam kopīgam darbam var iedvesmot jau esošie veiksmīgas sadarbības stāsti, piemēram, Atlantijas zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāns.
  • No citiem reģioniem un projektiem pieejamā labā prakse arī var palīdzēt bruģēt ceļu uz peļņu nesošas un ilgtspējīgas zivsaimniecības izveidi Vidusjūrā.
  • Visas piegādes ķēdes, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās var sniegt vērtīgu atbalstu vajadzīgo izmaiņu veikšanā. Vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem jāveicina ilgtspējīgu produktu tirdzniecība un jānoraida produkti, kas nav zvejoti atbilstoši noteikumiem.
  • Ikviena sniegto ieguldījumu saskaņošanai var izmantot starptautiskas sanāksmes, piemēram GFCM (2016. gada 30. maijā) un ICCAT (2016. gada novembrī).

Zinātnieki un īstenotāji: Tāpat pamata dalībnieki ir arī izpētes, uzraudzības un kontroles organizācijas, kas ļauj veikt pārvaldību, pamatojoties uz labākām zināšanām un pārredzamiem un vienādiem spēles noteikumiem. Tostarp viņi varētu:

  • palielināt novērtēto krājumu skaitu, izmantojot metodes nepietiekamu datu vērtēšanai, ja nepieciešams;
  • kopīgi strādāt, lai palielinātu zinātnisko pētījumu telpu un laika resursus;
  • izstrādāt sadarbības stratēģijas, kas nodrošinātu kontroli un īstenošanu starp Vidusjūras valstīm (ES un ārpus ES) reģionālā un apakšreģionālā līmenī;
  • palīdzēt vadītājiem izprast sarežģītos jautājumus un palielināt viņu sadarbību ar ieinteresētajām personām, kopā izstrādājot inovatīvas metodes selektivitātes uzlabošanai, nevēlamas piezvejas samazināšanai un apdraudēto sugu un dzīvotņu efektīvai aizsardzībai.

NVO un pilsoniskās sabiedrības apvienības: Palīdzot paaugstināt zināšanas un izpratni, aizsargāt vidi un pārstāvēt kopienas, NVO un pilsoniskās sabiedrības apvienības var veicināt sadarbību un kopīgu pārvaldību. Pēdējais, bet pats lielākais ķēdes posms ir piekrastes iedzīvotāji un patērētāji kopumā, kuriem jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka tirgus izvēles palīdz atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgākiem modeļiem, veicinot sociālās inovācijas un jūrniecības mantojuma aizsardzību no zivsaimniecības atkarīgajās kopienās.

  • Pārbaudiet marķējumu: ES regulas nodrošina pienācīgu informāciju un izsekojamību, kas savukārt palīdz ievērot kopējā tirgus noteikumus un standartus Vidusjūras izcelsmes produktiem.
  • Veiciniet veselīgu un atbildīgu patērētāju praksi.
  • Zinātniski pamatotas, uz nozares rādītājiem, vides uzskaites datiem un integrētu pārvaldību balstītas izglītības un informēšanas kampaņas par zivju krājumu stāvokli var veicināt turpmākus vispārējus panākumus.

[1] Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija

[2] Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisija

[3] Vidusjūras reģionālā konsultatīvā padome

[4] Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds

[5] Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņa

[6] Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

[7] Pārtikas un lauksaimniecības organizācija

[8] Savienība Vidusjūrai

[9] Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas

[10] Zvejnieki ar ierobežotu ietekmi Vidusjūrā