UNZERTRENNLICH
Nachhaltig Fisch essen, kaufen und verkaufen

FAQ

FAQ

Kas īsti ir ilgtspējīgi jūras produkti?

Ilgtspējīgi jūras produkti ir zivis, gliemenes un vēžveidīgie, kas nozvejoti vai izaudzēti, nekaitējot savvaļas dzīvotnēm un videi. No zivsaimniecības viedokļa tas nozīmē, ka zivju krājumiem nedraud pārzveja un ka to izmantošana neizposta ekosistēmas. Citiem vārdiem sakot, mēs ilgtspējīgā veidā izmantojam dabas bagātības. Tas ir ļoti svarīgi arī zivsaimniecības nozares un ar zveju saistīto kopienu labklājībai un dinamikai gan Eiropā, gan visā pasaulē.

Ko es varu darīt?

Esiet aktīvs un atbildīgs patērētājs, uzziniet vairāk, kā zvejotas jūsu pirktās zivis. Pavaicājiet zivju tirgotājam, viesmīlim vai lielveikala pārdevējam, kur ir iegūtas piedāvātās jūras veltes, vai sugas apdraud pārzveja un kādā veidā tās ir nozvejotas vai produkti ražoti. Viņi var izskaidrot, kurām zivju sugām ir noteikta zvejas sezona, lai ļautu tām savairoties saudzējamajā laikā, un kuru sugu zivis nevajadzētu ēst nepieaugušas, jo no tām ir atkarīga zivju krājumu nākotne.

Apsveriet arī, vai derētu mainīt izvēli, — patlaban patēriņš balstās tikai uz dažām sugām, kuru atjaunošanās tāpēc kavējas. Liela nozīme var būt valdības lēmumiem un noteikumiem, taču arī jūsu izvēle var ietekmēt tirgu. Piemēram, izvēloties ilgtspējīgu ražotāju produktus, jūs dodat signālu citiem uzņēmējiem. Pārmaiņu atslēga ir jūsu rokās.

Kā lai izvēlos pareizos jūras produktus?

Ja esat aktīvs patērētājs un ievācat ziņas par dažādiem piedāvātajiem produktiem, tas ļauj pieņemt pareizos lēmumus. Meklējiet informāciju žurnālos, brošūrās un internetā. Pārbaudiet ziņas uz jūras produktu iepakojuma, lai redzētu, vai produkcija ir sertificēta un ko šis sertifikāts apliecina. Aprunājieties ar zivju tirgotāju, kurš noteikti lieliski orientējas šajā jomā, un padomājiet, varbūt ir vērts ēdienkartē ieviest ko jaunu. Ir daudz ilgtspējīgu alternatīvu, kas nebūt nekaitē videi un turklāt vēl ir lētākas par tradicionāli iecienītajām sugām. Ilgtspējīga izvēle jums var atklāt arī jaunu garšas pasauli: iepazīstieties ar ne tik zināmām zivju sugām, celiet galdā pēc vecmāmiņas receptes gatavotus zivju ēdienus, uzšķiliet radošu dzirksti virtuvē!

Vai ilgtspējīgi zvejotas zivis maksā dārgāk?

Daudzas ilgtspējīgi iegūtas, bet ne tik labi pazīstamu sugu zivis patiesībā maksā lētāk. Ja izvēlaties iecienītāko sugu ilgtspējīgu produkciju, var gadīties, ka tā nudien maksā dārgāk, taču pārmaksātā summa tiks izlietota tam, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas un lai cilvēkiem Eiropā un visā pasaulē būtu kārtīgs darbs. Atjaunojoties krājumiem, jūrā zivju beigās būs vairāk. Tas nozīmē lielākas nozvejas iespējas, zemākas izmaksas zvejniekiem un galu galā arī zemākas cenas patērētājiem.

Ko man vajadzētu meklēt uz etiķetes?

Ir daudz dažādu marķējumu, kas jums ļaus saprast, kur un kā jūsu jūras produkti ir ražoti, piemēram, vai tie ir iegūti akvakultūras saimniecībās vai zvejoti jūrā un kāda veida zvejas rīki ir izmantoti.

Kas ir pārzveja, un vai man par to jāuztraucas?

Īsi sakot, pārzveja notiek tad, ja jūrā zvejo pārāk daudz zivju. Atjaunojamie resursi spēj atjaunoties jeb saglabāt ilgtspēju tikai tad, ja respektējam to vairošanās ritmu un spēju atjaunoties. Mums būtu jāuztraucas par atsevišķu sugu pārzveju, jo ekosistēmu līdzsvars ir trausls. Ja svaru kauss pārāk nosveras uz vienu pusi, tad ietekmi jūrā izjutīs citas dzīvās būtnes. Ja problēma kļūs nekontrolējama, tad apdraudētas, domājams, būs visas pārējās sugas. Lai krājumi spētu atjaunoties un savairoties, ir jāmaina pieeja: nevis jācenšas par katru cenu izsmelt nelielos zivju krājumus, bet racionāli jāķeras pie lielākām populācijām.

Vai galu galā jautājums nav par zvejas metodēm?

Zvejas metodes ietekmē zivju krājumu un jūras produktu ilgtspēju, bet liela nozīme ir arī mūsu patēriņam. Svarīgs ir Eiropas valstu valdību un ES iestāžu darbs, cenšoties uzlabot zvejas paņēmienus un zivju sugu nozveju, kā arī mazināt ar to saistīto ietekmi uz vidi. Tomēr tikpat liela atbildība ir arī pārējiem piegādes ķēdes dalībniekiem, kuriem jāmaina ieradumi, lai gādātu par ilgtspēju. Ja nozare cenšas kaut ko darīt lietas labā, jāiesaistās un jāpalīdz ir arī patērētājiem. Atbildība par ilgtspēju jāuzņemas mums visiem kopā.

Kas ir izmetumi?

Par izmetumiem runājam, kad pēc nozvejošanas zivis (visbiežāk beigtas) izmet atpakaļ jūrā. Zvejniekiem ir dažādi iemesli tā rīkoties. Piemēram, tīklā iekļūst ne tikai zvejai paredzētās, bet arī citu sugu zivis, īpaši tad, ja vienlaikus zvejo dažādas sugas. Šāda pieeja negatīvi ietekmē zivju krājumu stāvokli. Atzīstot izmetumu kaitīgumu, ES šo praksi grasās aizliegt, un jaunā kopējā zivsaimniecības politika atbalstīs zvejniekus, kuri uzlabos savu zvejas rīku selektivitāti, un palīdzēs tirgū optimāli izmantot visu lomu.

Vai ilgtspēja ir izdevīga uzņēmumiem?

Ilgtspēja, īpaši saistībā ar sertifikāciju, rada virsvērtību jebkuram produktam, jo tā garantē patērētājiem, ka viņu pirktā pārtika ir ražota, saudzējot vidi un rūpējoties par zivju krājumiem. Tā jūsu produkcijai var nākt tikai par labu, nevis to apdraudēt. Ilgtspēja parasti nozīmē labāku kvalitāti. Tā atver jaunus tirgus un palielina noietu. Tā gādā arī par jūsu uzņēmuma nākotni, nodrošinot, ka jūsu tirgotās zivis pietiekamā daudzumā būs pieejamas arī turpmākajos gados.

Vai akvakultūrā iegūtie jūras produkti skaitās ilgtspējīgi?

Akvakultūra, sedzot pieprasījumu pēc dažām sugām, var gādāt par to, lai savvaļas zivis netiktu zvejotas tik intensīvi. ES rāda ceļu, pielāgojot akvakultūrai jaunas sugas, izstrādājot jaunas audzēšanas metodes un barības veidus. Tāpat kā citās nozarēs, akvakultūrā var rasties problēmas, ja to pienācīgi nepārvalda, bet spēkā ir ES noteikumi, kas gādā par drošu un ilgtspējīgu augstas kvalitātes jūras produktu ražošanu zivjaudzētavās.

ES darbojas stingri noteikumi, kas gādā par akvakultūras produktu ilgtspēju, novērš kaitējumu ekosistēmām un nodrošina jūras produktu ražošanu, ievērojot visaugstākos vides, labturības un veselības standartus. Šo standartu ievērošana var radīt lielākas izmaksas, kuru dēļ ES akvakultūras uzņēmumiem var būt visai grūti konkurēt ar importēto produkciju. Tomēr ES ir pārliecināta, ka ilgtspējīga akvakultūra ietilpst problēmas risinājumā.

Kāds tam sakars ar jauno kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)?

Kopējā zivsaimniecības politika ir ES noteikumu kopums par zivsaimniecību un akvakultūru. KZP ir politika visiem, kas Eiropas Savienībā zvejo, audzē vai tirgo zivis un jūras veltes. Ilgtspējas labad ir, piemēram, noteikts, cik liels drīkst būt zvejnieku loms un kur, kā un kad viņi drīkst zvejot. KZP nodrošina noteikumu ievērošanu un izpildi, lai, piemēram, darītu galu nelegālajai zvejai, kas kaitē tiem, kuri zvejo ilgtspējīgi. Šī politika uzlabo pārredzamību un konkurētspēju un piedāvā pamatstruktūru tirgus darbībai, palīdz nozarei pielāgoties un sadarboties.

KZP ir svarīgs instruments, kas ievirza Eiropas zivsaimniecību ilgtspējas sliedēs, un sūta mūsu ārzemju partneriem signālu, ka turamies vadībā. Šajā savstarpējo saikņu cauraustajā pasaulē ir būtiski, lai mēs visi iesaistītos, nodrošinot nākotni zivīm, zvejniekiem un zivju patēriņam rīt. Ar KZP, nozares un iedzīvotāju atbalstu ES cenšas nostiprināt savas līderpozīcijas zvejniecības pārvaldībā un akvakultūras standartu jomā visā pasaulē.

Vai Eiropas Savienības viena pati rūpējas par jūras produktu ilgtspēju?

Eiropas Savienība cieši sadarbojas ar daudzām organizācijām, lai sekmētu ilgtspējīgu zveju. Izstrādājot ES politiku, tiek izmantoti zinātniskie atzinumi no tādām neatkarīgām struktūrām kā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES).

ES aicina visas ieinteresētās puses — gan zvejnieku organizācijas un NVO, gan valstu iestādes un citas ieinteresētās personas — sadarboties, izstrādājot jaunus tiesību aktus. ES cenšas uzlabot nozares ekoloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un nodrošināt, lai zivīm (un ar tām saistītajām darbvietām un iespējām) būtu droša nākotne

Kampaņa “Nešķirami” vēl plašāk izvērtīs iesaistīto pušu apņemšanos un izcels iedzīvotāju un organizāciju daudzveidīgās iniciatīvas šajā jomā.