Algas un darbaspēka izmaksas

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt
Dati iegūti 2017. gada aprīlī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, galvenās tabulas un datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2018. gada decembrī.
Darbaspēka izmaksu elementi
1. diagramma. Lēstās darbaspēka izmaksas stundā, 2016. gads
(EUR)
Informācijas avots: Eurostat (lc_lci_lev)
2. diagramma. Vidējā bruto izpeļņa stundā visiem darbiniekiem
(izņemot mācekļus), 2014. gads
Informācijas avots: Eurostat (earn_ses_pub2s)
3. diagramma. Zema atalgojuma saņēmēji — darbinieki
(izņemot mācekļus), kuru ienākumi ir mazāki nekā divas trešdaļas no vidējās bruto izpeļņas stundā, 2014. gads
(% no darbiniekiem)
Informācijas avots: Eurostat (earn_ses_pub1s)
4. diagramma. Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība, 2015. gads
(% atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto izpeļņu stundā, izteikta kā % no vīriešu bruto izpeļņas neizlīdzinātā formā)
Informācijas avots: Eurostat (earn_gr_gpgr2)
5. diagramma. Ikgadējā neto izpeļņa, 2015. gads
(EUR)
Informācijas avots: Eurostat (earn_nt_net)
1. tabula. Nodokļu likmes rādītāji zema atalgojuma saņēmējiem, 2015. gads
(%)
Informācijas avots: Eurostat (earn_nt_taxwedge), (earn_nt_unemtrp) un (earn_nt_lowwtrp)

Šajā rakstā ir salīdzināti un pretstatīti dati par algām un darbaspēka izmaksām (darba devēju izdevumi par personālu) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un ES kandidātvalstīs un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs.

Darbaspēkam ir galvenā nozīme ekonomikas darbībā. No uzņēmēju viedokļa ar to saprot izmaksas (darbaspēka izmaksas), kuras ietver ne tikai darbiniekiem izmaksāto algu un atalgojumu, bet arī ar algu nesaistītās izmaksas, galvenokārt darba devēja maksājamās sociālā nodrošinājuma iemaksas. Tādējādi tas ir galvenais uzņēmējdarbības konkurētspējas faktors, lai gan to ietekmē arī kapitāla izmaksas (piemēram, aizdevumu procenti un dividendes no ieguldījumiem kapitālā), kā arī ar cenu nesaistīti elementi, piemēram, uzņēmējdarbība, prasmes un darba ražīgums, kā arī inovācijas un zīmola/produkta pozicionēšana tirgū.

Savukārt no darbinieku viedokļa — par viņu darbu saņemtā kompensācija, kuru parasti sauc par darba algu vai izpeļņu, visbiežāk ir viņu galvenais ienākumu avots, un tādējādi tam ir būtiska ietekme uz viņu spēju tērēt vai veidot ietaupījumus. Turpretī bruto darba alga/izpeļņa ietver sociālā nodrošinājuma iemaksas, kuras maksā darbinieks; neto izpeļņu aprēķina pēc tam, kad ir atskaitītas šīs sociālā nodrošinājuma iemaksas un visas summas, kuras jāmaksā valstij, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tā kā nodokļu summa parasti ir atkarīga no mājsaimniecības stāvokļa saistībā ar ienākumiem un tās struktūras, neto izpeļņu aprēķina attiecībā uz vairākiem tipiskākajiem mājsaimniecību stāvokļiem. Šajā diagrammā sniegts pārskats par saistību starp neto izpeļņu, bruto izpeļņu/algām un darbaspēka izmaksām.

Galvenie statistikas rezultāti

Darbaspēka izmaksas

Saskaņā ar aplēsēm vidējās darbaspēka stundas izmaksas 2016. gadā ES 28 dalībvalstīs bija EUR 25,40 un eirozonā (EZ 19 dalībvalstis) — EUR 29,80. Tomēr šī vidējā aplēse maskē būtiskas atšķirības ES dalībvalstu starpā, jo to darbaspēka izmaksas stundā svārstās robežās no EUR 4,40 Bulgārijā līdz EUR 42,00 Dānijā (sk. 1. diagrammu); Norvēģijā šī vidējā aplēse bija vēl augstāka (EUR 50,20).

Darbaspēka izmaksas veido izmaksas par darba algām un atalgojumu un ar algu nesaistītās izmaksas, piemēram, darba devēju veiktās sociālā nodrošinājuma iemaksas. 2016. gadā ar algu nesaistīto izmaksu īpatsvars kopējās darbaspēka izmaksās ES 28 dalībvalstīs bija 23,9 %, savukārt eirozonā tas bija 26,0 %. Arī ar algu nesaistīto izmaksu īpatsvars dažādās ES dalībvalstīs būtiski atšķīrās — augstākais ar algu nesaistīto izmaksu īpatsvars bija Francijā (33,2 %), Zviedrijā (32,5 %), Beļģijā (27,5 %), Lietuvā (27,8 %) un Itālijā (27,4 %), savukārt zemākais ar algu nesaistīto izmaksu īpatsvars tika reģistrēts Maltā (6,6 %), Luksemburgā (13,4 %), Īrijā (13,8 %), Dānijā (13,9 %) un Horvātijā (14,9 %).

Bruto alga/izpeļņa

Vidējā izpeļņa

Bruto izpeļņa veido lielāko daļu no darbaspēka izmaksām. 2014. gadā augstākā vidējā stundas bruto izpeļņa (izteikta euro) tika reģistrēta Dānijā (EUR 25,52), tai sekoja Īrija (EUR 20,16), Zviedrija (EUR 18,46), Luksemburga (EUR 18,38), Beļģija (EUR 17,32) un Somija (EUR 17,24). Savukārt zemākā vidējā stundas bruto izpeļņa (izteikta euro) tika reģistrēta Bulgārijā (EUR 1,67) un Rumānijā (EUR 2,03), un nākamās bija Lietuva (EUR 3,11), Latvija (EUR 3,35) un Ungārija (EUR 3,59). Citiem vārdiem sakot, ES dalībvalstij, kurā vidējā stundas bruto izpeļņa (izteikta euro) bija visaugstākā, tā bija 15 reizes lielāka nekā dalībvalstij, kurā tā bija viszemākā; koriģējot šo rādītāju atbilstīgi cenu līmeņiem (izsakot to pirktspējas līmenī (PSL)), augstākā vidējā stundas bruto izpeļņa bija piecas reizes lielāka nekā zemākā vidējā stundas bruto izpeļņa, un arī šajā gadījumā attiecīgi Dānijai un Bulgārijai bija augstākais un zemākais rādītājs.

Zema atalgojuma saņēmēji

Zema atalgojuma saņēmēji ir definēti kā darbinieki, kuri saņem divas trešdaļas vai vēl mazāk no vidējās bruto izpeļņas stundā konkrētajā valstī. ES 28 dalībvalstīs 2014. gadā 17,2 % darbinieku bija zema atalgojuma saņēmēji, savukārt eirozonā viņu īpatsvars bija 15,9 %. Zema atalgojuma saņēmēju īpatsvars ES dalībvalstīs 2014. gadā būtiski atšķīrās — augstākais īpatsvars tika novērots Latvijā (25,5 %), Rumānijā (24,4 %), Lietuvā (24,0 %) un Polijā (23,6 %), tām sekoja Igaunija (22,8 %), Vācija (22,5 %), Īrija (21,6 %) un Apvienotā Karaliste (21,3 %). Savukārt valstis, kurās zema atalgojuma saņēmēju īpatsvars nepārsniedza 10 % darba ņēmēju, bija Zviedrija (2,6 %), Beļģija (3,8 %), Somija (5,3 %), Dānija (8,6 %), Francija (8,8 %) un Itālija (9,4 %).

Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības

Neizlīdzinātās vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības ir būtisks rādītājs, lai noteiktu vīriešu un sieviešu vidējās izpeļņas atšķirības ES. 2015. gadā ES 28 dalībvalstīs kopumā sievietes saņēma vidēji par 16,3 % mazāku atalgojumu nekā vīrieši, savukārt eirozonā šī atšķirība bija 16,8 %. Mazākās vīriešu un sieviešu vidējā atalgojuma atšķirības tika konstatētas Luksemburgā, Itālijā, Rumānijā, Beļģijā, Polijā un Slovēnijā (visās šajās valstīs atšķirība bija mazāka par 10,0 %). Lielākās atšķirības vīriešu un sieviešu atalgojumā tika konstatētas Igaunijā (26,9 %), Čehijā (22,5 %), Vācijā (22,0 %), Austrijā (21,7 %) un Apvienotajā Karalistē (20,8 %) — sk. 4. diagrammu.

Šīs vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības var veicināt dažādi faktori, piemēram: atšķirīgi darbaspēka līdzdalības rādītāji, atšķirības starp profesijām un darbības jomām, kurās vērojams vīriešu vai sieviešu darbaspēka pārsvars, atšķirības saistībā ar vīriešu un sieviešu nepilna laika darba veikšanas izplatību, kā arī privāto un valsts iestāžu personāla nodaļu attieksme pret karjeras attīstību un neapmaksātu un/vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu / vecāku atvaļinājumu. Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības varētu vismaz daļēji skaidrot ar vairākiem to pamatā esošiem faktoriem, piemēram, nozaru un darba tirgus segregāciju, izglītību un mācībām, informētību un pārredzamību, kā arī tiešu diskrimināciju. Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības atspoguļo arī citas neatbilstības, jo īpaši ģimenes pienākumu nesamērīgi lielo daļu, ko uzņemas sievietes, un ar to saistītās grūtības apvienot darbu un privāto dzīvi. Daudz sieviešu strādā nepilna darba laika darbu vai ir noslēgušas netipiskus darba līgumus. Lai gan tas ļauj viņām palikt darba tirgū un vienlaikus veikt ģimenes pienākumus, tas var negatīvi ietekmēt viņu atalgojumu, karjeras attīstību, iespēju saņemt paaugstinājumu un pensiju.

Neto izpeļņa un nodokļu slogs

Neto izpeļņa

Informācija par neto izpeļņu papildina bruto izpeļņas informāciju ar datiem par tīrajiem ienākumiem, citiem vārdiem sakot, pēc tam, kad no bruto ienākumiem ir atskaitīti ienākuma nodokļi un darbinieku sociālā nodrošinājuma iemaksas, un ieskaitot ģimenes pabalstus (naudas pārvedumi, ko izmaksā par apgādībā esošiem bērniem) gadījumā, ja mājsaimniecībās ir bērni.

2015. gadā neto izpeļņa vienai personai, kura saņem 100 % no uzņēmējdarbības ekonomikā nodarbinātas personas, kurai nav bērnu, vidējās izpeļņas, bija diapazonā no EUR 4,3 tūkstošiem Bulgārijā līdz EUR 38,5 tūkstošiem Luksemburgā. Šajās divās ES dalībvalstīs tika reģistrēta arī attiecīgi zemākā (EUR 4,9 tūkstoši) un augstākā (EUR 52,5 tūkstoši) vidējā neto izpeļņa precētam pārim ar vienu pelnītāju un diviem bērniem (sk. 5. diagrammu).

Gadījumā, kad strādā abi laulātie (abi saņem vidējo strādājošā izpeļņu), Luksemburgā tika reģistrēts augstākais gada neto izpeļņas rādītājs — EUR 86,4 tūkstoši, ja pārim bija divi bērni, un EUR 78,8 tūkstoši, ja pārim nebija bērnu; savukārt Bulgārijā tika reģistrēta zemākā neto izpeļņa EUR 8,7 tūkstoši neatkarīgi no tā, vai pārim bija divi bērni vai ne.

Nodokļu plaisa

Informācija saistībā ar nodokļu plaisu ļauj izmērīt nodokļu slogu un sociālā nodrošinājuma iemaksas saistībā ar darbaspēka izmaksām. Šī informācija tiek sniegta saistībā ar zema atalgojuma saņēmējiem. Nodokļu plaisa ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā bija 38,4 % (sk. 1. tabulu). Augstākais nodokļu slogs zema atalgojuma saņēmējiem 2015. gadā bija Beļģijā, Ungārijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Itālijā, Latvijā un Zviedrijā (visās vairāk par 40,0 %). Savukārt zemākais nodokļu slogs zema atalgojuma saņēmējiem tika reģistrēts Maltā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē (visās mazāks par 30,0 %).

Pārējie trīs 1. tabulā iekļautie rādītāji sniedz informāciju par bruto izpeļņas daļu, kas tiek iekasēta nodokļos (augstākas nodokļu likmes un sociālā nodrošinājuma iemaksas un/vai pabalstu samazināšana vai zaudēšana), kad cilvēki atgriežas darba tirgū vai no zemāka atalgojuma grupas nonāk augstāka atalgojuma grupā. Kopējā ienākumu daļa, kas tika iekasēta nodokļos, kad bezdarbnieks iesaistījās darba tirgū, ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā bija 74,0 % (eirozonā — 76,5 %). Augstākais rādītājs tika reģistrēts Beļģijā (92,0 %), savukārt zemākais — Slovākijā (44,7 %).

Cilvēkiem, kuri saņem zemu atalgojumu un kuri cenšas nopelnīt vairāk, lielāka viņu ienākumu daļa tiktu iekasēta nodokļos. Precētam pārim ar diviem bērniem, kurā pelna tikai viens no partneriem, tika reģistrēts zema atalgojuma slazds — ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā tas bija 59,8 % (58,0 % eirozonā), un zemākais rādītājs tika novērots Itālijā (5,2 %) un augstākais — Luksemburgā (105,8 %). Savukārt personām, kuras nav laulībā un kurām nav bērnu, zema atalgojuma slazds ES 28 dalībvalstīs 2015. gadā bija 44,6 % (44,9 % eirozonā); augstākais rādītājs tika novērots Nīderlandē (75,2 %) un zemākais — Bulgārijā (21,6 %) un Grieķijā (21,7 %).

Datu avoti un pieejamība

Darbaspēka izmaksas

Darbaspēka izmaksas ietver atlīdzību darbiniekiem (tostarp darba algu skaidrā naudā un natūrā, darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas), profesionālās izglītības izmaksas un citus izdevumus (piemēram, darbinieku nolīgšanas izmaksas, izdevumus par darba apģērbu, kā arī darbaspēka nodokļus, ko uzskata par darbaspēka izmaksām, atņemot visas saņemtās dotācijas). Šie darbaspēka izmaksu komponenti un to elementi ir definēti 2005. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1737/2005.

Darbaspēka izmaksu statistika veido hierarhisku sistēmu ar daudzgadu, ikgadējo un ceturkšņa statistiku, kas paredzēta, lai sniegtu visaptverošu un detalizētu priekšstatu par darbaspēka izmaksu līmeni, struktūru un īstermiņa dinamiku dažādās ekonomikas nozarēs ES dalībvalstīs un atsevišķās trešās valstīs. Visa statistika ir balstīta uz darbaspēka izmaksu saskaņotu definīciju. Darbaspēka izmaksu līmeņi pamatojas uz jaunāko (šobrīd — 2012. gada) darbaspēka izmaksu apsekojumu un ekstrapolāciju, kas balstīta uz ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu. Darbaspēka izmaksu apsekojums ir četru gadu apsekojums, kurā ļoti detalizētā līmenī tiek apkopoti dati par darbaspēka izmaksu līmeņiem. Lai būtu iespējama ekstrapolācija ar darbaspēka izmaksu indeksu, datus izmanto tikai apkopotā līmenī. Ceturkšņa darbaspēka izmaksu indekss (Euroindicator (angļu valoda)) mēra izmaksu spiedienu, ko rada darbaspēka ražošanas faktors. Dati, kuri ietilpst darbaspēka izmaksu indeksa apkopojumā, attiecas uz kopējām vidējām darbaspēka izmaksām stundā un uz divām darbaspēka izmaksu kategorijām, un tās ir darba alga un atalgojums un darba devēju sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļi, atskaitot darba devēja saņemtās dotācijas. Dati ir pieejami par Eiropas kopsavilkuma rādītājiem (ES un eirozona) un ES dalībvalstīm par kopsavilkuma rādītājiem, kuri aptver rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu nozares (izņemot valsts pārvaldi, aizsardzību, obligāto sociālo nodrošināšanu), atbilstoši NACE 2. redakcijas B–N un P–S sadaļai (informācija ir sadalīta arī pēc saimnieciskās darbības veida) atkarībā no sezonas un darba dienām izlīdzinātā formātā.

Bruto alga/izpeļņa

Galvenās izpeļņas definīcijas ir noteiktas 2005. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1738/2005. Šie dati ir iegūti no vienu reizi četros gados veikta izpeļņas struktūras apsekojuma (ISA), kura pēdējie dati ir no 2014. gada oktobra. Bruto izpeļņa aptver darba devēja tieši izmaksāto atlīdzību naudā pirms nodokļu atvilkumu un sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanas, kas ir jāapmaksā atalgojuma saņēmējiem un jāietur darba devējam. Bruto izpeļņā tiek iekļautas visas prēmijas neatkarīgi no tā, vai tās izmaksā regulāri (piemēram, 13. vai 14. mēneša alga, atvaļinājuma prēmijas, peļņas sadale, atlīdzība par neizmantotu atvaļinājumu, neregulāri pasūtījumi u. c.).

Dati par vidējo izpeļņu ir balstīti uz visu tādu darbinieku (pilns vai nepilns darbalaiks, bet izņemot mācekļus) bruto izpeļņu stundā, kuri strādā uzņēmumos, kuros ir nodarbināti 10 vai vairāk darbinieku, un visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot lauksaimniecību, zvejniecību, valsts pārvaldi, privātās mājsaimniecības un ārpusteritoriālās organizācijas. Vidējā izpeļņa ir vērtība, no kuras puse no visiem iedzīvotājiem saņem mazāk, bet otra iedzīvotāju puse nopelna vairāk.

Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības

Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības neizlīdzinātā formā ir definētas kā atšķirības starp vīriešu un sieviešu vidējo bruto izpeļņu stundā, ko izsaka kā procentuālo daļu no vīriešu vidējās bruto izpeļņas stundā. Šo rādītāju apkopošanai izmantotās metodikas pamatā ir dati, kuri apkopoti, izmantojot izpeļņas struktūras apsekojumu (ISA), un kurus pārskata reizi četros gados, kad kļūst pieejami izpeļņas struktūras apsekojuma dati.

Saskaņā ar izmantoto metodi neizlīdzināts vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību rādītājs attiecas uz visiem darbiniekiem (netiek piemēroti vecuma un nostrādāto stundu skaita ierobežojumi) uzņēmumos (kuros ir nodarbināti vismaz 10 darbinieki) rūpniecības, būvniecības un pakalpojumu nozarē (atbilstoši NACE 2. redakcijas B–S sadaļai, izņemot O sadaļu). Dažas valstis sniedz datus arī par NACE 2. redakcijas O sadaļu (valsts pārvalde un aizsardzība, obligātais sociālais nodrošinājums), lai gan tas nav obligāti. Ir pieejama arī informācija ar analīzi starp publisko un privāto sektoru pēc darbalaika (pilns vai nepilns darbalaiks) un balstoties uz darba ņēmēju vecumu.

Neto izpeļņa un nodokļu slogs

Neto izpeļņu iegūst no bruto izpeļņas, un tā atspoguļo atlīdzības apjomu, ko darbinieki var faktiski paturēt, lai iztērētu vai veidotu ietaupījumus. Salīdzinājumā ar bruto izpeļņu neto izpeļņa neietver sociālā nodrošinājuma iemaksas un nodokļus, bet ietver ģimenes pabalstus.

Nodokļu likmes rādītāju (darbaspēka izmaksu nodokļu plaisa, bezdarba slazds un zema atalgojuma slazds) mērķis ir pārraudzīt darba pievilcīgumu. Darbaspēka izmaksu nodokļu plaisa ir ienākuma nodoklis, ko piemēro bruto izpeļņai, un darbinieka un darba devēja sociālā nodrošinājuma iemaksas, kurus izsaka kā procentuālo daļu no kopējām darbaspēka izmaksām. Šis rādītājs ir apkopots par personām, kuras nav laulībā, kurām nav bērnu un kuras nopelna 67 % no uzņēmējdarbības ekonomikā strādājoša darbinieka vidējās izpeļņas (NACE 2. redakcijas B–N sadaļa).

Bezdarba slazda rādītājs nosaka bruto ieņēmumu proporciju, ko iekasē augstāku nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanai, un bezdarba un citu pabalstu pārtraukšanu, kad bezdarbnieks atgriežas darba tirgū; to definē kā bruto ieņēmumu un neto ienākumu pieauguma starpību, kas rodas, bezdarbniekam iesaistoties darba tirgū, un to izsaka kā procentuālo daļu no bruto izpeļņas. Šis rādītājs ir apkopots par personām, kuras nav laulībā, kurām nav bērnu un kuras nopelna 67 % no uzņēmējdarbības ekonomikā strādājoša darbinieka vidējās izpeļņas (NACE 2. redakcijas B–N sadaļa).

Zema atalgojuma slazda rādītājs nosaka (procentuālu) īpatsvaru no bruto izpeļņas, kas rodas, kad persona nomaksā ienākumu nodokli, sociālā nodrošinājuma iemaksas un kad tiek pārtraukta pabalstu izmaksa, bruto izpeļņai palielinoties no 33 % līdz 67 % no uzņēmējdarbības ekonomikā strādājoša darbinieka vidējās izpeļņas (NACE 2. redakcijas B–N sadaļa). Šis rādītājs ir apkopots par personām, kuras nav laulībā un kurām nav bērnu, kā arī pāriem, kuriem ir divi bērni vecumā no 6 līdz 11 gadiem, ja pelna tikai viens no partneriem.

Konteksts

Darbaspēka izmaksu un izpeļņas struktūra un izmaiņas ir svarīgi darba tirgus elementi, kas atspoguļo fizisku personu nodrošinātu darbaspēku un uzņēmumu pieprasījumu pēc tā.

ES mērķis ir veicināt vienlīdzīgas iespējas, kas ietver vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirību pakāpenisku izskaušanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. panta 1. punktā ir izklāstīts princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, un 157. panta 3. punktā ir sniegts juridisks pamatojums tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības jautājumos. Eiropas Komisija 2015. gada decembrī pieņēma Strategic engagement for gender equality 2016–2019 (angļu valoda). Šajā darba programmā Eiropas Komisija vēlreiz apliecināja savu apņemšanos turpināt darbu, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību. Viena no tematiskajām prioritārajām jomām ir vīriešu un sieviešu atalgojuma, izpeļņas un pensiju nevienlīdzības samazināšana un tādējādi nabadzības apkarošana sieviešu vidū. Eiropas Komisija ir noteikusi galvenās īstenojamās darbības šajā prioritārajā jomā. Viena no tām ir katru gadu organizēt European Equal Pay Day (angļu valoda), lai uzlabotu informētību par vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un par to cēloņiem.

Skatiet arī

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirības neizlīdzinātā formā (tsdsc340)
Darbaspēka izmaksu indekss atbilstoši NACE 2. redakcijai (teilm100)
Darbaspēka izmaksu indekss atbilstoši NACE 2. redakcijai — izmaiņas procentos Q/Q-1 (teilm120)
Darbaspēka izmaksu indekss atbilstoši NACE 2. redakcijai — izmaiņas procentos Q/Q-4 (teilm130)
Darbaspēka izmaksu indekss atbilstoši NACE 2. redakcijai — indekss (2012=100) (teilm140)

Datubāze

Īpaša sadaļa

Metodika / Metadati

Izejas dati tabulām un diagrammām (MS Excel)

Ārējas saites