Mājokļu statistika

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt


Dati iegūti 2018. gada maijā.

Rakstu plānots atjaunināt: 2019. gada oktobrī.

Svarīgākais

Lielākā daļa iedzīvotāju katrā ES dalībvalstī 2016. gadā mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos — šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 52 % Vācijā līdz 96 % Rumānijā.

Aptuveni viena sestā daļa ES iedzīvotāju 2016. gadā dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos; augstākais līmenis dalībvalstīs bija Rumānijā (48,4 %).

Aptuveni 1 no 20 iedzīvotājiem visā ES 2016. gadā skāra ļoti slikti sadzīves apstākļi.

Pārmērīgas ar mājokli saistītas izmaksas īrniekiem, kas īrē par tirgus cenu, 2016. gadā visaugstākās Eiropas Savienībā bija Grieķijā — 84,6 % no īrniekiem mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma. ES vidējais rādītājs bija 28,0 %.

Overcrowding rate, 2016

Šajā rakstā sniegts jaunākās statistikas pārskats par mājokļiem Eiropas Savienībā (ES), trijās EBTA valstīs un trijās kandidātvalstīs, īpašu uzmanību pievēršot mājokļu veidiem, īpašumtiesību statusam (īpašumtiesības vai īres tiesības), mājokļu kvalitātei un pieejamībai cenu ziņā.

Pienācīgs mājoklis drošā vidē un par pieņemamu cenu ir pamatvajadzība, un daudzi to uzskata par cilvēktiesībām. Šīs vajadzības apmierināšana var mazināt nabadzību un sociālo atstumtību, tomēr daudzās Eiropas valstīs tā vēl aizvien ir būtiska problēma.

Pilns raksts

Mājokļa veids

2016. gadā vairāk nekā 4 no 10 personām (41,8 %) ES 28 dalībvalstīs mitinājās dzīvokļos, mazliet vairāk nekā viena ceturtdaļa (23,9 %) — dvīņu mājās, un tikai nedaudz vairāk kā viena trešdaļa (33,6 %) — savrupmājās (sk. 1. attēlu). Lielākais dzīvokļos dzīvojošo cilvēku īpatsvars ES dalībvalstīs tika konstatēts Spānijā, Latvijā (abās 66,1 %) un Igaunijā (62,0 %), līdzīga iedzīvotāju daļa dzīvokļos dzīvoja arī Šveicē (62,7 %). Lielākais paziņotais dvīņu mājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars bija Apvienotajā Karalistē (60,1 %), Nīderlandē (58,4 %) un Īrijā (52,4 %); tās ir vienīgās dalībvalstis, kurās vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvoja dvīņu mājās. Augstākais savrupmājās dzīvojošo cilvēku īpatsvars tika reģistrēts Horvātijā (71,0 %), Slovēnijā (65,5 %), Ungārijā (62,8 %) un Rumānijā (61,9 %); par augstu savrupmājās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru ziņoja arī bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (72,9 %), Serbija (64,2 %) un Norvēģija (59,9 %).

1. attēls. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši mājokļa veidam, 2016. gads
(% no iedzīvotāju skaita)
Avots: Eurostat (ilc_lvho01)

Īpašumtiesību statuss

Vairāk nekā viena ceturtā daļa (26,6 %) 28 ES dalībvalstu iedzīvotāju 2016. gadā mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums, savukārt vairāk nekā divas piektdaļas (42,6 %) iedzīvotāju mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi. Tādējādi septiņi no katriem desmit (69,2 %) iedzīvotājiem 28 ES dalībvalstīs mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos, savukārt 19,9 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta tirgus cenām atbilstoša īre, bet 10,8 % dzīvoja mājokļos, par kuriem tika maksāta samazināta īre vai kuros dzīvošana bija bez maksas.

Vairāk nekā puse katras ES dalībvalsts iedzīvotāju (sk. 2. attēlu) 2016. gadā mitinājās īpašnieku apdzīvotos mājokļos, un šādu iedzīvotāju īpatsvars svārstījās no 51,7 % Vācijā līdz 96,0 % Rumānijā. Tādējādi nevienā no ES dalībvalstīm īrnieku īpatsvars nebija lielāks par to personu īpatsvaru, kas mitinās īpašnieku apdzīvotos mājokļos. Turpretī Šveicē to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja īrētos mājokļos, bija lielāks par to iedzīvotāju īpatsvaru, kas mitinājās īpašnieka apdzīvotos mājokļos, jo mājokli īrēja aptuveni 57,5 % iedzīvotāju. Nīderlandē (61,0 %) un Zviedrijā (54,8 %) vairāk nekā puse iedzīvotāju mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, kura iegādei tika izmantots vēl neatmaksāts kredīts vai hipotekārais aizdevums; šāda situācija bija vērojama arī Islandē (63,9 %) un Norvēģijā (62,3 %).

2. attēls. Iedzīvotāju sadalījums atbilstoši īpašumtiesību statusam, 2016. gads
(% no iedzīvotāju skaita)
Avots: Eurostat (ilc_lvho02)


To iedzīvotāju īpatsvars, kuri 2016. gadā dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, 11 ES dalībvalstīs nesasniedza 10,0 %. Turpretī gandrīz divas piektdaļas iedzīvotāju Vācijā (39,8 %) un Dānijā (37,9 %), kā arī gandrīz viena trešdaļa iedzīvotāju Zviedrijā (34,0 %), Nīderlandē (30,3 %) un Austrijā (29,7 %) un aptuveni viena piektdaļa iedzīvotāju Luksemburgā (21,5 %), Grieķijā (20,8 %) un Beļģijā (20,0 %) dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri. Šveicē tādu iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvoja īrētos mājokļos, maksājot par tiem tirgus cenām atbilstošu īri, bija vēl lielāks un nedaudz pārsniedza pusi (50,2 %). Tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvoja mājoklī, par to maksājot samazinātu īres cenu, vai dzīvoja mājoklī bez maksas, visās ES dalībvalstīs un sešās valstīs, kas nav ES dalībvalstis, par kurām sniegti dati, bija mazāks par 20,0 %.

Mājokļu kvalitāte

Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot apstākļu kvalitāti mājoklī, ir pietiekamas platības nodrošinājums. Pārapdzīvotības rādītājs sniedz informāciju par to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo pārapdzīvotā mājoklī, ko nosaka, ņemot vērā mājsaimniecībā pieejamo istabu skaitu, mājsaimniecības locekļu skaitu, kā arī viņu vecumu un ģimenes stāvokli.

Aptuveni 16,6 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotājiem 2016. gadā dzīvoja pārapdzīvotos mājokļos (sk. 3. attēlu). Augstākais pārapdzīvotības rādītājs ES dalībvalstīs reģistrēts Rumānijā (48,4 %), pārapdzīvotības rādītāji virs 50 % tika reģistrēti arī Serbijā (55,5 %) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (50,1 %), tāpat salīdzinoši augsti pārapdzīvotības rādītāji tika reģistrēti arī Turcijā (46,0 %, 2015. gada dati). Turpretī Kiprā (2,4 %), Maltā (2,9 %), Īrijā (3,2 %), Beļģijā (3,7 %) un Nīderlandē (4,0 %) tika reģistrēti zemākie pārapdzīvotības rādītāji, savukārt septiņās citās ES dalībvalstīs, kā arī Norvēģijā, Šveicē un Islandē pārapdzīvotos mājokļos mitinājās mazāk nekā 10,0 % attiecīgās valsts iedzīvotāju.

3. attēls. Pārapdzīvotības rādītājs, 2016. gads
(% no konkrētās iedzīvotāju grupas)
Avots: Eurostat (ilc_lvho05a)


To iedzīvotāju vidū, kuri pakļauti nabadzības riskam (citiem vārdiem sakot, cilvēki, kas dzīvo mājsaimniecībās, kurās ekvivalentais rīcībā esošais ienākums uz vienu cilvēku ir zemāks par 60 % no vidējā rādītāja attiecīgajā valstī), pārapdzīvotības rādītājs 28 ES dalībvalstīs 2016. gadā bija 29,5 % — aptuveni par 12,9 procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz visiem iedzīvotājiem kopumā. Augstākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riskam pakļauto cilvēku vidū tika reģistrēti Rumānijā (60,6 %), Polijā (59,2 %), Ungārijā (54,7 %), Slovākijā (54,2 %) un Bulgārijā (51,1 %); Par augstiem pārapdzīvotības rādītājiem nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū ziņoja arī Turcija (71,8 %, 2015. gada dati), Serbija (65,0 %) un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (63,6 %). Pretēja tendence — zemākie pārapdzīvotības rādītāji nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju vidū reģistrēti Kiprā (5,7 %), Īrijā (6,0 %) un Maltā (7,5 %); šīs bija vienīgās ES dalībvalstis, kas ziņoja, ka pārapdzīvotos mājokļos mitinās mazāk nekā katrs desmitais nabadzības riska apdraudētais cilvēks (sk. 3. attēlu). Lai izstrādātu pilnīgāku mājokļa kvalitātes rādītāju, papildus pārapdzīvotībai tiek ņemti vērā vairāki sliktus sadzīves apstākļus raksturojoši aspekti, piemēram, vannas vai tualetes neesamība, caurs mājokļa jumts vai par pārāk tumšu uzskatāms mājoklis. Ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītāju definē kā to cilvēku īpatsvaru, kuri dzīvo mājoklī, kas tiek uzskatīts par pārapdzīvotu un kam tajā pašā laikā piemīt vismaz viens no iepriekš minētajiem sliktus sadzīves apstākļus raksturojošiem aspektiem. ES 28 dalībvalstīs 2016. gadā kopumā aptuveni 4,8 % iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem (sk. 4. attēlu). Pavisam bija četras ES dalībvalstis, kurās 2016. gadā vairāk nekā desmitā daļa iedzīvotāju saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem — Bulgārijā reģistrēts 11,6 % līmenis, tas bija vēl augstāks Latvijā (14,6 %) un Ungārijā (16,9 %), kā arī Rumānijā, kur reģistrēts visaugstākais līmenis, gandrīz katram piektajam iedzīvotājam (19,8 %) saskaroties ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem. Turpretī Somijā un Īrijā 2016. gadā ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem saskārās mazāk nekā 1,0 % iedzīvotāju.

4. attēls. Ļoti slikti sadzīves apstākļi, 2015. un 2016. gads
(% no iedzīvotāju skaita)
Avots: Eurostat (ilc_mdho06a)


2015. un 2016. gadā to iedzīvotāju kopējais īpatsvars 28 ES dalībvalstīs, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, samazinājās par 0,1 procentpunktu. No dalībvalstīm par lielāko to iedzīvotāju īpatsvara pieaugumu, kuri saskārās ar ļoti sliktiem sadzīves apstākļiem, ziņoja Ungārija un Beļģija, kurās no 2015. līdz 2016. gadam konstatēts palielinājums attiecīgi par 1,4 un 1,0 procentpunktiem; lielāks pieaugums tika konstatēts bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kurā ļoti sliktu sadzīves apstākļu rādītājs pieauga par 2,4 procentpunktiem. Dalībvalstīs lielākais samazinājums (2,0 procentpunkti) bija Itālijā, samazinājums par 1,1 procentpunktu tika konstatēts arī Dānijā un Slovēnijā; Islandē reģistrēts samazinājums par 1,0 procentpunktiem.

Mājokļu pieejamība cenu ziņā

2016. gadā 11,1 % no 28 ES dalībvalstu iedzīvotājiem dzīvoja mājsaimniecībās, kuru locekļi par mājokli izdeva 40 % vai vairāk no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma (sk. 1. tabulu). Visaugstākais tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, bija to cilvēku vidū, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām (28,0 %), bet viszemākais — to cilvēku vidū, kas mitinājās īpašnieka apdzīvotā mājoklī, par kuru netika veikti kredīta vai hipotekārā aizdevuma maksājumi (5,4 %).

1. tabula. Pārmērīgu ar mājokli saistītu izmaksu rādītājs atbilstoši īpašumtiesību statusam, 2016. gads
(% no iedzīvotāju skaita)
Avots: Eurostat (ilc_lvho07c) un (ilc_lvho07a)


ES 28 dalībvalstu vidējais rādītājs slēpj ievērojamas atšķirības dalībvalstu vidū — vienā līknes galā bija vairākas dalībvalstis, kurās salīdzinoši maz iedzīvotāju dzīvoja mājsaimniecībās, kuru izdevumi par mājokli pārsniedza 40 % no viņu rīcībā esošā ienākuma, jo īpaši Malta (1,4 %) un Kipra (3,1 %). Otrā līknes galā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas valsts iedzīvotāju (40,5 %) Grieķijā un nedaudz vairāk kā viena piektdaļa (20,7 %) iedzīvotāju Bulgārijā mājoklim tērēja vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, tādā pašā situācijā bija arī aptuveni viens no sešiem iedzīvotājiem Vācijā (15,8 %) un Dānijā (15,0 %).

Attiecībā uz īpašumtiesību statusu ar augstāko iedzīvotāju īpatsvaru, kuru mājokļa izdevumi pārsniedza 40 % no viņu rīcībā esošā ienākuma, proti, cilvēkiem, kas īrēja mājokli atbilstoši tirgus cenām, bija arī lielas atšķirības starp ES dalībvalstīm, no kurām dažas ziņoja par ļoti augstu īpatsvaru 2016. gadā. 10 dalībvalstīs vairāk nekā viena trešā daļa iedzīvotāju, kas īrē par tirgus cenu, mājoklim iztērēja vairāk nekā 40 % no sava ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma, šim iedzīvotāju īpatsvaram pārsniedzot divas piektdaļas Spānijā (43,0 %), Horvātijā (45,2 %) un Lietuvā (48,3 %), pusi — (50,4 %) Bulgārijā un sasniedzot 84,6 % Grieķijā.

Datu avots tabulām un grafikiem

Datu avoti

Šajā rakstā izmantotie dati galvenokārt ir atvasināti no mikrodatiem, kas iegūti pētījumā ES statistika attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC). Atsauces populāciju veido visas privātās mājsaimniecības un to pašreizējie locekļi, kas datu apkopošanas laikā dzīvoja kādas ES dalībvalsts teritorijā; personas, kas dzīvo kolektīvās mājsaimniecībās un institūcijās, ir izslēgtas no mērķa populācijas. ES 28 dalībvalstu un eurozonas dati ir dalībvalstu iedzīvotāju datu vidējais svērtais rādītājs.

Konteksts

Mājokļi ietekmē mājsaimniecību dzīves kvalitāti dažādos veidos — tie sniedz pajumti, drošību, privātumu un telpu, kurā atpūsties, mācīties un dzīvot. Mājokļus var arī skatīt to vietējās vides kontekstā attiecībā uz to ērtu piekļuvi bērnu aprūpei, izglītības iestādēm, nodarbinātībai, atpūtas iespējām, veikaliem, sabiedriskajiem pakalpojumiem u. c. Mājokļa finansēšana gan īres, gan iegādes gadījumā ir nozīmīgs jautājums daudzām mājsaimniecībām un bieži ir saistīts ar mājokļa kvalitāti.

ES nav nekādu konkrētu saistību mājokļu jomā; valstu valdības izstrādā pašas savu mājokļu politiku. Taču daudzas ES dalībvalstis saskaras ar līdzīgām problēmām, piemēram, ar jautājumu, kā atjaunot dzīvojamo fondu, kā plānot un ierobežot pilsētu izplešanos, kā veicināt ilgtspējīgu attīstību, kā palīdzēt jauniešu un maznodrošināto iedzīvotāju grupām piekļūt mājokļu tirgum un kā veicināt energoefektivitāti mājīpašnieku vidū.

Jautājumiem par sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniekiem vai integrāciju ir svarīga nozīme ES sociālās politikas darba kārtībā. Pamattiesību hartas IV sadaļas 34. pantā ir noteikts, ka “apkarojot sociālo atstumtību un nabadzību, Savienība atzīst un ievēro tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļu jomā, lai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi nodrošinātu pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu”. Šajā kontekstā Eiropadomes sanāksmē Nicā 2000. gadā tika panākta vienošanās par vairākiem kopīgiem mērķiem ES stratēģijai cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp diviem mērķiem, kas saistīti ar mājokļiem, proti, “īstenot politiku, kuras mērķis ir nodrošināt visiem piekļuvi pienācīgiem mājokļiem ar atbilstošu sanitāro līmeni, kā arī pamata pakalpojumiem, kas nepieciešami normālai dzīvei, ņemot vērā vietējos apstākļus (elektrība, ūdens, apkure utt.)” un “izveidot politiku, kas cenšas novērst dzīves krīzes, kuras var izraisīt sociālās atstumtības situācijas, piemēram, nonākšanu parādos, izslēgšanu no mācību iestādes un kļūšanu par bezpajumtnieku”. Šī joma tika paplašināta 2010. gadā, kad Komisijas paziņojumā Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (COM(2010) 758 final) tika aprakstītas vairākas darbības, lai līdz 2020. gadam palīdzētu samazināt to cilvēku skaitu, kurus apdraud nabadzības risks vai sociālā atstumtība, vismaz par 20 miljoniem personu (salīdzinājumā ar 2008. gadu) — skatīt arī rakstu par cilvēkiem, kurus apdraud sociālās atstumtības risks.

Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites





Dzīves apstākļi (t_ilc_lv)
Sadzīves apstākļi (t_ilc_lvho)
Pārapdzīvotības rādītājs (t_ilc_lvho_or)
Pārmērīgas ar mājokli saistītas izmaksas (t_ilc_lvho_hc)
Slikti materiālie apstākļi (t_ilc_md)
Slikti sadzīves apstākļi (t_ilc_mdho)
Dzīves apstākļi (ilc_lv)
Sadzīves apstākļi (ilc_lvho)
Pārapdzīvotības rādītājs (ilc_lvho_or)
Nepietiekami apdzīvoti mājokļi (ilc_lvho_uo)
Pārmērīgas ar mājokli saistītas izmaksas (ilc_lvho_hc)
Slikti materiālie apstākļi (ilc_md)
Slikti sadzīves apstākļi (ilc_mdho)