Elektroenerģijas cenu statistika

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt


Dati iegūti: 2018. gada maijā.

Raksta atjauninājums plānots 2019. gada novembrī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Svarīgākais

2017. gada otrajā pusgadā visaugstākās mājsaimniecībām noteiktās elektroenerģijas cenas ES bija Dānijā un Vācijā.

2017. gada otrajā pusgadā visaugstākās patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās elektroenerģijas cenas ES bija Itālijā un Vācijā.

Electricity prices for household consumers (taxes included), second half 2017 (EUR per kWh)

Šajā rakstā izklāstītas gan mājsaimniecību patērētājiem, gan arī patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences Eiropas Savienībā (ES). Rakstā iekļauti arī dati par cenām, kurus sniegusi Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Albānija, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, Turcija, Bosnija un Hercegovina, Kosova [1], Moldova un Ukraina.

Enerģijas cenas ES ir atkarīgas no dažādiem ar piedāvājumu un pieprasījumu saistītiem apstākļiem, tostarp no ģeopolitiskās situācijas, valsts energoresursu struktūras, importa diversifikācijas, tīkla izmaksām, vides aizsardzības izmaksām, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem vai akcīzes nodokļa un citu nodokļu līmeņa. Jāņem vērā, ka šajā rakstā minētās cenas ietver nodokļus, nodevas un PVN, ko piemēro mājsaimniecību patērētājiem, taču neietver atmaksājamos nodokļus un nodevas, kā arī PVN, kurus piemēro patērētājiem, kas nav mājsaimniecības.

Pilns raksts

Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas

Visaugstākās elektroenerģijas cenas Dānijā un Vācijā

Pārskats par elektroenerģijas vidējām cenām, kas izteiktas euro par kilovatstundu (EUR par kWh), pēdējos trijos gados (katra gada otrais pusgads) ir sniegts 1. tabulā.

1. tabula. Elektroenerģijas cenas, 2015.–2017. gads (otrais semestris)
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204) un (nrg_pc_205)

Mājsaimniecību patērētājiem (šā raksta izpratnē tie ir vidēja lieluma patērētāji, kuru gada patēriņš ir vismaz 2500 kWh, bet mazāk par 5000 kWh) noteiktās elektroenerģijas cenas 2017. gada otrajā pusgadā ES dalībvalstu vidū visaugstākās bija Vācijā (0,305 EUR par kWh), Dānijā (0,301 EUR par kWh) un Beļģijā (0,288 EUR par kWh); sk. 1. diagrammu. Viszemākās elektroenerģijas cenas bija Bulgārijā (0,098 EUR par kWh), Lietuvā (0,111 EUR par kWh) un Ungārijā (0,113 EUR par kWh). Mājsaimniecībām noteiktā elektroenerģijas cena Dānijā un Vācijā bija vairāk nekā trīs reizes augstāka par cenu Bulgārijā.

1. diagramma. Mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas, 2017. gada otrais pusgads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)

Vidējā cena ES 28 dalībvalstīs — vidējā svērtā cena, kas aprēķināta, izmantojot jaunākos datus (2016. gads) par mājsaimniecību patērēto elektroenerģiju, — bija 0,205 EUR par kWh.

Mājsaimniecību patērētājiem noteikto elektroenerģijas cenu tendences ES 28 dalībvalstīs kopš 2008. gada pirmā pusgada redzamas 2. diagrammā. Cenas palielinājās 2008. gadā, nedaudz samazinājās 2009. gadā un pēc tam pastāvīgi palielinājās no 2010. gada pirmā pusgada līdz 2015. gada otrajam pusgadam. 2016. gada pirmajā pusgadā cenas samazinājās un kopš tā laika ir stabilas.

2. diagramma. Mājsaimniecību patērētājiem noteikto elektroenerģijas cenu tendences, ES 28 dalībvalstis un eurozona, 2008.–2017. gads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)


Nodokļu un nodevu līmenis dalībvalstu vidū ievērojami atšķiras

Nodokļu un nodevu īpatsvars mājsaimniecību patērētājiem noteiktajā elektroenerģijas kopējā mazumcenā ir redzams 3. diagrammā. Nodokļu relatīvais īpatsvars 2017. gada otrajā pusgadā vismazākais bija Maltā (4,8 %), kur bāzes cenai tiek piemērota salīdzinoši zema PVN likme un mājsaimniecību patērētājiem netiek piemēroti citi nodokļi. Visaugstākie nodokļi tika piemēroti Dānijā, kur 69,4 % no galīgās cenas veidoja nodokļi un nodevas.

3. diagramma. Mājsaimniecību patērētāju samaksātā nodokļu un nodevu daļa, 2017. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)

Lielākais elektroenerģijas cenu kritums Itālijā, Horvātijā un Lietuvā

4. diagrammā redzams, kā mainījušās mājsaimniecību patērētājiem noteiktās elektroenerģijas cenas, ieskaitot visus nodokļus un PVN, valsts valūtā laikposmā starp 2016. gada otro pusgadu un 2017. gada otro pusgadu; šīs cenas apskatītajā periodā samazinājās 13 ES dalībvalstīs. Lielākais cenas pieaugums tika novērots Kiprā (12,6 %), savukārt mājsaimniecību patērētājiem noteiktā elektroenerģijas cena visvairāk samazinājās Itālijā (-11,1 %) un Horvātijā (-7,5 %).

4. diagramma. Mājsaimniecību patērētājiem noteikto elektroenerģijas cenu izmaiņas salīdzinājumā ar cenām iepriekšējā gada tajā pašā semestrī, 2017. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_204)

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās elektroenerģijas cenas

Visaugstākās elektroenerģijas cenas Itālijā un Vācijā

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības (šā raksta izpratnē tie ir vidēja lieluma patērētāji, kuru gada patēriņš ir vismaz 500 MWh, bet mazāk par 2000 MWh), noteiktās elektroenerģijas cenas 2017. gada otrajā pusgadā ES dalībvalstu vidū visaugstākās bija Itālijā un Vācijā (sk. 5. diagrammu). Vidējā cena ES 28 dalībvalstīs — vidējā svērtā cena, kas aprēķināta, izmantojot jaunākos valstu datus (2016. gads) par apjomu, kuru patērējuši patērētāji, kas nav mājsaimniecības, — bija 0,112 EUR par kWh.

5. diagramma. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās elektroenerģijas cenas, 2017. gada otrais pusgads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences ES 28 dalībvalstīs kopš 2008. gada pirmā pusgada redzamas 6. diagrammā. Cenas palielinājās 2008. gadā un 2009. gada pirmajā pusgadā, samazinājās 2009. gada otrajā pusgadā un atkal palielinājās katrā pusgadā līdz 2013. gada pirmajam pusgadam. 2013. gada otrajā pusgadā vidējā cena nedaudz samazinājās un pēc tam 2014. gada pirmajā pusgadā strauji palielinājās (4,3 %), sasniedzot augstāko līmeni —0,123 EUR par kWh. No 2014. gada otrā pusgada līdz 2016. gada otrajam pusgadam tika novērota lejupēja tendence. 2017. gada pirmajā pusgadā bija novērojams neliels cenu pieaugums par nepilnu 1 % salīdzinājumā ar 2016. gada otro pusgadu, taču cenas atkal samazinājās 2017. gada otrajā pusgadā.

6. diagramma. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences, ES 28 dalībvalstis un eurozona, 2008.–2017. gads
(EUR par kWh)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)

Neatgūstamo nodokļu un nodevu īpatsvars elektroenerģijas cenās

Neatgūstamo nodokļu un nodevu īpatsvars patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktajā elektroenerģijas kopējā cenā ir redzams 7. diagrammā. 2017. gada otrajā pusgadā lielākais nodokļu īpatsvars tika konstatēts Dānijā, kur neatgūstamie nodokļi un nodevas veidoja 72,3 % no kopējās cenas.

7. diagramma. Patērētāju, kas nav mājsaimniecības, neatgūstamo nodokļu un nodevu daļa, 2017. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)

Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu tendences

8. diagrammā redzams, kā mainījušās patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktās elektroenerģijas cenas, ieskaitot visus neatgūstamos nodokļus un nodevas, valsts valūtā laikposmā starp 2016. gada otro pusgadu un 2017. gada otro pusgadu; šīs cenas apskatītajā periodā samazinājās 16 ES dalībvalstīs. Lielākais cenas pieaugums tika novērots Kiprā (7,5 %) un Grieķijā (6,7 %), turpretī Čehijas Republikā patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteiktā elektroenerģijas cena samazinājās par 7,1 %.

8. diagramma. Patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, noteikto elektroenerģijas cenu izmaiņas salīdzinājumā ar cenām iepriekšējā gada tajā pašā semestrī, 2017. gada otrais pusgads
(%)
Avots: Eurostat (nrg_pc_205)

Izejas dati tabulām un diagrammām

Datu avoti

Mājsaimniecību patērētāju definīcija

Šajā rakstā atsauce uz mājsaimniecību patērētājiem attiecas uz tādu vidēju standarta mājsaimniecību patēriņa grupu, kuru elektroenerģijas patēriņš gadā ir 2500–5000 kWh. Visi skaitļi attiecas uz patēriņa mazumcenām un ietver nodokļus, nodevas un PVN.

Jāņem vērā, ka 2016. un 2017. gada cenu salīdzinājums veikts, salīdzinot cenas valsts valūtā, lai izslēgtu ietekmi, ko rada valsts valūtas un euro maiņas kursa izmaiņas tajās ES dalībvalstīs un trešās valstīs, kurās euro valūtu neizmanto.

Patērētāju, kas nav mājsaimniecības, definīcija

Šajā rakstā atsauce uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, attiecas uz tādu vidēju standarta patērētāju patēriņa grupu, kuri nav mājsaimniecības un kuru elektroenerģijas patēriņš gadā ir 500–2000 MWh. Šajā rakstā cenas norādītas atbilstīgi elektroenerģijas bāzes cenai un tīkla izmaksām, ietverot visus neatgūstamos nodokļus un nodevas.

Metodika

Tā kā, sākot ar 2007. gadu, mainījās metodika, ir radies laikrindu pārrāvums un tādēļ ir pieejamas tikai salīdzinoši īsas laikrindas. Taču pat šajā salīdzinoši īsajā laikposmā elektroenerģijas cenas ir būtiski svārstījušās.

2016. gadā stājās spēkā Regula (ES) 2016/1952, kurā ir noteikts pienākums vākt un izplatīt datus par elektroenerģijas cenām, kas noteiktas mājsaimniecību patērētājiem un patērētājiem, kuri nav mājsaimniecības. Līdz 2017. gada janvārim datus par cenām mājsaimniecību sektorā ziņotājiestādes sniedza brīvprātīgi. Līdz 2016. gadam patērētāji, kas nav mājsaimniecības, tika definēti kā rūpnieciskie patērētāji, taču ziņotājiestādēm bija ļauts ietvert arī citus patērētājus, kas nav mājsaimniecību patērētāji. Līdz ar Regulu (ES) 2016/1952 definīcija tika mainīta, rūpniecisko patērētāju vietā nosakot pienākumu attiecībā uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecību patērētāji, lai visām ziņotājvalstīm būtu vienota metodika.

Dažādu piegādātāju elektroenerģijas tarifi vai cenu noteikšanas shēmas atšķiras. Tarifi un cenu shēmas var būt noteiktas līgumos, jo īpaši attiecībā uz lieliem patērētājiem, kas nav mājsaimniecības. Mazākiem patērētājiem elektroenerģijas tarifus un cenu shēmas parasti nosaka atbilstīgi patērētajam elektroenerģijas apjomam, ņemot vērā arī vairākus citus aspektus; lielākā daļa tarifu ietver arī kāda veida fiksēto maksājumu. Tādēļ nav vienotas elektroenerģijas cenas. Lai salīdzinātu cenas laika griezumā un ES dalībvalstu starpā, šajā rakstā sniegta informācija par mājsaimniecību patērētāju patēriņa grupām un tādu patērētāju patēriņa grupām, kas nav mājsaimniecības. Pavisam ir piecas dažādu veidu mājsaimniecības, par kurām tiek vākti dati par elektroenerģijas cenām atbilstīgi dažādām gada patēriņa grupām. Attiecībā uz patērētājiem, kas nav mājsaimniecības, elektroenerģijas cenu datus vāc par septiņām dažādām lietotāju grupām.

Apkopotās cenas ietver vidējās cenas sešu mēnešu periodā (pusgads jeb semestris) no janvāra līdz jūnijam (pirmais pusgads jeb 1. semestris) un no jūlija līdz decembrim (otrais pusgads jeb 2. semestris) katru gadu. Cenas ietver elektroenerģijas bāzes cenu, pārvades un sadales izmaksas, skaitītāju īres izmaksas un citu pakalpojumu izmaksas. Elektroenerģijas cena, ko maksā mājsaimniecību patērētāji, ir norādīta ar nodokļiem, nodevām, komponentiem, kas nav nodokļi, maksām un pievienotās vērtības nodokli (PVN), jo tā parasti ir galīgā cena, ko maksā mājsaimniecību patērētāji. Tā kā patērētāji, kas nav mājsaimniecības, parasti var atgūt PVN un dažus citus nodokļus, uzņēmumiem noteiktās cenas ir norādītas bez PVN un citiem atgūstamiem nodokļiem/nodevām/maksām. Elektroenerģijas cenas vienība ir euro par kilovatstundu (EUR par kWh).

Konteksts

Energoresursu cena un energoapgādes uzticamība, jo īpaši elektroenerģijas cena un elektroapgādes uzticamība, ir valsts energoapgādes stratēģijas būtiski elementi. Elektroenerģijas cenām ir īpaši svarīga nozīme saistībā ar starptautisko konkurētspēju, jo elektroenerģijas izmaksas var veidot ievērojamu daļu no rūpniecības uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju kopējām enerģijas izmaksām. Atšķirībā no cenām, ko maksā par citiem fosilajiem kurināmajiem, kurus parasti tirgo pasaules tirgos par salīdzinoši vienādām cenām, ES dalībvalstīs ir vērojamas lielākas elektroenerģijas cenu atšķirības. Elektroenerģijas cenu zināmā mērā ietekmē primārā kurināmā cena un pēdējā laikā arī izmaksas, kas saistītas ar oglekļa dioksīda (CO2) emisiju sertifikātiem.

Šiem jautājumiem Eiropas Komisija pievērsās savā paziņojumā “Saskaroties ar naftas cenu pieauguma problēmu” (COM(2008) 384), kurā tā aicināja ES uzlabot energoefektivitāti un mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem, jo īpaši īstenojot pieeju, kas paredzēta klimata pārmaiņu un atjaunojamo energoresursu paketē.

ES kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu otrās puses ir īstenojusi pasākumus, lai liberalizētu elektroenerģijas tirgu un gāzes tirgu. Pieņemot direktīvas 2003. gadā, tika ieviesti kopīgi noteikumi par elektroenerģijas un dabasgāzes iekšējo tirgu. Tika noteikti termiņi tirgu atvēršanai, kā arī radīta iespēja patērētājiem izvēlēties savu piegādātāju, un šie termiņi bija 2004. gada 1. jūlijs korporatīvajiem patērētājiem un 2007. gada 1. jūlijs visiem patērētājiem (tostarp mājsaimniecībām). Dažas ES dalībvalstis bija ieinteresētas liberalizācijas procesā, savukārt citas nepieciešamos pasākumus pieņēma daudz lēnāk. Daudzos elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos joprojām pastāv būtiski šķēršļi ienākšanai tirgū — šāda situācija vērojama vairākos tirgos, kuros joprojām dominē piegādātāji, kam (faktiski) ir monopolstāvoklis. Eiropas Parlaments un Padome 2009. gada jūlijā pieņēma tiesību aktu priekšlikumu trešo paketi (angļu valoda), lai nodrošinātu faktiskas un efektīvas piegādātāju izvēles iespējas, kā arī ieguvumus patērētājiem. Tiek uzskatīts, ka gāzes un elektroenerģijas cenu labākai pārredzamībai būtu jāveicina godīga konkurence, mudinot patērētājus izvēlēties starp dažādiem energoresursiem (naftu, oglēm, dabasgāzi un atjaunojamiem energoresursiem) un dažādiem piegādātājiem. Energoresursu cenu pārredzamība var būt efektīvāka, ja cenas un cenu noteikšanas sistēmas tiek pēc iespējas plašāk publicētas un publiskotas.

Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites






Energy Statistics - prices (t_nrg_price)
Electricity prices by type of user (ten00117)


Energy Statistics - prices of natural gas and electricity (nrg_price)
Energy statistics - natural gas and electricity prices (from 2007 onwards) (nrg_pc)
Energy statistics - natural gas and electricity prices (until 2007) (nrg_pc_h)


Piezīmes

  1. Šis nosaukums neskar nostāju par Kosovas statusu un atbilst ANO Drošības padomes Rezolūcijai Nr. 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.