Digitālās ekonomikas un sabiedrības statistika — mājsaimniecības un fiziskas personas

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt


Dati iegūti 2019. gada jūnijā.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada janvārī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Svarīgākais

2018. gadā mājsaimniecību skaits ar piekļuvi internetam ES–28 dalībvalstīs ir sasniedzis 89 % no mājsaimniecību kopskaita, kas ir par 29 procentpunktiem vairāk nekā 2008. gadā.

Platjoslas interneta pieslēgumu ES–28 dalībvalstīs 2018. gadā; izmantoja 86 % mājsaimniecību — tas ir par 38 procentpunktiem vairāk nekā 2008. gadā (48 %).

ES–28 dalībvalstīs 2018. gadā 60 % sasniedza to personu īpatsvars vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kuri internetā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām.

Mājsaimniecību piekļuve internetam, 2013. un 2018. gads


Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie statistikas dati par dažādiem informācijas sabiedrības information society (angļu val.) aspektiem Eiropas Savienībā (ES), galveno uzmanību pievēršot fizisku personu un mājsaimniecību piekļuvei informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT) un šo tehnoloģiju lietošanai mājsaimniecībās un individuāli.

IKT dažādos veidos ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi gan darbā, gan mājās, piemēram, kad notiek saziņa tiešsaistē vai preču vai pakalpojumu iegāde internetā. ES šajā jomā ir izstrādājusi virkni politikas virzienu, sākot ar veselu nozaru, piemēram, e-komercijas, regulējumu un beidzot ar centieniem aizsargāt fiziskas personas privātumu. Tādējādi informācijas sabiedrības attīstība tiek vērtēta kā īpaši nozīmīga modernas un konkurētspējīgas ekonomikas veicināšanā.

Pilns raksts

Piekļuve internetam

IKT ir kļuvušas brīvi pieejamas plašai sabiedrībai gan pieejamības, gan izmaksu ziņā. Robežšķirtne tika pārvarēta 2007. gadā, kad vairumam (55 %) mājsaimniecību ES–28 dalībvalstīs bija piekļuve internetam. Šis īpatsvars turpināja palielināties, 2012 gadā pārsniedzot trīs ceturtdaļas, bet 2014. gadā — četras piektdaļas. Mājsaimniecības ar piekļuvi internetam ir sasniegušas 89 % no mājsaimniecību kopskaita ES–28 dalībvalstīs 2018. gadā, kas ir par 29 procentpunktiem vairāk nekā 2008. gadā.

Pieejamības un izdevīgu izmaksu nodrošināšana attiecībā uz piekļuvi platjoslas pieslēgumam ir viens no veidiem, kā veicināt informētību un uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstību. Visās ES dalībvalstīs platjoslas pieslēgums bija visplašāk lietotais interneta piekļuves veids — 2018. gadā ES–28 dalībvalstīs to izmantoja 86 % mājsaimniecību, kas ir par 38 procentpunktiem vairāk nekā 2008. gadā reģistrētais īpatsvars (48 %) — sk. 1. attēlu.

1. attēls. Mājsaimniecību piekļuve internetam un platjoslas interneta pieslēgumam, ES–28 dalībvalstis, 2008.–2018. gads
(% no visām mājsaimniecībām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h) un (isoc_ci_it_h)


Augstākais mājsaimniecību īpatsvars ar piekļuvi internetam (98 %) 2018. gadā reģistrēts Nīderlandē (sk. 2. attēlu), savukārt Apvienotā Karaliste, Vācija, Somija, Dānija, Luksemburga un Zviedrija arī ziņoja, ka tajās piekļuve internetam bija vairāk nekā deviņām no katrām 10 mājsaimniecībām. Zemākais piekļuves internetam īpatsvars ES dalībvalstu vidū reģistrēts Bulgārijā (72 %). Tomēr Bulgārija, kā arī Rumānija, Kipra, Grieķija, Portugāle un Horvātija reģistrēja mājsaimniecību ar piekļuvi internetam īpatsvara strauju palielināšanos — no 2013. gada līdz 2018. gadam pieaugums bija 17–23 procentpunktu diapazonā. Nav pārsteidzoši, ka relatīva stabilitāte tika reģistrēta vairākās dalībvalstīs, kurās mājsaimniecību piekļuve internetam jau bija gandrīz pilnīga 2013. gadā, piemēram, Nīderlandē un Dānijā; tāda pati situācija bija arī Islandē un Norvēģijā.

2. attēls. Mājsaimniecību piekļuve internetam, 2013. un 2018. gads
(% no visām mājsaimniecībām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)


3. attēlā redzams, ka attiecībā uz piekļuvi internetam ES–28 dalībvalstīs zināmā mērā vērojamas atšķirības starp pilsētu un lauku teritorijām. Mājsaimniecībām lielpilsētās, kā arī pilsētās un piepilsētās bija salīdzinoši augsti piekļuves rādītāji, proti, 91 % lielpilsētās un 89 % pilsētās un piepilsētās, taču lauku teritorijās piekļuves internetam rādītāji bija nedaudz zemāki (85 %). ES–23 dalībvalstīs to mājsaimniecību īpatsvars lauku teritorijās, kurām bija piekļuve internetam, bija mazāks nekā attiecīgais mājsaimniecību īpatsvars lielpilsētās vai pilsētās un piepilsētās. Atšķirības starp lauku teritorijām un pārējiem diviem teritoriju veidiem bija īpaši izteiktas Grieķijā, Portugālē, Bulgārijā un Rumānijā — katrā no šīm valstīm piekļuves internetam rādītāji bija zemāki nekā ES–28 dalībvalstu vidējie rādītāji. Lai gan Igaunijā, Austrijā un Itālijā piekļuves internetam īpatsvars bija lielāks lielpilsētās, nebija atšķirību starp to mājsaimniecību īpatsvaru, kurām ir piekļuve internetam, pilsētu un piepilsētu teritorijās un lauku teritorijās. Nīderlandē to mājsaimniecību īpatsvars, kurām ir piekļuve internetam, bija vienāds visos urbanizācijas līmeņos, un Apvienotajā Karalistē tas bija gandrīz vienāds (par vienu procentpunktu mazāk lauku teritorijās). Beļģijā un Slovēnijā visaugstākais interneta piekļuves līmenis tika reģistrēts pilsētās un piepilsētās, turpretim mājsaimniecību īpatsvars lielpilsētās un lauku teritorijās bija identisks. Citi izņēmumi bija Francija un Luksemburga, kur augstākais interneta piekļuves līmenis tika reģistrēts lielpilsētās, taču zemākais — pilsētās un piepilsētās (nevis lauku teritorijās).

3. attēls. Mājsaimniecību piekļuve internetam pēc urbanizācijas līmeņa, 2018. gads
(% no visām mājsaimniecībām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

Interneta lietošana

2018. gada sākumā vairāk nekā četras piektdaļas (85 %) no visiem ES–28 dalībvalstu iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu (vismaz vienu reizi trijos mēnešos pirms apsekojuma dienas). Vismaz 9 no 10 iedzīvotājiem Dānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Apvienotajā Karalistē, Somijā, Vācijā un Zviedrijā lietoja internetu trīs mēnešu periodā pirms apsekošanas. Savukārt nedaudz mazāk nekā trīs ceturtdaļas visu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem internetu lietoja Itālijā (74 %), Grieķijā (72 %) un Rumānijā (71 %), bet viszemākais līmenis bija Bulgārijā (65 %).

To ES–28 dalībvalstu iedzīvotāju īpatsvars, kuri nekad nebija lietojuši internetu, 2018. gadā bija 11 % (par diviem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā), kas ir kritums par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar 2008. gadā reģistrēto īpatsvaru (kad tas bija 33 %).

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas (76 %) ES–28 dalībvalstu iedzīvotāju 2018. gadā lietoja internetu katru dienu (sk. 4. attēlu), un 7 % lietoja internetu vismaz reizi nedēļā (taču ne katru dienu). Internetu regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja 83 % iedzīvotāju. Tādu iedzīvotāju (kuri bija lietojuši internetu iepriekšējos trīs mēnešos) īpatsvars, kas internetu lietoja katru dienu, bija vidēji 89 % ES–28 dalībvalstīs un ES dalībvalstu starpā svārstījās no 76 % Rumānijā līdz vairāk nekā 90 % desmit dalībvalstīs, maksimumu sasniedzot Itālijā un Apvienotajā Karalistē (96 %). Islande (97 %) ziņoja pat par augstāku interneta ikdienas lietotāju īpatsvaru visu interneta lietotāju vidū.

4. attēls. Interneta lietošanas biežums, 2018. gads
(% no personām vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)


5. attēlā parādīts mobilā interneta izmantojums, proti, piekļuve internetam ārpus mājām vai darbavietas, kā arī interneta lietošana portatīvajā datorā vai mobilajā ierīcē, izmantojot mobilo tālruņu tīklu vai bezvadu savienojumu. Attēlā salīdzināti 2013. gada dati, kad 43 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ES–28 dalībvalstīs izmantoja mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam, un 2018. gada dati, kad šis rādītājs bija palielinājies līdz 69 %. Vispopulārākās mobilās ierīces, kas tiek lietotas interneta izmantošanai bija mobilie tālruņi vai viedtālruņi, klēpjdatori un planšetdatori.

Dānijā, Zviedrija, Nīderlandē, Luksemburgā un Apvienotajā Karalistē tika reģistrēts lielākais mobilā interneta lietotāju īpatsvars 2018. gadā — šajās valstīs vairāk nekā četras piektdaļas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja mobilo internetu; augstākais rādītājs, proti, 88 %, bija Dānijā un Zviedrijā; par vienu procentpunktu lielāks maksimālais rādītājs (89 %) tika reģistrēts Norvēģijā. Salīdzinājumam — no 50 % līdz 60 % Grieķijas, Bulgārijas, Rumānijas, Latvijas un Portugāles iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu ārpus mājām vai darbavietas, turpretim Polijā un Itālijā šis īpatsvars bija tikai attiecīgi 49 % un 40 %.

5. attēls. Personas, kas izmantoja portatīvo datoru vai mobilo ierīci, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darbavietas, 2013. un 2018. gads
(% no 16–74 gadus vecām personām)
Avots: Eurostat (isoc_ci_im_i)


Viena no izplatītākajām darbībām tiešsaistē ES–28 dalībvalstīs 2018. gadā bija sociālo tīklu izmantošana (skatīt 6. attēlu). Vairāk nekā puse (56 %) iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietoja internetu, lai izmantotu sociālos tīklus, piemēram, tādas vietnes kā Facebook, Twitter, Instagram vai Snapchat. 70–80 % Dānijas, Beļģijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iedzīvotāju lietoja sociālo tīklu vietnes, šim īpatsvaram esot vislielākajam Dānijā (79 %), bet ievērojami šis īpatsvars palielinājās Islandē (91 %) un Norvēģijā (82 %). Savukārt bija trīs ES dalībvalstis, kurās šādas vietnes izmantoja mazāk nekā puse iedzīvotāju, proti, Slovēnijā (49 %), Itālijā (46 %) un Francijā (42 %).

6. attēls. Personas, kas lietoja internetu, lai izmantotu sociālos tīklus, 2018. gads
(% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ac_i)

Privātums un personas identitātes aizsardzība (2016. gada apsekojums)

Ir vērojamas atšķirības ES dalībvalstu starpā saistībā ar to, kā interneta lietotāji pārvaldīja piekļuvi saviem personas datiem internetā 2016. gadā. Vairāk nekā ceturtdaļa (28 %) ES–28 dalībvalstu interneta lietotāju nesniedza personas datus internetā, šis īpatsvars svārstījās no tikai 8 % Luksemburgā līdz pusei vai vairāk Bulgārijā, Portugālē un Rumānijā (sk. 7. attēlu). Vairāk nekā 70 % ES–28 dalībvalstu interneta lietotāju tiešsaistē sniedza noteiktus personas datus, turklāt daudzi lietotāji veica dažādus pasākumus, lai kontrolētu piekļuvi šiem personas datiem internetā. Gandrīz puse (46 %) no visiem interneta lietotājiem atteicās atļaut personas datu izmantošanu reklāmai, un divas piektdaļas (40 %) ierobežoja piekļuvi savam profilam vai saturam sociālo tīklu vietnēs. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (37 %) interneta lietotāju lasīja paziņojumus par privātuma politiku pirms personas datu sniegšanas, bet tikai nedaudz mazāk par trešdaļu (31 %) ierobežoja piekļuvi savai ģeogrāfiskajai atrašanās vietai.

7. attēls. Tādu personu īpatsvars, kas internetā nesniedza personas datus, 2016. gads
(% no personām, kas lietoja internetu iepriekšējā gada laikā)
Avots: Eurostat (isoc_cisci_prv)


2016. gadā 71 % ES–28 dalībvalstu iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas bija lietojuši internetu iepriekšējos 12 mēnešos, zināja, ka sīkdatnes var izmantot, lai izsekotu personas internetā. Informētība par to bija nedaudz lielāka (74 %) gados jaunāku lietotāju vidū (16–24 gadi) un zemāka (64 %) gados vecāku lietotāju vidū (55–74 gadi). Tikai nedaudz vairāk par vienu trešdaļu (35 %) lietotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ziņoja, ka viņi ir mainījuši interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, lai novērstu vai ierobežotu sīkdatņu izmantošanu (sk. 8. attēlu).

ES dalībvalstu vidū interneta lietotāji Nīderlandē (89 %), Vācijā un Somijā (abās 85 %) bija visvairāk informēti par to, ka sīkdatnes var izmantot, lai izsekotu viņu tiešsaistes darbības. Informētības līmenis bija augsts arī Dānijā (81 %), Horvātijā (78 %), Itālijā (77 %), Luksemburgā un Austrijā (abās 76 %). Turpretī par to bija informēta mazāk nekā puse interneta lietotāju Rumānijā (38 %), Latvijā (47 %) un Kiprā (48 %); par zemu informētības līmeni ziņoja arī Turcija un Ziemeļmaķedonija (abās 30 %). To interneta lietotāju īpatsvars, kas bija mainījuši interneta pārlūkprogrammas iestatījumus, lai novērstu vai ierobežotu sīkdatņu izmantošanu, pārsniedza pusi tikai vienā dalībvalstī — Luksemburgā (54 %). Turpretim to bija darījusi mazāk nekā piektdaļa interneta lietotāju Čehijā, Rumānijā, Bulgārijā, Kiprā un Latvijā, kā arī Turcijā.

8. attēls. Sīkdatņu izmantošana un pārlūkprogrammu iestatījumi, 2016. gads
(% no iedzīvotājiem, kas izmantoja internetu iepriekšējā gada laikā)
Avots: Eurostat (isoc_cisci_prv)

Preču un pakalpojumu pasūtīšana vai iegāde

ES–28 dalībvalstīs turpināja palielināties to personu vecumā no 16 līdz 74 gadiem īpatsvars, kuras internetā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām — 2018. gadā tas bija 60 %, kas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā (sk.9. attēlu). Trīs ceturtdaļas vai vairāk Vācijas un Zviedrijas iedzīvotāju 2018. gadā pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, un šis īpatsvars sasniedza vismaz četras piektdaļas Nīderlandē (80 %), Apvienotajā Karalistē (83 %) un Dānijā (84 %). Turpretī vismazākais šādu iedzīvotāju īpatsvars bija Kiprā (32 %), Bulgārijā (21 %) un Rumānijā (20 %).

Izņemot piecas ES dalībvalstis, kas ziņoja par laikrindas pārtraukumu (Igaunija, Latvija, Luksemburga, Rumānija un Zviedrija), lielākais to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus internetā, no 2013. gada līdz 2018. gadam bija vērojams Čehijā (pieaugums par 23 procentpunktiem) un Spānijā (pieaugums par 21 punktu). Kā bija gaidāms, mazākais pieaugums (6 vai 7 procentpunkti) bija vērojams Dānijā un Apvienotajā Karalistē, kur to iedzīvotāju procentuālā daļa, kuri pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē, jau bija salīdzinoši augsta salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm; tāda pati situācija bija arī Norvēģijā. Taču salīdzinoši lēnāks to iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, kuri pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē, bija vērojams arī Maltā (par 8 procentpunktiem) un Kiprā (par 7 procentpunktiem).

9. attēls. Iedzīvotāji, kuri pasūtīja vai iegādājās preces vai pakalpojumus tiešsaistē privātām vajadzībām 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma, 2013. un 2018. gads
(% no iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)

Pakalpojumi, kas pasūtīti no citām personām ar interneta starpniecību

2018. gadā to iedzīvotāju īpatsvars ES–28 dalībvalstīs (vecumā no 16 līdz 74 gadiem), kuri izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm, lai veiktu naktsmāju rezervēšanu ar kādas citas personas (privātpersonas) starpniecību, pēdējo 12 mēnešu laikā bija 19 %. Šis īpatsvars svārstījās no 44 % Luksemburgā un vismaz vienas piektdaļas no kopskaita Īrijā, Maltā un Apvienotajā Karalistē līdz mazāk nekā vienam no 10 iedzīvotājiem septiņās ES dalībvalstīs. Zemākais īpatsvars reģistrēts Bulgārijā (9 %), Grieķijā, Rumānijā un Slovēnijā (visās 8 %), Latvijā (7 %), Čehijā (5 %) un Kiprā (3 %). Naktsmāju rezervācija tiešsaistē ar citu personu starpniecību bija vairāk izplatīta starp vidēja vecuma cilvēkiem (25–54 gadi) nekā starp jaunākas (16–24 gadi) vai vecākas paaudzes (55–74 gadi) pārstāvjiem. Lielākā daļa šādu pakalpojumu tika pasūtīti ar šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietņu vai mobilo lietotņu starpniecību (piemēram Airbnb, Lovehomeswap vai Couchsurfing), tādējādi ļaujot personām padarīt naktsmāju pakalpojumus pieejamus.

10. attēls. Personas, kuras izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm naktsmāju rezervēšanai 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma, 2018. gads
(% no personām vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ce_i)


Līdzīga analīze ir parādīta 11. attēlā, kas atspoguļo to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm, lai rezervētu transporta pakalpojumus ar citu personu starpniecību. Šāda veida pakalpojumi bija kopumā mazāk izplatīti nekā naktsmāju rezervēšana, taču arī to rezervēšanai bieži tika izmantotas tam paredzētas mājaslapas un mobilās lietotnes (piemēram Liftshare, UberPool vai Wundercar); vidēji 8 % no personām ES–28 dalībvalstīs (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) izmantoja šādus pakalpojumus. ES dalībvalstu vidū to personu īpatsvars, kuras izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm transporta pakalpojumu rezervēšanai 2018. gadā, maksimumu sasniedza Igaunijā (23 %). Konstatēt, ka mazāk nekā viens no 10 iedzīvotājiem izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai lietotnēm, lai rezervētu transporta pakalpojumus, nebija neparasti — šāda situācija bija vērojama 18 dalībvalstīs. Transporta pakalpojumu rezervēšana tiešsaistē bija lielākoties izplatītāka jaunākas paaudzes (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) pārstāvju vidū nekā vecāku cilvēku vidū.

11. attēls. Personas, kuras izmantoja kādu no tīmekļa vietnēm vai mobilajām lietotnēm transporta pakalpojumu rezervēšanai 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma, 2018. gads
(% no personām vecumā no 16 līdz 74 gadiem)
Avots: Eurostat (isoc_ci_ce_i)

Datu avots tabulām un attēliem (MS Excel)

Datu avoti

Straujā tehnoloģiju attīstība ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistītās nozarēs rada problēmas statistikas jomā. Ņemot to vērā, šajā jomā ir notikusi ievērojama attīstība, pielāgojot statistikas instrumentus, lai izpildītu jaunas ar datiem saistītas prasības. Statistikas informāciju šajā jomā katru gadu izvērtē atkārtoti, lai apmierinātu lietotāju vajadzības un atspoguļotu straujo attīstību.

Šī pieeja ir atainota Eurostat apsekojumā par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām. Šos ikgadējos apsekojumus izmanto, lai salīdzinoši vērtētu IKT virzīto izaugsmi, gan novērojot pamata mainīgo lielumu pārmaiņas laika gaitā, gan padziļināti aplūkojot citus aspektus konkrētā brīdī. Lai gan šis apsekojums sākotnēji bija veltīts piekļuves un pieslēgumu jautājumiem, tā tvērums vēlāk tika paplašināts, lai aptvertu dažādus tematus (piemēram, e-pārvaldi un e-komerciju) un sociālekonomisko analīzi (piemēram, reģionālās atšķirības, dzimumu specifiku, atšķirības vecuma, izglītības un nodarbinātības situācijas ziņā). Apsekojuma tvērums ir arī pielāgots attiecībā uz dažādām tehnoloģijām, lai ņemtu vērā jaunas produktu grupas un komunikācijas tehnoloģiju piegādes līdzekļus galalietotājiem (piemēram, jaunu aspektu ieviešana attiecībā uz savstarpējas izmitināšanas vai transporta pakalpojumiem tiešsaistē 2017. gadā).

Apsekojuma par IKT lietošanu mājsaimniecībās un individuālām vajadzībām atsauces periods ir katra gada pirmais ceturksnis; dažās dalībvalstīs apsekojums tiek veikts katra gada otrajā ceturksnī. Privātuma un personas identitātes aizsardzības modulis bija daļa no 2016. gada apsekojuma (taču netika atkārtots 2017. un 2018. gadā).

Tvērums un definīcijas

Mājsaimniecību IKT apsekojums aptver tās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viens loceklis vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem. Mājsaimniecību piekļuve internetam attiecas uz to mājsaimniecību procentuālo daļu, kurām ir piekļuve internetam, lai ikviens šajā mājsaimniecībā varētu lietot internetu mājās, ja ir tāda vēlēšanās, kaut vai vienkārši e-pasta vēstules nosūtīšanai.

Interneta lietotājus definē kā visas personas vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas. Regulāri interneta lietotāji ir personas, kas trīs mēnešu laikā pirms apsekojuma veikšanas lietojušas internetu vidēji vismaz reizi nedēļā.

Piekļuvei internetam visbiežāk lietotās vadu tehnoloģijas iedala platjoslas piekļuvē un iezvanpieejā pa parastu vai integrētā pakalpojumu cipartīkla (ISDN) tālruņa līniju. Platjosla ietver ciparu abonentlīnijas (DSL) un izmanto tehnoloģijas, kas nodrošina datu pārraidi lielā ātrumā. Par platjoslas līnijām uzskata tādas, kuru jauda ir augstāka par ISDN, t. i., vienāda ar 144 kbit/s vai lielāka. Piekļuvei internetam mājās visbiežāk lieto galddatorus un portatīvos datorus, lai gan pēdējā laikā vērojama attīstība citu internetam pieslēdzamu tehnoloģijā jomā.

Mobilā interneta lietošana tiek definēta ka interneta lietošana ārpus mājām vai darbavietas, izmantojot portatīvos datorus vai portatīvās ierīces, caur mobilo tālruņu tīkliem vai bezvadu savienojumiem.

Personu veikta preču un pakalpojumu pasūtīšana attiecas uz 12 mēnešu periodu pirms apsekojuma un ietver apstiprinātas naktsmāju vai ceļojumu rezervācijas, finanšu ieguldījumu, telesakaru pakalpojumu, videospēļu vai programmatūras iegādi, kā arī informācijas pakalpojumus internetā, par kuriem tiek veikta tieša samaksa. Nav iekļautas preces un pakalpojumi, ko ar interneta starpniecību iegūst bez maksas. Netiek iekļauti arī pasūtījumi, ko veic ar manuāli rakstītiem e-pasta ziņojumiem, SMS vai MMS īsziņām.

Konteksts

Eiropas Komisija 2015. gada maijā pieņēma digitālā vienotā tirgus stratēģiju (COM(2015) 192 final) kā vienu no 10 galvenajām politikas prioritātēm. Stratēģijā bija iekļautas 16 iniciatīvas, kas aptvēra trīs plašus pīlārus, proti, labākas piekļuves precēm un pakalpojumiem veicināšanu tiešsaistē visā Eiropā; optimālas vides izveidi digitālo tīklu un pakalpojumu attīstībai, kā arī digitālās ekonomikas kā izaugsmes iespējamā virzītājspēka pilnīgas izmantošanas nodrošināšanu Eiropas ekonomikā un rūpniecībā. Eiropas Komisijas 2017. gada darba programmā "Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv" (COM(2016) 710), Eiropas Komisija ierosināja ātri virzīt uz priekšu jau iesniegtos priekšlikumus un pārskatīt gūtos panākumus virzībā uz digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanu.

Vērtējot piekļuvi internetam un tā lietojumu, platjoslas tehnoloģijas uzskatāmas par svarīgām, jo tās sniedz lietotājiem iespēju ātri pārraidīt lielu datu apjomu un saglabāt atvērtas piekļuves līnijas. Ātrdarbīga un ļoti ātra platjoslas interneta izmantošana patiesi ir uzskatāma par galveno rādītāju IKT politikas veidošanas jomā. Lai gan ciparu abonentlīnijas (DSL) joprojām ir galvenais platjoslas tehnoloģiju piegādes veids ES, to alternatīvas, piemēram, kabeļu, satelītu, optisko kabeļu un bezvadu vietējo sakaru līniju lietošana, kļūst arvien izplatītākas.

Eiropas Komisija izstrādā vairākas iniciatīvas, lai sekmētu darbaspēka IKT prasmes, saistībā ar plašāku programmu labākai prasmju uzlabošanai, prasmju pieprasījuma prognozēšanai un prasmju piedāvājuma saskaņošanai ar pieprasījumu. Lai palielinātu IKT speciālistu pieejamību darba tirgū, Eiropas Komisija ir izveidojusi Grand Coalition for Digital Jobs (angļu val.), kas ir ES mēroga partnerība, kuras mērķis ir izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, lai mazinātu grūtības, kas ir saistītas ar IKT speciālistu nolīgšanu darbā.

Eiropas Komisija 2016. gada 10. jūnijā pieņēma jaunu dokumentu Skills Agenda for Europe, kura mērķis ir veicināt vairākas darbības, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotājiem ir pieejama pareizā apmācība, pareizās prasmes un pareizais atbalsts, un tādējādi garantētu prasmes, kas nepieciešamas mūsdienīgā darba vidē, tostarp veicinātu digitālās prasmes.

Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites







ICT usage in households and by individuals (t_isoc_i)


ICT usage in households and by individuals (isoc_i)
Connection to the internet and computer use (isoc_ici)
Households - level of internet access (isoc_ci_in_h)
Households - type of connection to the internet (isoc_ci_it_h)
Individuals - mobile internet access (isoc_ci_im_i)
Internet use (isoc_iiu)
Individuals - internet use (isoc_ci_ifp_iu)
Individuals - frequency of internet use (isoc_ci_ifp_fu)
Individuals - collaborative economy (isoc_ci_ce_i)
E-commerce (isoc_iec)
Internet purchases by individuals (isoc_ec_ibuy)
ICT trust, security and privacy (isoc_ci_sci)
Privacy and protection of personal information (isoc_cisci_prv)