Noziedzības statistika

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt

Dati iegūti 2020. gada februārī.

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada decembrī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Svarīgākais


No 2012. līdz 2017. gadam laupīšanas gadījumu skaits ES samazinājās par 30 %.
2017. gadā ES tika izdarīti 4300 tīšu slepkavību un 589 000 uzbrukumu.

Sauszemes transportlīdzekļu zādzības, ES 27, 2008.–2017. gadā

Šajā rakstā sniegtās statistikas pamatā ir oficiālie dati par policijas reģistrētiem noziedzīgiem nodarījumiem (noziedzīgām darbībām) Eiropā 2008.–2017. gadā. Rezultāti attiecas uz Eiropas Savienību (ES), Apvienoto Karalisti un daļēji — EBTA valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Dažādu jurisdikciju dēļ dati par Apvienoto Karalisti ir sniegti atsevišķi par Angliju un Velsu, Ziemeļīriju un Skotiju.


Pilns raksts

No 2012. līdz 2017. gadam laupīšanas gadījumu skaits samazinājies par 30 %

No 2012. līdz 2017. gadam policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits ES samazinājās par 30,3 %, proti, līdz aptuveni 317 000 gadījumu. Turpretī laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam tas palielinājās, kas bija lielākais rādītājs laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam, kā parādīts 1. attēlā. No 2016. līdz 2017. gadam ES kopējais rādītājs samazinājās par 22 000, tikai Īrijā, Kiprā, Rumānijā, Slovēnijā un Zviedrijā bija vērojams neliels pieaugums (kopā pieaugums par 266 laupīšanas gadījumiem).

1. attēls: Laupīšanas gadījumi (policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi), ES 27, 2008.–2017. gads
(noziedzīgo nodarījumu skaits)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

2. attēlā ir parādīts policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (noziedzīgu nodarījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju). Lielākais gadījumu rādītājs 2017. gadā tika novērots Beļģijā (167), Francijā (150), Spānijā (144) un Portugālē (115), savukārt mazākais rādītājs tika konstatēts Rumānijā (16), Igaunijā un Čehijā (abās 15), Kiprā (14), Slovēnijā (12), Slovākijā un Ungārijā (abās 9). Apvienotajā Karalistē augstākais rādītājs bija Anglijā un Velsā (132). No EBTA valstīm Šveicē bija vislielākais policijas reģistrēto laupīšanas gadījumu skaits, proti, 21 uz 100 000 iedzīvotāju.

2. attēls: Laupīšanas gadījumi, 2017. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Tīšu slepkavību skaits ES 2017. gadā — 4300

Policijas reģistrēto tīšas slepkavības gadījumu skaits ES 2017. gadā bija aptuveni 4300 (izņemot datus par Nīderlandi), kas ir samazinājums par 22 % kopš 2008. gada. 1. tabulā ir norādīti paziņotie skaitļi dalījumā pa valstīm.

1. tabula: Tīšas slepkavības, 2008.–2017. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

3. attēlā ir parādīts tīšu slepkavību skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu (policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju). Vislielākais skaits 2017. gadā novērots Latvijā (5,6), Lietuvā (4,0), Igaunijā (2,2) un Maltā (2,0), bet vismazākais — Čehijā un Itālijā (abās 0,6) un Luksemburgā (0,3).

3. attēls: Tīšas slepkavības, 2017. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Uzbrukumu skaits ES 2017. gadā — 589 000

Policijas reģistrēto uzbrukumu skaits ES 2017. gadā sasniedza aptuveni 589 000. Kā parādīts 4. attēlā, 2010.–2017. gadā tendence kopumā samazinājās. Tomēr jāatzīmē, ka ES kopsummas par 2016. un 2017. gadu daļēji balstās uz iepriekšējiem rādītājiem. Francija neziņoja par 2017. gadu un Ungārija — par 2016. un 2017. gadu. Francijā ir vērojama pieaugoša tendence (no 232 000 2010. gadā līdz 243 000 2016. gadā). Ziņotie rādītāji par Ungāriju liecina par samazinājumu (no 14 600 2010. gadā līdz 12 500 2015. gadā).

Policijas reģistrēto uzbrukumu skaits visā ES būtiski atšķiras, pat attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Atšķirīgi tiesību akti, ziņošanas rādītāji un reģistrēšanas prakse ietekmē salīdzinājumus. Piemēram, papildus nopietniem uzbrukumiem dažu valstu rādītājos ietverti draudi, nepilngadīgo uzbrukumi, letāli uzbrukumi (nonāvēšana, slepkavība u.tml.) vai seksuāla rakstura uzbrukumi (ko parasti uzskaita atsevišķi).

4. attēls: Uzbrukumi, ES 27, 2010.–2017. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Automobiļu zādzību skaits ES 2017. gadā — 573 000

2017. gadā ES notika 573 000 policijas reģistrētu automobiļu zādzību, kas ir par 35 % mazāk salīdzinājumā ar 2008. gadu. Kā parādīts 5. attēlā, laikposmā no 2008. līdz 2017. gadam ES novērota lejupejoša tendence. Tomēr Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Latvijā, Maltā un Rumānijā no 2016. līdz 2017. gadam policijas reģistrēto automobiļu zādzību skaits palielinājās. Attiecībā uz Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Ungāriju 2017. gada dati vēl nav paziņoti.

5. attēls: Sauszemes transportlīdzekļu zādzības, ES 27, 2008.–2017. gads
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Attiecībā pret iedzīvotāju skaitu šis rādītājs bija visaugstākais Luksemburgā (328), Grieķijā (269), Itālijā (257), Zviedrijā (256), Francijā (247) un Čehijā (238), vērtējot pēc policijas reģistrētajām automobiļu zādzībām uz 100 000 iedzīvotāju (vidēji 2015.–2017. gadā). Viszemākie rādītāji ES tika novēroti Slovākijā un Igaunijā (abās 31), Horvātijā (20), Rumānijā (15) un Dānijā (4). No EBTA valstīm visaugstākais rādītājs bija Islandē, kur bija 138 automobiļu zādzību uz 100 000 iedzīvotāju.

Kopumā šie rādītāji ietver motociklus, vieglos automobiļus, autobusus, tālsatiksmes autobusus, kravas automobiļus, smagkravas automobiļus, buldozerus utt., bet ziņošanas un reģistrēšanas prakse dažādās valstīs un pa gadiem atšķiras un ietekmē salīdzinājumu.

6. attēls: Sauszemes transportlīdzekļu zādzības, vidēji 2015.–2017. gadā
(policijas reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (crim_off_cat)

Avota dati tabulām un grafikiem

Excel.jpg Crime statistic: tables and figures (angļu valodā)

Datu avoti

Datu avoti statistikai par noziedzību un krimināltiesību sistēmām cita starpā ir policija un citas tiesībaizsardzības iestādes, prokurori, tiesas, ieslodzījuma vietas, attiecīgās ministrijas un statistikas biroji. Valstu iestādes ir atbildīgas par oficiāliem datiem, kas tiek nosūtīti Eurostat un Apvienoto Nāciju Organizācijai (apsekojums par noziedzības tendencēm un krimināltiesību sistēmu darbību).

Šajā rakstā atspoguļoti rezultāti, kuru pamatā ir policijas reģistrēto noziedzīgo nodarījumu (noziedzīgu darbību) oficiālie skaitļi par laikposmu no 2008. līdz 2017. gadam. Pieejami noziedzības statistikas kopsavilkuma dati par 1950.–1992. gadu un dati pēc konkrētiem noziegumu veidiem par 1993.–2007. gadu.

Eurostat atjaunina tīmekļa datubāzi, kad valstis nosūta jaunus rādītājus, kas var atšķirties no datiem, kuri sniegti iepriekšējās tīmekļa rakstu versijās, piemēram, šajā.

Viena no galvenajām noziedzības statistikas problēmām Eiropas līmenī ir tā, ka trūkst dažu valstu datu. Vairāki ES kopējie rādītāji šajā rakstā koriģēti epizodiski trūkstošo rādītāju dēļ. Piemēram, ja trūka rādītāja par 2017. gadu, tika izmantots tās pašas valsts 2016. gada rādītājs par to pašu noziegumu. Īpašos gadījumos trūkstošs rādītājs ir aizstāts ar iepriekšējā un nākamā gada vidējo rādītāju. Vēl viena metode, kā rīkoties trūkstošo datu gadījumā, ir salīdzināt trīs gadu vidējos rādītājus. Par dažiem noziegumiem vienkārši trūkst pārāk daudz datu. Tīmekļa datubāze satur paziņotos skaitļus (bez korekcijām).

Attiecībā uz tīšu slepkavību, izvarošanu un seksuālu uzbrukumu papildu dati ir pieejami par cietušajiem, aizdomās turētajiem, kriminālvajāšanas, notiesāšanas gadījumiem, kā arī par ieslodzītajiem.

ANO tīmekļa vietnē ir atspoguļota pasaules statistika par slepkavībām.

Konteksts

Noziedzības statistiku izmanto ES iestādes, valsts iestādes, plašsaziņas līdzekļi, politiķi, organizācijas un plašāka sabiedrība. Starptautiskās noziedzības statistikas specifikācijas attiecas tikai uz konkrētiem noziegumiem. Katra valsts nosaka savas krimināltiesības, definē noziegumus, tiesvedības norisi un tiesu iestāžu reakciju, kā arī specifikācijas attiecībā uz oficiālo noziedzības statistiku. Tā rezultātā noziedzības statistika starp valstīm bieži ir mazāk salīdzināma nekā statistika, kas sagatavota, ievērojot starptautiskās specifikācijas.

Attiecībā uz visām to atšķirīgajām krimināltiesībām varētu arī argumentēt, ka pastāv daudz līdzību starp Eiropas valstīm. Šis fakts apvienojumā ar sabiedrības un politisko interesi bija par pamatu ES mēroga noziedzības statistikas sagatavošanai. Pēdējā desmitgadē ES iestādes, valsts iestādes un ANO ir sadarbojušās, lai uzlabotu Eiropas statistiku noziedzības jomā. Būtisks kvalitātes uzlabojums ir vienotas noziegumu klasifikācijas izmantošana.

Oficiālā noziedzības statistika galvenokārt atspoguļo to, kā iestādes reģistrē un apstrādā lietas. Šos rādītājus sniedz valsts iestādes, piemēram, policija, prokuratūra, tiesas un ieslodzījuma vietas. No šīm iestādēm visplašāko priekšstatu nodrošina policijas dati, jo tie ietver reģistrētos noziedzīgos nodarījumus neatkarīgi no tā, vai par tiem uzsāk kriminālvajāšanu. Tomēr policijas reģistros netiek mērīts kopējais izdarīto noziegumu skaits. Vienkāršoti izsakoties, kopējais skaits būtu paziņotais skaits, kam pieskaitīts nepaziņotais skaits, atņemot nepareizi paziņoto skaitu. Ir taisnīgi pieņemt, ka ziņošanas rādītājs ir augsts, kad ir vajadzīgs policijas ieraksts, lai pamatotu apdrošināšanas prasījumu (piemēram, par automobiļa zādzību un ielaušanos).

Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites