Statistika par nāves cēloņiem

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt

Dati izgūti 2020. gada jūnijā.

Raksta atjauninājums plānots 2021. gada oktobrī.

Svarīgākais

No visām ES 27 dalībvalstīm Ungārijā 2017. gadā bija augstākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi un zarnu vēzi.

No visām ES 27 dalībvalstīm Kiprā, Grieķijā un Maltā 2017. gadā bija zemākais standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām.

ES 27 2016. gadā standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm.

Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES 27, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Šajā rakstā ir sniegts pārskats par jaunākajiem statistikas datiem saistībā ar nāves cēloņiem Eiropas Savienībā (ES). Attiecinot visus iedzīvotāju nāves gadījumus uz nāves pamatcēloni, ir iespējams izvērtēt riskus, kas saistīti ar nāves gadījumiem no dažādām specifiskām slimībām un citiem cēloņiem; šos skaitļus pēc tam var sīkāk analizēt pēc vecuma, dzimuma, valsts, kur iestājusies nāve, vai mirušā dzīvesvietas valsts un reģiona (NUTS 2. līmenis), izmantojot standartizētos mirstības rādītājus.

Pilns raksts

Galvenie konstatējumi

Jaunākā informācija no ES 27 par nāves cēloņiem ir pieejama par 2016. gada pārskata periodu, savukārt dati par 2017. gadu ir pieejami par gandrīz visām ES dalībvalstīm. 1. tabulā ir parādīts, ka asinsrites sistēmas slimības un vēzis (ļaundabīgas neoplazmas) bija galvenie nāves cēloņi ES 27.

1. tabula. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, 2017. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Attīstība laikā no 2006. līdz 2016. gadam

Standartizētajiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vēzi, sirds išēmiskajām slimībām un satiksmes negadījumiem laikā no 2006. līdz 2016. gadam bija tendence samazināties

Laikā no 2006. līdz 2016. gadam ES 27 bija vērojams standartizēto vēža izraisītas mirstības rādītāju samazinājums par 11,1 % vīriešiem un par 5,1 % sievietēm — sk. 1. un 2. attēlu. Lielāks samazinājums tika reģistrēts attiecībā uz išēmisko sirds slimību izraisītiem nāves gadījumiem — šajā ziņā mirstības rādītājs samazinājās par 28,4 % vīriešiem un par 34,2 % sievietēm. Vēl lielāks samazinājums reģistrēts attiecībā uz satiksmes negadījumu izraisītiem nāves gadījumiem — mirstības rādītājs samazinājās par 40,7 % vīriešiem un 41,3 % sievietēm. Standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz krūts vēzi sievietēm samazinājās par 6,9 %, kas ir lielāks samazinājums, nekā novērots attiecībā uz visiem vēža veidiem sieviešu vidū (5,1. %). Turpretī mirstības rādītāji nervu sistēmas slimībām vīriešiem pieauga par 23,2 %, bet sievietēm — par 25,7 %. Pēdējos gados standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz plaušu vēzi (tostarp trahejas un bronhu vēzi) vīriešu vidū samazinājās, taču sieviešu vidū — palielinājās. Vīriešu vidū laikposmā no 2009. līdz 2016. gadam mirstības rādītājs samazinājās par 11,7 %, bet sieviešu vidū — palielinājās par 15,2 %.

1. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, vīrieši, ES 27, 2006.–2016. gads
(2006 = 100)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)


2. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, sievietes, ES 27, 2006.–2016. gads
(2006 = 100)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Nāves cēloņi ES 27 dalībvalstīs 2017. gadā

Standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz sirds išēmisko slimību 2016. gadā ES 27 bija 119,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju

Asinsrites sistēmas slimības ietver tādas saslimšanas, kas ir saistītas ar augstu asinsspiedienu, holesterīnu, diabētu un smēķēšanu. Visbiežākais nāves cēlonis saistībā ar asinsrites sistēmas slimībām ir sirds išēmiskās slimības un cerebrovaskulārās slimības. Sirds išēmiskās slimības 2016. gadā bija cēlonis 119,4 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju ES 27. No ES 27 dalībvalstīm visaugstākie standartizētie sirds išēmiskās slimības izraisītas mirstības rādītāji bija Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Latvijā — tajās visās 2017. gadā bija no 369,8 līdz 536,2 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pretēja tendence bija vērojama Francijā (2016. gada dati), Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Beļģijā, Dānijā, Luksemburgā un Itālijā, kur 2017. gadā bija zemākie standartizētie sirds išēmiskās slimības izraisītas mirstības rādītāji — mazāk nekā 100 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju; tāda pati situācija bija arī Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē.

Ungārija ziņoja par visaugstāko standartizēto mirstības rādītāju attiecībā uz plaušu vēzi un zarnu vēzi

Mirstība no vēža 2016. gadā ES 27 bija viens no galvenajiem nāves cēloņiem, kas izraisīja vidēji 257,1 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Visbiežāk izplatītās vēža formas — kurām visām standartizētais mirstības rādītājs pārsniedz 10,0 nāves gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju — ietvēra šādas ļaundabīgas neoplazmas: traheju, bronhu un plaušu; resnās zarnas, rektosigmoidālās daļas, taisnās zarnas, ānusa un anālā kanāla; krūts; aizkuņģa dziedzera; prostatas; kuņģa; aknu un žultsvadu.

Cilvēki Ungārijā, Horvātijā, Slovākijā un Slovēnijā visbiežāk mira no vēža — no ES 27 dalībvalstīm minētās dalībvalstis 2017. gadā ziņoja par vairāk nekā 308,1 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Ļoti līdzīgi mirstības rādītāji bija arī Latvijā un Polijā, kā arī Serbijā. Ungārija ziņoja par ES 27 dalībvalstīs 2017. gadā visaugstāko standartizēto plaušu vēža izraisītas mirstības rādītāju (89,2 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), tai sekoja Horvātija (68,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), Polija un Dānija (attiecīgi 67,0 un 66,8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju); arī Serbija ziņoja par salīdzinoši augstu standartizēto mirstības rādītāju (69,3 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Augstākais standartizētais zarnu vēža izraisītas mirstības rādītājs 2017. gadā arī tika konstatēts Ungārijā — 53,1 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Horvātijā standartizētais mirstības rādītājs bija 48,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Slovākijā — 46,9 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Elpošanas orgānu slimības bija trešais biežākais nāves cēlonis ES 27

Pēc asinsrites slimībām un vēža elpošanas orgānu slimības bija trešais biežākais nāves cēlonis ES 27, kur 2016. gadā bija vidēji 75,0 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā slimību grupā visbiežākais nāves cēlonis bija hroniskas dziļāko elpceļu slimības, bet nākamie biežākie cēloņi bija citas dziļāko elpceļu slimības un pneimonija. Elpošanas orgānu slimības ir ar vecumu saistītas saslimšanas, kur lielākais nāves gadījumu skaits ir vērojams 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku vidū.

Augstākie standartizētie elpošanas orgānu slimību izraisītas mirstības rādītāji 2017. gadā ES 27 dalībvalstu vidū tika reģistrēti Īrijā (135,5 uz 100 000 iedzīvotāju), Dānijā (123,5 uz 100 000 iedzīvotāju), Kiprā un Portugālē (attiecīgi 116,3 un 116,2 uz 100 000 iedzīvotāju). Par augstiem standartizētajiem elpošanas orgānu slimību izraisītas mirstības rādītājiem tika ziņots arī Turcijā (158,6 uz 100 000 iedzīvotāju) un Apvienotajā Karalistē (136,0 uz 100 000 iedzīvotāju).

Zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pašnāvībām bija Kiprā, Grieķijā un Maltā

Ārējie nāves cēloņi cita starpā ietver nāves gadījumus, kas izriet no tīša paškaitējuma (pašnāvības) un satiksmes negadījumiem. Lai gan pašnāvības nav skaitliski nozīmīgs nāves gadījumu cēlonis un dati dažās no ES 27 dalībvalstīm, visticamāk, netiek pietiekami uzskaitīti, tās bieži vien uzskata par svarīgu rādītāju, kas liecina par sociālām problēmām. ES 27 2016. gadā bija vidēji 10,8 tādu nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, kuru iemesls ir bijusi pašnāvība. Zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pašnāvībām 2017. gadā tika reģistrēti Kiprā (4,1 nāves gadījums uz 100 000 iedzīvotāju), Grieķijā un Maltā (attiecīgi 4,5 un 4,6 uz 100 000 iedzīvotāju), un salīdzinoši zemi rādītāji — mazāk nekā 8,0 nāves gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju — tika reģistrēti arī Itālijā un Slovākijā; no 1. tabulā norādītajām trešām valstīm zemi rādītāji tika reģistrēti Turcijā (3,8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un Apvienotajā Karalistē (7,5 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām Lietuvā (25,8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) bija 2,4 reizes augstāks nekā vidēji ES 27 (2016. gada dati).

Zemākie standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz satiksmes negadījumiem bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Dānijā

Lai gan satiksmes negadījumi notiek ik dienas, to izraisīto nāves gadījumu biežums ES 27 2016. gadā (standartizētais mirstības rādītājs 6,0 uz 100 000 iedzīvotāju) bija zemāks nekā pašnāvību biežums. Rumānijā, Horvātijā un Polijā 2017. gadā bija visaugstākie standartizētie satiksmes negadījumu izraisītas mirstības rādītāji (vairāk nekā 9,0 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju), turpretī zemākie rādītāji bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Dānijā, kas ziņoja par 2,9–3,6 satiksmes negadījumu izraisītiem nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju; no EBTA valstīm par rādītājiem, kas ir mazāki par 4,0 nāves gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, tika ziņots arī Islandē, Norvēģijā un Šveicē, bet Apvienotās Karalistes rādītājs (2,5 uz 100 000 iedzīvotāju) bija viszemākais.

Nāves cēloņi dalījumā pēc dzimumiem

Standartizētie mirstības rādītāji par gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm

Izņemot krūts vēzi, ES 27 2016. gadā standartizētie mirstības rādītāji par visiem galvenajiem nāves cēloņiem vīriešiem bija augstāki nekā sievietēm — sk. 3. attēlu. Standartizētie mirstības rādītāji attiecībā uz pārmērīgu alkohola lietošanu un narkotiku atkarību vīriešiem bija vairāk nekā 4,0 reizes augstāki nekā sievietēm, bet mirstības rādītāji saistībā ar tīšu paškaitējumu un HIV vīriešiem bija attiecīgi 3,8 un 3,4 reizes augstāki nekā sievietēm.

3. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs, ES 27, 2016. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Lai gan vēža izraisītu nāves gadījumu skaits parasti bija augstāks vīriešiem nekā sievietēm, ir vairāki vēža veidi, kas ir īpaši izplatīti kādam no dzimumiem, piemēram, krūts vēzis sievietēm, savukārt daži vēža veidi var būt tikai vienam dzimumam, piemēram, dzemdes vēzis sievietēm vai prostatas vēzis vīriešiem. Krūts vēzis 2016. gadā bija cēlonis 32,7 nāves gadījumiem uz 100 000 sieviešu ES27. Visaugstākie standartizētie mirstības rādītāji 2017. gadā tika reģistrēti Slovākijā (40,7 nāves gadījumi uz 100 000 sieviešu), Luksemburgā (40,3 uz 100 000 sieviešu), Īrijā (37,8 uz 100 000 sieviešu), Ungārijā (37,4 uz 100 000 sieviešu) un Dānijā (37,2 uz 100 000 sieviešu). Savukārt otrā skalas galā ar mazāk nekā 30,0 krūts vēža izraisītiem nāves gadījumiem uz 100 000 sieviešu 2017. gadā bija Spānija, Zviedrija, Lietuva, Portugāle, Malta, Somija, Čehija un Bulgārija, kā arī Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice no EBTA valstīm un Turcija no kandidātvalstīm.

Lietuva, Ungārija, Slovākija un Latvija ziņoja par augstāko sirds išēmiskās slimības izraisītu nāves gadījumu skaitu vīriešu un sieviešu vidū

Visaugstākie standartizētie sirds išēmiskās slimības izraisītas mirstības rādītāji vīriešu un sieviešu vidū 2017. gadā tika reģistrēti Lietuvā, Ungārijā, Slovākijā un Latvijā, bet zemākie — gan vīriešu, gan sieviešu vidū — Francijā (2016. gada dati) un Nīderlandē. Sirds išēmiskās slimības izraisītu nāves gadījumu skaits katrā no ES 27 dalībvalstīm vīriešiem sistemātiski bija augstāks nekā sievietēm (sk. 4. attēlu); lielākās atšķirības starp dzimumiem absolūtā izteiksmē reģistrētas Latvijā un Lietuvā: Latvijā rādītājs vīriešu vidū bija 544,7 uz 100 000 iedzīvotāju salīdzinājumā ar 282,0 uz 100 000 iedzīvotāju sieviešu vidū; atšķirība ir 262,6 uz 100 000; Lietuvā atšķirība bija 257,3 uz 100 000.

4. attēls. Sirds išēmisko slimību izraisīti nāves gadījumi — standartizētais mirstības rādītājs, 2017. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Līdzīgi — arī standartizētie mirstības rādītāji no pašnāvībām sistemātiski bija augstāki vīriešiem nekā sievietēm — sk. 5. attēlu. Lielākās dzimumu atšķirības absolūtā izteiksmē 2017. gadā bija Lietuvā, kur šis rādītājs vīriešiem bija 47,2 uz 100 000 iedzīvotāju, bet sievietēm — 9,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Tomēr, izmantojot vienkāršu attiecību starp rādītājiem attiecībā uz vīriešiem un sievietēm, bija redzams, ka Polijā rādītājs vīriešiem bija 7,0 reizes augstāks nekā rādītājs sievietēm. Šī attiecība starp abu dzimumu rādītājiem bija vismazākā Spānijā, Somijā, Dānijā, Luksemburgā, Beļģijā, Zviedrijā un Nīderlandē, kur standartizētais mirstības rādītājs attiecībā uz pašnāvībām vīriešiem bija 3,1 reizi augstāks nekā sievietēm.

5. attēls. Pašnāvību izraisīti nāves gadījumi — standartizētais mirstības rādītājs, 2017. gads
(uz 100 000 iedzīvotāju)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

Nāves cēloņi 2017. gadā cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem

Cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem, galvenie nāves cēloņi bija nedaudz atšķirīgi pēc to relatīvā nozīmīguma (sk. 2. tabulu). Vēzis bija izplatītākais nāves cēlonis šajā vecuma grupā — 2016. gadā vidējais standartizētais mirstības rādītājs ES 27 bija 77,3 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju; tam sekoja asinsrites sistēmas slimības (44,8 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Pretēji datiem par visiem iedzīvotājiem elpošanas sistēmas slimības nebija starp trim visbiežākajiem iedzīvotāju, kas ir jaunāki par 65 gadiem, nāves cēloņiem — standartizētais rādītājs attiecībā uz elpošanas sistēmas slimībām bija zemāks ne tikai par vēža un asinsrites slimību rādītājiem, bet arī par mirstības rādītāju attiecībā uz gremošanas sistēmas slimībām (nav parādīts 2. tabulā), nelaimes gadījumiem (tikai 2. tabulā iekļautajiem satiksmes negadījumiem) un pašnāvībām.

2. tabula. Skaitliski nozīmīgi nāves cēloņi to personu vidū, kas jaunākas par 65 gadiem, 2017. gads
(standartizētie mirstības rādītāji uz 100 000 iedzīvotājiem)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr2)

ES 27 mirstības rādītāji personām, kas jaunākas par 65 gadiem. samazinājās laika posmā no 2006. līdz 2016. gadam attiecībā uz katru no galvenajiem nāves cēloņiem, par kuru ir pieejama laikrinda, kā parādīts 6. attēlā. Tas jo īpaši attiecas uz satiksmes negadījumiem un sirds išēmiskajām slimībām, kuru izraisīto nāves gadījumu skaits pārskata periodā samazinājās par attiecīgi 44,6 % un 32,7 %.

6. attēls. Nāves cēloņi — standartizētais mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju, kas jaunāki par 65 gadiem, ES 27, 2006.–2016. gads
(2006 = 100)
Avots: Eurostat (hlth_cd_asdr) un (hlth_cd_asdr2)

Tabulu un grafiku izejas dati

Excel.jpg Causes of death: tables and figures (angļu val.)

Datu avoti

Statistika par nāves cēloņiem ir balstīta uz diviem pīlāriem: tādu medicīniska rakstura informāciju miršanas apliecībās, kuru var izmantot par pamatu, lai noskaidrotu nāves cēloni; un nāves cēloņu kodēšanu saskaņā ar PVO SSK sistēmu. Visiem nāves gadījumiem iedzīvotāju vidū tiek identificēts nāves pamatcēlonis, citiem vārdiem sakot, “slimība vai ievainojums, ar ko sākās tieši nāvi izraisošā slimības norise, vai nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas radīja nāvējošo ievainojumu” (Pasaules Veselības asamblejas (angļu val.) pieņemtā definīcija).

Nāves cēloņu statistikas derīgums un uzticamība zināmā mērā atkarīga no tā, cik kvalitatīvus datus ir snieguši ārsti, apstiprinot nāves cēloni. Neprecizitātēm var būt vairāki iemesli, tostarp:

  • kļūdas, izsniedzot miršanas apliecību;
  • ar slimības diagnozi saistītas problēmas;
  • galvenā nāves cēloņa izvēle;
  • nāves cēloņa koda norādīšana.

Dažkārt rodas neskaidrības par nāves cēloni: papildus slimībai, kas tieši izraisīja nāvi, medicīniskajos datos miršanas apliecībā būtu jānorāda arī kauzālā notikumu secība, kas ir saistīta ar mirušā ciešanām. Pastāv iespēja norādīt arī citus ar veselību saistītus apstākļus, kas nebija saistīti ar nāvi izraisījušo slimību, bet var būt nelabvēlīgi ietekmējuši slimības gaitu un tādējādi veicinājuši letālo iznākumu. Patiešām, dažkārt izskan kritika, ka par nāves cēloni norādīt tikai vienas slimības kodu kļūst aizvien nepamatotāk, ņemot vērā arvien pieaugošo paredzamo mūža ilgumu un saslimstības saistītās izmaiņas. Norādīt tikai vienu no vairākiem iespējamiem nāves cēloņiem lielākajai daļai mirušo, kas ir 65 gadus veci un vecāki, varētu būt diezgan maldinoši. Tāpēc dažas ES dalībvalstis jau izvērtē iespēju izmantot vairākcēloņu kodējumu. Eurostat ir atbalstījis dalībvalstu centienus izveidot kopīgu automatizētu kodēšanas sistēmu, kuras nosaukums ir IRIS (angļu val.) un kuras mērķis ir uzlabot nāves cēloņu datus un to salīdzināmību Eiropā.

Pārskatītais Eiropas standarta populācijas jēdziens

Tādu nāves gadījumu skaitu, kuri radušies kāda konkrēta nāves cēloņa rezultātā, var izteikt attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Standarta (nevis vispārējo) mirstības rādītāju var noteikt neatkarīgi no iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūras: to dara, jo lielākā daļa nāves cēloņu būtiski atšķiras atkarībā no vecuma un dzimuma, un standartizācija atvieglo mirstības rādītāju salīdzināšanu laikā un starp valstīm.

Eiropas standarta populācijas jēdzienu izmanto, lai standartizētu vispārējos mirstības rādītājus, un tas tika ieviests 1976. gadā, tādēļ bija nepieciešams to pielāgot ES iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņām, kuras ir novērojamas kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus. Ar ES dalībvalstīm tika panākta vienošanās par pārskatītu Eiropas standarta populācijas (ESP) (angļu val.) jēdzienu. Tas aptver visas ES dalībvalstis, izņemot Horvātiju, kā arī Apvienoto Karalisti un EBTA valstis. Aprēķinam par pamatu izmantotas iedzīvotāju skaita prognozes, kas veiktas 2010. gadā par 2011.–2030. gada periodu; tas tiek izmantots kopš 2013. gada vasaras.

Šā raksta tabulās izmanto šādus apzīmējumus:

vērtība slīprakstā     datu vērtība ir izteikta kā prognoze, provizoriska vērtība vai aplēse, tādēļ tā var mainīties;
: nav pieejams, konfidenciāla informācija vai neuzticami dati.

Konteksts

Statistika par nāves cēloņiem (vienas no vecākajām pieejamajām medicīniskās statistikas ziņām) sniedz informāciju par attīstību laikā un nāves cēloņu atšķirībām starp dažādām valstīm. Šiem statistikas datiem ir ļoti liela nozīme vispārējās informācijas sistēmā saistībā ar veselības stāvokli ES. Tos var izmantot, lai noteiktu, kādi profilaktiskie un ārstniecības pasākumi vai kādi ieguldījumi izpētē varētu palielināt iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu.

Tā kā trūkst visaptverošas Eiropas saslimstības statistikas, dati par nāves cēloņiem bieži tiek izmantoti kā līdzeklis, ar ko novērtē veselības sistēmas Eiropas Savienībā, un tos var izmantot arī uz pierādījumiem balstītas veselības politikas izstrādei.

ES veicina visaptverošas pieejas izmantošanu, lai cīnītos pret smagām un hroniskām slimībām, veicot saskaņotu rīcību attiecībā uz riska faktoriem visās nozarēs kopā ar centieniem stiprināt veselības aprūpes sistēmas, uzlabojot profilaksi un kontroli, proti:

  • padarot valstu statistiku maksimāli uzticamu un salīdzināmu, lai tā varētu kalpot kā labs ceļvedis politikas iedarbīguma nodrošināšanā;
  • atbalstot kampaņas, kuras ir saistītas ar sabiedrības izpratnes veicināšanu un slimību profilaksi un kuras būs mērķtiecīgi vērstas uz augsta riska grupām un indivīdiem;
  • sistemātiski integrējot politiku un rīcību, lai mazinātu nevienlīdzību veselības aprūpes jomā;
  • nodrošinot partnerību saistībā ar konkrētām slimībām, piemēram, vēzi.
Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites





  • Health (t_hlth) (angļu val.):
Causes of death (t_hlth_cdeath)
  • Health (hlth) (angļu val.):
Causes of death (hlth_cdeath)