Statistika patvēruma jomā

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt


Dati iegūti 2018. gada 16. martā un
2018. gada 18. aprīlī (daļa datu attiecas uz galīgajiem lēmumiem).
Raksta atjauninājums plānots: 2019. gada septembrī.

Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Svarīgākais
650 pirmreizējo patvēruma meklētāju iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus ES dalībvalstīs 2017. gadā.
538 000 patvēruma meklētājiem tika piešķirts aizsardzības statuss ES dalībvalstīs 2017. gadā.
Gandrīz puse (46 %) no pirmreizējo patvēruma pieteikumu lēmumiem 2017. gadā bija pozitīvi.

Asylum applications (non-EU) in the EU-28 Member States, 2006–2017

Šajā rakstā atspoguļoti jaunākie notikumi saistībā ar patvēruma meklētāju skaitu un lēmumiem par patvēruma pieteikumiem Eiropas Savienībā (ES). Patvērums ir starptautiskās aizsardzības veids, ko kāda valsts piešķir savā teritorijā. To piešķir personai, kas nespēj saņemt aizsardzību savas valstspiederības valstī un/vai mītnes zemē, jo īpaši saistībā ar bailēm no vajāšanas rases, reliģijas, valstspiederības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politiskas nostājas dēļ.


Pilns raksts


Patvēruma pieteikumu skaits — kritums 2017. gadā

Sasniedzot maksimumu 1992. gadā (672 tūkstoši pieteikumu ES 15 dalībvalstīs), kad ES dalībvalstis uzņēma daudzus patvēruma meklētājus no bijušās Dienvidslāvijas, kā arī vēlreiz 2001. gadā (424 tūkstoši pieteikumu ES 27 dalībvalstīs), patvēruma pieteikumu skaits ES 27 dalībvalstīs līdz 2006. gadam samazinājās līdz nedaudz mazāk par 200 tūkstošiem.

Pievēršoties tikai pieteikumiem no trešo valstu valstspiederīgajiem (skatīt 1. diagrammu), vērojams pakāpenisks patvēruma pieteikumu skaita pieaugums ES 27 dalībvalstīs un vēlāk ES 28 dalībvalstīs līdz 2012. gadam, pēc kura patvēruma meklētāju skaits pieauga daudz ātrāk, sasniedzot 431 tūkstoti pieteikumu 2013. gadā, 627 tūkstošus pieteikumu 2014. gadā un aptuveni 1,3 miljonus pieteikumu 2015. un 2016. gadā. Patvēruma pieteikumu skaits ES 28 dalībvalstīs 2015. un 2016. gadā bija aptuveni divas reizes lielāks nekā pieteikumu skaits ES 15 dalībvalstīs iepriekšējā relatīvā maksimuma periodā 1992. gadā. Gandrīz 705 tūkstoši patvēruma meklētāju iesniedza starptautiskās aizsardzības pieteikumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2017. gadā. Šis daudzums sastāda tikai vairāk nekā pusi no daudzuma, kas reģistrēts 2016. gadā, kad gandrīz 1,3 miljoni patvēruma meklētāju tika reģistrēti. Šis daudzums ir pielīdzināms līmenim, kas reģistrēts 2014. gadā pirms maksimuma sasniegšanas 2015. un 2016. gadā.

1. diagramma. Patvēruma pieteikumi (trešo valstu) ES 28 dalībvalstīs, 2006.–2017. gads
(tūkstošos)
Avots: Eurostat (migr_asyctz) un (migr_asyappctza)

Pirmreizējie pieteikuma iesniedzēji: 2017. gadā par 560 tūkstošiem mazāk

Pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits ES 28 dalībvalstīs [1] 2017. gadā bija 650 tūkstoši, kas bija par 55 tūkstošiem (aptuveni 8 %) mazāk nekā kopējais pieteikuma iesniedzēju skaits. Pirmreizējā starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējs ir persona, kas konkrētā dalībvalstī iesniegusi patvēruma pieteikumu pirmo reizi, tādējādi netiek ietverti atkārtoti pieteikuma iesniedzēji (konkrētajā dalībvalstī) un precīzāk tiek atspoguļots to nesen ieceļojušo personu skaits, kas iesniedz starptautiskās aizsardzības pieteikumu dalībvalstī, kura sniedz ziņojumu.

Jaunākie dati par 2017. gadu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādīja, ka pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits ES 28 dalībvalstīs ir samazinājies par 560 tūkstošiem, jo pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits no gandrīz 1,2 miljoniem 2016. gadā samazinājās līdz 650 tūkstošiem 2017. gadā. Tas bija vērojams pēc tam, kad laikā no 2015. gada līdz 2016. gadam pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits samazinājās par 50 tūkstošiem. Samazinājums novērojams pieteikuma iesniedzēju no Sīrijas, Afganistānas un Irākas skaitliskā samazinājuma dēļ (skatīt 2. diagrammu).

2. diagramma. Patvēruma ES 28 dalībvalstīs meklētāju (no trešajām valstīm) pilsonības valstis, 2016. un 2017. gads
(pirmreizējie pieteikumu iesniedzēji tūkstošos)
Avots: Eurostat (migr_asyappctza)

Pirmreizējo pieteikuma iesniedzēju valstspiederība: lielākā daļa no Sīrijas un Irākas

Lielākā daļa patvēruma meklētāju ES dalībvalstīs 2017. gadā bija ar Sīrijas pilsonību, kas šo pozīciju ir saglabājusi katru gadu kopš 2013. gada. 2017. gadā pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits no Sīrijas ES 28 dalībvalstīs samazinājās līdz 102 tūkstošiem no 335 tūkstošiem 2016. gadā, vienlaikus kopējais sīriešu skaits ES 28 dalībvalstīs samazinājās no 27,8 % līdz 15,8 %. Neskatoties uz šo samazinājumu, Sīrija bija valsts ar vislielāko skaitu tās valstspiederīgo četrpadsmit ES dalībvalstīs.

Irākas un Afganistānas pilsoņi attiecīgi sastādīja 7 % no kopējā pirmreizējo patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaita, Nigērijas un Pakistānas pilsoņi sastādīja attiecīgi 6 % un 5 %.

No vislielākajām patvēruma meklētāju valstspiederības grupām ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu vislielākais relatīvais pieaugums tika reģistrēts Nigērijas (par 2,2 procentpunktiem), Bangladešas un Gvinejas (par 1,6 procentpunktiem) valstspiederīgo vidū. Tika novērots arī ievērojams skaitlisks pieteikumu iesniedzēju pieaugums ar Turcijas, Venecuēlas, Kotdivuāras, ka arī Eritrejas un Albānijas valstspiederību. Lielākais relatīvais pieteikuma iesniedzēju samazinājums no visbiežāk sastopamām patvēruma meklētāju pilsonības valstīm 2017. gadā (izņemot Sīriju) tika reģistrēts attiecībā uz Afganistānu, Irāku un Irānu [2].

Galamērķa valstis: galvenās ir Vācija, Itālija un Francija

Ar 198 tūkstošiem reģistrētu pieteikumu iesniedzēju 2017. gadā Vācijā bija 31 % no visiem ES 28 dalībvalstīs reģistrētiem pirmreizējiem pieteikumu iesniedzējiem. Aiz Vācijas bija Itālija (127 tūkstoši jeb 20 %), Francija (91 tūkstotis jeb 14 %), Grieķija (57 tūkstoši jeb 9 %), Apvienotā Karaliste (33 tūkstoši jeb 5 %) un Spānija (30 tūkstoši jeb 5 %).

Starp dalībvalstīm ar vismaz 5 tūkstošiem pirmreizējo patvēruma meklētāju 2017. gadā, relatīvi salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vislielākais pieaugums tika novērots Spānijā (par 96 % jeb par 15 tūkstošiem vairāk pirmreizējo patvēruma meklētāju 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu), Francijā (par 19 % jeb par 14 tūkstošiem vairāk), Grieķijā (par 14 % jeb par 7 tūkstošiem vairāk) un Itālijā (par 4 % jeb par 5 tūkstošiem vairāk). Turpretim vislielākais samazinājums tika reģistrēts Vācijā (par 73 % jeb par 520 tūkstošiem mazāk pirmreizējo patvēruma meklētāju 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu), Austrijā (par 44 % jeb par 18 tūkstošiem mazāk), Nīderlandē (par 17 % jeb par 3 tūkstošiem mazāk) un Apvienotajā Karalistē (par 15 % jeb par 6 tūkstošiem mazāk) (skatīt 3. diagrammu).

3. diagramma. Patvēruma ES un EBTA dalībvalstīs meklētāju (no trešajām valstīm) valstspiederība, 2016. un 2017. gads
(pirmreizējo pieteikumu iesniedzēji tūkstošos)
Avots: Eurostat (migr_asyappctza)


1. tabulā sniegts pārskats par pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju piecām lielākajām grupām (pēc pilsonības) katrā ES dalībvalstī. Sīrijas valstspiederīgie veidoja lielāko pieteikuma iesniedzēju skaitu 14 no 28 ES dalībvalstīm, tostarp 49 tūkstošus pieteikuma iesniedzēju Vācijā (lielākais pieteikuma iesniedzēju skaits no vienas valsts vienā ES dalībvalstī 2017. gadā) un 16 tūkstošus Grieķijā. Aptuveni 22 tūkstoši Irākas pilsoņu iesniedza aizsardzības pieteikumus Vācijā un 8 tūkstoši Grieķijā, vienlaikus 16 tūkstoši Afganistānas pilsoņu pieteikumi tika reģistrēti Vācijā un apmērām 7 tūkstoši Grieķijā un Francijā. Citas dalībvalstis ar lielu skaitu pieteikumu iesniedzēju ar vienu pilsonību 2017. gadā bija Itālija ar 25 tūkstošiem iesniedzēju no Nigērijas un 12 tūkstošiem no Bangladešas, Francija ar 11 tūkstošiem no Albānijas un Spānija ar 10 tūkstošiem no Venecuēlas.

1. tabula. Patvēruma meklētāju (no trešajām valstīm) piecas galvenās pilsonības, 2017. gads
(pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaits, noapaļoti skaitļi)
Avots: Eurostat (migr_asyappctza)

Pirmreizējo pieteikumu iesniedzēju vecums un dzimums

Vairāk nekā četri no pieciem (82 %) pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzējiem 2017. gadā ES 28 dalībvalstīs bija mazāk nekā 35 gadus veci (skatīt 4. diagrammu); personas vecumā no 18 līdz 34 gadiem sastādīja mazliet vairāk nekā pusi (51 %) no kopējā iesniedzēju kopskaita, tikmēr gandrīz trešdaļa (31 %) bija nepilngadīgie, kas jaunāki par 18 gadiem.

Šis patvēruma meklētāju vecuma sadalījums bija līdzīgs gandrīz visās ES dalībvalstīs, un pieteikuma iesniedzēju lielākais īpatsvars bija vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Taču šajā modelī bija arī izņēmumi: Austrija, Ungārija, Polija un Vācija ziņoja par lielāku to patvēruma meklētāju daļu, kuri bija jaunāki par 18 gadiem (vairāk nekā 45 %).

4. diagramma. Pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju (no trešajām valstīm) vecuma sadalījums ES un EBTA dalībvalstīs, 2017. gads
(%)
Avots: Eurostat (migr_asyappctza)

Pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju sadalījums atbilstoši dzimumam liecina, ka patvērumu vairāk meklēja vīrieši nekā sievietes. Jaunākajā vecuma grupā (0–13 gadi) zēni 2017. gadā veidoja 52 % no pieteikuma iesniedzēju kopskaita. Dzimumu atšķirības bija lielākas to patvēruma meklētāju vidū, kuri bija 14–17 vai 18–34 gadus veci, proti, aptuveni trīs ceturtdaļas no pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzējiem bija vīrieši; 35–64 gadu grupā šī daļa samazinājās līdz nedaudz vairāk par trim piektdaļām. ES 28 dalībvalstīs to patvēruma meklētāju vidū, kuri bija 65 gadus veci vai vecāki, 2017. gadā sieviešu bija vairāk nekā vīriešu, lai gan šī grupa bija salīdzinoši maza, veidojot tikai 0,6 % no pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju kopskaita.

5. diagramma. Pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju vīriešu (no trešajām valstīm) vecuma sadalījums ES 28 un EBTA dalībvalstīs, 2017. gads
(%)
Avots: Eurostat (migr_asyappctza)

Pieteikumi no nepavadītiem nepilngadīgajiem

Nepavadīts nepilngadīgais ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem un kas ierodas ES dalībvalsts teritorijā bez tādu pieaugušo pavadības, kuri ir par nepilngadīgo atbildīgi, vai nepilngadīgais, kas paliek bez pavadības pēc ierašanās dalībvalsts teritorijā. ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā tika saņemti 31,8 tūkstoši pieteikumu no nepavadītiem nepilngadīgajiem; 13 % no visiem nepilngadīgajiem bija nepavadīti (skatīt 6. diagrammu). To nepilngadīgo vidū, kas iesniedza patvēruma pieteikumu, nepavadīto personu skaits 2017. gadā bija mazāks par pusi visās ES dalībvalstīs.

6. diagramma. Nepilngadīgo patvēruma pieteikuma iesniedzēju (no trešajām valstīm) statusa sadalījums ES un EBTA dalībvalstīs, 2017. gads
(%)
Source: Eurostat (migr_asyappctza) un (migr_asyunaa)

Pirmās instances lēmumi attiecībā uz patvēruma pieteikumiem

Dati attiecībā uz lēmumiem par patvēruma pieteikumiem bija pieejami divu instanču līmeņos, proti, pirmās instances lēmumi un galīgie lēmumi, kas pieņemti pārsūdzības vai pārskatīšanas rezultātā. 538 000 patvēruma meklētājiem tika piešķirts aizsardzības statuss ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā, kas sastāda 25 % kritumu salīdzinājumā ar 2016. gadu.

Visās ES dalībvalstīs 2017. gadā kopumā tika izdots 1 miljons pirmās instances lēmumu, mazliet mazāk nekā 2016. gadā (1,1 miljons). Līdz šim lielākais skaits lēmumu pieņemts Vācijā (skatīt 7. diagrammu), veidojot vairāk nekā pusi (54 %) no pirmās instances lēmumu kopskaita ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā.

7. diagramma. Pirmās instances lēmumu un galīgo lēmumu kopskaits (no trešajām valstīm) attiecībā uz patvēruma pieteikumiem, 2017. gads
(tūkstošos)
Avots: Eurostat (migr_asydcfsta) un (migr_asydcfina)

8. diagrammā sniegts plašāks pārskats par pirmās instances lēmumu rezultātiem. Lai gan bēgļa un alternatīvās aizsardzības statusu nosaka ar ES tiesību aktiem, humānie apsvērumi atšķiras katras valsts tiesību aktos un nav piemērojami dažās ES dalībvalstīs.

2017. gadā gandrīz puse (46 %) [3] no ES 28 dalībvalstu pirmās instances lēmumiem par patvērumu bija pozitīvi, proti, tie piešķīra bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu vai uzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ (skatīt 8. diagrammu). Pirmās instances lēmumos, kas bija pozitīvi ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā, aptuveni 50 % gadījumu piešķīra bēgļa statusu.

8. diagramma. Pirmās instances lēmumu un galīgo lēmumu kopskaits (no trešajām valstīm), 2017. gads
(%)
Avots: Eurostat (migr_asydcfsta)

Kopumā 2017. gadā ES 28 dalībvalstīs 222 tūkstošiem personu piešķīra bēgļa statusu pirmajā instancē, 159 tūkstošiem piešķīra alternatīvās aizsardzības statusu, bet 63 tūkstošiem piešķīra uzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ.

Lielākā daļa pozitīvo pirmās instances lēmumu par patvērumu 2017. gadā tika reģistrēti Īrijā (89 %), Lietuvā (78 %) un Latvijā (74 %). Turpretim Čehijas Republikā, Polijā un Francijā pirmās instances atteikumu līmenis sasniedza 70 %.

Galējie lēmumi, kas pieņemti pārsūdzības rezultātā

Pozitīvo galīgo lēmumu īpatsvars pārsūdzības vai pārskatīšanas rezultātā (36 %, skatīt 9. diagrammu) 2017. gadā ES 28 dalībvalstīs bija mazliet zemāks nekā pirmās instances lēmumu īpatsvars (45 %, sk. 8. diagrammu). ES 28 dalībvalstīs 2017. gadā aptuveni 95,2 tūkstoši personu saņēma pozitīvu galīgo lēmumu pārsūdzības vai pārskatīšanas rezultātā, no tiem 49,6 tūkstošiem piešķīra bēgļa statusu, 31,1 tūkstotim piešķīra alternatīvo aizsardzību, bet vēl 14,6 tūkstošiem piešķīra uzturēšanās atļauju humānu apsvērumu dēļ.

9. diagramma. Galīgo lēmumu sadalījums attiecībā uz patvēruma pieteikumiem (no trešajām valstīm), 2017. gads
(%)
Avots: Eurostat (migr_asydcfina)

Tikai četrās ES dalībvalstīs vairāk nekā puse galīgo lēmumu par patvērumu 2017. gadā bija pozitīvi: Somijā (65 %), Nīderlandē (59 %), Apvienotajā Karalistē (57 %) un Austrijā (56 %).

Galīgo noraidījumu lielākais īpatsvars tika reģistrēts Slovākijā, Slovēnijā un Igaunijā, kur visi galīgie lēmumi bija negatīvi.

Datu avots tabulām un diagrammām

Datu avoti

Eurostat nodrošina statistikas datus par dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar starptautisko migrāciju. No 1986. gada līdz 2007. gadam datus par patvērumu vāca, pamatojoties uz “džentlmeņu vienošanos”. Kopš 2008. gada dati tiek nodrošināti Eurostat saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 862/2007 4. panta noteikumiem; lielākā daļa statistikas, kas izmantota šajā rakstā, ir iegūta saskaņā ar šiem reglamentējošajiem noteikumiem.

Datus nodrošina Eurostat katru mēnesi (attiecībā uz patvēruma pieteikumu statistiku), reizi ceturksnī (par pirmās instances lēmumiem) vai reizi gadā (par galīgajiem lēmumiem pārsūdzības vai pārskatīšanas rezultātā, pārmitināšanu un nepavadītiem nepilngadīgajiem). Statistikas datu pamatā ir administratīvi avoti, un tos Eurostat nodrošina statistikas iestādes, Iekšlietu ministrijas vai saistītās imigrācijas aģentūras ES dalībvalstīs.

Analizējot statistiku par patvērumu, būtu jāizšķir divas dažādas personu kategorijas. Pirmā ietver patvēruma meklētājus, kuri ir iesnieguši prasību (patvēruma pieteikumu) un kuru prasību izskata attiecīga iestāde. Otro veido personas, kuras pēc prasības izskatīšanas atzītas par bēgļiem vai kurām piešķirta cita veida starptautiskā aizsardzība (alternatīvā aizsardzība) vai piešķirta aizsardzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas saistīti ar starptautisko aizsardzību (uzturēšanās atļaujas humānu apsvērumu dēļ), vai kuru jebkāda veida aizsardzības prasība noraidīta.

Kopš Regulas (EK) Nr. 862/2007 stāšanās spēkā statistika par patvēruma piešķiršanas lēmumiem ir pieejama par dažādiem patvēruma procedūras posmiem. Pirmās instances lēmumi ir lēmumi, kurus pieņem attiecīgā iestāde, kas darbojas kā pirmās instances iestāde administratīvajā/tiesiskajā patvēruma procedūrā uzņēmējvalstī. Turpretim galīgie lēmumi pārsūdzības vai pārskatīšanas rezultātā attiecas uz administratīvās/tiesiskās patvēruma procedūras galīgās instances lēmumiem saistībā ar pārsūdzību, ko iesniedzis patvēruma meklētājs, kurš noraidīts iepriekšējā posmā. Tā kā patvēruma piešķiršanas procedūras un lēmumu pieņemšanas iestāžu skaits/līmeņi ES dalībvalstīs atšķiras, īstā galīgā instance saskaņā ar valsts tiesību aktiem un administratīvajām procedūrām var būt augstākās valsts tiesas lēmums. Tomēr saskaņā ar piemēroto metodiku nosaka, ka lielākajā daļā gadījumu galīgajiem lēmumiem būtu jāattiecas uz faktisko situāciju, par kuru pieņemts galīgais lēmums, proti, kad visi parastie pārsūdzības veidi ir izsmelti un ir iespēja iesniegt pārsūdzību tikai saistībā ar procesuāliem iemesliem, nevis lēmuma būtību.

Konteksts

1951. gada Ženēvas Konvencija par bēgļa statusu (grozījumi izdarīti ar 1967. gada Ņujorkas protokolu) vairāk nekā 60 gadus noteica bēgļa definīciju un paredzēja vienotu pieeju bēgļiem, tādējādi tā uzskatāma par vienu no vienotas patvēruma sistēmas izveides stūrakmeņiem ES. Kopš 1999. gada ES ir centusies izveidot kopēju Eiropas patvēruma sistēmu saskaņā ar Ženēvas Konvenciju un citiem piemērojamiem starptautiskajiem instrumentiem.

2004. gada 5. novembrī valstu un valdību vadītāji pieņēma Hāgas programmu. Tajā izvirzīta ideja par kopēju Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS) (angļu valoda), proti, tajā noteikts, ka jāizveido vienotas procedūras un vienots statuss tiem, kam piešķirts patvērums vai alternatīvā aizsardzība. Eiropas Komisijas Patvēruma politikas plāns (COM(2008) 360 galīga redakcija) tika prezentēts 2008. gada jūnijā un ietver trīs pīlārus, kuru mērķis ir atbalstīt kopējas Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveidi:

  • vairāk saskaņot aizsardzības standartus, turpinot ES dalībvalstu patvēruma jomas tiesību aktu saskaņošanu;
  • nodrošināt efektīvu un labi atbalstītu praktisko sadarbību;
  • palielināt solidaritāti un atbildības izjūtu ES dalībvalstu vidū un starp ES dalībvalstīm un trešajām valstīm.

Ņemot to vērā, 2009. gadā Eiropas Komisija izteica priekšlikumu izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) (angļu valoda). Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) atbalsta ES dalībvalstu centienus īstenot saskaņotāku un taisnīgāku patvēruma politiku. Tas arī nodrošina tehnisko un darbības atbalstu dalībvalstīm, kas saskaras ar īpaši sarežģītām problēmām (proti, tām dalībvalstīm, kas uzņem ļoti daudz patvēruma meklētāju). EASO pilnā apjomā sāka darboties 2011. gada jūnijā un ir centies uzlabot savas spējas, paplašināt darbību un ietekmi, sadarbojoties ar Eiropas Komisiju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR).

Eiropas Komisija 2010. gada maijā prezentēja Rīcības plānu par nepavadītiem nepilngadīgajiem (COM(2010) 213 final), kas uzskatāmi par visietekmētākajiem un neaizsargātākajiem migrācijas upuriem. Šā plāna mērķis ir izstrādāt saskaņotu pieeju, un tā ietvaros visas ES dalībvalstis apņemas nodrošināt augstus uzņemšanas, aizsardzības un integrācijas standartus nepavadītiem nepilngadīgajiem. Kā papildinājumu šim rīcības plānam Eiropas Migrācijas tīkls (angļu valoda) ir publicējis visaptverošu pētījumu EU study on reception policies, as well as return and integration arrangements for unaccompanied minors (angļu valoda).

Šajā jomā izstrādātas vairākas direktīvas. Četri galvenie tiesību akti patvēruma jomā (par visiem pašreiz var iesniegt priekšlikumus par aizstāšanu vai pārstrādāšanu):

  • Kvalifikācijas direktīva (2011/95/ES) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu;
  • Procedūru direktīva (2013/32/ES) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai;
  • Nosacījumu direktīva (2013/33/ES), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai;
  • Dublinas regula (ES) Nr. 604/2013, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā (tādas valsts valstspiederīgā, kas nav ES dalībvalsts) vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm.

Saistībā ar migrantu krīzi, kas risinājās gandrīz visu 2015. un 2016. gadu, Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumiem par ārkārtas palīdzības instrumentu Eiropas Savienībā. Šī plāna ietvaros piešķir atbalstu aptuveni 700 miljonu EUR apmērā (trīs gadu laikā), lai palīdzētu novērst humāno krīzi un spētu ātrāk nodrošināt Eiropas Savienībā esošajiem bēgļiem nepieciešamo pārtiku, patvēruma vietu un veselības aprūpi.

Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Paziņojumu (angļu valoda) (COM(2016) 197 final), sākot KEPS reformas procesu. Tas ietvēra iespējas attiecībā uz taisnīgu un ilgtspējīgu sistēmu, kurā noteikta patvēruma meklētāju sadale ES dalībvalstu starpā, patvēruma procedūru un standartu turpmāku saskaņošanu ar mērķi radīt vienlīdzīgus apstākļus ES un tādējādi samazināt neatbilstīgu sekundāro kustību radošus pievilcējfaktorus, kā arī EASO pilnvaru stiprināšanu.

Eiropas Komisija 2016. gada maijā prezentēja reformu pirmo paketi, kurā ietvēra priekšlikumus ilgtspējīgas un taisnīgas Dublinas sistēmas izveidei (COM(2016) 270 final), Eurodac sistēmas stiprināšanai (COM(2016) 272 final) un Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras izveidei (COM(2016) 271 final).

Eiropas Komisija 2016. gada jūlijā izvirzīja otru priekšlikumu kopumu saistībā ar KEPS reformu, piemēram, izveidot pārmitināšanas sistēmu ES (COM(2016) 468 final) un kopīgu procedūru starptautiskajai aizsardzībai (COM(2016) 467 final), kā arī pārstrādāt tiesību aktus, kas attiecas uz standartiem starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (COM(2016) 465 final).

Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites




Asylum and first time asylum applicants - monthly data (rounded) (tps00189) (angļu valoda)
Persons subject of asylum applications pending at the end of the month - monthly data (tps00190) (angļu valoda)
Asylum and first time asylum applicants - annual aggregated data (rounded) (tps00191) (angļu valoda)
First instance decisions on asylum applications by type of decision - annual aggregated data (tps00192) (angļu valoda)
Final decisions on asylum applications - annual data (tps00193) (angļu valoda)
Asylum applicants considered to be unaccompanied minors - annual data (tps00194) (angļu valoda)


Asylum and Dublin statistics (migr_asy) (angļu valoda)
Applications (migr_asyapp) (angļu valoda)
Decisions on applications and resettlement (migr_asydec) (angļu valoda)
’Dublin’ statistics (migr_dub) (angļu valoda)


Piezīmes

  1. ES kopējo rādītāju aprēķina kā dalībvalstu datu kopsummu. Dalībvalstu dati attiecas uz pirmreizējā patvēruma pieteikuma iesniedzēju skaitu konkrētajā dalībvalstī. Tomēr personas var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu vairāk nekā vienā dalībvalstī konkrētā atsauces gadā. Tādējādi ES kopējais rādītājs var ietver šādus vairākkārtējus pieteikumus. Saskaņā ar aprēķinu, kurā izmantoti jaunākie pieejamie Dublinas statistikas dati, aptuveni 6 % patvēruma meklētāju ES ir iesnieguši patvēruma pieteikumu vairāk nekā vienā ES dalībvalstī tā paša gada laikā.
  2. Šajā analīzē tika ņemtas vērā tikai 30 galvenās pilsonības valstis saistībā ar patvēruma meklētāju skaitu.
  3. Kopš 2014. atsauces gada patvēruma meklētāji, kas noraidīti, jo cita ES dalībvalsts uzņēmusies atbildību izskatīt to patvēruma pieteikumu saskaņā ar Dublinas regulu (Regula Nr. 604/2013), nav ietverti datos par negatīviem lēmumiem. Tas ir samazinājis noraidījumu skaitu. Tādējādi paredzams, ka pozitīvo lēmumu īpatsvars pirmās instances lēmumu kopskaitā palielināsies aptuveni par 5 procentpunktiem.