Statistikas dati par minimālo algu

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt
Dati iegūti: 2018. gada februārī. Jaunākie dati: Papildu informācija no Eurostat, Galvenās tabulas un Datubāze. Raksta atjauninājums plānots 2019. gada jūlijā. Angļu valodā pieejamā versija ir jaunāka.

Šajā rakstā parādītas minimālās algas līmeņa būtiskās atšķirības Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs; tajā ietverts arī salīdzinājums ar situāciju kandidātvalstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Statistika par minimālo algu, ko publicē Eurostat, attiecas uz valstīs noteikto minimālo algu. Valstī noteiktā minimālā alga parasti attiecas uz visiem attiecīgās valsts darba ņēmējiem vai vismaz uz to vairākumu. Minimālās algas apmēru valstī nosaka tiesību aktos nereti pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem vai tiešā veidā, panākot valsts starpnozaru vienošanos.

Minimālā alga parasti tiek uzrādīta kā mēneša bruto izpeļņas summa, t. i., summa pirms ienākuma nodokļa un darba ņēmēja maksāto sociālā nodrošinājuma iemaksu atņemšanas; šo atskaitījumu apmērs katrā valstī atšķiras. Statistiku par valstīs noteikto minimālo algu Eurostat publicē divreiz gadā. Statistikas dati attiecas uz situāciju katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā. Tāpēc minimālās algas izmaiņas, kas notikušas laikposmā starp minētajiem diviem datumiem, tiek uzrādītas tikai nākamajā statistikas datu publikācijā.

1. diagramma. Minimālā alga, 2008. un 2018. gada janvāris
(EUR mēnesī un %)
Informācijas avots: Eurostat (earn_mw_cur)
2. diagramma. Minimālā alga, 2018. gada janvāris
(PSL mēnesī)
Informācijas avots: Eurostat (earn_mw_cur)
3. diagramma. Minimālās algas līmenis attiecībā pret vidējo mēneša bruto izpeļņu, 2014. gads
(%)
Informācijas avots: Eurostat (earn_mw_cur) un 2014. gada ieņēmumu struktūras apsekojums. Īpaši šīs publikācijas vajadzībām veikts aprēķins; Eurostat tiešsaistes datubāzē šie dati nav pieejami
4. diagramma. To darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņem mazāk nekā 105 % no minimālās algas, 2010. un 2014. gada oktobris
(%)
Informācijas avots: Eurostat (earn_mw_cur) un 2014. gada ieņēmumu struktūras apsekojums. Īpaši šīs publikācijas vajadzībām veikts aprēķins; Eurostat tiešsaistes datubāzē šie dati nav pieejami

Galvenie statistikas rezultāti

Valstīs noteiktās minimālās algas atšķirības

Minimālās algas apmērs ES dalībvalstīs 2018. gada janvārī bija no EUR 261 līdz EUR 1999 mēnesī

2018. gada janvārī 22 no 28 ES dalībvalstīm (izņēmumi bija Dānija, Itālija, Kipra, Austrija, Somija un Zviedrija) bija valstī noteikta minimālā alga, tāpat tas bija arī visās ES kandidātvalstīs (Melnkalnē, bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Albānijā, Serbijā un Turcijā). 2018. gada 1. janvārī minimālā mēnešalga dalībvalstīs krasi atšķīrās — no EUR 261Bulgārijā līdz EUR 1999 Luksemburgā (sk. 1. diagrammu).

Salīdzinājumā ar 2008. gada janvāri minimālā alga (izteikta euro) 2018. gada janvārī bija augstāka visās ES dalībvalstīs, kurās ir valsts noteikta minimālā alga, izņemot Grieķiju, kurā tā bija par 14 % zemāka (summārais 10 gadu rādītājs — vidējais gada izmaiņu rādītājs ir -1,5 %). Laikā no 2008. gada janvāra līdz 2018. gada janvārim minimālās algas vidējais gada izmaiņu rādītājs visaugstākais bija Rumānijā (11,4 %) un Bulgārijā (8,8 %). Turklāt ievērojams palielinājums reģistrēts arī Slovākijā (7,1 %) un trijās Baltijas valstīs — Latvijā (6,5 %), Igaunijā (6,0 %) un Lietuvā (5,6 %).

Pamatojoties uz valstī noteiktās bruto minimālās mēnešalgas līmeni (euro izteiksmē), šajā datu vākšanā iekļautās ES dalībvalstis var klasificēt trīs dažādās grupās; valstis, kas nav ES dalībvalstis, 1. diagrammā ir parādītas kā atsevišķa grupa.

  • 1. grupa — valstis, kurās noteiktā minimālā alga 2018. gada janvārī bija zemāka nekā EUR 500 mēnesī. Šajā grupā ietilpst šādas ES dalībvalstis: Bulgārija, Lietuva, Rumānija, Latvija, Ungārija, Horvātija, Čehijas Republika un Slovākija; valstī noteiktā minimālā alga šajās valstīs bija no EUR 261 Bulgārijā līdz EUR 480 Slovākijā.
  • 2. grupa — valstis, kurās noteiktā minimālā alga 2018. gada janvārī bija vismaz EUR 500, bet nesasniedza EUR 1000 mēnesī. Šajā grupā ietilpst šādas ES dalībvalstis: Igaunija, Polija, Portugāle, Grieķija, Malta, Slovēnija un Spānija; valstī noteiktā minimālā alga šajās valstīs bija no EUR 500 Igaunijā līdz EUR 859 Spānijā.
  • 3. grupa — valstis, kurās noteiktā minimālā alga 2018. gada janvārī bija vismaz EUR 1000 mēnesī. Šajā grupā ietilpst šādas ES dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Vācija, Francija, Beļģija, Nīderlande, Īrija un Luksemburga; šajās valstīs noteiktā minimālā alga bija no EUR 1401 Apvienotajā Karalistē līdz EUR 1999 Luksemburgā.
  • Visās ES kandidātvalstīs minimālā alga bija līdzīga 1. grupas valstu minimālajai algai — no EUR 181 Albānijā līdz EUR 446 Turcijā. Minimālās algas līmenis ASV (valstī noteiktā minimālā alga ir EUR 1048 mēnesī) ietilpst 3. grupas diapazonā.

ES dalībvalstīs, kurās ir noteikta minimālā alga un kuras nav eurozonā (Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Ungārija, Polija, Rumānija un Apvienotā Karaliste), kā arī ES kandidātvalstīs un Amerikas Savienotajās Valstīs minimālās algas līmeni un klasifikāciju euro izteiksmē ietekmē valūtas maiņas kursi, kas izmantoti, konvertējot valstu valūtas euro.

Pirktspējas līmenī izteikts minimālās algas apmērs

Valstu minimālās algas līmeņa atšķirības būtiski samazinās, ja ņem vērā cenu līmeņa atšķirības

2. diagrammā salīdzinātas bruto minimālās algas atbilstīgi cenu līmeņu atšķirībām, piemērojot pirktspējas paritāti (PPP) mājsaimniecību galapatēriņa izdevumiem; kā jau bija paredzams, atšķirības starp valstīm samazinās, ja tiek ņemts vērā atšķirīgais cenu līmenis. Pamatojoties uz valstī noteiktās bruto minimālās mēnešalgas līmeni (PSL izteiksmē), šajā datu vākšanā iekļautās ES dalībvalstis var klasificēt trīs dažādās grupās; arī šajā gadījumā valstis, kas nav ES dalībvalstis, 2. diagrammā ir parādītas kā atsevišķa grupa.

  • 1. grupa — valstis, kurās noteiktā minimālā alga 2018. gada janvārī bija zemāka nekā PSL 750. Šajā grupā ietilpst šādas ES dalībvalstis: Bulgārija, Latvija, Lietuva, Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Slovākija un Ungārija; valstī noteiktā minimālā alga šajās valstīs bija no PSL 546 Bulgārijā līdz PSL 743 Ungārijā.
  • 2. grupa — valstis, kurās noteiktā minimālā alga 2018. gada janvārī bija vismaz PSL 750, bet nesasniedza PSL 1000. Šajā grupā ietilpst sešas ES dalībvalstis: Portugāle, Rumānija, Grieķija, Polija, Malta un Spānija; valstī noteiktā minimālā alga šajās valstīs bija no PSL 788 Portugālē līdz PSL 938 Spānijā.
  • 3. grupa — valstis, kurās noteiktā minimālā alga 2018. gada janvārī bija vismaz PSL 1000. Šajā grupā ietilpst šādas ES dalībvalstis: Slovēnija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Francija, Nīderlande, Vācija, Beļģija un Luksemburga; šajās valstīs noteiktā minimālā alga bija no PSL 1006 Slovēnijā līdz PSL 1597 Luksemburgā.
  • Izņemot Turciju, pārējās četrās ES kandidātvalstīs minimālā alga PSL izteiksmē bija līdzīga 1. grupas valstu minimālajai algai —no PSL 350 Albānijā līdz PSL 553 Serbijā. Turcijā (valstī noteiktā minimālā alga ir PSL 1018), kā arī ASV (PSL 1011) minimālā alga PSL izteiksmē bija līdzīga 3. grupas valstu minimālajai algai.

1. grupas ES dalībvalstīs ar salīdzinoši zemu minimālo algu euro izteiksmē ir zemāks cenu līmenis un līdz ar to salīdzinoši augstāka minimālā alga, izsakot pirktspējas līmenī (PSL). Turpretī 3. grupas dalībvalstīs ar salīdzinoši augstu minimālās algas līmeni euro izteiksmē ir augstāks cenu līmenis, tāpēc to minimālā alga PSL izteiksmē bieži vien ir zemāka. Šim pielāgojumam atbilstoši cenu līmenim ir daļēji izlīdzinoša ietekme uz trīs dažādo dalībvalstu grupu izteiktajām atšķirībām, kas noteiktas, minimālās algas klasificējot euro izteiksmē.

Minimālās algas rādītāju atšķirību attiecība ES dalībvalstīs samazinājās no 1:7,7, izsakot euro (t. i., augstākā minimālā alga bija 7,7 reizes augstāka nekā zemākā euro izteiksmē), līdz 1:2,9, izsakot PSL (t. i., augstākā minimālā alga bija 2,9 reizes augstāka nekā zemākā PSL izteiksmē).

Salīdzinot valstu sarindojumu atbilstoši minimālajai algai euro izteiksmē un PSL izteiksmē, vērojams, ka pēc pielāgošanas atbilstoši cenu līmenim dažas valstis sarindojumā pavirzījās uz augšu un citas uz leju: šīs analīzes nolūkā 1. un 2. diagrammā iekļautās ES dalībvalstis un kandidātvalstis ir apvienotas kopējā vērtējumā. Izsakot ES dalībvalstu rezultātus PSL izteiksmē, Igaunija vērtējumā nokritās par piecām pozīcijām, savukārt Čehijas Republika un Īrija nokritās par četrām pozīcijām, Portugāle par trim pozīcijām, Grieķija, Latvija, Slovākija un Spānija nokritās par divām pozīcijām, bet Horvātija, Malta un Nīderlande — par vienu pozīciju. Turpretī pēc tam, kad vērā tika ņemta cenu līmeņa atšķirību ietekme, vērtējumā uz augšu pavirzījās šādas dalībvalstis: Rumānija (par septiņām pozīcijām), Ungārija un Vācija (par trim pozīcijām m), Beļģija (par divām pozīcijām), Bulgārija, Lietuva un Polija (par vienu pozīciju). Pārējās četras dalībvalstis (Francija, Luksemburga, Slovēnija un Apvienotā Karaliste) sarindojumā ieņēma to pašu pozīciju neatkarīgi no tā, vai to minimālā alga bija izteikta euro vai PSL. Attiecībā uz kandidātvalstīm — Melnkalne pavirzījās uz leju par divām pozīcijām, savukārt Turcija pavirzījās augšup par desmit pozīcijām un Serbija par vienu pozīciju; Albānija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika saglabāja tādu pašu pozīciju.

Minimālās algas līmenis attiecībā pret vidējo bruto izpeļņu

3. diagrammā sniegta informācija par valstī noteiktās minimālās algas īpatsvaru vidējā bruto izpeļņā.

Izmantota 2014. gada 1. jūlijā valstī noteiktā minimālā alga euro izteiksmē, un tā dalīta ar vidējo bruto izpeļņu, kas noteikta izpeļņas struktūras apsekojumā (SES 2014). Minimālās algas attiecība pret vidējo izpeļņu ES dalībvalstīs 2014. gada jūlijā bija no 39 % līdz 64 %. Veicot šo analīzi, vidējās mēneša bruto izpeļņas aprēķinā nav iekļauta samaksa par virsstundām un maiņu darbu. Vācijā, Francijā, Īrijā un Apvienotajā Karalistē minimālā alga ir noteikta kā stundas likme, tāpēc šīm valstīm attiecība aprēķināta kā procentuālā daļa no vidējās izpeļņas stundā. Pārējām 18 ES dalībvalstīm, kurās ir noteikta minimālā mēnešalga, attiecība aprēķināta kā procentuālā daļa no vidējās mēneša izpeļņas.

Minimālās algas saņēmēju īpatsvars

To darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo algu, katrā valstī ievērojami atšķiras. Mikrodatus no diviem jaunākajiem četru gadu izpeļņas struktūras apsekojumiem (SES) saistot ar minimālās algas līmeni attiecīgajā laikposmā (2010. un 2014. gada oktobrī), var aptuveni noteikt šo īpatsvaru (kā redzams 4. diagrammā). Salīdzināmības labad aptvērums ir ierobežots, iekļaujot tajā vismaz 21 gadu vecus pilnas slodzes darba ņēmējus, kuri strādā uzņēmumos ar vismaz 10 darbiniekiem, izņemot valsts pārvaldi, aizsardzību un obligāto sociālo apdrošināšanu (NACE 2. redakcijas O sadaļa). Turklāt mēneša izpeļņā, kas aprēķināta no SES, nav iekļauta izpeļņa no virsstundām un maiņu darba.

Desmit no ES dalībvalstīm, kurās ir noteikts minimālās algas apmērs, 2014. gada oktobrī to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma mazāk nekā 105 % no valsts minimālās algas, bija lielāks nekā 7,0 %; šīs valstis ir Slovēnija (19,1 %), Rumānija (15,7 %), Portugāle (13,0 %), Polija (11,7 %), Bulgārija (8,8 %), Francija (8,4 %), Lietuva (8,1 %), Latvija (7,9 %), Grieķija (7,7 %) un Horvātija (7,1 %). Vismazākais to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem mazāk nekā 105 % no valstī noteiktās minimālās algas, reģistrēts Beļģijā (0,4 %), savukārt pārējās desmit dalībvalstīs to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem mazāk nekā šī summa, bija no 1,0 % (Spānijā) līdz 5,8 % (Luksemburgā).

Minimālās algas saņēmēju īpatsvara attīstība

Laikā no 2010. gada līdz 2014. gadam to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem mazāk nekā 105 % no valstī noteiktās minimālās algas, palielinājās par vairāk nekā 2,0 procentpunktiem Rumānijā (11,7 punkti), Bulgārijā (5,4 punkti), Polijā (3,6 punkti) un Ungārijā (2,3 punkti), bet samazinājās par vairāk nekā 2,0 procentpunktiem Lietuvā (-5,6 punkti), Īrijā (-5,1 punkts), Luksemburgā (-4,1 punkts), Latvijā (-4,0 punkti), Portugālē (-3,8 punkti), Horvātijā (-2,6 punkti) un Slovākijā (-2,2 punkti).

Datu avoti un pieejamība

Valstīs noteiktā minimālā mēnešalga

Statistika par minimālo algu, ko publicē Eurostat, attiecas uz valstīs noteikto minimālo mēnešalgu. Publicē datus par minimālās algas apmēru katra gada 1. janvārī un 1. jūlijā. Valstī noteiktās minimālās pamatalgas apmēru aprēķina pēc fiksētas stundas, nedēļas vai mēneša likmes, un šī minimālā alga ir noteikta ar (valdības) tiesību aktu nereti pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem vai arī tieši — ar valsts starpnozaru vienošanos. Valstī noteiktā minimālā alga parasti attiecas uz visiem attiecīgās valsts darba ņēmējiem vai vismaz uz to vairākumu; datos ir norādītas bruto algas. Pilnīga informācija par minimālo algu konkrētās valstīs ir pieejama pielikumā, kas pievienots metadatiem (angļu valodā).

Tām valstīm, kurās noteiktā minimālā alga nav izteikta bruto izteiksmē, neto vērtību palielina līdz bruto vērtībai, lai ietvertu piemērojamos nodokļus; tas attiecas uz Melnkalni un Serbiju.

Valstīm, kurās nav noteikta minimālā mēnešalga (minimālā alga noteikta, piemēram, par darba stundu vai nedēļu), minimālās algas apmēru pārrēķina mēneša likmēs atbilstīgi attiecīgo valstu iesniegtajiem pārrēķina koeficientiem:

Vācija: (stundas likme x 39,1 stundas x 52 nedēļas) / 12 mēneši (vērtība 39,1 attiecas uz vidējām pamatstundām nedēļā NACE 2. red. no B līdz S sadaļai pilnas slodzes darba ņēmējiem: šī vērtība ir ceturkšņa izpeļņas apsekojuma rezultāts);

Īrija: (stundas likme x 39 stundas x 52 nedēļas) / 12 mēneši;

Francija: dati par laikposmu no 1999. gada janvāra līdz 2005. gada jūlijam — (stundas likme x 39 stundas x 52 nedēļas) / 12 mēneši; no 2005. gada janvāra — (stundas likme x 35 stundas x 52 nedēļas) / 12 mēneši;

Malta: (nedēļas likme x 52 nedēļas) / 12 mēneši;

Apvienotā Karaliste: (stundas likme x vidējās apmaksātās darba pamatstundas nedēļā pilnas slodzes darba ņēmējiem visās nozarēs x 52,18 nedēļas) / 12 mēneši;

Amerikas Savienotās Valstis: (stundas likme x 40 stundas x 52 nedēļas) / 12 mēneši.

Serbijā valstī noteiktā minimālā alga ir noteikta kā stundas neto likme. To pārvērš šādi: (stundas neto likme x 40 stundas x 52,2 nedēļas) / 12 mēneši. Pēc tam šo vērtību palielina līdz bruto vērtībai, lai iekļautu piemērojamos nodokļus.

Turklāt, ja minimālo algu izmaksā vairāk nekā par 12 mēnešiem gadā (kā tas notiek Grieķijā, Spānijā un Portugālē, kur to izmaksā par 14 mēnešiem gadā), dati ir pielāgoti, ņemot vērā šos maksājumus.

Eurostat iesniegtajos datos valstīs noteiktā minimālā alga ir norādīta attiecīgās valsts valūtā. Tajās valstīs, kas nav eurozonas dalībvalstis, minimālā alga, kura norādīta attiecīgās valsts valūtā, ir pārrēķināta euro, izmantojot iepriekšējā mēneša beigās reģistrēto mēneša valūtas kursu (piemēram, datiem par minimālo algu 2018. gada 1. janvārī piemēroja 2017. gada decembra beigu valūtas kursu).

Lai novērstu valstu cenu līmeņa atšķirību radīto ietekmi, tiek izmantotas īpašas pārrēķina likmes, ko sauc par pirktspējas paritāti (PPP). Katras valsts mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu PPP izmanto, lai valsts valūtā vai euro izteikto minimālo mēnešalgu pārrēķinātu mākslīgā kopējā vienībā, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL). Ja vēl nav pieejami pēdējā bāzes perioda PPP rādītāji, izmanto iepriekšējā gada rādītājus un datus atjaunina, kad ir pieejama jaunākā PPP informācija.

Minimālās algas statistikā neiekļautās valstis

2018. gada 1. janvārī valstī noteiktas minimālās algas nebija Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā; tā tas bija arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs — Islandē, Norvēģijā un Šveicē. Kiprā minimālās algas apmēru konkrētām profesijām nosaka valdība. Dānijā, Itālijā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē, Norvēģijā un Šveicē minimālās algas apmēru vairākās konkrētās nozarēs nosaka darba koplīgumos.

Mēneša vidējā bruto izpeļņa

Datiem par mēneša vidējo bruto izpeļņu pamatā ir jaunākie dati, kas iegūti izpeļņas struktūras apsekojumā (SES) 2014. gadā (šo apsekojumu veic reizi četros gados). Dati par mēneša vidējo bruto izpeļņu attiecas uz visiem darba ņēmējiem (izņemot mācekļus), kas strādā uzņēmumos ar 10 vai vairāk darbiniekiem un kas strādā visās tautsaimniecības nozarēs, izņemot lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību (NACE 2. red. A sadaļa), kā arī valsts pārvaldi, aizsardzību un obligāto sociālo apdrošināšanu (NACE 2. red. O sadaļa). Vidējā izpeļņa ir izpeļņas līmenis, kas sadala visus darba ņēmējus divās līdzīgās grupās: puse nopelna mazāk nekā vidēji un puse nopelna vairāk. Mēneša bruto izpeļņa ir algas, ko nopelna pilnas slodzes un nepilnas slodzes darba ņēmēji atsauces mēnesī (parasti 2014. gada oktobrī) pirms jebkādu nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu atskaitīšanas. Algās ietilpst virsstundu darba samaksa, piemaksas par maiņu darbu, pabalsti, bonusi, komisijas naudas utt. Nepilnas slodzes darba ņēmēju mēneša bruto izpeļņa ir pārveidota pilnas slodzes vienībās pirms tās iekļaušanas vidējos rādītājos ar tādu paši nozīmi kā pilnas slodzes darba ņēmējiem. No mēneša vidējās bruto izpeļņas izslēdzot nepilnas slodzes darba ņēmējus, Nīderlandes minimālās algas un vidējās izpeļņas attiecība tiek ietekmēta par 7 procentpunktiem (49 %, nevis 56 %).

Lai konvertētu euro to valstu datus, kas neietilpst eurozonā, izmantots 2014. gada vidējais valūtas maiņas kurss. Informācija par konkrētās valstīs noteikto minimālo algu kā procentuālo daļu no mēneša vidējās izpeļņas ir pieejama pielikumā, kas pievienots metadatiem (angļu valodā).

Konteksts

Vairākās ES dibinātājās dalībvalstīs ir izveidojusies tradīcija nodrošināt valstī noteikto minimālo algu tiem cilvēkiem, kas strādā darba tirgus viszemāk apmaksātajās darbvietās. Savukārt vairākas dalībvalstis, tostarp Vācija, Īrija, Apvienotā Karaliste un daudzas valstis, kas ES pievienojās 2004. gadā vai vēlāk, tikai nesen ieviesušas tiesību aktus par minimālo algu, savukārt sešās no ES 28 dalībvalstīm līdz 2018. gada 1. janvārim vēl nebija valstī noteiktas minimālās algas.

Pēdējos gados vairumā Eiropas valstu novērota salīdzinoši neliela algu palielināšanās tendence (ierobežots algu pieaugums), un vairākas grupas, kas pārstāv darba ņēmējus, apgalvojušas, ka ir pazeminājusies pirktspēja un vispārējais dzīves līmenis. Daži politiķi, darba ņēmēju pārstāvji, ietekmes grupas un komentētāji atbalsta ierosinājumu visās ES dalībvalstīs noteikt "Eiropas minimālo algu" vai valsts minimālo algu.

Valsts noteiktās minimālās algas apmērs netiek vienmēr mainīts katru gadu, un korekcijas ne vienmēr nozīmē minimālās algas palielinājumu — piemēram, Grieķijā 2012. gadā saistībā ar valdības ieviestajiem taupības pasākumiem minimālās algas apmērs samazinājās. Minētajā gadā Grieķijā tika apturēts Valsts darba koplīgums, un minimālās algas apmērs tagad tiek noteikts ar valdības lēmumu.

Skatiet arī

Papildu informācija no Eurostat

Publikācijas

Galvenās tabulas

Minimum wages (tps00155)

Datubāze

Minimum wages (earn_minw)
Monthly minimum wages - bi-annual data (earn_mw_cur)
Monthly minimum wage as a proportion of average monthly earnings (%) — NACE Rev. 2 (from 2008 onwards) (earn_mw_avgr2)
Monthly minimum wage as a proportion of average monthly earnings (%) — NACE Rev. 1.1 (1999-2009) (earn_mw_avgr1)

Īpaša sadaļa

Metodika / Metadati

  • Minimum wages (ESMS metadatu datne — earn_minw_esms) (angļu valodā)

Izejas dati diagrammām (MS Excel)

Ārējas saites