Preču starptautiskā tirdzniecība

Pārlēkt uz: navigācija , meklēt


Dati iegūti 2018. gada oktobrī (sadaļa “Starptautiskās tirdzniecības trīs lielākie pasaules līmeņa dalībnieki — ES, Ķīna un ASV”) un 2019. martā (raksta pārējā daļa).

Raksta atjauninājums plānots 2020. gada jūnijā.


Svarīgākais
ES, ASV un Ķīna 2017. gadā veidoja 45 % no pasaules preču tirdzniecības apjoma.
Galvenais ES eksporta partneris 2018 gadā bija ASV un importa partneris — Ķīna.
Iekārtas un transporta aprīkojums 2018. gadā veidoja vairāk nekā 41 % no ES eksporta un 31 % no ES importa.

Preču starptautiskās tirdzniecības attīstība, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2018. gads


Šajā rakstā izklāstīta Eiropas Savienības (ES) preču starptautiskās tirdzniecības attīstība. Tajā aplūkots ES preču īpatsvars pasaules importa un eksporta tirgos, ES iekšējā tirdzniecība (tirdzniecība starp ES dalībvalstīm), ES galvenie tirdzniecības partneri un ES visvairāk tirgotās produktu kategorijas.

ES dalībvalstis veido aptuveni 15 % no pasaules preču tirdzniecības. Preču starptautiskās tirdzniecības vērtība ievērojami pārsniedz pakalpojumu tirdzniecības vērtību (aptuveni trīs reizes), un tas skaidri norāda, ka dažiem pakalpojumiem ir tādas īpašības, kas apgrūtina to tirdzniecību pāri robežām.

Šis raksts ir daļa no tiešsaistes publikācijas, kurā sniegta jaunākā statistika par starptautisko preču tirdzniecību, ietverot informāciju par ES galvenajiem partneriem, galvenajiem tirgotajiem produktiem, tirdzniecības īpatnībām, kā arī pamatinformācija.

Pilns raksts

Trīs lielākie starptautiskās tirdzniecības pasaules līmeņa dalībnieki — ES, Ķīna un ASV

Kopš 2004. gada, kad Ķīna apsteidza Japānu, trīs lielākie starptautiskās tirdzniecības pasaules līmeņa dalībnieki ir ES 28 dalībvalstis, Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis (sk. 1. diagrammu). 2017. gadā kopējais preču tirdzniecības līmenis (eksports un imports), kas reģistrēts ES 28 dalībvalstīs, Ķīnā un ASV, bija gandrīz vienāds, sasniedzot augstāko līmeni 3 738 miljardu EUR apmērā ES 28 dalībvalstīs (jāņem vērā, ka datos nav iekļauta ES dalībvalstu iekšējā tirdzniecība), kas ir par 103 miljardiem EUR vairāk nekā Ķīnā un 239 miljardus EUR virs ASV reģistrētā līmeņa; Japānai ir ceturtais augstākais preču tirdzniecības līmenis, proti, 1 212 miljardi EUR.

1. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības galvenie dalībnieki, 2017. gads
(miljardi EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un (ext_lt_intercc)

Eksporta un importa attiecība (seguma attiecība) 2017. gadā liecināja par īpaši augstu eksporta līmeni Krievijā, Brazīlijā un Ķīnā (sk. 2. diagrammu), savukārt absolūtu skaitļu izteiksmē Ķīnā un Krievijā reģistrēts lielākais gada tirdzniecības bilances pārpalikums kopš 2006. gada; ASV 2017. gadā reģistrēts lielākais tirdzniecības bilances deficīts (sk. 3. diagrammu), saglabājot tendenci, kas bija raksturīga visā pēdējā desmitgadē, par kuru ir pieejami dati.

2. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības seguma attiecība, 2010. un 2017. gads, (%)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un (ext_lt_intercc)
3. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības bilance, 2010. un 2017. gads, (miljardi EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle) un (ext_lt_intercc)

Attiecībā uz eksporta un importa preču plūsmu ES 28 dalībvalstis 2017. gadā bija otrās lielākās preču eksportētājas un importētājas pasaulē (sk. 4. un 5. diagrammu): ES 28 dalībvalstu preču eksports veidoja 15,8 % no pasaules kopējā eksporta apjoma, un 2014. gadā pirmo reizi kopš ES dibināšanas ES preču eksporta rādītāji bija sliktāki nekā Ķīnai (16,1 % 2014. gadā, kas palielinājās līdz 16,9 % 2017. gadā), taču joprojām tie bija labāki nekā ASV (11,5 %); ASV imports veidoja lielāku daļu no pasaules kopējā importa apjoma (17,3 %) nekā ES 28 dalībvalstu (15,1 %) vai Ķīnas (13,3 %) imports.

4. diagramma. Līdzdalība pasaules preču eksporta tirgū, 2017. gads
(% no pasaules eksporta apjoma)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle)
5. diagramma. Līdzdalība pasaules preču importa tirgū, 2017. gads
(% no pasaules eksporta apjoma)
Avots: Eurostat (ext_lt_introle)

Neliels ES ārējās tirdzniecības bilances deficīts 2018. gadā pēc pieciem gadiem ar tirdzniecības bilances pārpalikumiem

ES 28 dalībvalstu preču starptautiskā tirdzniecība ar pārējo pasauli (ES ārējā eksporta un importa summa) 2018. gadā tika novērtēta 3 936 miljardu EUR apmērā (sk. 6. diagrammu). Salīdzinājumā ar 2017. gadu gan importa, gan eksporta apjoms bija augstāks, importa pieaugumam (123 miljardi EUR) veidojot mazāku daļu nekā eksporta pieaugumam (77 miljardi EUR). Rezultātā ES 28 dalībvalstu nelielais tirdzniecības bilances pārpalikums (22 miljardi EUR) 2017. gadā kļuva par nelielu deficītu (25 miljardi EUR) 2018. gadā.

Pēc strauja eksporta un importa apjoma samazinājuma 2009. gadā ES 28 dalībvalstu eksporta apjoms četru gadu laikā palielinājās par 58,7 %, 2013. gadā sasniedzot 1 736 miljardus EUR. Laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam eksporta apjoms saglabājās samērā nemainīgs, taču 2017. gadā tas palielinājās par 7,7 % salīdzinājumā ar 2016. gadu un nākamajā gadā palielinājās par 4,1 %. Attiecībā uz importa apjomu bija vērojamas aptuveni tādas pašas tendences kā attiecībā uz eksportu; no 2016. līdz 2017. gadam tie palielinājās par 8,7 % un no 2017. līdz 2018. gadam — par 6,6 %. Tā rezultātā ES 28 dalībvalstīm pirmo reizi kopš 2013. gada bija neliels tirdzniecības bilances deficīts.

6. diagramma. Preču starptautiskās tirdzniecības attīstība, ES 28 dalībvalstis, 2008.–2018. gads
(miljardi EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_intertrd)

No ES dalībvalstīm Vācija 2018. gadā pārliecinoši ieņēma vadošo pozīciju ES 28 dalībvalstu ārējās tirdzniecības jomā — tās preču eksports uz trešām valstīm veidoja 28,0 % no ES 28 dalībvalstu preču eksporta apjoma un sasniedza gandrīz vienu piektdaļu (18,6 %) no ES 28 dalībvalstu importa apjoma (sk. 7. diagrammu). Nākamās trīs lielākās eksportētājas valstis — Apvienotā Karaliste (11,0 %), Itālija (10,5 %) un Francija (10,4 %) — bija tās pašas, kas 2017. gadā, un tās bija vienīgās ES dalībvalstis, kuru tirdzniecības īpatsvars ES 28 eksportā izsakāms ar divciparu skaitli. Tūlīt aiz Vācijas nākamās lielākās trešo valstu preču importētājas 2018. gadā bija Nīderlande (14,9 %), Apvienotā Karaliste (14,2 %), Francija (8,9 %) un Itālija (8,7 %). Relatīvi augsto Nīderlandes pozīciju vismaz daļēji var izskaidrot ar ievērojamo preču apjomu, kas ES nonāk caur Roterdamu — ES nozīmīgāko jūras ostu.

7. diagramma. ES 28 dalībvalstu preču ārējā tirdzniecība, 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu eksporta/importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

Lielākais ES 28 dalībvalstu preču ārējās tirdzniecības bilances pārpalikums, kas 2018. gadā bija 360,9 miljardi EUR, tika reģistrēts Vācijā, nākamā bija Īrija (70,0 miljardi EUR) un Itālija (67,5 miljardi EUR). Lielākais ES preču ārējās tirdzniecības bilances deficīts tika reģistrēts Nīderlandē (272,5 miljardi EUR) un Apvienotajā Karalistē (121,5 miljardi EUR) (sk. B tabulu tālāk pievienotajā MS Excel datnē).

Luksemburgā un Slovākijā bija lielākais ES preču iekšējās tirdzniecības apjoms

Preču tirdzniecība ES dalībvalstu starpā (ES iekšējā tirdzniecība) — attiecībā uz eksporta apjomu — 2018. gadā tika novērtēta ar 518 miljardiem EUR. Tas bija par 80 % vairāk nekā reģistrētais eksporta līmenis no ES 28 dalībvalstīm uz trešām valstīm, proti, 1 956 miljardi EUR (ES ārējā tirdzniecība).

ES 28 dalībvalstu iekšējā tirdzniecība — pēc eksporta apjoma — laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam palielinājās par 5,0 %. Attiecībā uz eksportu — laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam pieaugums, kas mērāms divciparu skaitļos, tika reģistrēts Maltai (23,3 %), Grieķijai (13,9 %), Īrijai (12,3 %) un Slovēnijai (10,8 %), savukārt vienīgā valsts, kuras ES iekšējais eksports samazinājās, bija Luksemburga (-1,9 %). Attiecībā uz importu — pieaugumu, kas mērāms divciparu skaitļos, reģistrēja Malta (20,8 %) un Īrija (13,2 %), savukārt imports nesamazinājās nevienā no ES dalībvalstīm.

Tāpat kā ES 28 dalībvalstu ārējās tirdzniecības jomā arī ES 28 dalībvalstu iekšējās tirdzniecības jomā augstākie rādītāji 2018. gadā bija Vācijai — tās eksporta apjoms bija 22,2 ;% no ES 28 dalībvalstu preču eksporta uz citām dalībvalstīm, un tās preču importa īpatsvars sasniedza nedaudz vairāk kā vienu piektdaļu (20,9 %) no ES 28 dalībvalstu preču importa no citām dalībvalstīm (sk. 8. diagrammu). Nīderlande (13,0 %) bija vienīgā dalībvalsts, kuras eksports veidoja vairāk nekā vienu desmito daļu no ES iekšējā eksporta apjoma, kas arī ir skaidrojams ar Roterdamas lielo nozīmi, savukārt Francija (11,5 %) bija otra vienīgā dalībvalsts, kuras importa īpatsvars sasniedza gandrīz vienu desmito daļu no ES iekšējā importa apjoma.

8. diagramma. ES 28 dalībvalstu preču iekšējā tirdzniecība, 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu eksporta/importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

ES iekšējā tirgus nozīmi īpaši izceļ fakts, ka visu ES dalībvalstu gadījumā ES preču iekšējā tirdzniecība (eksports un imports kopā) bija lielāka nekā ES ārējā tirdzniecība (eksports un imports kopā) (sk. 9. diagrammu). Kopējais preču tirdzniecības īpatsvars, ko veidoja ES iekšējās un ārējās plūsmas, dažādās dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs, zināmā mērā atspoguļojot vēsturisko saišu un ģeogrāfiskā novietojuma nozīmi. Augstākais ES iekšējās tirdzniecības īpatsvars (aptuveni 80 % no kopējā tirdzniecības apjoma) tika reģistrēts Ungārijā, Čehijā, Slovākijā un Luksemburgā, savukārt Apvienotajā Karalistē šis rādītājs nokritās līdz 50,3 %.

9. diagramma. ES 28 dalībvalstu preču iekšējā un ārējā tirdzniecība, 2018. gads
(imports plus eksports, % no kopējā tirdzniecības apjoma)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

2008.–2018. gadā ievērojams preču tirdzniecības pieaugums ar Ķīnu

Laikposmā no 2008. gada līdz 2018. gadam ES 28 dalībvalstu preču eksports uz valstīm, kas ir to svarīgākie tirdzniecības partneri, būtiski atšķīrās. No galvenajiem tirdzniecības partneriem vislielākais izaugsmes rādītājs — gandrīz trīskāršs — reģistrēts eksportam uz Ķīnu, savukārt eksports uz Dienvidkoreju palielinājās gandrīz divas reizes (sk. 10. diagrammu). Eksports uz Norvēģiju palielinājās lēnāk un 2018. gadā bija par 23 % lielāks nekā 2008. gadā, savukārt ES 28 dalībvalstu eksporta uz Krieviju līmenis konkrētajā laikposmā samazinājās par 19 %.

Attiecībā uz importu laikā no 2008. gada līdz 2018. gadam ES 28 dalībvalstīs bija vērojams preču importa apjoma samazinājums no Norvēģijas (-13 %), Japānas (-8 %) un Krievijas (-7 %); Krievijas un Norvēģijas gadījumā šīs pārmaiņas vismaz daļēji ir saistītas ar naftas un gāzes cenu izmaiņām. Lielākais pieaugums reģistrēts importam no Turcijas (+64 %), Ķīnas (+58 %) un Indijas (+55 %).

10. diagramma. ES 28 dalībvalstu preču ārējā tirdzniecība pēc galvenajiem tirdzniecības partneriem, ES 28 dalībvalstis, 2008. un 2018. gads
(miljardi EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_maineu)

ASV 2018. gadā pārliecinoši saglabāja svarīgākā ES 28 dalībvalstu preču eksporta galamērķa pozīciju (sk. 11. diagrammu). Eksporta īpatsvars 20,8 % apmērā pārsniedza nākamo divu valstu kopējo īpatsvaru. Ķīna 2018. gadā bija otrais nozīmīgākais ES 28 dalībvalstu eksporta galamērķa tirgus (10,7 % no ES 28 dalībvalstu kopējā apjoma); nākamā bija Šveice (8,0 %). Tāpat kā iepriekšējos gados Krievijas īpatsvars (4,4 %) un Turcijas īpatsvars (4,0 %) bija gandrīz vienādā apmērā. Septiņos lielākajos ES 28 dalībvalstu preču eksporta galamērķa tirgos — ASV, Ķīnā, Šveicē, Krievijā, Turcijā, Japānā un Norvēģijā — tika realizēta vairāk nekā puse (53,9 %) no visa ES 28 dalībvalstu preču eksporta apjoma.

11. diagramma. Galvenie tirdzniecības partneri preču eksporta jomā, ES 28 dalībvalstis, 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu ārējā eksporta)
Avots: Eurostat (ext_lt_maineu)

Septiņi lielākie ES 28 dalībvalstu eksporta galamērķa tirgi nedaudz citādā secībā bija arī septiņi lielākie ES 28 dalībvalstīs importēto preču piegādātāji (salīdzinot 11. un 12. diagrammu). ES 28 dalībvalstīs importēto preču īpatsvars, kuru veidoja imports no šīm septiņām valstīm, bija lielāks nekā šo valstu īpatsvars ES 28 dalībvalstu eksportēto preču realizācijā: trīs piektdaļas (59,1 %) visu ES 28 dalībvalstīs importēto preču tika importētas no šīm septiņām valstīm. Ķīna 2018. gadā bija izcelsmes valsts gandrīz vienai piektdaļai (19,9 %) no visa ES 28 dalībvalstu importa, un tā bija lielākā ES 28 dalībvalstīs importēto preču piegādātāja. ASV īpatsvars ES 28 dalībvalstu preču importa apjomā bija 13,5 %, kas ir līdzvērtīgi divām trešdaļām no Ķīnas īpatsvara. Septiņu lielāko valstu vidū bija arī Krievija (8,5 %), Šveice (5,5 %), Norvēģija (4,2 %), Turcija (3,8 %) un Japāna (3,6 %).

12. diagramma. Galvenie tirdzniecības partneri preču importa jomā, ES dalībvalstis, 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu ārējā importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_maineu)

Liels iekārtu un transportlīdzekļu un ķīmisko produktu tirdzniecības bilances pārpalikums

Laikposmā no 2013. gada līdz 2018. gadam ES 28 dalībvalstu ārējā eksporta vērtība palielinājās lielākajā daļā 13. diagrammā norādīto produktu grupu, izņemot enerģijas eksportu, kas kritās par 6,4 %. Lielākais eksporta pieauguma temps tika reģistrēts ķīmiskajiem produktiem, kuru eksporta apjoms palielinājās par 30,2 %, vienlaikus tika arī reģistrēts divciparu pieauguma temps pārtikas un dzērienu (16,6 %), citu rūpniecības preču (14,8 %), iekārtu un transportlīdzekļu (14,0 %) un izejvielu (11,9 %) jomā.

Attiecībā uz importu laikā no 2013. gada līdz 2018. gadam bija vērojama līdzīga tendence — enerģijas (-17,3%) ES ārējā importa līmeņa plašs vispārējs samazinājums; jāņem vērā, ka daži zaudējumi var būt saistīti ar cenu izmaiņām un/vai valūtas kursa svārstībām, jo daudzu izejvielu preču un naftas cenas pasaules tirgos tiek noteiktas ASV dolāros. Turpretī iekārtu un transportlīdzekļu ES ārējais imports laikā no 2013. gada līdz 2018. gadam kopumā pieauga par 41,4 % un samērā augsti pieauguma tempi tika reģistrēti arī attiecībā uz citām rūpniecības precēm (29,6 %), ķīmiskajiem produktiem (20,4 %) un pārtiku un dzērieniem (20,4 %).

ES 28 dalībvalstu preču ārējās tirdzniecības bilances deficītu 24,6 miljardu EUR apmērā 2018. gadā izraisīja liels enerģijas tirdzniecības deficīts (299,1 miljards EUR), kā arī mazāks citu rūpniecības preču (55,7 miljardi EUR) un izejvielu (30,8 miljardi EUR) deficīts. Tos nevarēja kompensēt ar iekārtu un transportlīdzekļu (189,5 miljardi EUR), ķīmisko produktu (152,2 miljardi EUR) un pārtikas un dzērienu (9,1 miljards EUR) tirdzniecības bilances pārpalikumu.

13. diagramma. ES 28 dalībvalstu ārējā tirdzniecība pēc galvenajiem produktiem, ES 28 dalībvalstis, 2013. un 2018. gads
(miljardi EUR)
Avots: Eurostat (ext_lt_intertrd)

ES 28 dalībvalstu preču eksporta struktūra laikposmā no 2013. gada līdz 2018. gadam bija diezgan nemainīga (sk. 14. diagrammu), izņemot palielinājumu par 2,5 procentpunktiem attiecībā uz ķīmiskajiem produktiem — no 15,7 % 2013. gadā līdz 18,2 % 2018. gadā, un līdzīgu samazinājumu attiecībā uz citiem produktiem.

14. diagramma. Galvenās eksporta jomas pēc produktiem, ES 28 dalībvalstis, 2013. un 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu ārējā eksporta)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

Laikposmā no 2013. gada līdz 2018. gadam ES 28 dalībvalstu importa struktūrā notika pārmaiņas attiecībā uz trim lielākajām produktu grupām. Lielākās pārmaiņas skāra citas rūpniecības preces, kuru daļa samazinājās par 8,7 procentpunktiem no 29,6 % līdz 20,9 % (sk. 15. diagrammu). Turpretī iekārtu un transportlīdzekļu daļa tajā pašā laikposmā palielinājās par 5,4 procentpunktiem no 25,9 % līdz 31,3 %, un ķīmisko produktu daļa palielinājās par 2,4 procentpunktiem no 22,6 % līdz 25,0%.

15. diagramma. Galvenās importa jomas pēc produktiem, ES 28 dalībvalstis, 2013. un 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu ārējā importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

16. diagrammā ir salīdzināta ES 28 dalībvalstu importa un eksporta struktūra 2018. gadā: jāpatur prātā, ka kopējais eksporta līmenis bija par 1,3 % zemāks nekā importa līmenis. Visbūtiskākā atšķirība ir enerģijas daļas lielums — importa gadījumā šī daļa bija 3,6 reizes lielāka nekā eksporta gadījumā. To atsvēra mazāks iekārtu, transportlīdzekļu un ķīmisko produktu īpatsvars kopējā importa apjomā.

16. diagramma. Galvenās eksporta un importa jomas pēc produktiem, ES 28 dalībvalstis, 2018. gads
(% no ES 28 dalībvalstu ārējā eksporta/importa)
Avots: Eurostat (ext_lt_intratrd)

Datu avoti

Statistika par starptautisko preču tirdzniecību sniedz datus par to preču vērtību un daudzumu, ko savā starpā tirgo ES dalībvalstis (ES iekšējā tirdzniecība), un tām precēm, kuras dalībvalstis iepērk un pārdod, sadarbojoties ar trešām valstīm (ES ārējā tirdzniecība). Šie statistikas dati ir oficiālais informācijas avots par importu, eksportu un tirdzniecības bilanci ES, tās dalībvalstīs un eurozonā.

Statistiku publicē par katru valsti, kas sniedz datus, saistībā ar katru partnervalsti un par vairākiem produktu klasifikācijas veidiem. Viens no visbiežāk izmantotajiem produktu klasifikācijas veidiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā standartizētā tirdzniecības klasifikācija (SITC 4. redakcija); tas ļauj salīdzināt starptautiskās tirdzniecības statistikas datus pasaules mērogā.

ES ārējās tirdzniecības statistikas ietvaros par ES 28 dalībvalstīm sniegtajos datos šī struktūra tiek uzskatīta par vienotu tirdzniecības bloku. Proti, dati par eksportu attiecas tikai uz to ES 28 dalībvalstu eksportu, kas tiek sūtīts no šā tirdzniecības bloka un ir paredzēts pārējām pasaules valstīm, savukārt ES ārējais imports attiecas uz importu no pārējām pasaules valstīm (trešām valstīm) uz ES 28 dalībvalstīm. Turpretī, iesniedzot datus par atsevišķām ES dalībvalstīm, starptautiskās tirdzniecības plūsmas parasti tiek atspoguļotas pasaules tirdzniecības plūsmu kontekstā (iekļaujot gan ES iekšējos, gan ārējos partnerus). Statistika par tirdzniecību starp ES dalībvalstīm (ES iekšējo tirdzniecību) ietver preču importu un eksportu, ko ir reģistrējusi katra dalībvalsts.

ES ārējās un iekšējās tirdzniecības statistiskās vērtības tiek reģistrētas to franko uz kuģa klāja (FOB) vērtībā par eksportu un to izmaksu, apdrošināšanas un pārvadāšanas izmaksu (CIF) vērtībā par importu. Ziņotās vērtības ietver tikai tās papildu izmaksas (pārvadāšanu un apdrošināšanu), kas attiecībā uz eksportu ir saistītas ar pārvadāšanu tās ES dalībvalsts teritorijā, no kuras preces tiek eksportētas, un attiecībā uz importu — saistībā ar pārvadāšanu ārpus tās dalībvalsts teritorijas, uz kuru preces tiek importētas.

Dati par ES ir no Eurostat COMEXT datubāzes, preču starptautiskās tirdzniecības atsauces datubāzes. Tā nodrošina piekļuvi ne tikai jaunākajiem un vēsturiskajiem ES dalībvalstu datiem, bet arī daudzu trešo valstu statistikai. Apkopoti un detalizēti statistikas dati par preču starptautisko tirdzniecību, kas izplatīti Eurostat tīmekļa vietnē, katru mēnesi tiek apkopoti no COMEXT datubāzes. Tā kā COMEXT datubāze tiek atjaunināta katru dienu, tīmekļa vietnē publicētie dati var atšķirties no COMEXT datubāzē pieejamajiem datiem (ja nesen veikti labojumi).

Konteksts

Statistiku par preču starptautisko tirdzniecību plaši izmanto lēmumu pieņēmēji starptautiskā, ES un valstu līmenī. Uzņēmumi var izmantot starptautiskās tirdzniecības datus, lai veiktu tirgus izpēti un definētu savu tirdzniecības stratēģiju. ES iestāžu gadījumā preču starptautiskās tirdzniecības statistika tiek izmantota arī tam, lai sagatavotu daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības sarunas, noteiktu un īstenotu pret dempingu vērstu politiku, veidotu makroekonomikas un monetāro politiku, kā arī novērtētu vienotā tirgus attīstību un Eiropas valstu ekonomikas integrāciju.

Tirdzniecības attīstība var sniegt iespēju ekonomikas izaugsmei. Pamatojoties uz ES kopīgo tirdzniecības politiku, Eiropas Komisija apspriež tirdzniecības nolīgumus un pārstāv ES intereses tās 28 dalībvalstu vārdā. Eiropas Komisija konsultējas ar ES dalībvalstīm, izmantojot padomdevēju komiteju, kurā tiek apspriesti visi tirdzniecības politikas jautājumi, kas ietekmē ES, tostarp daudzpusēji, divpusēji un vienpusēji instrumenti. Tirdzniecības politika ir ekskluzīva ES kompetences joma — tikai ES, nevis atsevišķas dalībvalstis var pieņemt tiesību aktus par tirdzniecības jautājumiem un noslēgt starptautiskās tirdzniecības nolīgumus. Nesen šī darbības joma tika paplašināta ārpus preču tirdzniecības, lai aptvertu arī pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālo īpašumu un ārvalstu tiešos ieguldījumus (4. nodaļā).

Pasaules līmenī ar daudzpusēju tirdzniecību saistītus jautājumus risina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) uzraudzībā. PTO sastāvā ir 164 valstis (2017. gada martā), un attiecībā uz vairākām kandidātvalstīm noris uzņemšanas process. PTO nosaka globālus tirdzniecības noteikumus, nodrošina forumu tirdzniecības sarunām un dalībvalstu strīdu izšķiršanai. Eiropas Komisija apspriežas ar PTO partneriem un piedalās jaunākajā PTO daudzpusējo tirdzniecības sarunu kārtā, ko sauc par Dohas Attīstības programmu (DAP).

Tieša piekļuve
Citi raksti
Tabulas
Datubāze
Tematiskā sadaļa
Publikācijas
Metodika
Tiesību akti
Vizualizācija
Ārējās saites






Statistics Explained — visi raksti par preču starptautisko tirdzniecību (angļu valodā)

Preču starptautiskā tirdzniecība — ilgtermiņa rādītāji (t_ext_go_lti)
Preču starptautiskā tirdzniecība — īstermiņa rādītāji (t_ext_go_sti)


Preču starptautiskā tirdzniecība — apkopotie dati (ext_go_agg)
Preču starptautiskā tirdzniecība — ilgtermiņa rādītāji (ext_go_lti)
Preču starptautiskā tirdzniecība — īstermiņa rādītāji (ext_go_sti)
Preču starptautiskā tirdzniecība — detalizēti dati (detail)