• Notikumi

Ziņu raksti


Back

Darba iespējas visiem

Kāpēc gados jauni potenciāli darba ņēmēji ar darba pieredzi var piedāvāt tikpat daudz, cik augstskolu beidzēji?
Picture

Pēdējās desmitgadēs strauji ir palielinājies to Eiropas jauniešu skaits, kuri iestājas augstskolās. Daudzās valstīs augstskola ir tikusi uzlūkota kā pašsaprotams nākamais solis pēc skolas beigšanas un jauniešiem nav bijis daudz alternatīvu, izņemot tūlītēju darba gaitu sākšanu. Pieaugot profesionālās izglītības un apmācības (PIA) nozīmei un nostiprinoties māceklības iespējām, pēdējos gados attieksme ir mainījusies, tomēr daudzi uzņēmumi un organizācijas joprojām prasa, lai to potenciālajiem darbiniekiem būtu augstākā izglītība.

Dažās nozarēs (jo īpaši ar zinātni vai medicīnu saistītās) augstskolas grādam tiešām ir svarīga nozīme, lai darbinieks spētu izpildīt amata prasības. Bet kā ar tām nozarēm, kur situācija ir atšķirīga? Vai šo nozaru uzņēmumi nepalaiž garām izdevību pieņemt darbā lieliskus kandidātus tikai tāpēc, ka šie jaunieši ir izvēlējušies strādāt, nevis studēt?

Mūsuprāt, šāda iespēja pastāv.

 

Reālās dzīves pieredze

Jaunieši bez augstākās izglītības var piedāvāt tikpat daudz, cik augstskolu beidzēji, tikai citādos veidos. Viņiem var pietrūkt augstskolas solā apgūstamu zināšanu un jaunāko tehnisko prasmju, toties viņiem biežāk ir attiecīga darba pieredze, kas var būt iegūta vairāku gadu garumā, un šīs reālās dzīves pieredzes nozīme uzņēmuma sekmīgā darbībā ir nenovērtējama. Zināšanas par nozari, klientiem, procedūrām un pieejām nozīmē, ka uzņēmumam ir kompetents darbinieks, kuram piemīt izpratne, kādas augstskolas absolventam var nebūt.

 

Vispārīgās prasmes

Komunikācija, darbs komandā, problēmu risināšana, sarunas … Darbs nenozīmē tikai praktiskas zināšanas, bet daudz ko vairāk. Nav šaubu, ka augstskolā studenti saskaras ar efektīvas komunikācijas un komandas darba aspektiem, tomēr šīs vispārīgās prasmes parasti tiek iegūtas ar pieredzi darbavietā. Salīdzinot ar augstskolās studējošajiem vienaudžiem, jauniešiem darbā ir labākas iespējas iemācīties tikt galā ar pienākumiem, strādāt saspringtos apstākļos un ievērot termiņus.

 

Darba vides pārzināšana

Pirmā darbvieta pēc augstskolas beigšanas var sagādāt daudz pārsteigumu. Jaunietis nokļūst pilnīgi citā pasaulē, turklāt dzīve darba kolektīvā prasa atšķirīgu pieeju salīdzinājumā ar studenta dzīvi. Var paiet laiks, līdz jaunais darbinieks iemācās attiecīgi izturēties un pielāgoties darbam kopā ar kolēģiem, kuriem katram ir savas metodes un rakstura īpatnības.

Darbinieki, kuriem augstskolas grāda vietā ir darba pieredze, parasti vieglāk uztver pāreju, jo darba vide viņiem jau ir pazīstama. Tā kā viņiem ir jau iepriekš iegūtas prasmes, viņi arī uzreiz spēj sniegt pienesumu uzņēmumam un atšķirībā no augstskolu beidzējiem nav jāapmāca.

 

Vienlīdzīgas iespējas

Mēs, protams, neapgalvojam, ka uzņēmumiem vispār nevajadzētu pieņemt darbā augstskolu absolventus, jo nav noliedzams, ka viņiem ir daudz, ko piedāvāt, un augstskolā pavadītais laiks nozīmē vērtīgas zināšanas. Apsverot visus variantus un piedāvājot vienlīdzīgas iespējas kandidātiem ar darba pieredzi, uzņēmumi un organizācijas var izvērtēt no abām vidēm nākušo kandidātu priekšrocības un izvēlēties sev piemērotākos darbiniekus.

Lieliski darbinieki ir pelnījuši lieliskas darbavietas, tāpēc iedvesmai iesakām izlasīt rakstu 5 padomi aizraujošas darbavietas radīšanai.

 

Papildu informācija:

Eiropas Darba dienas

Drop’pin@EURES

Atrodiet savu EURES padomdevēju

Dzīvošana un darbs EURES valstīs

EURES Darbu datubāze

EURES pakalpojumi darba devējiem

EURES pasākumu kalendārs

Turpmākie Pasākumi tiešsaistē

EURES sociālajā tīklā Facebook

EURES sociālajā tīklā Twitter

EURES sociālajā tīklā LinkedIn

EURES sociālajā tīklā Google+

 

Saistību atruna: lūdzu, ņemiet vērā, ka EURES un Eiropas Komisija neuzņemas atbildību par iepriekš minētajām trešo personu tīmekļa vietnēm.

25/10/2017

atruna

"Uzmanības centrā…" rakstu mērķis ir sniegt EURES portāla lietotājiem informāciju par aktuālajiem jautājumiem un tendencēm, veicinot to apspriešanu un domu apmaiņu. Tā saturs ne vienmēr atspoguļo Eiropas Komisijas viedokli.