Ziņas portālā


Iedejojot nākotnē

Pieaugošā Eiropas darbaspēka mobilitāte ir plaši atzīta kā ļoti pozitīva virzība – tā veicina ekonomisko labklājību un palīdz uzlabot savstarpējo sapratni. Daži darba meklētāji ar ierobežotu kvalifikāciju un praktiski nesagatavoti ļaujas izaicinājumam strādāt ārzemēs, kā rezultātā paveras iespējas negodīgiem „padomdevējiem”. Dažas tā sauktās „vervēšanas aģentūras” nevainīgiem darba meklētājiem sniedz maldinošus solījumus un pēc tam savāc viņu grūti nopelnīto naudu, pretī sniedzot diezgan apšaubāmus „pakalpojumus”.

Fascinējošais Gunāra Peipiņa – jauna strādnieka no Latvijas – stāsta sākums bija diezgan bēdīgs. Vēlēdamies mainīt savu dzīvi, viņš nolēma meklēt darbu Apvienotajā Karalistē. Ņemot vērā, ka viņa zināšanas par Lielbritānijas darba tirgu bija pieticīgas, viņš samaksāja gandrīz 1000 euro par „profesionālas” Latvijas vervēšanas aģentūras sniegto palīdzību. Diemžēl šis pārlieku dārgais „padomu sniegšanas pakalpojums” drīz sagādāja vilšanos.

Gunārs savu jauno dzīvi sāka Londonā, bet solītā piemērotā darba vietā viņš dabūja nelegālu, maz apmaksātu darbu celtniecības nozarē. Vēl pasliktinot jau tā bezcerīgo situāciju, viņu izmitināja parastā garāžā, kurā dzīvoja vēl četri cilvēki. Galu galā viņa bēdas beidzās skarbi tikai pēc viena nostrādāta mēneša, pazaudējot darbu un atrodoties uz ielas un bez naudas. Ar dažu cēlsirdīgu, nejauši satiktu cilvēku palīdzību viņš atgriezās Latvijā.

Varētu šķist, ka pēc tik biedējošas pirmās pieredzes Gunārs būs nopietni apsvēris domu, vai strādāt vēl kādā ārvalstī, bet – gluži pretēji! Jaunajam vīrietim, neapšaubāmi, nebija paveicies ar darba apstākļiem, bet viņam patika dzīvot Apvienotajā Karalistē, un viņš bija pārliecināts, ka tur atradīs savu veiksmi nākotnē. Tad viņš sazinājās ar EURES.

Gunārs uzticēja savu stāstu Žannai Ribakovai, EURES konsultantei no Valsts nodarbinātības aģentūras Rīgā, un izrādīja interesi mēģināt vēlreiz. Žanna izpētīja viņa kvalifikāciju un sniedza nepieciešamo informāciju par dzīvi un darbu Apvienotajā Karalistē. Drīz pēc tam atbrīvojās darbavieta zivju rūpnīcā Skotijā un Gunārs otro reizi devās prom no Latvijas 2006. gada septembrī, lai uzsāktu jauno darbu.

Žanna vēlreiz satika viņu šī gada janvārī, kad viņš to apciemoja EURES birojā, lai padalītos ar diezgan negaidītu, bet vēl iepriecinošāku stāstu. Darbs zivju fabrikā bija diezgan neparasts un ļoti grūts, bet Gunārs novērtēja to, ka strādā legāli un ienākumi ir regulāri un apmierinoši.

Taču viņa dzīvē atkal notika pārmaiņas. Kādu dienu pēc kārtējās smagās darba dienas zivju fabrikā viņš ar dažiem draugiem devās uz disko klubu. Gunārs nebija profesionāls dejotājs, bet viņa dabiskais talants un ritma izjūta noteikti pārsteidza kluba vadītāju, kurš tajā pat vakarā piedāvāja viņam izklaides rosinātāja darbu klubā. Jaunais latvietis bija vairāk kā pārsteigts par piedāvājumu, bet jauno izaicinājumu pieņēma ātri.

Gunāram vienmēr paticis dejot, un tagad, sapnim piepildoties, viņš to dara profesionāli. „Esmu ļoti pateicīgs EURES darbiniekiem, kuri ir bijuši tik izpalīdzīgi un laipni pret mani”, Gunārs pastāstīja EURES. „EURES man palīdzēja atstāt pagātni aiz muguras, un tagad es izbaudu savu jauno dzīvi”.

« Atpakaļ