Darba tirgus informācija

Print this page

Latvija - Valsts Līmenis

Īss pārskats par darba tirgu

 

Latvijā 2019.gada 2.ceturksņa sākumā bija vidēji 2 miljoni (1 916,2 tūkst.) iedzīvotāju, no tiem aptuveni puse jeb 1 miljons (976,0 tūkstoši) ir ekonomiski aktīvi. 2018. gada sākumā 1,2 miljoni jeb 62,2% no kopējā iedzīvotāju skaita  bija latvieši, 487 tūkstoši jeb 25,2% - krievi un pārējie 12,6% pārstāv citas etniskās grupas. Ekonomiskā aktivitāte pamatā koncentrējas Rīgā un reģionā ap Rīgu, kur dzīvo aptuveni puse (52%) valsts iedzīvotāju. Liela daļa apkārtējo rajonu iedzīvotāju strādā Rīgā.

Ekonomisko aktivitāšu samazināšanās pasaules finanšu krīzes ietekmē, kas sākās 2007.gada beigās, sākot ar 2008.gada nogali negatīvi atspoguļojās nodarbinātības rādītājos – samazinājās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un nodarbinātība, kā arī pieauga bezdarba līmenis. Taču kopš 2010. gada sākuma ekonomiskā lejupslīde Latvijā ir apturēta, un ir atsākusies izaugsme. Pakāpeniski augot ekonomiskajām aktivitātēm, sākot ar 2010.gada vidu, situācija darba tirgū pamazām uzlabojās, samazinoties arī bezdarba līmenim. Reģistrētais bezdarba līmenis no 17,3% 2010.gada martā katru gadu ir samazinājies, sasniedzot 6,3% 2019.gada aprīlī. Saglabājas nemainīgi liela atšķirība starp reģioniem – zemākais reģistrētā bezdarba līmenis (Rīgas reģionā) ir vairāk kā trīs reizes mazāks par augstāko reģistrētā bezdarba līmeni (Latgales reģionā). 2019. gada aprīlī reģistrētā bezdarba līmenis Rīgas reģionā bija 4,1 %, savukārt Latgales reģionā– 14,9%.

Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijā ir atsākusies stabila ekonomiskā izaugsme, kuras tempi pārsniedz ES vidējos rādītājus. Situācija darba tirgū turpina uzlaboties – samazinās bezdarbs un pieaug nodarbinātības līmenis. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu kavē demogrāfijas tendences un reģionālās atšķirības. Ja iepriekšējos gados tendences darba tirgū galvenokārt noteica piedāvājuma puses faktori, tad 2017. gadā, līdz ar aktivitāšu atjaunošanos būvniecības nozarē, ar vien lielāks spiediens darba tirgū bija jūtams arī no pieprasījuma puses. Tikmēr rūkošo darba roku skaitu joprojām lielā mērā kompensēja iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums[1].

2018. gadā Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 14,6 tūkstošiem.

Izvērtējot darba devēju sniegto informāciju par nepieciešamo izglītības līmeni darbiniekiem jaunizveidotajās vakancēs darba devēji kā nepieciešamo izglītības līmenis norāda Profesionālo/ profesionālo vidējā izglītību un Vispārējā vidējo izglītību (katra 31% no visām jaunajām darbavietām). Salīdzinot šogad norādītos izglītības līmeņus jaunajām darbavietām, ar 2018.gadā norādītajiem, var redzēt, ka otro gadu kā nepieciešamu norāda Vispārējo vidējo izglītību , kā arī ir vērojams augstākās akadēmiskās izglītības (bez kvalifikācijas iegūšanas) pieprasījuma kāpums. 2019.gadā nozīmīgi mazāk kā 2018.gadā jaunās darbavietas būs atbilstošas ar zemāku par pamatizglītības/ pamatizglītības līmeni. Darba tirgū ir pieprasījums pēc elastīgiem un kompetentiem darbiniekiem, kuri gatavi vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus, kuriem papildus profesijas specifiskajām nepieciešamajām zināšanām piemīt arī kāda no pamata kompetencēm, piemēram, svešvalodu zināšanas. Saskarsmes un komunikācijas prasmes, kā arī valsts valodas zināšanas visbiežāk tiek minētas, kā visnepieciešamākās prasmes papildus darba vietas noteiktajām specifiskajām zināšanām/prasmēm. Gandrīz visās (86%;88%) jaunajās un pieejamajās darba vietās šīs prasmes būs nepieciešamas vai vismaz vēlamas. Krievu valodas zināšanas ir trešā aktuālākā papildus prasme – 69% vakanču tā ir nepieciešama vai vismaz vēlama. Vislielākais pieprasījums pēc krievu valodas zināšanām ir Pierīgā, Zemgalē  un Latgalē. Autovadītāja apliecība, datorprasmes lietotāja līmenī, organizatoriskās/ vadības prasmes un angļu valoda ir nepieciešamas vai vismaz vēlamas (41%-68%) pieejamo vakanču[2].

Gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā pieprasījums augs galvenokārt pēc augstas kvalifikācijas profesiju speciālistiem. Visstraujākais darbaspēka pieprasījuma kritums būs zemas kvalifikācijas profesijās. Tas skars visas nozares. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to profesionālās vidējās izglītības loma aizvien pieaugs. Saglabājoties esošai augstākās izglītības piedāvājuma struktūrai, būtiskākais darbaspēka iztrūkums augstākās izglītības grupā sagaidāms pēc speciālistiem ar izglītību inženierzinātņu, dabaszinātņu un IKT (STEM) novirzienos. Atbilstošās kvalifikācijas speciālistu iztrūkums līdz 2025. gadam varētu pārsniegt 17 tūkstošus, galvenokārt tādās jomās kā enerģētika, datorzinātnes, būvniecība un civilā celtniecība, kā arī elektronikā un automātikā. Tāpat, līdz ar sabiedrības novecošanos tendencēm, kā arī medicīnas pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu gan iekšējā, gan arējos tirgos, izteikta saglabāsies veselības un sociālās aprūpes speciālistu nepietiekamība darba tirgū[3].

Aizvien vairāk uzņēmēju sūdzas par darba ņēmēju trūkumu. Profesijas, kuras ilgstoši nevar aizpildīt, galvenokārt ir pieprasīti konkrēti speciālisti - būvniecības speciālisti, IT; metinātāji un griezēji, kā arī kravas un vieglo automobiļu vadītāji.

Nodarbinātības valsts aģentūras statistikas datos vērojams, ka visvairāk (69%) vakanču 2019. gada pirmajā ceturksnī bija reģistrēts vidējas kvalifikācijas pamatgrupas profesijās (ēku celtnieks, kravas automobiļa vadītājs, pavārs, apdares darbu strādnieks, betonētājs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, mūrnieks, vilcējautomobiļa vadītājs, būvnieks, namdaris), kam seko zemas kvalifikācijas profesijas (17%) (palīgstrādnieks, apkopējs, būvstrādnieks, ceļa būves palīgstrādnieks, lauksaimniecības palīgstrādnieks, kūdras ieguves palīgstrādnieks, sezonas lauksaimniecības strādnieks, ceha strādnieks, iesaiņotājs (roku darbs), krāvējs (roku darbs)). Augstas kvalifikācijas profesijas sastāda 14% no reģistrēto vakanču kopskaita (vecākais eksperts, klientu /pārdošanas konsultants, projekta vadītājs, vecākais referents, programmētājs, šefpavārs, juriskonsults, pārdošanas speciālists, galvenais nodokļu inspektors, pirmsskolas izglītības skolotājs). Visvairāk brīvo darba vietu skaits, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, pieaudzis būvniecībā – apdares darbu strādnieks, stiegrotājs, betonētājs, mūrnieks, ēku siltinātājs, palīgstrādnieks, ēku celtnieks, būvnieks ,kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā – ēku celtnieks, noliktavas darbinieks, koka būvkonstrukciju montētājs, zivju apstrādātājs, kravas automobiļa vadītājs, automehāniķis, krāsotājs, mežcirtējs.

 

[1] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2018.gads

[2] Ziņojums “Darba tirgus īstermiņa prognoze 2019.gadam: darba devēju aptauja”

[3] Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums „Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm”, 2018.gads

 

 

Teksts pēdējo reizi rediģēts: 05/2019


Vai jūs apmierina šajā lapā sniegtā informācija?


Vai vajadzīga palīdzība?  
Vai vajadzīga palīdzība?