Navigation path

ESF jaunumi

Atveseļošanās no krīzes: ES finansējums darba vietu aizsardzībai un videi draudzīgas, digitālas, iekļaujošas sabiedrības un ekonomikas atbalstam

28/05/2020

Eiropas Komisija ierosina izmaiņas, kas jāveic ES sociālā finansējuma programmās, lai risinātu sociālās un nodarbinātības problēmas pēckrīzes laikā.

Šobrīd Eiropas Komisija virza izmaiņas, kas vajadzīgas ES sociālā finansējuma programmām, lai risinātu galvenās sociālās un nodarbinātības problēmas, kuras sagaidāmas pēckrīzes laikā, piemēram, pieaugošais jauniešu bezdarbs, vajadzība sniegt pamata pārtikas un materiālo palīdzību vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kā arī bērnu nabadzības risks. Šābrīža finansēšanas priekšlikumi tiks iesniegti arī attiecībā uz darba ņēmējiem, ja viņi virzīsies uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, veicot ieguldījumus kvalifikācijas celšanas iespēju veidošanā, ļaujot viņiem attīstīt sevi klimatneitrālā, digitālākā un iekļaujošākā sabiedrībā. Tajā pašā laikā mēs pārbaudām savas finansēšanas darbības nākotnē, ieviešot krīzes reaģēšanas mehānismu nākotnes ārkārtas situāciju gadījumā.

Lai reaģētu uz jaunajiem izaicinājumiem, ir nepieciešams ātri atjaunināt gan pašreizējo finansēšanas programmu, gan nākamā budžeta priekšlikuma noteikumus. Eiropas Sociālais fonds Plus būs galvenais finanšu instruments, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Tas joprojām ir mūsu kompass, lai nodrošinātu sociāli taisnīgu atveseļošanos. Citi instrumenti, piemēram, jau esošais Eiropas Sociālais fonds (ESF) un Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), tiks papildināti, izmantojot jaunu finansējumu, lai nekavējoties varētu sākt centienus atgriezt cilvēkus darbā un novirzīt atbalstu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits [Nicolas Schmit] teica: “Lai nākotnē padarītu Eiropu noturīgāku, ilgtspējīgāku un iekļaujošāku, ir jāiegulda savos cilvēkos, jo īpaši jaunākajās paaudzēs. Mūsu prioritāte ir ātri pārvarēt koronavīrusa krīzes izraisīto sociālo un ekonomisko šoku un nodrošināt, lai neviens netiktu atstāts novārtā.”

Tūlītējā reakcija — nozīmīgi papildu resursi Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP)

Kohēzijas politikas fondiem (Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Kohēzijas fonds) tiek ierosināts laikposmā no 2020. gada līdz 2022. gadam papildus saņemt 55 miljardus euro, lai novērstu koronavīrusa negatīvo ietekmi uz darba tirgu. Rīks tā īstenošanai ir REACT-EU, kurā galvenā loma darba vietu saglabāšanā un sociālās integrācijas atbalstīšanā ir Eiropas Sociālajam fondam 2014.–2020. gada laikposmā.

Papildu ESF resursi būtu jānovirza, lai galvenokārt atbalstītu:

  • darba vietu saglabāšanu, tostarp izmantojot īslaicīga darba shēmas un atbalstu pašnodarbinātajiem, lai aizsargātu viņu ienākumus;
  • jaunu darba vietu radīšanu, jo īpaši cilvēkiem, kas atrodas neaizsargātā situācijā;
  • jaunatnes nodarbinātības pasākumus;
  • izglītību un apmācību;
  • prasmju pilnveidošanu, jo īpaši, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos;
  • pasākumus, lai uzlabotu piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp bērniem.

Komisija arī ierosināja, ka dalībvalstis līdz 2022. gadam REACT-EU ietvaros var nodrošināt papildu līdzekļus Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP). Tādējādi tiks nodrošināti papildu resursi pārtikai un pamata materiālajai palīdzībai un papildu pasākumiem, kā arī īpašiem sociālās integrācijas pasākumiem. Tā tiks garantēts, ka finansējums galvenajiem krīzes novēršanas pasākumiem un atbalsts vistrūcīgākajām personām var turpināties bez pārtraukumiem.

Izlietojot šos līdzekļus, dalībvalstīm pienācīgi jāveicina dzimumu līdztiesība, kas ir horizontālais princips tiesību aktos par sociālajiem fondiem.

Ilgtermiņa reakcija — pastiprināts Eiropas Sociālā fonda Plus priekšlikums

Saistībā ar šodien pieņemtajiem jaunajiem priekšlikumiem par ES nākotnes ilgtermiņa budžetu 2021.-2027. gadam Komisija ierosināja svarīgus grozījumus Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) priekšlikumā.

  • Grozītais priekšlikums ietver pastiprinātu atbalstu jauniešu nodarbinātībai. Dalībvalstīm, kurās tādu 15–29 gadus vecu cilvēku īpatsvars, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, pārsniedz Savienības vidējo līmeni, būtu jāiegulda vismaz 15 % (sākotnējā ESF+ priekšlikumā — līdz 10 %) no saviem ESF+ resursiem mērķtiecīgām darbībām jauniešu atbalstam.
  • ESF+ palīdzēs arī novērst bērnu nabadzību. Pēc koronavīrusa pandēmijas novārtā nedrīkst atstāt nevienu bērnu. Grozītajā ESF+ priekšlikumā visām dalībvalstīm noteikts pienākums piešķirt vismaz 5 % no saviem ESF+ resursiem, lai īstenotu pasākumus, kas samazinātu bērnu nabadzību.
  • Turklāt ESF+ sniegs nozīmīgu ieguldījumu zaļajā un digitālajā pārkārtošanās procesā, palielinot ieguldījumus kvalifikācijas celšanas iespēju veidošanā, lai darba ņēmēji varētu attīstīties klimatneitrālā, digitālākā un iekļaujošākā sabiedrībā.
  • Lai labāk sagatavotos turpmākām ārkārtas situācijām, ESF+ ietver krīzes reaģēšanas mehānismu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka ārkārtas apstākļos Komisija to varēs pielāgot, lai reaģētu uz šādiem notikumiem, pēc vajadzības ātri grozot fonda pārvaldības noteikumus.

Pastiprināts Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) atbalsta darba ņēmējus, kas ir zaudējuši darbu lielu pārstrukturēšanas notikumu rezultātā, finansējot mērķtiecīgu apmācību un citu atbalstu viņu atkārtotai iekļaušanai darba tirgū. Ņemot vērā paredzamo pieprasījuma pieaugumu pēc koronavīrusu pandēmijas, Komisija ierosina no 2021. gada palielināt pieejamo gada finansējumu līdz 386 miljoniem euro.

Papildu līdzekļi nodarbinātības un sociālo mērķu atbalstam

Turklāt daudzi citi fondi veiks ievērojamas investīcijas, lai atbalstītu sociālo un nodarbinātības mērķu sasniegšanu.

Jaunā atveseļošanās un noturības instrumenta budžets ir 560 miljardi euro, un dalībvalstis to var izlietot, lai atbalstītu sociālos ieguldījumus un reformas, izmantojot dotācijas un aizdevumus. Šis mehānisms ir saistīts ar Eiropas pusgada pamatnostādnēm, kuru pamatā ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Tāpēc tas palīdzēs dalībvalstīm risināt strukturālās ekonomiskās un sociālās problēmas dažādās jomās, jo īpaši sociālajā, nodarbinātības, prasmju un izglītības jomā.

Komisija ierosināja piešķirt būtisku papildu finansējumu Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kopsummā sasniedzot 40 miljardus euro. Šis finansējums tiks izmantots, lai mazinātu pārejas uz klimatneitralitāti sociāli ekonomiskos efektus visvairāk skartajos reģionos, piemēram, atbalstot darba ņēmēju pārkvalificēšanu.

Fonds InvestEU arī gūs labumu no lielākiem resursiem, lai atbalstītu uzņēmējiem paredzēto sociālo infrastruktūru vai mikrofinansējumu, jo īpaši sociālajā ekonomikā. InvestEU kopējais ierosinātais budžets ir 32 miljardi euro.

Un Erasmus+kura kopējais ierosinātais budžets ir 25 miljardi euro, ieguldīs līdzekļus jauniešos, piedāvājot viņiem iespēju iegūt jaunu pieredzi, dodoties uz ārzemēm. Tas arī nodrošina būtisku finansējumu prasmju un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) jomā.