chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Elektronická platforma vzdelávania dospelých v Európe

 
 

Blog

Mediálna gramotnosť – gramotnosť pre 21. storočie

10/09/2018
by Gerhard Bisovsky
Jazyk: SK
Document available also in: EN DE LV BG ET SL PL HU EL

/epale/sk/file/media-literacy-epaleMedia Literacy EPALE

Media Literacy EPALE

 

Gerhard Bisovsky vysvetľuje koncept mediálnej gramotnosti a význam tohto konceptu vo vzdelávaní dospelých.

 

Význam tradičných médií a najmä moderných internetových médií je zjavný. Ovplyvňujú náš každodenný život, ako aj politiku a spoločnosť. Sociálne médiá dávajú všetkým používateľom možnosť vyjadriť sa, zdieľať obsah a komunikovať osobitým spôsobom. Každý používateľ má tvár a hlas, ktorý môže byť vnímaný a zdieľaný mnohými ľuďmi.

 

Sociálne médiá sú otvorené manipulácii a propagande

Navyše, sociálne médiá sú otvorené automatickému šíreniu propagandy a manipulácie. Oxfordská univerzita skúmala manipuláciu organizovanými sociálnymi médiami (externý odkaz), pričom do štúdie bolo zahrnutých 48 krajín. V každej z týchto krajín bol identifikovaný aspoň jeden prípad organizovanej manipulácie so sociálnymi médiami, ktorý vykonala politická strana alebo vláda.

Politické strany zvyčajne dezinformujú používateľov sociálnych médií počas volebných kampaní; čo podporuje nedôveru občanov v politické strany, polarizuje spoločnosť, a narúša integritu demokratických procesov. V histórii bolo zaznamenaných množstvo prípadov manipulácie a dezinformácie, sociálne médiá však vytvorili priestor, v ktorom je možné dezinformovať a manipulovať masy ľudí v extrémne krátkom čase. Rakúska štúdia dokázala, že väčšinu komentárov vytvára veľmi malá časť používateľov Facebooku, tzv. „hlasná menšina“ (externý odkaz). Jednou z mnohých odpovedí na tento trend sú „kontrolóri faktov“ (z anglického „fact checkers“). V Európe funguje viac ako 100 aktívnych skupín, medzi ktoré patria redakcie tradičných médií, mimovládne organizácie a mnohí aktivisti, uvádza správa Inštitútu Reuters pre štúdium žurnalistika (externý odkaz).

 

Médiálna gramotnosť je témou vo vzdelávaní dospelých

Informačné preťaženie, kyberšikana a obťažovanie postihujú ľudí všetkých vekových kategórií. Tieto fenomény majú na ľudí negatívny dopad, manipulujú s nimi a utláčajú ich. Preto žiadam o mediálnu gramotnosť, ktorá posilní ľudí.

Mediálna gramotnosť je definovaná ako "schopnosť kompetentne komunikovať vo všetkých mediálnych formách, ako aj prístup, pochopenie, analýza, hodnotenie a účasť na všetkom, čo tvorí našu súčasnú masmediálnu kultúru, vrátane obrázkov, slov a zvukových nahrávok", uviedli Tessa Jolls a Michele Johnsen v časopise Hastings Law Journal (externý odkaz).

Ľudia by mali byť schopní vyhodnotiť a prekonať všadeprítomné hrozby falošných správ, kyberšikany, radikalizácie, a ohrozenia kyber bezpečnosti a podvodov, uviedla Európska komisia v oznámení o Akčnom pláne digitálneho vzdelávania (externý odkaz). 

 

Mediálna gramotnosť sa opiera o kritické myslenie

Podľa môjho názoru je mediálna gramotnosť úzko spojená so schopnosťou kritickej a nezávislej analýzy a schopnosťou sebareflexie. Európska komisia v záverečnom vyhlásení (externý odkaz) spája tieto schopnosti a ich nedostatok najmä s mladými ľuďmi, avšak v skutočnosti sa týkajú celej populácie.

V analýze mediálnej gramotnosti v EÚ-28, (externý odkaz) ktorú vykonalo Európske audiovizuálne observatórium Rady Európy, je "kritické myslenie" najdôležitejším atribútom mediálnej gramotnosti, a bolo opísané nasledovne:

Pochopenie spôsobu fungovania mediálneho priemyslu a spôsobu vytvárania mediálnych správ; spochybňovanie motivácie tvorcov obsahu pri výbere a používaní obsahu; identifikácia rôznych typov mediálneho obsahu a posúdenie presnosti, spoľahlivosti a hodnoty obsahu; identifikácia a riadenie bezpečnostných rizík na internete.

 

Mediálna gramotnosť znamená myslieť kriticky

Kritické myslenie je široko akceptovaným cieľom vo vzdelávaní a ovplyvňuje všetky sektory vzdelávacieho systému; deti, mladých ľudí aj dospelých.

Napriek širokému konsenzu v otázke potreby kritického myslenia, mnohé otázky súvisiace s významom tohto konceptu nie sú zodpovedané. Môže sa kritické myslenie chápať ako všeobecný prístup alebo sa vzťahuje na predmet? Aké schopnosti zahŕňa kritické myslenie? Toto je len niekoľko otázok, ktoré úzko súvisia so vzdelávaním. Článok v Standfordskej encyklopédii filozofie (externý odkaz) sa venuje kritickému mysleniu zásadným a osviežujúcim spôsobom

Pre sektor vzdelávania je podstatný spôsob ako môžu byť mediálna gramotnosť a kritické myslenie implementované v procese učenia sa. Mediálna gramotnosť má viac spoločného so vzdelávaním ako s médiami. Výučba do ktorej sú zahrnuté médiá nie je mediálna gramotnosť, ale učenie sa z médií. Taktiež produkcia médií nie je mediálna gramotnosť; hoci mediálna gramotnosť by mala zahŕňať produkciu médií. Mediálna gramotnosť znamená kritické myslenie.

Podľa môjho názoru je cieľom posilnená a zodpovedná populácia, ktorá dokáže identifikovať dezinformácie a zabrániť ich šíreniu. Správy všetkých druhov médií treba chápať diferencovaným spôsobom a ľudia by mali byť schopní overiť, kto je autorom tvrdení a čo je ich účelom, s dôrazom na kontext mediálnych správ.

Nakoniec ide o zabezpečenie kontinuity a ďalšieho rozvoja demokracií. Silná demokracia je založená na vysokokvalitnom spravodajstve a informáciách z nezávislých médií, na pluralistickom kontexte názorov a schopnosti diskutovať o širokom konsenzu.

Pozývame Vás zapojiť sa do online diskusie EPALE o úlohe mediálnej gramotnosti vo vzdelávaní dospelých. Diskusia bude vedená v anglickom jazyku na tejto stránke, dňa 27. septembra 2018. Moderátorom diskusie bude tematický koordinátor Markus Palmén.

Tešíme sa na Vašu účasť!


Gerhard Bisovsky pôsobí ako generálny tajomník Rakúskeho združenia stredísk vzdelávania dospelých (Volkshochschulen). V rokoch 1996-2012 bol riaditeľom Viedenského vzdelávacieho centra pre dospelých Meidling, a v rokoch 2009-2012 riaditeľ organizácie „Vzdelávanie a poradenstvo Viedeň.“ 2012 -2017 bol členom predstavenstva Európskej asociácie pre vzdelávanie dospelých (EAEA). Taktiež pôsobí ako vedúci redaktor Die Österreichische Volkshochschule (externý odkaz)

Kontakt: gerhard.bisovsky@vhs.or.at

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Zobrazuje sa 1 - 10 z(o) 13
  • Obrázok používateľa Jelena Kuzmina
    Manipulācijas gadījumi sociālajos medijos būs vienmēr, kamēr būs sabiedrība ar saviem likumiem. Kritiska domāšana , manuprat, tieši saistīta ar cilvēka izglītību.Jo vairāk cilvēks izglītots, jo mazāk ar viņu var manipulēt.
  • Obrázok používateľa Simona Dzirko
    Šeit tiek apskatīta aktuāla mūsdienu tēma, jo mēs dzīvojam informācijas pārblīvētā pasaulē. Mediji ir tie, kas ietekmē sabiedrības uztveri, arī valodu. Pilnīgi piekrītu, ka viena no mūsdienu svarīgākajām prasmēm būtu kritiski skatīties uz lielo daudzumu brīvi pieejamās informācijas. Domāju, ka skolēnu apmācībā tas vairāk vai mazāk tiek ievērots, tiek doti uzdevumi kritiskās domāšanas attīstībai. Arī pieaugušo izglītībā un atsevišķās darba vietās prasa kritiski vērtēt informācijas avotus. Taču joprojām ļoti daudz cilvēku uzskata, ka viss, kas ierakstīts grāmatā vai laikrakstā ir taisnība un nav apstrīdams, arī televīzijā raidītās ziņas vai izlgītojošie raidījumi netiek pilnvērtīgi analizēti. Noteikti jāpiemin arī cilvēku kopējais augstais neapmierinātības līmenis un zemais dzīves līmenis, kas neļauj adekvāti novērtēt situāciju, bet gan paļaujas uz provokācijām. Lai veidotos kritiski domājoša sabiedrība kopumā ir jāveicina arī cilvēku intelektuālā attīstība. Jo cilvēks vairāk zinās, jo vairāk spēs analizēt, saskatīt kopsakarības.
  • Obrázok používateľa Mārtiņš Šteins
    Dinamiskajā mūsdienu pasaulē, kurā apkārt visi runā par jaunām prasmēm, kas katram jāapgūst un jaunām profesijām, kuras vēl nemaz nav, bet kurām tiek gatavoti mūsdienu bērni, dzīves ritms liek visu laiku turēt rūpi par sevi pašu un apkārtējiem, lai viegli neiekristu tā saucamo "viltus ziņu" vai citu melu slazdos. 
    Šodien, kad par mediju var kļūt gandrīz katrs, medijpratība ir prasme, kas būtiski palīdzēs dzīvot un dažbrīd pat atvieglos dzīvi. 
    Daļa no medijpratības ir "viltus ziņu" atpazīšana. Tāpēc vērtīgi būtu vēlreiz apkopot ieteikumus, ko aktualizē Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa, kuras pārziņā ir pētījumu veikšana, tostarp "viltus ziņu" pētījumi.  
    Lai neiekristu viltus ziņu lamatās, patērējot informāciju, īpaša uzmanība jāpievērš sekojošām lietām: 
    1. medijam – vai tas šķiet uzticams? Vai tam ir norādīta redakcija, raksta/sižeta autors? 
    2. informācijas datumam – varbūt tā ir veca ziņa? 
    3. vai informācija ir reklāma, ziņa vai komentārs
    4. informācijas avotiem – vai un kādi tie ir (atsauce uz pētījumiem, ziņu aģentūrām, intervētajiem cilvēkiem u. tml.).
    5. argumentiem – vai tiek izmantoti racionāli argumenti, vai arī kāds apelē tikai pie emocijām, dziļākajām bailēm un instinktiem? 
    6. Personu/priekšmetu/notikumu apzīmējumiem – vai tie ir neitrāli vai tendenciozi. 
    7. citātiem – vai citāts nav izdomāts? 
    8. virsrakstam, sižeta pieteikumam – vai tas izceļ ziņas galveno būtību, vai arī izveidots sensacionāls, lai pievērstu uzmanību. 
  • Obrázok používateľa Kinga Samburska
    Obecnie zarzuca się dzieciom, czy nastolatkom brak racjonalności w korzystaniu z mediów. Ale czy nie jest tak, że ludzie dorośli są tak samo jak dzieci podatni na manipulację? Czy nie słyszy się o przypadkach, kiedy dorośli ludzie podali np. hasło do bankowości internetowej, ponieważ dostali maila, w którym zostali o to poproszeni? Moim zdaniem krytyczne podejście do zasobów, szczególnie internetu, powinno być umiejętnością kształtowaną obowiązkowo u każdego człowieka dorosłego. Tylko wtedy, gdy ludzie dorośli będą świadomi zagrożeń związanych z mediami, będą mogli w odpowiedni sposób "uczulić" na nie młode pokolenia. 
  • Obrázok používateľa Jean Pierre Candiotti
    Following the conversation, learning, thinking and visualizing projects for educating in future needed skills.
    contact me to jeanpierrecandiottibustamante at gmail. com or in facebook name jeanpierrecandiotti bests from sweden
  • Obrázok používateľa Anda Tora
    Mūsdienu sabiedrībā bieži tiek runāts, ka izglītības jomā jārunā par "medijpratību", saistot ar kristisko domāšanu kā vienu no sadarbības formām. Taču bieži mēs to nonivilējam līdz ziņu kristiskai izvērtēšanai, to, ka pieaugušajiem un skolēniem neviens to nemāca, utt. stereotipiskiem jēdzieniem.
    Īstenībā mēs ikviens esam izmantojuši medijpratības prasmes skolā, jo ikviens esam skatījušies stundās video, veikuši skolotāju uzdotos uzdevumus, kuri ir saistīti ar konkrēto video.
    Tātad, tad jau esam skatījušies konkrēto video vai filmu ar kādu konkrētu uzdevumu. Tādēļ mums būtu jāsaprot arī mērķis, kāpēc lietot sociālos tīklus, ko tajos ievietot, kāpēc ievietot. Jebkurai darbībai, ko mēs darām, ir konkrēts mērķis, tādam būtu jābūt arī dažādu sociālo tīklu, arī druktāto un interneta vidē pieejamo mediju izmantošanā. Taču bieži vien mēs digitālajā vidē vairs neuzvedamies tā, kā to darām ikdienā.
    Samsung Skola pētījumā ir minēts, ka jaunieši interneta vidē rīkojas daudz citātāk, nekā to darītu, ja saziņa būtu jāveic cilvēku vidē.
    Lai runātu par medijpratības nozīmību izglītībā, mums pašiem ir jāizvērtē, ko zinām, ko varam izstāstīt par saviem medijpratības principiem. Domāju, ka liela daļa pieaugušo savos sociālo tīklu kontos ievieto tādu informāciju, kuru ikdienā neliktu savas ģimenes albumā.
    Savulaik, mācot skolēniem par medijpratības nozīmību, izmantoju toreiz populāra jauniešu blogera Kriša Kupruka teikto, ka darbība sociālajos tīklos ir tas pats, ko tu dari uz ielas. Šādā aspektā palūkojoties, skolēni sāka izvērtēt, ko publicē savos profilos.
    Bieži vien mums, pieaugušajiem, palīdz reāli piemēri, kas pamato to, ko mēs gribam saprast. Tāpēc, manuprāt, lai apgūtu medijpratības prasmi, būtu jāzina jau esošie materiāli, kurus var izmantot par uzskates līdzekļiem. (Piem., drossinternets.lv, Vispasaules Drošāka interneta dienai gatavotie video, grāmata "Pasaule tīmeklī" u.c.)
    Tie dod informāciju par dažādiem medijpratības jautājumiem, sniedz nepieciešamās zināšanas.
    Mūsu medijpratība ir paraugs jauniešu medijpratībai. To, ko mēs rādīsim un stāstīsim savā mācību procesā par medijpratību, to arī jaunieši izmantos tīmekļa gudrību pielietošanai, esot kritiski domājoši mediju lietotāji.
  • Obrázok používateľa Laima Mitenberga
    Masu mediju ietekme uz šodienas jauno paaudzi ( arī visu sabiedrību kopumā) ir ievērojama. Tas noteikti ir sava veida informatīvais izglītošanās avots dažādos jautājumos un sfērās.Viss jau būtu ļoti labi, ja masu mediji sniegtu tikai patiesu un pārabaudītu informāciju, bet, diemžēl, mēs ik dienu "uzņemam" tik daudz nepatiesas un manipulatīvas informacijas, kuru neprotam pareizi uztvert un "izfiltrēt". Tas var atstāt lielu ietekmi uz cilvēku emocionāli un arī psihiski.
    Kā pareizi analizēt un uztvert TV, internheta un avīžu sniegto informāciju ? Noteikti, viena no būtiskākajām  mūsdienu prasmēm tiem, kas saistīti ar izglītību,  ir kritiskā domāšana.  Protams, ne mazāk svarīga kritiskā domāšana ir arī  tādās jomās kā uzņemējdarbība, politika un nepieciešama ikvienam sadzīvisko jautājumu risināšanā. Kritiskā domāšana palīdz izkopt lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmi, tāpēc uzskatu, ka ir nepieciešama izglītošana mediju kompetencē tātec, ka veiksmīgas mediju lietotprasmes pamatā ir kritiskā domāšana,
  • Obrázok používateľa Ieva Bērziņa
    Kritiskā domāšana nav iespējama bez nopietnas zināšanu bāzes.  Piekrītu tiem izglītības jomas teorētiķiem un praktiķiem, kuri uzskata, ka zināšanas ir kritiskās domāšanas pamats un absolūts priekšnosacījums.    
    Tādēļ  kritiski :) uzmanīgu dara vispārējās izglītības satura reforma Latvijā, kura, vismaz vārdos, ļoti cieši seko tām 21.gs. izglītības zinātnes un filozofijas teorijām, kurās zināšanām vairs nav noteicošā loma izglītībā. Prevalē frāzes par to, ka pasaule mainās tik strauji, kā vēl nekad iepriekš, ka jaunā paaudze jāsagatavo profesijām, kuras vēl nemaz neeksistē u.tmldz.  Saturisko zināšanu vietā  prioritāri izvirzās pats mācīšanās process.  Vienlaikus 21.gs.mācīšanas autori uzsver kritiskās domāšanas nepieciešamību, tomēr nepietiekami novērtē to, ka, lai kaut ko spētu patiesi kritiski izvērtēt, ir jābūt labām pamatzināšanām par pašu tematu. Citādi var nākties no lāča bēgot, uz vilku krist. Interesentiem iesaku grāmatu  E. D. Hirsch Jr. “Why Knowledge Matters: Rescuing Our Children from Failed Educational Theories” (2016). 
  • Obrázok používateľa Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi(link is external), kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.

  • Obrázok používateľa Jolanta_ Zastavnaja_
    Mūžizglītības septembra tēmas ietvaros, aktuāla tēma.
    Manuprāt, cilvēces neziņa par mediju būtību un tās medaļas 
    otru pusi-manipulāciju ar cilvēkiem, veicina un sekmē mediju ietekmi pār 
    sabiedrību. 
    Tādēļ sabiedrībā ir jāturpina runāt par medijpratību un izglītot cilvēki, 
    sevišķi vecākās paaudzes. Jo viņi ir piedzīvojuši ''pirmo televizoru'', 
    kur viss teiktais un parādītais bija neapšaubāma patiesība. Savukārt kritiskās domāšanas veicināšanas iespējas tiek mudinātas jaunākām paaudzēm,jo tā ir viena no svarīgākajām prasmēm jau šobrīd un sevišķi nākotnē. Ir novērots, ka sabiedrībā joprojām valda tendences ticēt visam, ko raksta mediji.Saskaņā ar 2007.gada pētījumu https://www.km.gov.lv/lv/mediju-politika/prezentacijas-un-petijumi, kur 50% aptaujāto dalījās ar savam domām par to, ka uzticas masu saziņas līdzekļiem publicētajai informācijai,
     savukārt 43% aptaujāto nepiekrīt iepriekšminētam apgalvojumam. Šādu aptauju vajadzētu veikt arī šogad, ar vairāk respondentiem.
    Manuprāt, runājot sabiedrībā par medijpratību, neapšaubāmi medijiem tā godu nedara. Taču es piekrītu raksta autoram, ka neskatoties uz to sabiedrība ir jāizglīto, jāpiedāvā dažādas iespējas, skatu uz plašo un dažādo informācijas klāstu, ko piedāvā mediji un, kas nākotnē kļūs arvien plašāka.