chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text


Electronic Platform for Adult Learning in Europe



Intergenerational Solidarity to Make Our Dreams Come True

by Gina Ebner
Language: EN
Document available also in: LV FR DE IT PL ES HU NL

/epale/en/file/intergenerational-solidarityIntergenerational solidarity

Intergenerational solidarity

Joaquim BarrioMame Darra Ndiaye and Bernat Oró from the Adult School of La Verneda-Sant Martí shared with EPALE the school's successful approach to creating effective classrooms with age-diverse learners.


Generations learn from each other

During the first few days of class, the older students in the course for Secondary Education Certificate used to be the most punctual ones and they would normally sit in the first row. At the same time, the younger ones used to be late and they would normally sit at the far back of the classroom. They would talk loudly during class and disturb the older students. But one day the older students decided to take different seats. This way, when the younger students came in late, they had to take the remaining seats and mix with the others. On that day, everything changed. Suddenly, the learning environment evolved for the better.

Some of the younger students had so much enthusiasm and interest in learning that they would pass it on to the rest of the group while others would share new study techniques, skills or practical knowledge. Together, they managed to advance in their academic goals. They all learnt a lot because they all helped each other. And apart from the Secondary Education Certificate, almost without realizing it, they also gained solidarity and friendship.


Say goodbye to old methods

Nowadays, we need to get over the traditional adult education models based on the concept of compensatory education. Oftentimes, educational institutions design educational offers for adults based merely on covering the needs of young people who dropped out of school (like Second Chance Schools). This happens because of personal and professional prejudices that can separate younger and older people within the same group of students. We still have to work on this issue in order to eliminate this old educational model that limits the scope of adult education.

Many social and educational movements led by students, teachers or even some institutions like the European Commission or UNESCO, have argued about the global or transformational dimension of lifelong learning. Also, researchers in psychology or neuroscience have proved that

it is wrong to associate older persons’ age with loss of intelligence or specific life choices and interests.

There are plenty of examples of this in our school too. Last year, we started Russian classes. The first person who enrolled was an 84-year-old woman who wanted to learn the language because her granddaughter was dating a Russian man and she wanted to communicate with him. The second person was a young man that wanted to learn the language for travelling purposes. Another student was an unemployed middle-aged woman who wanted to enhance her employability. Just like we cannot divide students based on gender or culture, we shouldn’t do it based on their age. Only then can adult education become a space for intergenerational dialogue.

/epale/en/file/la-vernadaLa Vernada

La Vernada

Dialogic learning

In the Adult School of La Verneda-Sant Martí, classes are organised in interactive groups. This way of organising gets the best results in both instrumental knowledge and social cohesion, according to the only research in social sciences and humanities that was included in the list of the ten most successful research papers in the European Commission’s sixth Framework Programme: Includ-ED. Strategies for inclusion and social cohesion in Europe from education. This successful approach promotes learning for all through grouping people of different age, knowledge, gender, culture, etc. The aim is to promote collaboration in order for learners to help each other to understand and learn how to do an activity, and have a fruitful dialogue.

I have been with elder people who helped me, guided me, explained their lives and their experiences to me, and for me it was a reason to keep going, to continue with my studies and everything. (...) If there is something that’s difficult to me, they help me and we help each other. (...) This has always been the pillar of this school – the support between classmates – and this helps us all to improve. One learns from the other, and I like this a lot.

This is how Brahim explains it, a young Saharan refugee who came to the school to learn how to read and write, and who is now about to complete his secondary education. The egalitarian dialogue that takes place in his class is combined with learners’ cultural intelligence, and these are two of the seven principles of dialogic learning. Cultural intelligence is the combination of academic intelligence (the one we use to solve an exercise in class), practical intelligence (which we learn from life experiences) and communicative intelligence (the one we use to solve problems by talking with other people). This principle proves that everyone, regardless of their age, has a lot of cultural intelligence. Every individual has one type of intelligence more developed than the other, and through dialogue everyone’s knowledge can be maximised.

Carlos had worked in the construction field and, when he was 50, he decided to get a certificate for secondary education in the Adult School. His classmates and teachers encouraged him to go further and he is now studying Electronic Engineering and Telecommunications at the University of Barcelona:

There is something that we have all accepted as a truth: when we are older, we are not smart enough to study. I mean, [this is] a complete lie. When we are young, our head is all over the place; we are not really focused, and now at this age… The years have taught us many things without us even realising it, and later when you start studying, you realise that you know more than you thought.


The importance of family

Another Successful Educational Action evaluated in the European project Includ-ED is family education. The Adult School of La Verneda-Sant Martí offers instrumental training (English, Catalan, Spanish, mathematics, literacy, ICT courses…) in local primary schools for the students’ families. This way, the educational offer goes beyond the walls of the school and is even more open to the community. Research shows that when children’s family is involved in their education, this has a direct impact on their academic performance. If they see their fathers, mothers, grandfathers and grandmothers studying alongside them, then their motivation increases, as Jie says:

He compares himself to me: ‘I have to study and my mom too’. It is a way of sharing. If I challenge him to do his homework, I also have to do it. Sometimes, when I have a doubt, I ask him and he asks me as well.

With Successful Educational Actions and dialogic learning, through adult education, we make it possible for intergenerational solidarity to be extended beyond schools, to people’s homes and other areas. If we overcome ageism, which is so present in our societies, we can keep our school environments and relationships forever young, as Paulo Freire said:

The ideal, however, is to add, to the readiness of youth that the young possess, the collected wisdom of the old who have stayed young.


The Learning Community Adult School of La Verneda St. Marti is a pluralistic democratic project, where decisions are taken by everyone involved in the community through participation, dialogue and consensus. It is a school with more than 2,000 participants of different ages (over 18 years old) and from different cultures from all around the world. It is open every day of the week (including weekends) from morning to evening. The work and results of the school have received significant international, national and local recognition, and have influenced university research that defines and theorises future educational practices. The last awards the school has won are: Democratic Compromise (2013, Catalan Government), Barcelona Associations Award (2010, Barcelona City Council) Solidarity Award (2007, Catalan Institute of Human Rights). Six books have been published and twenty doctoral theses have been written about our experience, as well as ten other doctoral theses where the school is mentioned as a successful practice. The school experience has been cited in Harvard Educational Review.

Joaquim Barrio Volunteer from the Adult School of la Verneda Sant Martí. He graduated from the Adult School when he retired. He later graduated from University with a degree in Sociology. Later he got a master’s degree in Employment and Social Policy. His final thesis was on the perceptions about ageism in the current society.

Mame Darra Ndiaye – Participant from the Adult School of La Verneda Sant Martí since two years ago. Spanish student, volunteer in French classes and member of the board of Heura Women Association. Currently she is studying Vocational Education and Training on Administrative Management.

Bernat Oró Coordinator of Adult School of La Verneda Sant Martí.

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments

Displaying 1 - 7 of 7
  • Santa Baumane's picture
    Šis raksts, manuprāt,  atspoguļo to, uz ko sabiedrībai būtu jātiecas arvien vairāk. Tas ir, izglītības iegūšana jebkādā vecumā, starppaaudžu sadarbība un kopīga mācīšanās. Cilvēks iegūst daudz vairāk tad, kad uzturas daudzveidīgā sabiedrībā. To pierāda rakstā minētais par jauniešu azartiskumu, kad ieņēma vietas starp vecākas paaudzes cilvēkiem un bērnu - vecāku kopīga mācīšanās. Cilvēki un viņu pieredzes ir dažādas un dalīšanās ar to ir ļoti būtiska, jo nevienā mācību grāmatā tas nebūs rakstīts. Šādā veidā ikviens attīsta sadarbības, komunikācijas, solidaritātes u.c. prasmes, kas ieņem arvien būtiskāku lomu ikdienas dzīvē. To varu attiecināt arī uz savu personīgo pieredzi. Piemēram, veidojot kādu projektu, kurā ir iesaistīti gan jaunieši, gan vecākas paaudzes cilvēki, bieži vien rezultāts ir tāds, kādu pat nevarēju iedomāties. Un uzskatu, ka tas ir pateicoties šai starppaaudžu sadarbībai.
  • Lūcija Neicgale's picture
    Manuprāt, ļoti svarīgi ir grupu darbi, jo tā ne tikai tiek iegūtas jaunas zināšanas, bet arī pilnveidotas sadarbošanās prasmes, kas ir ļoti svarīgas 21.gadsimtam. Arī es pēc savas pieredzes varu teikt, ka mācīties augstskolā man bija daudz vieglāk, jo "roku rokā" man bija draudzene, kuru ieguvu augstskolas gados. Darbus pildījām kopā, viena otru atbalstījām, informējām par jaunākajām aktualitātēm, motivējām u.t.t. Es esmu pārliecināta, ka bez draugiem, kursabiedriem, ģimenes locekļiem es nebūtu tur, kur šobrīd esmu. Uzskatu, ka komunikācija ir viena no visnepieciešamākajām prasmēm, lai mūsdienās sasniegtu augstus rezultātus.
  • Asne Asnāte Petrēvica's picture
        Starppaaudžu mācīšanās ir lielisks veids, kā apgūt zināšanas, jo abām pusēm ir, ko dot un arī ko ņemt. Tādēļ šāda veida integrācija, manuprāt, ir pat ļoti noderīga. Diemžēl es neesmu pārliecinata, vai visos kolektīvos un visās sfērās tas vienmēr nostrādā tik labi, kā minētajā piemērā. Ir tomēr dažādi aspekti, kurus jāizvērtē pirms šī procesa. Un tas sasaistās ar nākošoo tematu, kas ir par modernākām mācīšanās metodēm. Ja vēlamies pēc iespējas labāku šo starppaudžu integrēšanu mācību procesā, tad diemžēl, manuprāt, vecās metodes mācību vielas apguvei būtu krasi jāizmaina.
        Ģimenes nozīmei mācību procesā ir ļoti liela nozīme neapšaubāmi. Ne velti ir pētījumos pierādīts, ka , ja mājās vecāki lasa (ne tikai bērnam pasaciņas , bet paši), tad arī bērns visticamāk lasīs. Ir gēni, bet ir arī vide, kas veido bērnu un bērna uztveri. Līdz ar to tas, ka ģimenes locekļi arī ir iesaistīti dažāda veida mācībās, vairos arī bērna pozitīvo uztveri par mācību procesu kā tādu.

  • Ewa Nowak-Koprowicz's picture
    Myślę, że przedstawione spostrzeżenia pokrywają się z osobistymi doświadczeniami wielu osób pracujących ze studentami. Zwłaszcza jeżeli polem współpracy są ćwiczenia/laboratoria, a formą studiów tryb niestacjonarny. Tak też jest i w moim przypadku. I w nawiązaniu do jednego z przykładów z artykułu, szczególnie ujmujące jest gdy student/ka mający dzieci również studiujące podkreśla, że wzajemnie "pilnują" swoich ocen/postępów i motywują się do działania. 
  • Sabīne Petruseviča's picture

    Domāju līdzīgi kā Violeta - visam ir savas gaišās un tumšās puses. 
    Mācoties universitātē, arī es šobrīd varu saskarties ar dažāda vecuma cilvēkiem manā kursā, īpaši, kad nodarbības tiek apvienotas ar neklātienes studentiem. Lai nodrošinātu šādu kultūras, vecuma un dzimuma atšķirību vienuviet, manuprāt, ir nepieciešams diezgan liels ieguldījums. Lai arī negribu nevienu diskriminēt, redzu, ka mācības grūtības sagādā nevienam vien - lai arī mēs, jaunākie, varam klausīties vecāko dzīves pieredzē, ne vienmēr visiem motivācija iegūt izglītību ir viena, kamēr vienam tas ir tikai papīrs, tikmēr citam tas grupas darbu izbojā lielākajā mērā, kad ar uzdevumiem jātiek galā vienam pašam. Gribētos, lai viss ir saulaini, taču jāņem vērā tieši motivācija, kāpēc mēs izvēlamies apmeklēt kursus/nodarbības/lekcijas un iegūstam jaunu informāciju. Varbūt es esmu pārāk vecmodīga vai diskriminējoša, varbūt neesmu saskārusies ar to labāko pieredzi. Bet tajā pašā laikā, arī skolotājs klases priekšā bieži vien ir atšķirīga paaudze, kas mēģina izglītot jaunos, īpaši sākumskolā - tur nu gan bērni ne tikai iegūst teorētiskās zināšanas, bet arī sociālās prasmes, ko ģimenes lokā, iespējams, apgūt būtu neiespējami. Kopumā varu teikt, ka, manuprāt, mums vēl ir jāpilnveidojas, lai varam izveidot starppaaudžu centrus, kuros visiem varētu būt vienota motivācija iesaistīties. 

  • Elīna Freiberga's picture

    Pirmkārt, runājot par to, ka paaudzes mācās cita no citas, varu pilnībā piekrist. Šobrīd pati ar to saskaros, kad studējot maģistrantūrā, kursā esam dažāda vecuma studenti- tas, manuprāt, ir milzīgs ieguvums ikvienam no mums. Mēs dalāmies pieredzē, stāstām stāstus no dzīves, iesakām, papildinām, tas viss veicina mūsu personības attīstību un paplašina redzes loku dažādās jomās. Salīdzinot ar mācībām skolā un pamatstudijām augstskolā, varu teikt, ka tas nebija tik izteikti, jo pārsvarā visi bijām viena vecuma. 

    Otrkārt, runājot par izglītību ģimenē, tā arī ir vērtīga un vērā ņemama lieta, kas veicina arī bērnu interesi un motivāciju mācībām. Šajā gadījumā tika piedāvāta dažādu valodu apguve, matemātika, lasītprasme, IKT kursi. Ir novērots tas, ka vecāki, iesaistoties savu bērnu mājas darbu izpildē, nereti paši īsti neizprot uzdevuma nosacījumus vai veidu, kā to pildīt- un ne jau tādēļ, ka nav izglītoti, bet gan tādēļ, ka mācību metodes attīstās un mainās, līdz ar to vecāki tās nav apguvuši. Tādēļ šis ir labs veids, kā veicināt vecāku iesaisti bērnu izglītības procesā, kas veicinās arī viņu pašu attīstību. Šajā kontekstā bieži esmu domājusi arī par pieaugušo (vecāku) izglītošanu tādās jomās kā bērnu attīstība, bērnu audzināšana, bērnu vajadzību nodrošināšanu, vecumposma īpatnības, ģimenes loma utt.,  kas būtu gan teorētiskas, gan arī praktiskas zināšanas par to- kā audzināt mūsdienu bērnu? Uzsvaru liekot uz praktiskām iemaņām un prasmēm. 

  • Violeta Ponomarjova's picture

    Likvidēt diskrimināciju pēc vecuma vidusskolā ir līdzīgi teicienam "Ir arī medaļas otra puse", kur no vienas puses var ieraudzīt pozitīvus kritērijus mācīšanās un skolēnu sniegšanos pēc zināšanām, piemēram, dažāda vecuma cilvēki mācās viens no otra un dalās ar pieredzi, vai arī motivēt pieaugušus cilvēkus iegūt kā minimāli vidējo izglītību, tādējādi dod sev iespēju attīstīties un pilnveidoties, ka arī tas sekmē jauniešiem kā pozitīvs piemērs par izglītības nepieciešamību.

    Savukārt, diskriminācijas likvidēšanā pēc dzimumiem, es saskatu arī negatīvus piemērus, tādus kā ir būtiski, lai pieagušais skolēns būtu ieinteresēts nevis sertifikāta iegūšanā par vidējo izglītību, bet būtu ieinteresēts tieši mācību procesā.

    Ka arī es uzskatu, ka pieaugušajiem skolēniem ir vairāk jāorientē viņu mācību procesu tā, lai viņi apgūst mācāmo vielu mācot citus, piemēram, kā skolotāji palīgi, kuri gan veidos diskusijas priekšmetu stundās, gan palīdzēs skolēniem, kuri lēnāk apgūst mācāmo vielu, gan labos mājas darbus.

    Ka arī uzskatu, ka apvienot skolēnus vienā klasē pēc vecumiem ir veiksmīgi tikai izvēlētajos priekšmetos, piemēram, svešvalodās, ekonomikā, informātikā u.c., kas cieši ir/būs saistīti ar pieauguša skolēna izvēlēto darbības jomu (profesiju).