chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Radošums ir viena no pievilcīgākajām nākotnes darba devēju prasmēm

06/03/2019
Valoda: LV

Radošums arvien bieži tiek uzskatīts par jebkuras organizācijas vai uzņēmuma galveno veiksmes pamatu. Veiksmīgas radošās organizācijas nevar darboties bez radošiem darbiniekiem. Šādas organizācijas ātrāk un veiksmīgāk pielāgojas pārmaiņām, salīdzinot ar konkurentiem. Radošums ir spēja radīt jaunas idejas, domāt ”ārpus rāmjiem”, atrast neparastus risinājumus un ātri risināt problēmas. Tas ir ļoti svarīgi, apmācot pieaugušos, īpaši bezdarbniekus. Pasniedzēji, veicinot radošumu, ļauj pieaugušajiem atklāt savus slēptos talantus.

/epale/lv/file/credevlogojpgcredev_logo.jpg

"Radošuma attīstība pieaugušo izglītībā", Nr. NPAD-2017/10066 ir Nordplus projekts ar mērķi izstrādāt apmācību rīku pieaugušo pasniedzējiem 24 mēnešu garumā. Galvenā projekta ideja ir vērsta uz neformālas izglītības aktivitātēm, kuru mērķis ir uzlabot radošās prasmes un kompetences pieaugušo izglītībā, gan pasniedzēju gan audzēkņu vidū. Projekts veicinās inovāciju, pieredzes un zināšanu apmaiņu starp dažādu veidu organizācijām Ziemeļvalstīs. Projekta partneri: Radošās nākotnes idejas (Lietuva), Radošās Iniciatīvas Centrs (Latvija), SYKLI Somijas Vides skola (Somija), Pirkanmaa dizaina un mākslas asociācija Modus (Somija), Turku Lietišķo zinātņu universitāte (Somija).

/epale/lv/file/cfilogo0jpgcfi_logo_0.jpg

/epale/lv/file/riclogojpgric_logo.jpg

/epale/lv/file/syklilogojpgsykli_logo.jpg

/epale/lv/file/moduslogojpgmodus_logo.jpg

/epale/lv/file/turkuamklogojpgturku_amk_logo.jpg

Projekta galvenais praktiskais rezultāts ir "Metodika pasniedzējiem radošuma apmācībā" - projekta partneru un citu organizāciju materiālu un paraugprakses apkopojums,kā arī citi materiāli un darbības, kas radītas projekta laikā. Šī metodika var tikt izmantota kā praktisks rīks pasniedzējiem pieaugušo apmācībā un izplatīta plašākai auditorijai.

Ar metodoloģiju var iepazīties šeit: https://www.facebook.com/groups/163370387616111/

Projektu atbalsta un finansē programma Nordplus Adult.

 

Jevgenijs Rojs,
biedrības "Radošās iniciatīvas centrs" pārstāvis

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 26
  • Lietotāja Valerija Rogovaja attēls
    Radošums kā spēja radīt jaunas idejas nav tikai iedzimtā prasme, to var iegūt un attīstīt visas dzīves laikā. Manuprāt, ka 21.gadsimtā jau ir tik daudz kas izgudrots un izdomāts, darba tirgus ir tik daudz konkurētspējīgu specialistus, ka tos ir jānovērtē: gan profesionālas iemaņas, gan kreativitāti. Jo tieši pēdējais palīdz paskatīties aiz rāmjiem un būt par tā sauktiem “flexible” personām, kas var atrast nestandartus problēmas risinājumus, paskatoties plašāk.
    Man kā skolotājai īpaši nozīmīgi būtu piedalīties kāda no starptautiskiem profesionālas pilnveides kursiem vai projektiem, lai attīstītos un iegūt vērtīgu pieredzi. Vēl aktuālāks projekts kļūst, ja tajā var iemācīties radošumam, krustiskai un neformālai domāšanai – visnozīmīgākajam un pieprasītākajam prasmēm mūsdienās!
  • Lietotāja Laine Grūbe attēls
    Uzskatu, ka šādas apmācības ir ļoti vērtīgas ne tikai lai uzlabotu darba kvalitāti, bet arī vecinātu cilvēka dzīves kvalitāti. Piekrītu, ka radošums ir "domāšana ārpus rāmjiem", līdz ar to, tas ietekmē indivīda skatījumu uz dzīvi, kas var veicināt dažādu attieksmju maiņu, kā arī pozitīvi ietekmēt sabiedrības skatījumu uz jauno, līdz šim nesaprasto, vēl neizzināto. 
  • Lietotāja Artūrs Dimitrijevs attēls
    Es uzskatu, ka ikvienā cilvēkā ir radošuma potenciāls. Problēma ir tā, ka mēs vienkārši savu galvu ikdienā piebāžam ar gatavām lietām, kas neprasa nekādu radošu darbību. Piemēram, ikdienā skatoties seriālus vai filmas, vai brīvo laiku pavadot sociālajos tīklos, mēs dažādos veidos mēģinām izvairīties no garlaicības un tādā veidā atstājam neizmantotu mūsu radošo potenciālu. Bet tieši garlaicība veicina radošumu. To der atcerēties gan vecākiem attiecībā uz viņu bērniem, gan arī, iespējams, šiem darba devējiem.
  • Lietotāja Inese Tīģere attēls
    Pilnībā piekrītu attiecībā uz to, ka garlaicība veicina radošumu un vecākiem nav vienmēr jāatrod bērniem aizraujoša nodarbe. Mūsdienās ir tik daudz dažādu veidu, kā nodarbināt bērnus, izmantojot rotaļlietas un dažādus gadžetus, bet brīdī, kad bērni garlaikojas, nepieciešams dot tiem laiku. Mēs paši brīnīsimies, cik tālu sniedzas bērnu izdoma un kā sāk darboties viņu radošums. 
  • Lietotāja Igors Pavelko attēls
    Mūsdienu pieaugušo paaudzes lielākai daļai, proti tiem kuri pelnā maizi ar darbu, vislielākā problēma ir dzīves un rāžošanas vides nepārtrauktās pārmaiņas. Dažas profesijas, kuras tika pieprasītas mūsdienu 40 - 60-gadīgo jaunības gados, pazuda; no jauna izveidojas profesijas, kuri tajos gados vispār neeksistēja.
    Līdz ar to, darba cilvēks nevar atļauties būt par šauro speciālistu, tam visu laiku jāapgūst jaunas zināšanas un iemaņas.
    Manuprāt, mācību iestāžu tikls, kuri realīzē pieaugušo izglītības  turpmāk strauji paplašināsies, līdz ar to palielināsies pieprasījums pēc pasniedzēju kadriem, kuri strādās pieaugušo izglītībā. Šiem pasniedzējiem jābūt īpaši augsta kvalifikācija (gan teorijā, gan praksē) un redzes loks, jo mērķa auditorijai ir pietiekoša dzīves un darba pieredze.
    Vislābākais kontinģents pieaugušo izglītības pasniedzēju kadru veidošanai ir inženieri vai kvalificēti strādnieki ar pietiekošo darba stāžu rāžošanā. Būtu lietderīgi izveidot un realīzēt speciālu saīsinātu mācību programmu pedagoģiskās izglītības iestādēs, kurā tiks gatavoti pieaugušo izglītības pasniedzēji ar augstāko pedagoģisko izglītību no cilvēkiem, kuri atbilst iepriekšējā teikumā nosauktām prasībām.  
  • Lietotāja Māra Podiņa attēls
    Gan vecāki, gan pedagogi katru dienu novērtē radošās domāšanas lomu – kā sadzīvisku problēmu risināšanā, tā mācību procesā. “Jo mācīšanās nesastāv tikai no zināšanām, ko mums vajag vai ko mēs varam darīt, bet arī no zināšanām, ko mēs varētu un ko mums, iespējams, nevajadzētu darīt,” (Umberto Eko).
  • Lietotāja Guna Kokuma attēls
    Priecājos, ka arī pieaugušajiem ir šāda iespēja - attīstīt radošumu. Lielākā daļa mūsdienu pieaugušo ir auguši standarta izglītības sistēmā un sabiedrībā, kura ierobežo un neļauj tam attīstīties. Ticu, ka ikviens cilvēks savā būtībā ir radošs, lai to atklātu, vajag veltīt tikai laiku un dot iespēju izpausties. Ne velti Blūma taksonomijas augstākā pakāpe ir radošā darbība - tas ir tas, uz ko mums jātiecas visiem, ne tikai skolēniem. Radošums palīdz rast jaunus risinājumus problēmām un krāsaināku dzīvi ikvienam.
  • Lietotāja Rūdolfs Pāvulēns attēls
    Uzskatu, ka tas ir tikai loģiski, ka arvien vairāk un vairāk ir nepieciešams parādīt, izpaust un izmantot savu radošanu, jo vairāk un vairāk mūsu darbos lietas, kuras pieprasa kādu atkārtotu darbību vai kuras sevī iekļauj kādu algoritmu, pilda kādi datori vai roboti. Cilvēkam jāspēj risināt nestandarta situācijas, kurās ir jāizmanto šis radošums. 
    Katram cilvēkam ir kāds radošums, taču varbūt ne uz visu. Galvenais, kas katram ir nepieciešams ir šis skolotājs, kurš parādītu, ko var un ko nevar, kurš parādītu lietas, par kurām skolēns ir nedaudz iedomājies, bet nav bijis drošs par savu atbildi.
  • Lietotāja Liana Kolotuhina attēls
    Radošums ir neatņemama dzīves daļa... gan persongajā gan arī profesijas dzīvē. Manā profesijā ir ļoti svarīga nozīme radošumam. Ja man kā pedgogam nebūs jaunu, interesantu ideju, mums ar bērniem būs pelēka neinteresanta diena...Bez radošuma bērniem nebūs interesantas nodarbības. Manuprāt radošums ir nepieciešam jebkurā profesijā!
  • Lietotāja Marina Lvova attēls
    Visur nepieciešams radošums, mums ir jāattīsta tas pieaugušiem ne tikai jaunu virsotņu sasniegšanai, bet arī lai tie atcerējās par to audzinot un apmācot bērnus. Ja mēs dosim pareizus piemērus nākotnes vai esošam vecākiem tas dos tikai labus rezultātus, ne tikai patstāvīgā attīstībā bet arī valsts attīstībā, taču tikai radošie cilvēki spējīgi uz jaunām drošām idejām. Pēc manām domām īpašu uzmanību vajadzīgi paredzēt skolotājiem šajā sfērā, taču ja no agriem gadiem mācīt bērniem domāt nestandi un būt kreatīvam, tas var kardināli izmainīt labākajā pusē viņu karjeru un dzīvi visumā.