chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Projekta ietvaros veikts Latvijas mūžizglītības sistēmas izvērtējums; piedāvājums neatbilst darba tirgus vajadzībām

07/05/2018
Valoda: LV

Vidzemes plānošanas reģions aizsācis diskusiju par mūžizglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām, norādot uz to, ka sabiedrība noveco, un tas radīs lielas izmaiņas darba tirgū, kamēr izglītības sistēma, īpaši mūžizglītības piedāvājums, šī brīža darba tirgus vajadzībām neatbilst. Turklāt problēma tiek aktualizēta ne tikai reģionālā vai nacionālā mērogā, bet visā Baltijas jūras reģionā, iesaistot arī citas reģiona valstis, tām apvienojoties projektā “BSR SMART LIFE”.

Vidzemes plānošanas reģions 2016. gadā uzsāka Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģijas (EUSBSR) mūžizglītības jomas parauginiciatīvu (flagship initiative), tādējādi šī partnerība  uzņēmusies būt par celmlaužiem mūžizglītības izaicinājumu risināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šobrīd viens no galvenajiem uzdevumiem – izstrādāt visaptverošu situācijas analīzi par pieaugušo izglītības novērtējumu mūžizglītības kontekstā Baltijas jūras reģionā. Šim nolūkam bija nepieciešams veikt situācijas izvērtējumu arī Latvijā – pavisam nesen saņemti pirmie ziņojuma rezultāti. Aprīļa vidū tie tika pārrunāti arī projekta komandas tikšanās laikā Šauļos (Lietuvā).

Veiktajā pētījumā secināts, ka mūžizglītības piedāvātas iespējas Latvijā izmanto vien 7,3% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem (2016. gada dati), turklāt vecumposmā no 55-64 gadu vecumam iesaiste ir īpaši zema. Situācijas analīzes ietvaros veiktais mūžizglītības pārvaldības novērtējums atklāj, ka, neskatoties uz to, ka Latvijā ir skaidras atbildīgās institūcijas pieaugušo izglītības un mūžizglītības politikas veidošanā, un ir pietiekami labs profesionālo izglītības iestāžu tīkls un infrastruktūra modernai apmācībai, šī brīža pieaugušo  izglītības piedāvājums reģionos neatbilst vietējā darba tirgus vajadzībām un specifikai.  Tāpat valstī  nav vienkopus nodrošināta informācijas par pieejamajām pieaugušo izglītības  programmām visā valstī, nav nodrošināta datubāze ar pieejamajiem mūžizglītības programmu īstenotājiem, kā arī trūkst informācijas par tiem, kas programmu apguvuši.

Analīzē tiek norādīts, ka uzmanība jāpievērš tam, lai pieaugušo izglītības piedāvājums tiktu veidots, balstoties uz īstermiņa un ilgtermiņa prognozēm par darba tirgus vajadzībām. Tāpat secināts, ka būtu jāizvērtē  arī mūžizglītības piedāvājuma kvalitāte. Tiek atzīmēts, ka programmu saturs un metodes ne vienmēr atbilst plānotajiem  rezultātiem un dalībnieku vajadzībām.  Šobrīd  LR  Izglītības likums nosaka, ka “pašvaldības  īsteno politiku pieaugušo izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu izlietojumu”. Likums arī paredz, ka ne vēlāk kā līdz  2022.gada 31.decembrim tiks noteikts valsts finansiālais atbalsts pieaugušo izglītībai. Latvijā ir 119 pašvaldības, to kapacitāte un iespējas nodrošināt pieaugušo izglītību ar saviem resursiem patlaban ir atšķirīgas.

Projekta noslēgumā šāda analīze būs izstrādāta par katru Baltijas jūras reģiona valsti (Vācija, Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Lietuva, Polija), kā arī identificējot kopējās iezīmes un izaicinājumus pieaugušo izglītības jomā. Projekta partnerība ir apņēmības pilna iegūtos secinājumus izmantot lielāka mēroga projekta pieteikuma izstrādei. Jau šobrīd, projekta “BSR Smart Life” ietvaros, partnerība veidos atbilstošas zināšanu platformas un tematiskās darba grupas, lai panāktu saskaņotu rīcību mūžizglītības sistēmas uzlabošanā.

Projekts “BSR SMART LIFE”  tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programma 2014.-2020. gadam  Seed Money fonda ietvaros.


Papildu informācija: Lelde Ābele, projekta “BSR SMART LIFE” vadītāja, Vidzemes plānošanas reģions, mob.t. 29266757, lelde.abele@vidzeme.lv.

Informāciju sagatavoja: Anita Āboliņa, sabiedrisko attiecību vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā, mob.t. 29454752, anita.abolina@vidzeme.lv

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 13
  • Lietotāja Svetlana Melberga attēls
    Mūžizglītības iespējas Latvijā niecīgas. Un joprojām neatbilst tirgus vajadzībām. Situācija smaga. Bet kāds tad risinājums? Domāju, ka sakarā ar demogrāfijas problēmām Latvijā, darba devējiem būtu laicīgi jādomā par vidējā vecuma  ļaužu darba kvalitāti, sekmēt sekošanu tehnoloģijām, pašiem uzlabot viņu profesionālās prasmes un izglītošanos jauno tehnoloģiju jomās. Pašiem jāparūpējas, lai darbinieki tiktu paturēti ilgāku laiku. Jo jauno ļoti mazs, kas gatavi stāties vecāku  cilvēku vietā un cerēt, ka tūlīt nāks strādāt jauns, spēcīgs ar pieredzi bagāts cilvēks būtu naivi.  Mācīt darbinieku var uz vietas.  Tas būtu darba devējiem  efektīvs veids, lai atjauninātu darbinieku prasmes, nodrošinātu uzņēmumu un uzlabotu uzņēmuma konkurētspēju. Nenoliedzami, uzņēmējiem, darba devējiem būtu daudz viegāk, ja iespēju izmantot valsts un pašvaldību atbalstu,  būtu lielāks. 
  • Lietotāja Lana Pušpure attēls
    Es par mūžizglītības programmas piedāvātajām iespējām. Būtu vēlams, lai Latvija būtu vienotais centrs, kas koordinētu un mūžizglītība būtu pieejamāka.
  • Lietotāja Santa Majore attēls
    Iepazīstoties ar rakstu šeit nepatīkami maz iesaistīto cilvēku mūžizglītības pasākumus. Uzskatu, ka ļoti nepieciešams pārskatīt profesiju aktualitāti tuvākajā nākotnē, lai mūsu valsts ne vien nepaliktu bez labiem speciālistiem, bet arī bez cilvēkiem kuriem ir vēlme par tādiem kļūt, bet nezin veidus kā to izdarīt. Tas ietvertu pārskatīt kā šīs mūžizglītības iespējas tiek piedāvātas un nodrošinātas, lai to varētu kopumā uzlabot.
  • Lietotāja Jelena Muravska attēls
    Piekrītu tam, kā jāpēta darba tirgus, lai cilvēkiem būtu vieglāk izvēlēties sev jaunu profesiju, bet arī   paši cilvēki var izglītoties, neskatoties uz darba tirgus piedāvājumiem. Par izglītību uzskata ne tikai akadēmiskas mācības – ikviens veids, kā tiekam pie dzīvē nepieciešamām zināšanām un prasmēm, ir uzskatāms par izglītošanos, savukārt jebkurā ceļā iegūtās zināšanas un prasmes – par iegūto izglītību. Ļoti daudz informācijas ir mājas  lapā muzizglitiba.lv pieejama interaktīva karte, kurā var atrast informāciju par pieaugušo izglītības iespējām Latvijas novados un pilsētās. Apmeklējot kartē norādītās saites, būs iespējams uzzināt par iespējām konkrētās pašvaldībās, par profesijām un izglītības programmām, kuras pieejamas vistuvāk jūsu dzīvesvietai.
  • Lietotāja Jausma Rozenšteine attēls
    Darba tirgus.
    Ceru kad drīz būs piedāvāta iespēja mainīt profesijas atbilstoši darba tirgus vajadzībām,  sabiedrība noveco, ,,taisnība,, un būs iespēja no jauna iederēties darba tirgū.
  • Lietotāja Nikola Kavala attēls
    Skatoties no ekonomikas puses mūžizglītība seko darba tirgum, respektīvi tiek piedāvāta izglītība pārsvarā profesijām, kur ir darbinieku trūkums. Pēc statistikas vislielākais īpatsvars ir tirdzniecība. Kāpēc cilvēki neiesaistās? Skatoties no cilvēka attīstības puses, mūžizglītībai vajadzētu sekot cilvēkam un viņa vēlmēm - vai tiek piedāvāts tas, kas cilvēku interesē? Šodien mums ir iespējas būt gan pašnodarbinātam, gan dibināt mikro uzņēmumus. Vai par to tiek domāts, lai cilvekam dotu tādu izglītību, lai cilvēkam ir darbs kādu viņš vēlas?  
  • Lietotāja Marija Dorofejeva attēls
    Godīgi sakot, diezgan dīvaina secība...Projekts "mūžizglītības sistēmas" ir uzsākts jau kādu laiku atpakaļ, un pašlaik par to raksta un apspriež ļoti aktīvi. Bet izrādās, ka vēl joprojām nav vienotas datubāzes ar mūžizglītības piedāvājumiem un iespējām un  pieejamie piedāvājumi neatbilst vietējā darba tirgus vajadzībām un specifikai. Vai tad nevajadzēja uzsākt ar to, ka izveidot visiem pieejamu datubāzi kur būtu savākta un uzrādīta pieejamā formā visa nepieciešamo informācija un arī uzsākt ar mūsdienu darba tirgu izpēti ar
    ar perspektīvu uz nākotni...Cerams, ka pagaidām tas ir tikai sakums un viss nepieciešams tiks izdarīts, mūžizglītības tēma Latvijā attīstīsies un piedāvājumi būs atbilstoši tieši mūsu darba tirgu un iedzīvotāju vajadzībām. Tad noteikti arī iesaistīto cilvēku procents būs krietni lielāks.
  • Lietotāja Ināra Juškāne attēls
    Atbalstu šī jautājuma aktualizēšanu, jo pati esmu šajā pieaugušo vecumposmā un tuvojos tam vismazāk aktīvajam, ko uzrādīja šī projekta īstenotāji. Iespējams, ka šis projekts ir tajā sākuma stadijā un nekas plaši izvērsts vēl nav tapis. Taču man pietrūkst jau īstenoto aktivitāšu secinājumu un kādi ir piedāvājumi, lai to iniciētu, piemēram, reģionos. Minēts, ka pašvaldības šo politiku varētu īstenot, bet kapacitātes ir dažādas. Varbūt šī projekta ietvaros īstenotāji varētu izstrādāt stratēģijas, varbūt arī piesaistīt cilvēkresurus, sākumā ar projekta starpniecību, bet vēlāk, kad īstenošana beigtos, un, ja būtu lietderība un labi rezultāti, varbūt pašas pašvaldības būtu ieinteresētas šo jautājumu uzturēt un attīstīt. Jebkurā gadījumā aktivitāte ir atbalstāma, jo aktualizē pieaugušo izglītības jautājumu,īpaši laikā, kad sabiedrība noveco un atstās sekas uz darba tirgu.  
  • Lietotāja Darja Nikolajeva attēls
    Žēl, ka Latvijā nepastāv vienots centrs, iestāde, kas koordinētu un kurā vienuviet būtu pieejamas visas ar mūžizglītību saistītās aktualitātes. Domāju, ka dēļ tā arī tās iespējas izmanto tik maz cilvēku, daudzi vienkārši nezin kā ir tādi piedāvājumi. Informācija par vietējām aktivitātēm ir jāmeklē pašiem pie to īstenotājiem. Man liekas ka mums ir nepieciešamībs šāds centrs vismaz reģionālā līmenī. 
    Personīgi man patīk mūžizglītības programmu piedāvātās iespējas braucieniem uz ārvalstīm. Starptautiskie projekti ir viena no iespējām satikties ar vienaudžiem no citām valstīm, iepazīt citu izglītības sistēmu, bagātināt sevi ar citu kultūru, apmaiņā piedāvājot savu pieredzi.
  • Lietotāja Antares Scorpii attēls

    Manuprāt, jautājums vairāk ir par paradumu mācīties. Katru dienu ikvienam no mums tiek piedāvātas iespējas mācīties sev piemērotā veidā: grāmatas, online kursi, MOOCs un citi resursi ir pieejami plašā klāstā. Vairums tomēr tos neizmanto. Mūžizglītība ir nepārtraukta un brīvprātīga darbība. Ar uzsvaru uz “brīvprātīga”. Ir jāmāk mācīties. Un tas ir tas, ko iedod ģimene un skola no bērnības.