chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus rīkot prasmju un zināšanu nodošanas pasākumus

10/12/2018
Valoda: LV

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas darba tirgū nodarbināto ir vecumā virs 50 gadiem, un viņu gadu gaitā gūtā profesionālā pieredze ir liela vērtība. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus – uzņēmumus, valsts un pašvaldības iestādes – izmantot šo darbinieku uzkrātās zināšanas un prasmes, rīkojot mentoringa jeb prasmju un zināšanu nodošanas pasākumus.

Lai veicinātu ilgāku darba mūžu nodarbinātajiem, NVA informatīvās kampaņas “Zaļā gaisma gados stiprajiem” ietvaros aicina darba devējus novērtēt gados vecāku darbinieku priekšrocības un pielietot tās ikdienas darbā, kolektīvos aktīvi īstenojot darbinieku prasmju nodošanas pasākumus.

“Latvijas darba devējiem ir liela interese par pieejamajiem atbalsta mehānismiem novecošanās pārvaldībai uzņēmumā vai iestādē. Šobrīd notiek desmitiem pieteikumu izskatīšana, lai atbilstoši darba devēji varētu saņemt NVA atbalstu – uzņēmuma vai iestādes novecošanās pārvaldības plānu un atbalsta pasākumus saskaņā ar darbinieku individuālo novērtējumu. Tomēr pārmaiņas sākas ar aktīvu rīcību ik dienu – ikviens darba devējs jau šodien var izmantot sava kolektīva potenciālu, rīkojot pieredzes un zināšanu nodošanas, kā arī konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, piemēram, apmācības un kursus kolektīva ietvaros,” norāda Mairita Mēnese, NVA ES fondu projektu departamenta ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” projekta vadītāja.

Bieži vien darbinieki vecumā pēc 50 gadiem veselības stāvokļa dēļ vairs nespēj veikt līdzšinējos darba pienākumus, īpaši tas attiecas uz fiziski smagāku darbu, savukārt viņu uzkrātās zināšanas un prasmes ir nenovērtējams ieguvums jaunākajiem darbiniekiem. Prasmju nodošanas pasākumi uzņēmuma vidē ir viens no veidiem, kā gados stiprie darbinieki var nododot uzkrātās zināšanas un prasmes jaunākajiem darbiniekiem. Īstenojot prasmju nodošanas pasākumus, uzkrātās zināšanas tiek nodotas tālāk, un vienlaikus gados vecāki darbinieki ir novērtēti un arī motivēti apgūt jaunas iemaņas. Arī gados jaunākie darbinieki var pildīt mentora funkciju, piemēram, iepazīstinot citu paaudžu kolēģus ar IKT jaunumiem un sniedzot noderīgus padomus.

Nodarbinātības valsts aģentūras informatīvā kampaņa “Zaļā gaisma gados stiprajiem” tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” ietvaros. Tās mērķis ir mazināt iesīkstējušus stereotipus un uzsvērt gados vecāko nodarbināto priekšrocības darba tirgū, iedrošināt darba devējus un palīdzēt viņiem noturēt vecāka gadagājuma darbiniekus, kā arī stiprināt izpratni, ka gadi un tajos uzkrātā dzīves pieredze ir vērtīgs resurss.

Projekta ietvaros uzņēmumi, iestādes un pašvaldības, kas nodarbina darbiniekus vecumā no 50 gadiem, tika aicināti pieteikties darba vides, darba vietas un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam. To pēc izvērtējuma veiks speciālistu komanda, kuras sastāvā ir darba aizsardzības speciālists, arodveselības ārsts, ergoterapeits un personālvadības speciālists. Izvērtējuma rezultātā katrs darba devējs saņems sava uzņēmuma vai iestādes novecošanās pārvaldības plānu un atbalsta pasākumus saskaņā ar darbinieku individuālo novērtējumu.

Plašāka informācija par pieteikšanās kārtību darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējumam un kritērijiem darba devējiem būs pieejama NVA interneta vietnes www.nva.gov.lv sadaļā “Darba devējiem”.

 

Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra.

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 13
  • Lietotāja Dzintra Mihailova attēls
    Ļoti pozitīvi vērtēju, ka tiek rīkoti šādi pasākumi. Arī gados vecāki ir ļoti nozīmīgi darba tirgū,  viņu pieredze, zināšanas tiek augstu vērtētas. Pieņemot darbā jaunus darbiniekus, nereti viņi ir labākie skolotāji.
  • Lietotāja Inese Irmeja attēls
    Uzskatu, ka mentorings un zināšanu nodošana ir svarīgs darba veikšanas aspekts. Manuprāt, arī izglītības jomā tas būtu jāievieš arvien vairāk. Liela problēma ir jaunu cilvēku trūkums izglītības iestādēs. Ja apvienotu pieredzējušus, bet laipnus un iejūtīgus darbiniekus ar jaunajiem cilvēkiem, kuri jūtas nedroši par savu kompetenci, iespējams, vairotos jauno cilvēku skaits skolās! 

    Inese Irmeja, Latvijas Universitāte
  • Lietotāja Naira Martinsone attēls
    Piekrītu tiem, kuri apgalvo, ka šāda pieredzes un prasmju nodošana jau pastāv.Ja ir runa par smagu fizisku darbu tad mūsdienās arī  fiziskā darba veicējiem ir iespēja atvieglot fizisko slodzi nodrošinot ar dažādām mehāniskām un elektoniskām palīgierīcēm Svarīgi ir tas lai ierīces ir ērtas lietošanai un ergonomiskas nevis lētas un labas.Domāju ka izglītošana šajā jomā būtu nepieciešama.Es vairāk saskatu iespēju ergoterapeitiem piedāvāt savus risinājumus.Tā būtu sadarbība,arī ararodārstiem  risinātu tādus jautājumus  kā iepējamās kustību un pastaigaigu pauzes .Pieļauju ,piemēram, grāmatvedei un skolotojam kuram jāpavada piespiedu pozā ilgstošs laiks tāpat veidojas veselības problēmas kā pavāram vai apkopējai tikai katram sava specifika.
  • Lietotāja Inga Dimante-Ansone attēls
    Prasmju nodošanas pasākumus, vairāk vai mazāk, pastāv lielāka daļa uzņēmumu. Kad atnāk jauns darbinieks viņu kolēģi apmāca t.i. vadības ir norīkotājs mentors- /ri, kurš ieved lietas kursā jauno kolēģi. Proti VNA projekts ir daudzpusīgs, sadarbībā ar ES fondiem, rosina iestādes uz šo pasākumu, varbūt, paskatīties no cita skatupunkta.
  • Lietotāja Inese Tīģere attēls
    Pilnībā piekrītu, ka šādi zināšanu un prasmju nodošanas pasākumi jau notiek. Piekrītu arī domai par to, ka iespējams mērķis ir paskatīties uz šo procesu no cita skatupunkta. Skatupunkts iespējams ir tieši no šobrīd darba tirgū esošajiem speciālistiem, kas jau savlaicīgi rūpējas par savu nodarbinātību kļūstot gados vecākiem, bet tomēr esot gana pārliecinātiem, ka viņu zināšanas un prasmes ir universālas un viņi nebūt nav sliktāki darbinieki kā jaunie, enerģiskie, jaunības maksimālisma pārņemtajiem darbiniekiem. Apsveicami! Kas rūpēsies par mums, ja ne mēs paši!
  • Lietotāja Ieva Bērziņa attēls
    Vēlos padalīties savā pieredzē. Strādāju ierēdniecībā, kur darbinieku vidējais vecums ir 38 gadi. Atbildīgās ministrijas ierēdņu vidējais vecums ir krietni zemāks. Aģentūrā nodarbināto sieviešu skaits ir sešas līdz septiņas reizes lielāks nekā vīriešu. Gan ministrijā, gan aģentūra ir ļoti liela kadru mainība. Strādāju nodaļā, kur vidējais vecums tuvojas 50 gadu robežai. Kadru mainības šajā nodaļā  praktiski nav. Ir izteikts komandas darbs, atbalsts un pieredzes nodošanas praktizēšana.  
  • Lietotāja Guna Kokuma attēls
    Cilvēki, kuriem pašlaik ir ap 50 gadu un vairāk ir auguši savādākā vidē un ar citām vērtībām, iespējams arī daudz vairāk novērtē stabilitāti un zināmo nekā jauno un nezināmo. Arī man ir zināmi cilvēki, kas vienā darba vietā strādā jau 30 gadus un tik novēro kā mainās priekšniecība un kolēģi. Jaunajiem nepatīk ilgi uzkavēties vienā vietā, un ja vēl kaut kas neapmierina, tad izvēlas ātri aiziet. Kā arī noteikti tas ir izaicinājums apgūt jauno un nezināmo, pierādīt sevi arvien jaunās vietās un situācijās.
  • Lietotāja Anda Tora attēls
    Ļoti atbalstāms pasākums, jo pieredzes nodošana ir viens no vērtīgākajiem veidiem, kā parādīt darba meistarības pamatus, izstāstīt pieredzi, sniegt padomus. Ne velti savulaik meistari savu pieredzi nodeva zeļļiem vai tēvi amatnieki saviem dēliem vai mazbērniem.
    Arī darba vidē pieredzējuša darbinieka padomi jaunajam ir nozīmīgs atbalsts. Bieži vecākās paaudzes darbinieki ir arī tie, kuri saglabā tās tradīcijas, kuras jaunākie darbinieki var nezināt. Paaudžu zināšanās balstītā pieredze ir nozīmīga.
  • Lietotāja Linda Trūle attēls
    Šī, manuprāt, ir lieliska iespēja sevi pierādīt un tajā pašā laikā pilnveidot, izmantojot savas zināšanas un pieredzi, nododot to citam, pilnveidojot prasmi sadarboties, uzstāties, kā arī līdz darboties. Līdz ar to novērtējot gados vecāku darbinieku , viņu gadu gaitā iegūto pieredzi un pielietot tās ikdienas darbā. Es uzskatu, ka tā darba devējiem ir iespēja ietaupīt resursus, uz to, ka nav nepieciešami papildus darbinieki, kas ievadītu darbā jaunos darbiniekus, kā arī pilnvērtīgi izmanto cilvēkresursus. Kā arī, lieliska ideja ir par to, ka gados jaunie darbinieki, iepazīstinātu gados vecos darbiniekus ar IT jaunumiem.  
  • Lietotāja Agnese Zenfa attēls
    Šis gājiens ir nozīmīgs, jo jaunie darbinieki varēs mācīties no pieredzējušiem darbiniekiem. Pieredzes bagātie varēs dalīties savā pieredzē, bet nekļūs uzmācīgi. Mūsdienu jaunatnei liekas, ka viņi ir gudrāki par visiem citiem, bet šeit būs domu un pieredzes apmaiņa.