chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Konference “Izglītības nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķos Latvijā”

23/04/2018
Valoda: LV

18. aprīlī Rīgas Tehniskajā universitātē notika konference “Izglītības nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķos Latvijā”. Konferencē apsprieda jautājumus, kā jāmainās izglītības un tautsaimniecības politikai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas attīstību apstākļos, kad izglītības sistēmu un darba tirgus struktūru un pieprasījumu jau tuvākajos gados būtiski mainīs straujais tehnoloģiskais un digitālais progress.

"Izglītība nav mērķis, bet instruments ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai. Lai mazinātu nevienlīdzību valstu starpā, izglītībā un zinātnē jāiegulda būtiski vairāk. Tikai tā varēs sasniegt un apsteigt citas valstis," atklājot konferenci, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Konferencē klātesošos uzrunāja arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Laimdota Straujuma. "Mūsu sabiedrība novecos, globālā ekonomika kļūs inovatīva, runājam par robotizāciju. Neredzu nevienu citu instrumentu un līdzekli, lai sabiedrība varēti sagatavoties nākotnei un nepazust pasaulē, kurā pieaug iedzīvotāju skaits, kā izglītība," teica politiķe.

Straujuma uzsvēra, ka viņas vadītās komisijas nākamā gada prioritāte būs izglītība un zinātne, norādot, ka sabiedrībā nepieciešams uzsvērt, ka jāmācās visa mūža garumā. "Nepietiek tikai ar vidējo vai augstāko izglītību - svarīga ir izglītība visa mūža garumā. Redzam, ka lielākais bezdarbs ir vecumā virs 50, kas liecina par to, ka darba tirgus prasa apgūt jaunas prasmes," teica Straujuma.

Konferencē uzstājās RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks  un citi.

Konferences ierakstu var skatīt: https://www.youtube.com/watch?v=vEqtC4lr4lA.


Sagatavoja Ingrīda Muraškovska,
Izglītības un zinātnes ministrijas projekta "EPALE nacionālais atbalsts dienests" mājas lapas redaktore,
Kurzemes plānošanas reģiona izglītības eksperte

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 10
  • Lietotāja Anastasija Jekarāševa attēls
    Piekrītu, ka izglītībai mūsu valsts ir jāiegulda daudz vairāk nekā tas ir šobrīd darīts. Bija pieredze novērot un papētīt to, kā izglīība notiek ārvalstu skolā (Austrija), un taja mirklī sapratu, cik tālu ir Latvijas izglītība skolās no tā, kas notiek citas Eiropas valstī. Mūsu izglītības skolās ir vairāk jāakcentējas un teorētiskā materiāla radošāk pasniegšanu, kā arī tā pielietošanu praksē, jo kā jau bija teikts, skolēniem nav motivācijas apgūst, piemēram, kādas matemātiskās formulas, jo viņi ir pārliecināti par to, ka dzīvē tas nemaz nebūs vajadzīgs. Tas var attiekties arī uz citiem priekšmetiem.
  • Lietotāja Inese Ulmane attēls

    Piekrītu, ka izglītībai kopumā ir jāpievērš lielāka uzmanība.

    Skolas programma vēl arvien lēnām iet aiz skolēniem, vai pat skolotājiem, kaut būtu jāskrien pa priekšu.
    Skolēniem nav interesanti mācīties bieži vien tā iemesla dēļ, ka viņi nesaprot, kur dzīvē šo teoriju pielietos praksē.
    Vecāka gājuma cilvēki arī vairumā nedraudzējas ar mūsdienu tehnoloģijām, novecojušu uzskatu dēļ nespēj saprasties ar jauniešiem, līdz ar to nespēj iekļauties darba tirgū.
    Mūža izglītība ir nepieciešama, lai mazinātu šo attālumu, sniegtu visiem iespēju būt lietas kursā, apgūt jaunas iemaņas un prasmes, komunicēt vienā valodā.

  • Lietotāja Ilga Sirmele attēls
    Varu tikai piekrist godājamam izglītības un zinātnes ministram Šadurska kungam, ka izglītībā un zinātnē ir jāiegulda vairāk. Un tas neaprobežojas ar finanšu piesaisti. Ieguldīt vairāk, manuprāt, nozīmē mainīt izglītības sistēmu, sākt tieši ar pedagogu izglītošanu, studiju programmu pārskatīšanu. Tieši pedagogi būs tie cilvēki, kas visstraujāk varēs veikt reālās izmaiņas, jo skolēni ir tik atvērti jauninājumiem, viņi ir tie, no kuriem mums jāmācās, kā strādāt. Protams, ir apsveicama ideja par kompetencēs balstītu izglītību un ir lieliski, ka tas tiek virzīts, tomēr, ja veids, kā pedagogi mācās, lai mācītu, tiktu mainīts jau augstskolā, ieguvums būtu daudzkārt lielāks. 
  • Lietotāja elina nesterenkova attēls
    Mūsdienās mācības pazaudēja savu īsto mērķi. Pareizi pateica  Kārlis Šadurskis : "Izglītība nav mērķis, bet instruments ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai". Bet mūsdienās bērni mācas, jo vecāki tā teica, labas atzīmes "Neee, man nevajag, tas ir tikai priekš vecākiem, viniem tas ir svarīgi"- tā bieži  saka skolēni. Neviens bērniem nestāsta ka mācas viņi tikai priekš sevis, vai arī stāsta, bet izvēlās nepareizo formu. Bet problēma ir arī skolotājiem jo viņi arī nemāk skaidri izstāstīt, priekš kam skolēniem jāmācas, jo bērniem ir svarīgs rezultāts tagad, ne pēc 10 gadiem, bet tieši tagad! Es domāju ka vajag vispirms atklāt šo jautājumu pedagogu vidē, uz censties lai skolotāji īstenoja to skolās.
  • Lietotāja Karina Tambovska attēls
    Pilnīgi piekrītu Laimdotas Straujumakas izteicienam, ka jāmācās visa mūža garumā. Mēs dzīvojam mainīgajā pasaulē, parādās jaunas tehnoloģijas, inovācijas, robotizācija, jaunie materiāli... Cilvēkiem jāorientējas gan jaunās tehnoloģijās, jāseko līdzi izmaiņām kas notiek Valstī un vispār Pasaulē. Tas attiecas jebkādas profesijas cilvēkiem. Piemēram, mākslās profesijā jāorientējas mūsdienu mākslā, pieprasījumā, jāpārzina jaunie materiāli, tehnoloģijas. Ja mākslinieks savos darbos izmanto veco tehniku tik un tā viņš sastopies ar mūsdienu materiāliem un adoptēs tos savā darbā. Nevar un pat nav loģiski izvairīties no jaunuma... Darba tirgus diemžēl ir bezžēlīgs, tas ir orientēts uz jauno, ātru, aktīvo, no ka var dabūt vairāk ienākumu, tāpēc arī lielākais bezdarbs ir vecumā virs 50. Tāda vecumā cilvēkiem ir liela pieredze, atbildība, tad jādod cilvēkiem iespēju mācīties, lai sekot līdzi un prast pielietot visu, ko dod strauji mainīgs laiks.
  • Lietotāja Darja Nikolajeva attēls

    Ir ļoti svarīgi apspriest jautājumus, kā jāmainās izglītības un tautsaimniecības politikai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas attīstību. Tuvojas tādi apstākļi, kad izglītības sistēmu un darba tirgus struktūru mainīs straujais tehnoloģiskais un digitālais progress. Es domāju, ka ir nepieciešams bērnus un jauniešus jau no skolas ievirzīt STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) nozarēs, lai viņus sagatavotu jaunajām darba tirgus prasībām. 

  • Lietotāja Laura Patmalniece attēls
    Manuprāt Ilgtspējīgas attīstības projektā viennozīmīgi ir jāiesaista ikvienas. Nekas nebeidzas tikai ar augstskolas vai vidusskolas diplomu, zināšanas katru gadu ir jāpapildina. Runājot par izglītību, tam visam ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo daļa pusaudžu dodas studēt uz ārzemēm, jo tur tās ir daudz lētākas un ne velti arī pieprasītākas profesiju ziņā.
     Ja mēs skatamies uz digitālo pasauli, tad ikvienam skolotājam digitālie instrumenti ir jāprot izmantot, jo tā ir mūsu ikdiena. Digitalie instrumenti ir kā liels palīgs mācību procesā, kas arī paaugstina mācību proces nozīmi un svarīgumu.
    Ļoti ceru ka izglītībai tiešām tiks pievērsta lielāka uzmanīb, un ka tie nebūs tikai kārtējie solījumi.
  • Lietotāja Anželika Titova attēls

    Es pilnībā piekrītu tam, ka izglītība ir tiešām ļoti labs instruments valsts attīstības mērķu sasniegšanai. 

    Pirmkārt, ja valsts, uzliks prioritātes uz izglītības un zinātnes attīstību, nebūs vajadzības “jaunajām gudrajām galvām” braukt uz ārzemēm, lai iegūtu kvalitatīvu izglītību, jo bieži vien tie tur arī paliek. Otrkārt, skolās ir jāmāca digitālās prasmes, kā pašizglītoties, kā rakstīt CV, kā veidot prezentācijas un strādāt komandā. Jo ļoti daudz teorētisku zināšanu, kuras tiek iegūtas 12 gadu laikā nemūžam nenoderēs reālajā dzīvē. Iebāžot ar karoti tīri teorētiskas zināšanas, mēs neaudzinām sabiedrības locekli, bet nogalinām visu radošumu un nedodam iespēju izpausties tiem, kuri nav labi teorētiķi, bet ir labi praktiķi. Tas, ka vairumam skolēnu skola asociējas ar laika zaudēšanu un mokām, ka arī tas, ka pēc 12. klases skolēni negrib turpināt mācīties, liek aizdomāties par to, ka kaut kas nav kārtībā un ir nepieciešamās pārmaiņas.

  • Lietotāja Anna Kondratenko attēls
    LU Studente
    "Izglītība nav mērķis, bet instruments ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai." Ļoti lābs izteikums, kurš parāda macīšanas īsto mērķi. Tagatne, ļoti bieži visi mācas tikai priekš atzīmem, bet ši procesa būtibu neredz. Ir jāsak no iekšpuses, un sākt mainities pašiem, un tad mainisies viss apkārt. Mums, kā skolotājiem, ir jāatceras, ka pirmkārt no mums atkarīgs, kā skolēni uztvērs mācišanas un vai izvēlesies to darīt arī talāk lai virzit mūsu valsts uz priekšu.
  • Lietotāja Marija =) attēls
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE

    Zināšanas ir spēks, un izglītība ir būtiska sastāvdaļa no politiskās attīstības, demokrātijas un sociālā taisnīguma. Ir ļoti daudz iemeslu, kādēļ šīs ir vienas no galvenajām cilvēka vērtībām.