chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Kompetenču atzīšana, validācija un sertifikācija: Itālija tiekas ar Beļģiju, Vāciju, Latviju un Slovēniju

23/03/2018
Valoda: LV
Document available also in: DE

Saskaņā ar PIAAC  (Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtējuma programma / Programme for the International Assessment of Adult Competencies) pētījumu daudzās Eiropas Savienības valstīs katram piektajam pieaugušajiem ir zema lasītprasme un rakstītprasme,  bet vienai ceturtdaļai pieaugušo - zema rēķinpratība. Piemēram, Itālijā tas attiecas gandrīz uz 30% iedzīvotāju. Tas tieši ietekmē šī ļoti lielā skaita pieaugušo nodarbinātības iespējas, būtiski ietekmē arī viņu līdzdalību sociālajā dzīvē un tam ir nopietnas sekas pilnvērtīgas aktīvas līdzdalības un sociālās kohēzijas nodrošināšanā.

Kā iespējams īstenot nodarbinātības veicināšanas un sociālās integrācijas procesus? Kā mērķtiecīgi atbalstīt mazkvalificētos? INAPP komanda, kas ir Itālijas koordinējošā iestāde Eiropas pieaugušo izglītības programmā, ir uzsākusi ceļojumu pa Eiropu, lai diskutētu ar Beļģijas, Vācijas, Latvijas un Slovēnijas ekspertiem par iepriekš iegūto kompetenču atzīšanas, validācijas un sertifikācijas jautājumiem. Rezultātā ir uzņemta iedvesmojoša filma, kas izgaismo problēmu no dažādām perspektīvām un sniedz norādes par iespējamiem risinājumiem. Filma daļēji ir itāļu valodā ar angļu subtitriem, daļēji angļu valodā.

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 19
  • Lietotāja Beāte Pēterkopa attēls
    Izlasot šo rakstu rodas interesantas pārdomas. Vai tiešām Latvijā situācija ir tik kritiska, ņemot vērā to, ka mūsu valstī pamatizglītība ir obligāta. Šādas problēmas ja tās ir, manuprāt rodas un ir novērojamas jau bērnībā, jo vissvarīgākais attīstības posms bērnam ir līdz trīs gadu vecumam. Lielu atbildību, domāju, jāuzņemas arī vecākiem, vai tie ir bijuši ieinteresēti bērnu izglītības iegūšanā, veltījuši laiku sarunām, palīdzējuši skolas uzdevumu izpildē un vienkārši bijuši kopā ar savu bērnu. Ticu, ka tas viss ļoti iespaido mūs arī kļūstot par pieaugušajiem. Zinot, ka Latvijā ir diezgan daudz bērnu dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs, šķiet, ka zināmā mērā varētu piekrist šim rakstam.
  • Lietotāja Viktorija Krīgerte attēls
    Šī ir ļoti nopietna problēma, kas būtiski ietekmē iedzīvotāju nākotni. Ņemot vērā mūsdienu straujo tehnoloģiju attīstību un to, cik ļoti daudz tehnoloģijas tiek izmantotas mūsu ikdienā, ir vairāk kā skaidrs, ka problēmas nerisināšana novedīs pie nenovēršamām sekām. Lielākā daļa interneta vidē pieejamo rīku un programmu atļauj rakstīt, lasīt un pat rēķināt tavā vietā. Tehnoloģiju attīstība ir ne tikai ieguvums, bet diemžēl, arī zaudējums.
  • Lietotāja Santa Lempa attēls
    Ļoti liela nozīme cilvēka attīstībā ir bērnība, tāpēc svarīgi attīstīt dažādas bērna prasmes jau kopš dzimšanas. Ja cilvēkam dažādu apsvērumu dēļ nav bijušas iespējas attīstīt lasītprasmi, rakstītprasmi utt., jācenšas nodrošināt iespējas mācīties un gūt jaunas prasmes pieaugušā vecumā. Tāpēc šī programma šķiet ļoti noderīga un nokotnē varētu sniegt plašas iespējas mazkvalificētajiem. Kā piedāvājatā filmā teikts - ''Nekad nav par vēlu sākt mācīties.''
  • Lietotāja Jūlija Bugrova attēls
    Esmu pārsteigta, ka ir tik augsts procents neizglītotu jauniešu, ņemot vērā to, ka katram ir tiesības uz izglītību. Cerams, ka iespējami risinājumi strādās un palīdzēs izmainīt situāciju.
  • Lietotāja Jekaterina Raudiva attēls
    Problēma ir aktuāla arī mūsu Latvijā. Bērniem, kuriem ir lasītas grāmatas, ir  plašāks vārdu krājums. Grāmatas palīdz ātrāk veidoties runas prasmēm. Vecākiem pašiem jāpadomā par to, ka palasīt bērnam grāmatu pirms miega 10 min. laikā, neuzņem daudz laiku, bet ar bērnu ir kontakts, ir savā veidā rituāls.  Man liekas, ka tas ir ļoti svarīgi!
  • Lietotāja Reinis Vējiņš attēls
    Protams, ka šī problēma ir ļoti aktuāla un jārisina, diemžēl, ir daļa cilvēki mūsu sabiedrībā, kuri dažādu apstākļu dēļ ir spiesti attiekties no izglītības procesiem, bet tā vietā, strādāt un nodrošināt pamatsapstākļus savai dzīvei. Arī mūsdienās saskaros, ka skolā bērniem lasītprasmes iemaņas samazinās, ienākot informācijas tehnoloģijām, vecāki nevelta pietiekami daudz laika bērnu lasītprasmju attīstīšanai, kā arī bieži nav kontakts ar citām paaudzēm - ar vecmāmiņām, kas iepriekšējos laikos lasīja bērniem priekšā, tā radot interesi par lasīšanas procesu. 
  • Lietotāja Natalija Rivoņenko attēls
    Problēma tiešām aktuāla, bet manuprāt brīžiem pārspīlēta ar prasībām. Ka piemēru, minēšu jauno profesijas standartu Frizieris ( novembris 2018). Izpētot kompetences, kuras tiek vērtētas lai piešķirt kvalifikāciju, sapratu, ka esmu nederīga šīm darbam, neskatoties uz 27. gadu pieredzi un pastāvīgo mācīšanās! Kompetenču apjoms un profesijas apguves laiks ir nesamērīgs. Programmas skolās ir sarežģītu un daudz kas pilnība lieks. Mums vajag koncentrēties uz pamatprasmēm, nevis prasīt no bērniem aptvert neiespējamo (lielākai daļai). Analizējot Vizuālas mākslas priekšmeta standartu un prasības apguvei, sapratu, ka bērniem vajag papildus veltīt katru dienu laiks, lai izpildīt tos. Tieši tas pats ar mūziku, sportu un arī citiem priekšmetiem. Matemātikai un lasīšanai vienkārši pietrūkst laiks. Tieši tas pats ir profesionāla izglītība! Frizieriem iz jāzīmē shēmas,  jāstudē modes vēsturi, jāpieaudzē matus un tt, laika mācīties griezt un veidot matus vairs neatliek. 
  • Lietotāja Santa Majore attēls
    Manuprāt, liela daļa pieaugušo šīs prasmes ir tik zemas, jo ikdienas nepieciešamībā viņiem nav vajadzības to izmantot, jo ir iespējams izmantot palīgierīces - kalkulatori, navigācijas kartes, audio un video faili utt. Kā arī liela daļa šo prasmju nav spējuši veiksmīgi attīstīt skolas mācību laikā - nav saskatījuši jēgu vai vienkārši nav sapratuši ko mācās. Tādā veidā tiek nodota šī attieksme arī nākamajām paaudzēm, padziļinot šo problēmu arvien vairāk.
  • Lietotāja Jeļena Alute attēls
    Problēma tiešam ir aktuāla. Trešo gadu pēc kārtas pārbaudot lasītprasmes pirmklasniekiem varu secināt, ka aptuveni septītajai daļai no skolēniem lasīt prasmes pirmā semestra beigas atrodas zem normas un vēl daļa no tiem nesaprot izlasīto tekstu un nevar atbildēt uz jautājumiem. Piekrītu kolēģei, ka vecākiem jālasa kopā ar bērniem un jālasa pašiem, lai radītu piemēru.  
  • Lietotāja Jānis Rage-Raģis attēls
    Šīs tēmas ietvaros var dziļāk papētīt "funkcionālo analfabētismu". Tas ir pusanalfabētisms – kad lasīt un rakstīt prasme ir daudz zemāka, nekā nepieciešams, lai “tiktu galā ar ikdienas dzīves grūtībām”, spēja saprast un pielietot izlasīto.