chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Kā sasniegt augstāku izglītības līmeni: Kad ābols krīt tālu no ābeles

23/07/2018
Valoda: LV
Document available also in: DE

Bildungszugang und -aufstieg

„Tu to nevarēsi” – „Viņam taču tas nebūs vajadzīgs” – tādus vārdus atceras žurnālists Marko Maurers (Marco Maurer), kad viņš stāsta par savu skolas laiku. Viņš ir dzimis strādnieku ģimenē, pēc daudzām neveiksmēm jau kā pieaugušais pabeidzis studijas un 2015. gadā savu pieredzi aprakstījis grāmatā. „Mana izaugsme bija iespējama, bet tā bija ļoti grūta”, viņš raksta, atskatoties atpakaļ.

Maurera stāsts ir tipisks bērnam, kurš nav dzimis akadēmiķu ģimenē, jo izglītības līmenis šajā valstī vēl joprojām tiek nodots no vienas paaudzes nākamajai. Saskaņā ar OECD pētījumu „Izglītības pārskats 2017” Austrijā tikai 21 procents 25 līdz 34 gadīgo iegūst augstāku izglītības līmeni nekā viņu vecāki. Vācijā šis skaitlis ir vēl mazāks.

Kādi mehānismi un nosacījumi ir nepieciešami, lai izdotos iegūt augstāku izglītības līmeni nekā iepriekšējai paaudzei, šim jautājumam pievēršas žurnāla Magazin erwachsenenbildung.at (Meb) pēdējais, 34. izdevums, publicējot par šo tēmu 17 rakstus. 170 lappuses aptverošo tiešsaistes žurnālu var bez maksas saņemt tīmekļa vietnē erwachsenenbildung.at/magazin.

Augstāka izglītības līmeņa sasniegšanai nepieciešams varēt, gribēt un drīkstēt

Sociālās jomas pētnieks Tomass Špīglers (Thomas Spiegler) savā publikācijā apraksta,  kādēļ cilvēki, kuriem izdodas iegūt augstāku izglītības līmeni, to iegūst, neskatoties uz sliktiem sākuma nosacījumiem, kādā veidā viņi pārvar savas „izcelsmes uzceltās barjeras”. Viņš ir definējis trīs nosacījumus: varēšanu, gribēšanu un drīkstēšanu. „Ja izdodas izveidot visus nepieciešamos nosacījumus, tad arī izdodas iegūt augstāku izglītības līmeni. Ja viens no šiem nosacījumiem ilgāku laiku netiek izpildīts, tad augstāku izglītības līmeni neizdodas iegūt”. Špīglers pievērš uzmanību faktam, ka augstāka izglītības līmeņa iegūšanā tieši „drīkstēšanas” joma ir cieši saistīta ar izglītības pieejamību.

Pieaugušo izglītības nozīme augstāka izglītības līmeņa iegūšanā

Pieaugušo izglītībai augstāka izglītības līmeņa iegūšanā ir liela nozīme pirmām kārtām tajos gadījumos, kuros tā sniedz iespēju pabeigt izglītību. Izglītības sociologs Volfgangs Froneks (Wolfgang Fronek) savā rakstā prezentē vidējās profesionālās izglītības eksāmenu rezultātu novērtējumu Vīnē. Lai sekmīgi pabeigtu programmu, izglītojamajiem jāpiemīt izturībai un pašorganizācijai, kā arī jāprot plānot savs laiks. Tiem, kuriem šādas īpašības piemīt, šī programma palīdz, uzsver Froneks. „2016. gada rezultātu izvērtējums parāda, ka programma dod ieguldījumu sociālās caurlaidības paaugstināšanā un pozitīvas izglītības mobilitātes veidošanā.”

Izglītība var būt arī kaitīga

Izglītībai var būt arī negatīvas iezīmes, savā rakstā uzsver izglītības zinātniece Daniela Holcere (Daniela Holzer), lai gan izglītība mūsdienās ir „atbrīvošanas un pozitīvas ietekmes apsolījums”. Problēma: „(pieaugušo) izglītībai līdz ar to neesot alternatīvas”. Tomēr izglītībai neesot tikai priekšrocības, tā varot būt par kaitīga. Pēc Holceres domām dažas no izglītības negatīvajām iezīmēm ir finansiālas grūtības, atteikšanās no sociālām vajadzībām un pieaugošs konkurences spiediens. Viņa iesaka attiecībā uz izglītību nezaudēt kritisku pieeju, lai tādā veidā gūtu jaunas atziņas.

Profesionāls izdevums un aktuāla tiešsaistes informācija

Žurnāls erwachsenenbildung.at (Meb) ir profesionāls Austrijas pieaugušo izglītības izdevums šīs jomas pētniecībai, prakses apskatam un diskusijām. To trīs reizes gadā izdod Austrijas Federālā izglītības, zinātnes un pētniecības ministrija sadarbībā ar Federālo pieaugušo izglītības institūtu. Par redakciju atbild Izglītības pētniecības un mediju apvienība CONEDU. Raksti tiek iesniegti izskatīšanai profesionāļu grupai, kuras sastāvā ir zinātnes, prakses un mediju eksperti.

Aktuālais žurnāls paralēli ar tīmekļa vietnē erwachsenenbildung.at/magazin bez maksas pieejamo tiešsaistes izdevumu tiek izdots arī izdevniecībā BoD, kur par pašizmaksu, 14,99 EUR, var iegādāties žurnālu papīra formātā vai par zemāku cenu tā elektronisko versiju.


Papildus informācija:


Teksts: CC BY 4.0 International, Karīna Kulmere (Karin Kulmer)/CONEDU, tīmekļa vietnē https://erwachsenenbildung.at

Attēls uz vāka: CC0 Public Domain, https://pixabay.com

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 63
  • Lietotāja Beāte Pēterkopa attēls
    Manuprāt, izglītība ir svarīga, arī tālākizglītība jau cilvēkiem ar lielu darba stāžu, jo šobrīd tehnoloģijas, atklājumi, izgudrojumi iet uz priekšu tik lieliem soļiem, kā vēl nekad agrāk. Man šķiet, ja cilvēks pārstāj vēlēties uzzināt ko jaunu un mācīties, iestājas stagnācijas process. Tomēr jāsaka, ka ne vienmēr cilvēku karjeras veiksmes stāstos, izglītība ir bijusi noteicošā. Šķiet, ka aizvien vairāk jauniešu pabeidz studijas, tomēr vai nu saprot, ka viņi nevēlas darīt to, ko ir studējuši, vai nu konkurences dēļ neatrod savu sapņu darbu. Tomēr, uzskatu, ka svarīgi ir neapstāties izaugsmē un turpināt apgūt ko jaunu katru dienu, tomēr, ne vienmēr tai uzreiz jābūt universitātei.
  • Lietotāja Sofija Anuže attēls
    We all have different views, goals and ideas. The educational system and our attitude towards it has changed a lot within the last few decades. For some reasons, education is not as important as it used to be. Some people support this idea, some are against it. We have not rights to judge the person if he/she has no education, but knows how to earn money, be honest and wealthy. We have rights and responsibility as a teacher and a parent to direct the younger generation and advice in terms of their future opportunities and career.
  • Lietotāja Tatjana Prihodjko attēls
    Katrs cilvēks ir dzimis kā indivīds neatkarīgi no tā, kurš ir viņa rullīši, ielu slaucītāji vai prezidenti, un vecāki un sabiedrība palīdz bērnam socializēties, bet ikviens izvēlas dzīves veidu sev un izlemj, vai viņam ir nepieciešama izglītība un kāds profils.
  • Lietotāja Kārlis Krastiņš attēls
    Es uzskatu, ka mēs katrs pats esam atbildīgi par to, kādu ceļu izvēlamies. 
    Mūsu vietā neviens to nedarīs, tāpēc, ja cilvēkam ir gribēšana un ambīcijas, tad sasniegt augstu izglītības līmeni viņam nebūs problēma.
  • Lietotāja Indriķis Andris Birznieks attēls
    Bet ja apkārtējā sabiedrība ir dažkārt pat nosodoša pret augstāko izglītību, minot darba iespējas jau pēc vidusskolas un iespēju veidot ģimeni ātrāk, tad tas var iespaidot cilvēka izvēli.
  • Lietotāja Laine Rubene attēls
    Būtu noderīgi, ja šāda grāmata kā iedvesmas avots būtu pieejama arī latviešu vai angļu valodā skolas bibliotēkās, kas varētu turpināt vidusskolēnos radīt pārdomas, ka viss ir katra paša rokās. Pat ja Tev šobrīd nav labākie sociāli ekonomiskie apstākļi, Tev vienmēr ir iespēja, kuru izmantot kā pamatakmeni savu sasniegumu katedrālei.
  • Lietotāja Laine Veinberga attēls
    Manuprāt, varēšana, gribēšana un drīkstēšana nav galvenie izglītības iegūšanas nosacījumi. Protams, katrs indivīds ir ieinteresēts sevis pilnveidošanai, un attīstīšanai, bet nevar aizmirst to, ka daudzu jomu speciālisti ir tieši bez augstākās izglītības un ne vienmēr iegūtais grāds nosaka to, ka kāds ir šīs jomas profesionālis (izņemot specifisku jomu pārstāvji).. Pats galvenais nosacījums, manuprāt, ir tas, ko katrs pats vēlas darīt savā dzīvē, kāds ir viņa aicinājums, jo sākot ar to, katrs no mums atrodam savu īsto izglītības iespēju, vai tie ir profesijas paaugstināšanas kursi, semināri vai studijas augstskolās.
  • Lietotāja Amanda Laugale attēls
    Vēlos piebilst, ka Latvijā daudzās nozarēs (piemēram, IT) ir tik liela darbaspēka konkurence, ka darba devējs no darba ņēmēja var pieprasīt ne vien praktiskās zināšanas un pieredzi, bet arī augstāko izglītību, lai darba ņēmējam nākotnē nebūtu šķēršļu kvalifikācijas iegūšanai vai karjeras attīstības iespējām.
  • Lietotāja Anete Kruglauza attēls
    Par šo rakstu man ir divejādas sajūtas.. Piekrītu, ka augstāko izglītību var iegūt dažādu slāņu cilvēki, nav svarīgi no kādas ģimenes cilvēks nāk, svarīgi ir tiešām to gribēt apgūt, mācīties un pilnveidoties, jo no otras puses ļoti talantīgi cilvēki neriskē un nepilnveido savas zināšanas, uzskata, ka nav iespējams viņiem to iegūt, bet tikmēr akadēmiķu ģimenē dzimušie iet un mācās, pavada ilgu laiku studijās, taču beigās tās pamet vai nemaz nestrādā apgūtajā profesijā. Šis raksts motivē iet studēt tos, kuriem ir savs mērķis un sapnis par turpmāko dzīvi, jo viss ir iespējams un to pierāda arī  Marko Maurers. Vajag tikai ticēt sev!
  • Lietotāja Inga Junolainena - Cālmane attēls
    Pašattīstība vienmēr ir svarīga, bet tai ne vienmēr uzreiz ir jābūt Universitātei. Cilvēkam vispirms nepieciešams sevi iepazīt un tad spert nākamos soļus izglītībā. Bieži vien daudzi jaunieši uzsāk studijas, bet pēc tam nemaz nestrādā izvēlētajā profesijā. Vecāku izglītības līmenis ne vienmēr ietekmē bērna izglītības ceļu. Ir dažādi apstākļi, reizēm bērni iet vecāku pēdas, pa ierasto dzīves ceļu, neuzdrosinās, baidās, trūkt atbalsta, iedrošinājuma, meklē atrunas, nevis iespējas. Bet ir daudz gadījumu, kad bērns vēlas iet citu dzīves ceļu un ir motivēti sasniegt vairāk un uzsāk studijas motivējot sevi – Es to varu, man sanāks un Es to izdarīšu! Par uzdrošināšanos un pašattīstību!