chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Ilgtspējīga un ekonomiski pamatota pieaugušo izglītība

30/11/2017
Valoda: LV

“Mūsu valstī ir prasmīgi, gudri un čakli cilvēki, bet viņu prasmes reizēm ir apstājušās formālās izglītības robežās. Man ir patiess prieks, ka valsts var piedāvāt mūsu cilvēkiem lielisku iespēju pilnveidot savas zināšanas un prasmes, kas rada iespējas uzlabot savu dzīves kvalitāti, labklājību. Mūsdienās profesijas attīstās ļoti ātri, tāpēc iegūtās prasmes un zināšanas ir jātiecas papildināt. Iegūtais sertifikāts, ja tas netiek atjaunināts, ir neglābjami novecojis. Šobrīd ir situācija, ka pat cilvēks, kurš sevi uzskata par speciālistu, nezina - ko viņš nezina. Kādreiz pienāks arī situācija, kad formāli iegūtajām kvalifikācijām vairs nebūs tik lielas nozīmes, jo prasmes ik pa laikam ir jāatjauno. Līdzīgi kā antivīrusa programma tā ik pa laikam ir jāatjauno,"  preses konferencē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
 
“Vispirms vēlos uzsvērt, ka Latvija ir kļuvusi par globālās ekonomikas sastāvdaļu. Mēs redzam, ka parādās milzīgs konflikts starp darba tirgus piedāvājumu un pieprasījumu. Apmēram 40% uzņēmēju ir atzinuši, ka pastāv būtiskas problēmas nokomplektēt darbinieku sastāvu. Tas visvairāk ir saistīts nevis ar cilvēku trūkumu, bet iemeslu, ka šiem cilvēkiem nav darba tirgū nepieciešamo prasmju un iemaņu. Tehnoloģijām attīstoties, rodas jaunas profesijas, nepieciešamas jaunas zināšanas, pirms padsmit gadiem iegūta izglītība un profesija ir jāpilnveido. Pieaugušo izglītības programma noteiktajās specialitātēs ir lielisks veids, kā varam mazināt kritiski trūkstošo darbaspēku ekonomikai svarīgās nozarēs. Vienlaikus šī ir izcila iespēja Latvijas iedzīvotājiem apgūstot jaunas prasmes virzīties uz jaunu, labi apmaksātu darbu," piebilst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
 
“Ar šo projektu valsts pirmo reizi pievēršas nodarbināto  pieaugušo izglītības nodrošināšanai, kas līdz šim bija pieejama tikai bezdarbniekiem.  Plānots, ka valsts, darba devēju un pašvaldību ciešā sadarbība mācību piedāvājuma nodrošināšanā radīs pamatu ilgtspējīgas  pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmas izveidē, kas varētu turpināt pastāvēt arī pēc ES fondu atbalsta beigām. Savukārt katram strādājošajam šī ir unikāla iespēja uzlabot savu konkurētspēju strauji mainīgajā darba tirgū,” pasākumā akcentēja Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.
 
Darba devējiem trūkst darba roku
Lai pēc iespējas ātrāk reaģētu uz pārmaiņām darba tirgū, pirmās mācības pieejamas četrās Latvijas ekonomikai prioritārajās nozarēs - būvniecībā, kokrūpniecībā, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kurās kvalificēta darbaspēka trūkums ir visaktuālākais.
 
Piedāvāto mācību saraksti šajās nozarēs ir tapuši ciešā sadarbībā ar nozares darba devējiem, kas apvienojušies Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Nozaru ekspertu padomēs.
 
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt - par vairāk nekā 60 tūkstošiem līdz 2022. gadam, radot vairāk nekā 25 tūkstošu vidējās kvalifikācijas speciālistu iztrūkumu darba tirgū:
būvniecības specialitātēs – aptuveni 2500 speciālistu iztrūkums;
IKT, elektronika – aptuveni 2000 speciālistu iztrūkums;
kokapstrādes specialitātēs – aptuveni 700 speciālistu iztrūkums;
metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās – aptuveni 7200 speciālistu iztrūkums.

Latvijas darba tirgū ir liels mazkvalificētā darbaspēka īpatsvars. Pašlaik vairāk nekā 90 tūkstošiem jeb aptuveni 9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir pamatizglītība vai nepabeigta pamatizglītība, turklāt nav sagaidāms, ka tuvākā nākotnē viņu īpatsvars varētu samazināties. 2016. gadā gandrīz 1/3 jeb ~360 tūkstoši no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija vidējā vispārējā, pamatizglītība vai zemāks izglītības līmenis, un viņi veidoja pusi jeb 45,4 tūkstošus no darba meklētājiem atbilstošā vecuma grupā. Jārēķinās, ka turpmākajos gados turpinās sarukt mazkvalificētā darbaspēka pieprasījums un darba meklētāju īpatsvars ar pamatizglītību un bez profesionālām iemaņām var palielināties.

21.gadsimta tehnoloģiju laikmetā zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk, tādēļ pastāvīgi nepieciešams tās pilnveidot un uzlabot, kā arī apgūt jaunas zināšanas un prasmes, lai spētu konkurēt darba tirgū. 2016.gadā vien 7,3% jeb 77,7 tūkstoši no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija iesaistīti mūžizglītības pasākumos. Valsts mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt pieaugušo izglītībā iesaistīto īpatsvaru līdz 15% jeb aptuveni 120 tūkstošiem.
 
Var apgūt jaunas prasmes vai pārkvalificēties, piesakoties līdz 6. novembrim
Pirmajā pieteikšanās kārtā iedzīvotājiem pieejamas 770 izglītības programmas, kuras piedāvā 55 izglītības iestādes visā Latvijā. Pieteikšanās notiek līdz 6. novembrim, iesniedzot dokumentus izglītības iestādēs. Mācības plānots uzsākt 2018. gada janvārī. 
 
Mācībām var pieteikties ikviens strādājošs vai pašnodarbināts iedzīvotājs vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību. Tomēr augsta pieteikumu skaita gadījumā priekšrocības uzņemšanā būs pieaugušajiem vecumā pēc 45 gadiem, kuri strādā profesiju klasifikatora 5., 7., 8. un 9. pamatgrupu profesijās, proti: ir pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki, iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri vai vienkāršajās profesijās strādājošie, jo tieši šīs iedzīvotāju grupas ir visvairāk pakļautas bezdarba riskam nākotnē.
                                                                                          
Projekts piedāvā profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Ar tām pieaugušie var ne tikai celt savu esošo kvalifikāciju un iegūt jaunas prasmes, bet arī apgūt citu darba tirgū pieprasītu arodu un pārkvalificēties kādā no Latvijas profesionālās izglītības iestādēm.
 
Lielāko daļu mācību apmaksās ES fondi un valsts, savukārt iedzīvotājiem būs jānodrošina 10% līdzmaksājums, kuru var segt arī darba devējs. Maznodrošinātajiem un trūcīgajiem mācības būs pilnībā bez maksas, kā arī pieejams atbalsts reģionālajai mobilitātei, savukārt strādājošajiem ar invaliditāti - asistenta vai surdotulka izmaksu kompensācija.
 
Lai projekta īstenošanas laikā izveidotu ilgtspējīgu pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmu, projekta partneri ir 64 Latvijas pašvaldības, kurās darbojas un nepieciešamības gadījumā strādājošajiem konsultācijas sniedz pieaugušo izglītības koordinators, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūra, kas 28 filiālēs piedāvā karjeras konsultanta pakalpojumus ikvienam projekta mācībās ieinteresētam nodarbinātajam.
 
Ja darbinieki vecumā no 25 gadiem nepieciešamās prasmes kādā no profesijām četrās nozarēs jau ir ieguvuši darba vidē vai citur, projekta laikā tie var izmantot iespēju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences atzīšanai, nokārtojot eksāmenu, kura izmaksas līdzfinansē projekts. 
 
Sīkāka informācija par mācībām un projektu pieejama vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv.
 
Par projektu
ES fondu projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. To finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts, sešu gadu laikā līdz 2022. gada 31. decembrim ieguldot vairāk nekā 25 miljonus eiro.

Papildu informācija:
Arita Sila
Kampaņas “Tuvāk jaunam darbam!” sabiedrisko attiecību speciāliste
P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības
Tālr. (+371) 28337073, arita.sila@prae.lv
 
Kristīne Keiča
VIAA Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas
sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: (+371) 67785461, 28628088
e-pasts: kristine.keica@viaa.gov.lv
 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 17
  • Lietotāja Ilze Seglēre attēls
    Ja salīdzina, kādas prasības bija uzsākot darba attiecības pirms pāris gadiem un šobrīd, tās ir mainījušas, dažbrīd pat kļuvušas specifiskākas, kam nepieciešams apgūt gan papildus prasmes, gan arī zināšanas. Kā piemēru varu minēt pārdevēju- konsultantu, ja iepriekš nebija kases aparātu, tirdzniecībā tika veikti tikai skaidras naudas darījumi, tad šobrīd šajā amatā strādājošajam jau ir jāmāk gan veikt bezskaidras naudas darījumi ar termināla palīdzību, gan jāveido dažādas atskaites. Manuprāt, šī ir lieliska iespēja papildināt savas zināšanas, apgūt jaunas prasmes, kas netika apgūtas mācoties kādā no izglītības iestādēm, iespēja pārkvalificēties kādā cita joma, kas nav saistīta ar līdzšinējo izglītību. Pēc manām domām, ar šo programmu tiks samazināts bezdarbnieku skaits, tiks iegūt kvalificētāks darba spēks, kas atbildīs jaunajiem profesiju standartiem.
  • Lietotāja Anete Kruglauza attēls
    Mūsdienas viss strauji mainās un attīstās, uzskatu, ka mūsdienas arī pieaugušajiem ir jāspēj attīstīties un pilnveidoties nepārtraukti, lai iegūtu jaunas zināšanas un prasmes. Jaunās zināšanas un prasmes jāpielito mūsdienu mainīgajā pasaulē, kad tehnikas un profesijas tikai pilnveidojas un pieaugušajam ir jāaug līdzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju, atbilstoši interesēm un vajadzībām, un darba tirgus prasībām. Tikai nesaprotu kāpēc mācībām var pieteikties tikai no 25 gadu vecuma, manuprāt, arī jauniešiem ir jādod iespēja izmēģinat un apgūt profesijas un to īpatnības, lai pēc iespējas agrākā vecumā saprastu vai tā ir atbilstoša viņam.
  • Lietotāja Liene Cevoliņa attēls

    Mjā… Lasot šo rakstu, es ilgi diskutēju pati ar sevi :D Pirmkārt – kāpēc sākot ar sesto vai septīto klasi (vai pat vēl ātrāk) netiek pastiprinātāk mācīta informātika/datorika, kokapstrāde un metālapstrāde (piedāvājot arī meitenēm apmeklēt šīs stundas, ja kāda vēlas)? Šiem mācību priekšmetiem tiek piešķirtas labi ja divas mācību stundas nedēļā, kas, manuprāt, ir stipri par maz!

    Otrkārt – Kādēļ TIK LIELS uzsvars tiek likt uz papīru? Es personīgi zinu ļoti daudzus cilvēkus kuriem nav augstākās izglītības diploma, bet kas savā izvēlētajā profesijā ir ļoti zinoši, gudri un… kā precīzāk pateikt…. praktiskajā ziņā apdāvināti ar spējām(!), bet… viņiem labi apmaksāts darbs šeit LV nav, viņiem jāizdzīvo ar minimālo algu, ar kuru pat sevi grūti uzturēt, kur nu vēl pabarot ģimeni, ja tāda ir, un vēl maksāt par studijām, kuras nav lētas… Un neviļus tomēr esmu nonākusi pie tēmas, kas man visvairāk sāp – pie apburtā loka. Lai cilvēks varētu labi pelnīt viņam jānopērk diploms (mācoties), bet lai viņš šo diplomu nopirktu, viņam labi jāpelna. Un sausajā atlikumā kas paliek pāri? Garīgi stipriem cilvēkiem prieks par dzīvi, pārējiem - vieglāka vai smagāka depresija, jo nav ne brīvā laika, ne naudas. Un tieši šī iemesla dēļ es nebrīnos, ka daudzi izvēlas strādāt Anglijas, Īrijas vai citu valstu fabrikās – jo strādājot tur, bez augstākās izglītības diploma, viņiem ir gan labi finansiālie apstākļi, gan pietiekoši daudz brīva laika saturīgai, kvalitatīvai un patīkamai atpūtai. Ļoti iespējams, lielākajai daļai tas nav nekāds sapņu darbs, bet – vismaz alga laba un nav katra mēneša beigās “jāsavelk josta stingrāk”, kas nav mazsvarīgi.

    Es varētu vēl ilgi diskutēt par šo visu, bet šai reizei pietiks, jo man pat jau no rakstīšanas ir palikusi sausa mute :D

    Lai visiem saulaini patīkama diena (sun) ;)

  • Lietotāja Inese Irmeja attēls
    Piekrītu Valsts izglītības attīstības aģentūras direktores Ditas Traidās teiktajam par to, ka jācer, ka izdosies radīt "pamatu ilgtspējīgas pieaugušo izglītības pārvaldības sistēmas izveidē, kas varētu turpināt pastāvēt arī pēc ES fondu atbalsta beigām". Zinu, ka realizējot dažādus projektus, kuriem piešķirts finansējums, daudz pūles prasa projekta pamatdarbību apgūšana un iestrādes, bet svarīgi, lai jau no paša sākuma tiek strādāt pie veidiem, kā turpināt iesākto realizēt, lai tas nepaliek kā pēdējais jautājums fondu izsīkšanas brīdim. 

    Inese Irmeja, Latvijas Universtitāte
  • Lietotāja Anna Lasmane attēls
    Ir skaidrs, ka vairāk jādomā par vispārēju tautas izglītības līmeņa celšanu, jo cilvēkiem bez noteiktas profesijas ir grūti iesaistīties tālākizglītībā, tā kā viņiem nav nekādas kvalifikācijas, ko paaugstināt, un viņiem problēmas sagādā jau pats mācību process.         
  • Lietotāja Jausma Rozenšteine attēls
    Izglītība vispār un pieaugušo izglītība tai skaitā ir visas nācijas bagātība un tai ir jābūt pieejamai visiem neatkarīgi no vecuma, rases, mantiskā stāvokļa un kārtas.
  • Lietotāja Jausma Rozenšteine attēls
    Izglītība vispār un pieaugušo izglītība tai skaitā ir visas nācijas bagātība un tai ir jābūt pieejamai visiem neatkarīgi no vecuma, rases, mantiskā stāvokļa un kārtas.
  • Lietotāja Aleksandra Juhnēviča attēls
    Normal 0 false false false LV X-NONE X-NONE Domāju, ka tas ir ļoti vajadzīgs projekts, tas palīdzēs pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, veicinās strādājošo konkurētspēju, bet apgūstot jaunas profesionālās iemaņas specialitātēs, kurās ir darbaspēka trūkums atvieglos, nepieciešamības gadījumā, ātrāk atrast jaunu darbu. Labi, ka pieteikties mācībām var bez vecuma ierobežojuma, bet ir noteiktas pat priekšrocības cilvēkiem pēc 45 gadiem. Darba devējiem arī ir jābūt ieinteresētiem un jāatbalsta cilvēki kas mācās un paaugstina profesionālo līmeni.
  • Lietotāja Aleksandra Juhnēviča attēls

  • Lietotāja Nikola Kavala attēls
    Izglītības piedāvājums no valsts puses ne tikai bezdarbniekiem, bet arī tiem kas ir nodarbināti, manuprāt ir lieliska, droša iespēja cilvēkam apstāties un pieņemt izaicinājumus vai papildināt zināšanas, apgūt jauno. Atbalstu mūžizglītību, taču, manuprāt šādu piedāvājumu salīdzinot ar Latvijas iedzīvotāju skaitu izmanto diezgan maz cilvēki. Kāpēc? Ļoti iespējams, ka cilvēkiem ir citas intereses, bet tāds piedāvājums netiek sniegts. Tiek domāts, kādi speciālisti vajadzīgi valstij, bet ne  par to, ko cilvēks var piedāvāt, lai attīstītos. Būtu labi šādu iespēju piedāvāt, piemēram - dziedāšanas, runas attīstīšanas piedāvājums, mākslas piedāvājums.