chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Iespaidi par dalību Latvijas pieaugušo izglītības attīstības forumā “Pieaugušo izglītība šodien un rīt”

30/08/2018
Valoda: LV

Forums notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču zālē 2018. gada 22.augustā.

Pieaugušo izglītību sastāda formālā (2/3 no kopējā izglītojamo skaita), neformālā un informālā izglītība – t.i. izglītība, ko iegūst (netīši vai netieši) mācoties ikdienas situācijās (darbā, ģimenē, atpūtā), klausoties radio, skatoties TV, lasot grāmatas, apgūstot zināšanas pašmācības ceļā u. tml., par to nav paredzēts sertifikācijas dokuments. Ļoti svarīgi ir attīstīt emocionālo inteliģenci. Pieaugušo izglītības lozungs 21.gs. būtu šāds: “Lielākā bauda – mācīties!”

Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā, departamenta direktora p.i. uzstājās ar pirmo referātu “Pieaugušo izglītība Latvijā”. Tajā tika apskatītas pieaugušo iespējas iesaistīties darba tirgū, kā izveidot ne tik ilgas programmas, kas aptvertu vispārējās prasmes un reizē arī specializāciju. Jāpanāk, lai uzsvars tiktu likts uz uzņēmējspējību un uzdrošināšanos, kā arī pieaugušo iesaistīšanu pēc principa “iesaisti mani un es iemācīšos!”

Elīna Purmale-Baumane, ESF projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”(Vienošanās Nr.8.4.1.0/16/I/001) īstenošanas aktualitātes”. Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projektu departamenta pārstāve informēja par projektu “Jauniešu garantija”, kas domāts 17-25 g.v. jauniešiem, kur 10 mēnešos iespējams apgūt kādu no profesijām, saņemot stipendiju 115€ mēnesī. Šis projekts sākās 2014. gadā un tagad iet uz beigām, sīkāk par to var izlasīt NVA mājas lapā. Projekts piedalās konkursā par Eirokomisijas kohēzijas projektiem “Regio Stars Awards”, kur Latvija sacenšas ar Dāniju, Čehiju un citām ES valstīm. Pieaugušo apmācības pie mums tiek organizētas no 2017.gada, lai tie, kas strādā, apgūtu jaunas profesijas līdz 2020. gada nogalei. Šim projektam piešķirti 25 miljoni € (25 MEUR).Pašnodarbinātie u.c. no 25 g.v. piedalās ar 10% līdzmaksājumu, bet maznodrošinātie var piedalīties bez maksas. Ar privātajām un citām izglītības iestādēm saskaņo sarakstu mācību piedāvājumiem. Šeit NVA dod konsultācijas neatkarīgi no nodarbinātības, bet par nodarbinātību pašvaldības zina vislabāk. Līdz 17.septembrim jāiesniedz pieteikumi mācībām, kur piedāvātas vairāk nekā 100 prasmes un kvalifikācijas. Var mācīties no 25 g.v. līdz neierobežotam vecumam. Ir 159 neformālās specialitātes, kuras ātri apgūst. Atsevišķi ir grupas virs 50 g.v. un 56 g.v. (pirmspensijas). Sīkāka informācija ir vietnē www.macibaspieaugusajiem.lv Pašlaik vairāk nekā 8000 mācības ir uzsākuši, 4000 jau ir pabeiguši. Par apgūto specialitāti var atgūt samaksu. Sadarbībā ar IZM tiek mācītas vispārējās prasmes. Notiek informācijas sistēmas izstrāde, kas ir salāgota ar VID.

Elīna Kokina, Valsts izglītības satura centrs, projekta vadītāja uzstājās ar referātu “ESF projekta „Profesionālās izglītības iestāžu efektīva pārvaldība un personāla kompetences pilnveide” (Vienošanās Nr. 8.5.3.0/16/I/001) aktualitātes”. Šo projektu sāka īstenot pirms 2 gadiem, lai varētu vadīt pārmaiņas. Piedalījās visu profesionālo izglītības iestāžu mācību spēki, nozaru pārstāvji un skolu administrācijas pārstāvji, kas apvienoti konventos un pārvalda prakšu vietas. Arī vispārizglītojošās skolas netika aizmirstas. Galvenā problēma – palīdzēt izvēlēties un apvienot nenokomplektētās grupas. Projekts SAM 8.5.3. piedāvā ceļvedi, kas izstrādāts, pamatojoties uz andragoģijas (pieaugušo pedagoģijas) principiem. Eksaminācijas un nozaru eksperti piedāvā pārmaiņas, sadarbību, inovācijas.

Sarmīte Valaine, Valsts izglītības satura centra Profesionālās izglītības satura izstrādes struktūrvienības vadītāja stāstīja par Eiropas Sociālā fonda projekta "Nozaru kvalifikācijas sistēmas pilnveide profesionālās izglītības attīstībai un kvalitātes nodrošināšanai" Nr. 8.5.2.0/16/I/001 aktualitātēm. Realizējot profesionālās izglītības satura reformu, tiek pārveidota nozares kvalifikācijas sistēma, tāpēc jāapzina visas vajadzības, jo nozares prasības ir izplūdušas. Ir jau izstrādātas nozares kvalifikācijas struktūras, kas atkarīgas no apmācāmā funkcijām. 2.-7.kvalifikācijas struktūras līmenis nosaka, kas ietilpst pamatprofesijā un kas nāk klāt. Top Ministru Kabineta noteikumi, kas nosaka 112 jaunus profesiju standartus. Uzdevumu – kādas prasmes un zināšanas nepieciešamas – dod darba devēji. Ir noformulēta katra kompetence, kur saturs ir nevis mācību priekšmetos, bet darbos.  Profesijas standarta prasības ir iekļautas programmās (a un b daļa). c) daļu sastāda uzņēmuma vēlmes (kopumā 10% no visa apjoma), kuras var mācīt arī darba vidē. Ir doti vērtēšanas līmeņi, ko apmācāmais katra moduļa ietvaros būs iemācījies (aptuveni 240 moduļi),bet var katru moduli īstenot atsevišķi, jo ir elastīgs saturs. Aicinot iesaistīties izstrādē, jāatceras, ka darba devēji piedāvājumu mēģina salīdzināt ar starptautisko kontekstu (eksporta prasības, starptautiskā līmeņa kvalitātes prasības, u.tml).

Gatis Silovs, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors runāja par Ekonomikas ministrijas īstenotiem ESF projektiem uzņēmēju atbalstam. Tam domātas atbilstošas EM programmas. Izglītības un Zinātnes ministrijai – jauniešiem domāta programma, Labklājības ministrijai – bezdarbniekiem domāta programma, Ekonomikas ministrijai – programma tiem, kam ir darbs un kas vēlas paaugstināt savu kvalifikāciju. 10 lielākās ražotāju asociācijas aptver visus ekonomikas pamatus. Šāda programma darbojas kopš 2006. gada un ir 429 uzņēmēji, kas sūta savus darbiniekus paaugstināt savu kvalifikāciju, tai skaitā Grindex, Latraps, Latvijas Finieris un citi lielākie uzņēmumi. Uzņēmumu pārstāvji konventos iesaka arodskolām, ko vajag apgūt viņu darbiniekiem. Šie ieteikumi ir liels arodskolu peļņas avots. Tagad ir tendence attīstīt STEM pieprasījumus, nevis grāmatvedības nozares. Attīstot IKT zināšanu nozari, var ietaupīt naudu mikro uzņēmumiem, jo ir daudz bezmaksas datorprogrammu, piemēram, OpenOffice. Pieaug pieprasījums pēc, piemēram, skandināvu valodām.

Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors stāstīja par Labklājības ministrijas īstenotiem ESF projektiem pieaugušo izglītībā. Pamatdoma bija: izprast pieprasījumu darba tirgū, sniegt pakalpojumus darba devējam, apzināt, kādas prasmes (kompetences) ir nepieciešamas. Tāpēc tiek izmantota NVA kuponu sistēma un darba devēju pieprasījumi. Galvenās nozares ir – apstrāde, būvniecība, IKT un loģistika. Apmācību grupu komplektācijā jāievēro reģionālās mobilitātes atbalsts. Šeit 20km attālums lai ir robežšķirtne. Būtu normāli, ja nodarbinātie un bezdarbnieki satiktos vienā apmācības grupā (arī tie, kas izmanto, piemēram, NVA kuponus).

Diāna Tiltiņa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Projektu vadības nodaļas projekta aktivitāšu koordinatore uzstājās ar tēmu “Integrētā komunikācijas un mācību aktivitāšu programma “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!””. Izrādās, cilvēki maz izmanto, piemēram, PMLP dotās iespējas reģistrēties rindā, lai nav jāgaida (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šai sakarā ir vairāk nekā 500 dažādu piedāvājumu). Apmēram 50 dzīves situācijām iespējama elektroniska pieteikšanās. Digitālie aģenti būs vēstneši, kas paši lieto e-risinājumus. Mērķgrupa apmācībām varētu būt žurnālisti, kas lieto e-parakstu, e-adresi u.t.t. IZM VISC ir iespēja pieteikties skolotājiem e-mācībām, reģionos izveidojot 10-15 cilvēku apmācības grupas.

Līva Šmaukstele, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes novērtēšanas departamenta pārvaldes vecākā referente stāstīja par IKVD profesionālās kompetences novērtēšanu. Kā var apzināt savas zināšanas? Protams, nokārtojot eksāmenu un iegūstot attiecīgu dokumentu. Pašlaik eksāmens ir klasiskajā formā – teorija un prakse. Ir reglamentētās profesijas (piemēram, ķirurgi), kur to nedrīkst darīt. Kvalifikācijai jābūt pieprasītai darba tirgū. Ir metodiskie materiāli izglītības iestādēm izglītības atzīšanai. Izglītības iestādes piedāvā darba devējiem atzīt viņu darbinieku kvalifikāciju par noteiktu samaksu. Ir 149 profesionālās kvalifikācijas. Piemēram, trompetists ir apguvis trombonu un vēlas atzīt trombonista kvalifikāciju.

Ilze Seipule, Erasmus+ projekta “EPALE Nacionālais atbalsts dienests” vadītāja runāja par Erasmus+ projektu “EPALE Nacionālais atbalsts dienests” pieaugušo izglītības atbalstam. Šim dienestam ir 4 veidu logo – koks, grāmatas lasītājs, u.c. Šo forumu organizēja EPALE+ “Nacionālie koordinatori”. Šī mēneša tēma ir sports, attiecīgajā saitē var pieteikties arī balvai par šo tēmu.

Laura Iveta Strode, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte, Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” vadītāja uzstājās ar tēmu “Erasmus+ projekts “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” īstenošanas gaita”. Koordinatoru finansējuma 25% veido Latvijas valsts budžets (tas ir 6,5 miljoni euro). Sīkāk var iepazīties EPALE platformā un www.muzizglitiba.lv Pieaugušo izglītībai PIKC moduļus var izmantot, tos kombinējot. Pieaugušo validācijai no 119 pašvaldībām atsaucās tikai 85 pašvaldības. Oktobrī būs pieaugušo izglītības nedēļa.

Tālāk foruma gaitā notika paneļdiskusijas. Paneļdiskusiju “Labās prakses piemēri pieaugušo izglītības organizēšanā” (plānošanas reģionu, pašvaldību, pieaugušo izglītības programmu īstenotāju, augstskolu, NVO pieredze) vadīja Silvija Kārkliņa, Erasmus+ projekta “EPALE Nacionālais atbalsta dienests” satura eksperte.

Pieaugušo izglītības organizācija: pieaugušo izglītības izaicinājumi un risinājumi nākotnē (darba grupas) vadīja Anita Zaļaiskalne, Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” eksperte. Pieaugušo izglītības organizācija: piedāvātie  apspriežamie pieaugušo izglītības attīstības aspekti, izaicinājumi un risinājumi nākotnē: pieaugušo izglītības plānošana un vienotas pārraudzības īstenošana; darba tirgus vajadzību apzināšana un apmierināšana; formālās un neformālās pieaugušo izglītības programmu izstrāde un īstenošana; sadarbības mehānisma pilnveidošana starp pieaugušo izglītībā iesaistītajām pusēm; pieaugušo mērķgrupu informēšana par izglītības iespējām un motivēšana iesaistīties izglītībā.
Katrā no darba grupām notika diskusijas par vienu no augstāk minētajiem pieaugušo izglītības aspektiem, formulējot esošās situācijas iespējas, problēmas un izaicinājumus, kā arī ieteikumus problēmu risinājumam.

Noslēgumā - brīvais mikrofons, foruma izvērtējums, ko vadīja Daina Jāņkalne, Erasmus+ projekta “EPALE Nacionālais atbalsta dienests” komunikācijas koordinatore, asistēja Agnese Zarāne, Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” komunikācijas koordinatore.

Foruma iespaidos dalījās Valdis Orols, Dagdas novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciālists

 

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 1. no 1
  • Lietotāja Anna Lasmane attēls
    Manuprāt būtu vēlams šādus projektus darīt zināmus plašākai sabiedrībai, lai vairāk cilvēku būtu iespēja apgūt jaunas zināšanas. Ceru, ka nākotnē darba devēji iesaistīsies un aicinās savus darbiniekus, lai celtu kvalifikāciju, zināšanas un prasmes. Domāju, ka šādus kursus varētu veikt e-vidē, lai atvieglotu apmācības cilvēkiem un piesaistītu plašāku cilvēku loku.