chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Iedzīvotāji uzlabo valsts valodas zināšanas Daugavpilī

18/12/2018
Valoda: LV

Kopš 2012. gada Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde organizē bezmaksas latviešu valodas kursus, kuru mācības finansē Daugavpils dome.

Šogad pirmie kursi tika rīkoti pavasarī, otrie – rudenī. Kopā tika noorganizētas 30 grupas dažādos mikrorajonos. Jāņem vērā, ka nodarbības notika dažādos līmeņos. Ar augstāko līmeni bija divas grupas, astoņās grupās kursu dalībnieki pilnveidoja vidējas latviešu valodas zināšanas un piecās grupās – valodas pamatzināšanas. Kursu beidzēji saņēma apliecības par to, ka 100 stundu programmā pilnveidojuši valsts valodas prasmi atbilstošajā līmenī.

Kursu noslēgumā katra grupa raksta pārbaudes darbu. Skolotāji izvēlas darba veidu un tēmu atbilstoši līmenim.

Skolotājas Irēnas Bašķevičas kursu dalībnieki rakstīja pārdomu darbu par tēmu „Es un mana Latvija”. Piemēram, viens no kursu dalībniekiem Anatolijs raksta: „Man patīk vietējo iedzīvotāju mentalitāte, viņu noturīgais raksturs, viņu mierīgums un augsta kultūra, cieņa pret savas valsts tradīcijām un paražām”. Natālija sapņo: „Un ceru, ka kādā vakarā, kad nebūs apmācies, rādīšu mazbērniem Latvijas debesīs tās pašas spožās zvaigznes, kuras turpina mirdzēt no manas jaunības un jau vairāk kā 100 gadus...”. Latviešu valodu apgūst gan tie, kas ilgāku laiku dzīvo Daugavpilī, gan arī tie, kas pārcēlušies uz mūsu pilsētu nesen, tāpēc viņiem ir iespēja salīdzināt dzīvi dažādās valstīs. Ludmila raksta: „Ļoti bieži par Latviju stāstu saviem draugiem Krievijā. Viņi brauc uz šejieni kā tūristi. Man ir laba iespēja salīdzināt Latvijas produktus ar citu valstu produktiem. Latvijas konfektes ir pazīstamas visā pasaulē”.

Skolotājas Ijas Tretjukas latviešu valodas mācīšanas metodika ir izstrādāta tā, lai veicinātu sarunvalodu, bet arī šie kursanti noslēgumā raksta par jaukākajiem mirkļiem un gūtajiem iespaidiem kursos. Pateicoties nodarbībām, Rita pārvarēja valodas barjeru, jo aktīvi runāja un dalījās pieredzē, varēja izteikt savu viedokli. Natālija raksta: “nodarbībās bija draudzīga atmosfēra, tādēļ gribējās runāt.” Arī Irīna uzskata, ka ar katru stundu runāja labāk un vairāk. Savukārt Nataļja gribētu vēlreiz pabūt tādā “klubiņā”, “lai runātu, ko domājam un domāt, ko runājam, lai valoda skan mūsu dzīvē!”

Skolotāja Inta Jackeviča ieviesa jaunu pārbaudes veidu – pārdomu darbu „Manas 100 latviešu valodas stundas”. Kursu dalībnieki raksta: „Mēs dzīvojam Latvijā. Cilvēkam, dzīvojot Latvijā, ir svarīgi mācīties valsts valodu.” Citi raksta par kursu norisi: „Nodarbības notika, viegli, interesanti. Es iepazinos ar interesantiem ļaudīm. Mājas uzdevumi bija arī interesanti un izzinoši. Es jūtu progresu savās latviešu valodas zināšanās: gan runāšanā, gan gramatikā.”

Katram skolotājam ir sava īpašā latviešu valodas mācīšanas metode. Skolotāja Annite Petkune vairāk strādā ar tiem iedzīvotājiem, kuri Latvijā ir tikko iebraukuši. Ināra Romule, Ludmila Pilecka-Vasiļjeva un Tamāra Platkova veiksmīgi māca latviešu valodu zemākajā līmenī. Alīna Jakovļeva darbojas gan ar zemākā līmeņa, gan vidējā līmeņa kursantiem. Dažādas latviešu valodas mācīšanas metodes atbilstoši vidējā līmeņa prasībām nodrošina Margarita Hroloviča un Ināra Bambāne. Ar kursantiem, kuri vēlas apgūt augstāko līmeni, strādā Lidija Soldāne un Lidija Pilecka.

2018. gadā 450 iedzīvotāji uzlaboja valsts valodas zināšanas dažādos līmeņos. Kopš 2012. gada kursus ir beiguši 2703 iedzīvotāji.

 

Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
Izglītības atbalsta nodaļas
izglītības metodiķe pieaugušo izglītības jautājumos
Ilze Onzule 
t.65407437; 29252443
ilze.onzule@inbox.lv

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 10. no 32
  • Lietotāja Līga Vecbērza attēls
    Pozitīvi ir tas, ka cilvēki vēlās pilnveidot valsts valodu. Tomēr uzskatu, ka cilvēkiem valoda jāpilnveido ne tikai kursos, bet arī sazinoties ar citiem valsts valodā. Kā arī uzskatu, ka šī ir lieliska iespēja papildināt savas zināšanas.
  • Lietotāja Liene Reimane attēls
    Jebkura valoda, kuru iemācamies, ir noderīga, tā paplašina redzesloku! Nav noslēpums, ka Latvijā otra biežāk sastopamā valoda ir krievu valoda. Tas nav nekas nosodāms, jo katra valoda ir bagātība. Tomēr ļoti iepriecina šis pozitīvais raksts, ka Daugavpilī tiek nevis uzspiesta valsts valoda, bet gan  iedzīvotāji tiek aicināti apgūt to labprātīgi. Jebkurš spiediens uz cilvēku panāk to, ka cilvēks nevēlas darīt, ko no viņa sagaida. Taču, ja tiek sniegta brīva iespēja izvēlēties, kā šo kursu gadījumā, cilvēki daudz vairāk vēlēsies mācīties, iesaistīties valodas apguvē. 
  • Lietotāja Lana Bračka attēls
    Šāda iespēja ir vērtējama pozitīvi. Tiesa gan, uzskatu, ka jebkuram cilvēkam, kurš dzīvo Latvijā un ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis, valsts valoda būtu jāapgūst ne tikai kursos, bet arī pēc savas iniciatīvas, komunicējot ar citiem pilsoņiem. Saprotu, ka cilvēki ir dažādi, taču, pēc savas pieredzes varu teikt, ka, ja cilvēki cenšas runāt latviski, viņi tiek atbalstīti un saprasti, jo latviešu valoda nav no vieglākajām. 
  • Lietotāja Kārlis Krastiņš attēls
    Protams, šāda iniciatīva ir vērtējama pozitīvi, taču man rodas jautājums, kāpēc vispār šāda situācija ir radusies, saprotams, ka valodu neprot cilvēki, kas uz dzīvi Latvijā pārcēlušies salīdzinoši nesen, viņus ir nepieciešams atbalstīt, bet kāpēc visus šos neatkarības gadus ir cilvēki, kas valodas apgūšanu neuzskata par vajadzīgu? 
    Manuprāt, ir jāveicina šādu kursu izstrādāšana, taču tam ir jāpieiet ar zināmu skepsi. Tie, kas vēlas apgūt latviešu valodu to izdarīs arī bez šādiem kursiem, taču lielākā daļa cilvēku, kuriem ir problēmas ar latviešu valodas zināšanām tās pilnveidot nemaz netaisās. 
    Ja reiz apkārtējā vide šiem cilvēkiem ir krieviski runājoša, tad kāpēc lieki piepūlēties?
  • Lietotāja Indriķis Andris Birznieks attēls
    Ļoti vienkārši - valodu apgūšana netiek uzskatīta par vajadzīgu, jo šie cilvēki dzīvo savās sabiedrībās, kur tā nav vajadzīga.
  • Lietotāja Svetlana Melberga attēls
    Pozitīvi vertējams fakts, par tieši Latgales pilsētās uzlabojās valsts valodas līmenis. Ka cilvēkiem ir velme to apgūt, labprāt mācās un paaugstina savas valodas prasmes.
  • Lietotāja Jekaterina Raudiva attēls
    Ir prieks dzirdēt, kā Daugavpilī ir tāda iespēja, uzlabot valsts valodu zināšanas. "2018. gadā 450 iedzīvotāji uzlaboja valsts valodas zināšanas dažādos līmeņos", ir labs rezultāts. Ļoti žēl, ka nekatrā Latvijas pilsētā ir tāda iespēja.
  • Lietotāja Ksenija Djomkina attēls
    Valodu kursi var palīdzēt, bet tikai tad, ja cilvēkam jau ir zināšanas un ja viņš pats vēlas uzlabot savu līmeni. Pamanīju, ka pēdējos gados valodas situācija valstī patiešām ir kļuvusi labāka. Un tas nav svarīgi, kas to izraisīja - kursi, iedzīvotāju motivācija vai paaudžu maiņa; galvenais ir rezultāts. :)
  • Lietotāja Kristina Lušņicka attēls
    Manuprāt, 100 stundas ir par mazs, lai iemācītos latviešu valodu... Bet ir liels prieks, ka rīko šādus kursus, it īpaši bezmaksas.
  • Lietotāja Elvita Apine attēls
    Manuprāt, ikviena pašvaldība varētu ņemt piemēru no Daugavpils domes. Šī ir ļoti laba iespēja apgūt valsts valodu. Tiem, kas beiguši šos latviešu valodas kursus, es noteikti ieteiktu turpināt saziņu šajā valodā, lai paplašinātu vārdu krājumu un zināšanas. Esmu topošā latviešu valodas skolotāja, tāpēc man ir īpašs prieks par to, ka ir cilvēki, kuri ciena mūsu valsts valodu un vēlas to apgūt.