chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Ziņu sadaļa

Eiropas Komisijas ziņojumā “Education and Training Monitor” norāda uz izaicinājumiem pieaugušo izglītībā

16/10/2018
Valoda: LV

Otrdien, 2018. gadā 16. oktobrī, Eiropas Komisija (EK) publicē ikgadējo ziņojumu “Education and Training Monitor”, kurā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi nosprausto izglītības mērķu sasniegšanā.

Ziņojuma “Education and Training Monitor” Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem:

Pieaugušie (30-34 gadi) ar augstāko izglītību:
2017. gads: Latvija – 43,8%, ES vidēji – 39,9%
2016. gads: Latvija – 42,8%, ES vidēji – 39,1%

Pieaugušo (25-64 gadi) iesaiste izglītībā:
2017. gads: Latvija – 7,5%, ES vidēji – 10,9 %
2016. gads: Latvija – 7,3%, ES vidēji – 10,8%

Pieaugušo iedzīvotāju dalība izglītībā ir vienīgais no galvenajiem uzraudzības rādītājiem, kurā Latvija un arī citas Eiropas valstis joprojām nesasniedz nosprausto mērķi - panākt, ka līdz 2020. gadam vismaz 15% pieaugušo vecumā no 25-64 gadiem iesaistījušies pieaugušo izglītībā. 2017. gadā ES vidēji šī proporcija bija 10,9%, bet Latvijā – 7,5%. Jāuzsver, ka šajā jomā Latvija ir apņēmusies situāciju uzlabot. Mūsu valstī tiek īstenots vērienīgs ES fondu un valsts līdzfinansēts pieaugušo izglītības projekts “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Septembrī, projekta trešajā kārtā mācībām pieteicās vairāk nekā 11 tūkstoši iedzīvotāju - par 35% vairāk nekā otrajā kārtā šā gada pavasarī. Pieprasītākās mācības - informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, transporta un loģistikas nozarēs, kā arī ēdināšanā. Vairāk informācijas.

Arī vairākas citas ministrijas patlaban īsteno vērienīgus ES projektus, kuru ietvaros tiek atbalstīta pieaugušo izglītība gan individuāli, gan motivējot darba devējus iesaistīties darbinieku izglītības atbalsta programmās. Jāatzīmē, ka kopš 2015. gada Latvijā pieaugušo dalība izglītībā ir palielinājusies par 1,8%.

Ziņojumā “Education and Training Monitor 2018” ir plaša informācija un analīze par izglītības sistēmām 28 ES valstīs, kā arī ieteikumi diskusijām par izglītības prioritātēm. Ziņojuma prezentācija tiešraidē šeit.

Papildus informācija par ziņojumu.

 

Avots: Izglītības un zinātnes ministrija.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 3. no 3
  • Lietotāja Anna Kirmane attēls
    Manuprāt šāda projekta realizēšana ir un būs ļoti noderīga gan ikdienā gan darba tirgū. Tas palīdzēs uzlabot kopējo sabiedrības izglītības līmeni, ka arī uzlabot piedāvājumu darba tirgū, kas arī pozitīvi ietekmēs konkurētspēju. Diezgan svarīgs, lai šī projekta ietvaros izglītība un jaunas prasmes iegūšana būtu bezmaksas vai ar minimālo piedalīšanas maksu, citādi šis projekts nemainīs situāciju. 
    Anna Kirmane | Latvijas Universitāte
  • Lietotāja Laima Mitenberga attēls
    Manuprāt, pieaugušo iesaistīšana izglītībā ir pozitīvs un atbalstāms pasākums. Lai veicinātu pieaugušo izglītību, mūsu valsts sniedz atbalstu dažādām pašvaldību organizētām izglītības programmām. Pieaugušo izglītības pasākumi ir lieliska iespēja cilvēkiem  pilnveidot savas zināšanas un prasmes, tā ir iespēja uzlabot savu dzīves kvalitāti un labklājību.  Savas esošās profesionālās zināšanas un iemaņas ir nepieciešams nemitīgi papildināt un pilnveidot, pieaugušo izglītības programmas ir veids, kā to realizēt.             
    Iemesls, kāpēc šie “Education and Training Monitor” Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem ir tik zemi, varētu būt skaidrojams ar iespējamo informācijas trūkumu, konkrēti mazpilsētās un laukos. Manuprāt, cilvēks atsaucas iespējai un aicinājumam, lielākoties, tikai tad, ja tiek uzrunāts personīgi. Daudziem liekas, ka piedāvātās iespējas nav domātas vai neattiecas uz viņiem, bet ir, kas tāls un neaizsniedzams. Tāpēc, mans ieteikums būtu - vispirms darba devējiem izglītoties ar informāciju par plašajām pieaugušo izglītības iespējām, un, pēc tam, iesaistīt personīgi esošos vai potenciālos darba ņēmējus.
  • Lietotāja Liene Niedola attēls
    Pieaugušo izglītības projektu ietvaros tiek nodrošinātas gan tālākizglītības, gan pārkvalificēšanās iespējas Latvijas iedzīvotājiem.
    Manuprāt, šādu projektu izstrāde un realizācija sniedz iespēju bezmaksas vai ar minimālu līdzfinansēju apgūt jaunas prasmes, kas ir noderīgas ikdienas dzīvē, darba tirgū.
    Piedaloties šāda veida kursos iedzīvotājiem ir iespēja celt savu kapacitāti, kas, savukārt, palielina šo iedzīvotāju konkurētspēju darba tirgū.
    Straujā attīstība un augošās prasībās darba devējiem, liek pilnveidoties visas dzīves laikā. Nav noslēpums, ka nereti augstākās izglītības diploms ir kā bonuss, bet ne vienmēr pats noteicošākais faktors pieņemot vai novērtējot topošo/esošo darbinieku. Svarīgi ir ne tikai zināt ko, bet arī .
    Ceļot savu kapacitāti un paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū, ne tikai ir iespējams samazināt valstī esošo bezdarbu, bet arī izglītot sabiedrību kopumā.