chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Kas ir veselības pratība?

13/04/2016
by Jānis Kutraitis
Valoda: LV
Document available also in: EN NL

Lasītprasme – tas ir kas vairāk nekā lasīt un rakstīt

Angļu vārdam ‘literacy’ (lasītprasme) ir vienkāršs skaidrojums: spēja lasīt un rakstīt, tomēr par šī vārda precīzo nozīmi notiek  nebeidzamas diskusijas. Eiropas projektos šādas diskusijas ir ikdiena, jo vārdam ‘literacy’ daudzās valodās trūkst tieša tulkojuma. Tas pats attiecas uz radnieciskiem vārdiem un vārdu savienojumiem, tādiem kā ‘lasītpratējs’ un ‘lasītprasmes apguve’. 

Papildus sarežģījumus tulkotājiem rada otra nozīme, kas piemīt angļu vārdam ‘literacy’. Tāpat kā pirmo nozīmi, kas apzīmē prasmi lasīt un rakstīt, arī šo nozīmi lieto bieži un kopā ar apzīmētāju, kas attiecas uz konkrētu jomu. (Latviski šajā nozīmē lietojam vārdu ‘pratība’. – Tulk.) Tādējādi mums ir datorpratība, finanšu pratība, kvantitatīvā pratība, emocionālā pratība un daudzas citas – es tikko atradu 33 šādas pratības (t.sk. okeānu pratību). Kaut arī visās minētajās jomās teksta veidā pasniegtai informācijai ir svarīga loma un teksts bieži vien ir specializēts, ar vārdu ‘literacy’ šeit netiek domāta prasme lasīt un raksīt, bet gan kompetence ar izpratni un prasmi iesaistīties konkrētajā jomā. Tas pats attiecas uz šī vārda lietojumu savienojumā ‘veselības pratība’.

 

Kas ir veselības pratība?

Veselības pratību parasti definē kā pakāpi, kādā persona spēj iegūt, apstrādāt un saprast pamatinformāciju par veselību un veselības pakalpojumiem, kas nepieciešama, lai atbildīgi pieņemtu ar veselību saistītus lēmumus. Vienkārši sakot, tas nozīmē būt pietiekami zinošam, lai rūpētos par savu veselību. Šis termins attiecas uz vispārējo veselības aprūpi, izvairīšanos no saslimšanas un veselības veicināšanu un koncentrējas uz informācijas ieguves veidiem, ko pieaugušie izmanto, lai iegūtu ar veselību saistītu informāciju no profesionāļiem, medicīnas iestādēm, medicīniskiem produktiem vai citiem avotiem, kā arī uz to, kā pieaugušie saprot, novērtē un izmanto šo informāciju.

Tomēr veselības pratība neattiecas tikai uz cilvēku individuāli. Veselības pratības uzlabošana sabiedrībā attiecas arī uz veselības aprūpes personāla un sistēmas radīto šķēršļu apzināšanu un samazināšanu. Sabiedrības veselības pratības līmeni var uzlabot, ja dokumenti un procesi, ko izmanto ar veselību saistītajā saziņā, ir veidoti, izprotot šīs zināšanas un izprotot visus, kas iesaistīti šajā saziņā. Veselības aprūpes speciālistiem jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm un jāapzinās nepieciešamība sniegt atbalstu pacientiem un aprūpes darbiniekiem, lai palīdzētu tiem orientēties ar veselību saistītās informācijas klāstā.

Pieaugušo izglītošanas nozīme, palielinot informētību par veselības pratības jēdzienu un uzlabojot veselības aprūpes sistēmas saziņas iespējas ar šīs sistēmas lietotājiem, bija galvenais vēstījums Kanādas Kalgari Veselības pratības hartā.

Indivīdu veselības pratības spējas un prasmes  veicina veselības aprūpes sistēmas vai organizācijas veselības pratību. Piemēram, atsevišķs indivīds, kam piemīt augsta līmeņa veselības pratība, var uzlabot sistēmas sniegumu. Savukārt sistēma vai organizācija ar zemu veselības pratību var nomākt indivīdu, kam piemīt veselības pratība, kā arī samazināt labi uzrakstīta dokumenta efektivitāti.

Ir maz individuālā vai sistēmas līmeņa datu par Eiropas sabiedrību veselības pratību. Māstrihtas Universitātes vadītā Eiropas Veselības pratības projekta rezultātā, kas tika īstenots no 2009. līdz 2012. gadam, tika izveidota Eiropas Veselības pratības aptauja (VPA-ES). Aptaujā tika mērīta veselības pratība astoņās valstīs un tika konstatēts, ka Eiropā zema veselības pratība ir plaši izplatīta, bet dažādās valstīs situācija atšķiras. Pie tam bija arī “apakšgrupas katrā no valstīm, kuras noteica tādi socioekonomiskie faktori kā ekonomiskais stāvoklis, nodarbinātība un izglītība, kas visi ir saistīti ar zemu veselības pratību un liek domāt par kāda sociālā gradienta klātbūtni, kas ir pazīstams no citām aptaujām par radniecīgiem jautājumiem, piemēram, par pašu lasītprasmi.".

 

Pieaugušo izglītība un veselības pratība

Pieaugušo izglītībai var būt centrālā loma sabiedrības veselības pratības līmeņa uzlabošanā, kas ilgtermiņā uzlabotu arī Eiropas iedzīvotāju veselību. Veselības pratība individuālā līmenī (kas ir kompetents pats savas veselības vadīšanā) un sabiedrības līmenī (kam raksturīgi iedzīvotāji, kas spēj kompetenti vadīt savu veselību), ir noderīgs jēdziens, kas pamatoti gūst politikas veidotāju uzmanību. Valsts politikai ir jāveicina gan darbs ar pieaugušajiem, atbalstot viņus savas veselības vadīšanā, gan arī pieaugušo izglītības organizāciju sadarbību ar veselības nozares speciālistiem un sistēmām, kurās tie strādā, lai izprastu, kā adresātiem tiek nodota ar veselības aprūpi saistītā informācija.

Deividam Malouzam (David Mallows) ir vairāk nekā 25 gadu pieredze pieaugušo izglītošanā kā skolotājam, skolotāju izglītotājam, vadītājam un pētniekam. Šobrīd viņš ir Pētniecības direktors Nacionālajā Pieaugušo lasītprasmes un skaitļu prasmju pētniecības un attīstības institūtā (NRDC) UCL universitātes Izglītībaas institūtā Londonā un vada pieaugušo izglītības virzienu Eiropas Komisijas lasītprasmes politikas tīklā ELINET.

Share on Facebook Share on Twitter Share on Google+ Share on LinkedIn
Refresh comments Enable auto refresh

Tiek rādīts 1. - 7. no 7
  • Lietotāja Beāte Bernedīne Konstanta attēls
    It is very hard to educate someone who thinks that the health system takes responsibility for his health.  We should focus on/start with scholars- educate them about health management at teen/young adult age, when they already can make decisions about their lifestyle, not when they have already been living like that their whole life.  People should be educated that they are responsible for managing their own health and that health care professionals can give advice on how to do that, but they need to manage it for themselves. 
  • Lietotāja Laura Austen-Gray attēls
    Hi Beāte, 

    I agree with your point that there needs to be an emphasis on teaching basic health management and health literacy skills to young people. However, I think that efforts to increase health literacy should target adult learners as well as younger people (alongside training medical professionals to use techniques to aid those with lower literacy skills). 

    There appears to be a negative correlation between health literacy and age (as you probably see first hand as a nurse). Health literacy also appears to be correlated with levels of educational attainment, with socio-economic status and with health outcomes. Unfortunately efforts to improve health literacy among younger people may miss out some individuals, such as early school leavers. Therefore, I think it is also very important to offer adult learners an opportunity to improve their health literacy, particularly adult learners with lower socio-economic status and lower levels of educational attainment. 

    Laura 
  • Lietotāja Beāte Bernedīne Konstanta attēls
    Hello Laura, thank You for Your comment and I can only agree with You, this is the real situation- as you described and it is important to get societies attention and offer them possibilities to understand this information in a variety of ways that all people can understand why it is important to improve their own health literacy. And yes- we should target adults, but it is harder than it looks- it takes many skills to manage the right ways on how to do that on each of individual. From my experience- the older people are more organized and educated than those in the middle age because they are starting to get some ageing related issues and that motivates them to learn "why it is happening" and they start to understand how they "are functioning", but most of the people don`t pay attention to these things as long as their health is good, and yes- this needs to change. We should pay more attention to ourselves, our relatives, colleagues and talk more about these things- this is a good informal way on how to learn something new and exchange our experience and maybe even help someone to understand the importance on the need to improve his own health literacy. Thank You again for Your view on this topic!
  • Lietotāja MEHMET KAYA attēls
    Sağlık okur Yazarlığında Yetişkinin Hastalık öncesi önleyici tedbirler konusundaki yeterliliği ile Hastalık anında ve sonrasında Tedavi yol ve yöntemleri ne ulaşmadaki yeterliliği olarak netleşmeli.
  • Lietotāja David Mallows attēls

    Hi Rumen,

    There are actually two separate groups of words within the list. In one group literacy just means reading and writing with the words that precede it describing a type, or a level, of reading and writing (1, 6, 9, 13, 20, 24, 25). The others use the second meaning of literacy - competence. So, if you know when the Byzantine Empire ended and the Ottoman Empire began, then you are historically literate. 

    I'm sure there are others that we have not mentioned yet.

    David

     

  • Lietotāja Rumen HALACHEV attēls

    Hi David,

    This is in fact a very interesting list!

    Following my instinct I'd put visual literacy in the same category as 9, 24, 25 and 26, as it is the ability to interpret information presented as an image. Although I wouldn't limit this set only to survey assessment.

    I came across this list of 26 types of literacy. In spite of some repititions, there are some new ones like historical and legal literacy.

  • Lietotāja David Mallows attēls

    I've listed below the 33 types of literacy that I mentioned in the text above. Can you add any more? And also, how would you categorise the 33? For example, 9, 24, 25 and 26 are from large scale survey assessments of literacy. What other 'sets' are there?

    Literacy

    Specialised or developed knowledge in a particular area or field, competency in a specified skill.

    1. Basic (Baseline)
    2. Bible (Biblical)
    3. Civic
    4. Computer
    5. Consumer
    6. Critical
    7. Cultural
    8. Digital
    9. Document
    10. Emotional
    11. Environmental (enviro)
    12. Financial
    13. Functional
    14. Geographic(al)
    15. Health
    16. Intercultural
    17. Media
    18. Medical
    19. Multimodal
    20. Multiple
    21. Musical
    22. Ocean
    23. Political
    24. Print
    25. Prose
    26. Quantitative
    27. Research
    28. Scientific
    29. Social
    30. Statistical
    31. Technological
    32. Workplace
    33. Visual