chevron-down chevron-left chevron-right chevron-up home circle comment double-caret-left double-caret-right like like2 twitter epale-arrow-up text-bubble cloud stop caret-down caret-up caret-left caret-right file-text

EPALE

Eiropas Pieaugušo izglītības e-platforma

 
 

Emuārs

Vidzemes plānošanas reģions uztur diskusiju par mūžizglītības nozīmi mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā Baltijas jūras reģionā

25/06/2019
by Aldis Lazda
Valoda: LV

/epale/lv/file/reduce-reuse-rethinkpngreduce-reuse-rethink.png

2019. gada jūnija vidū Vidzemes plānošanas reģions (VPR) jau otro reizi piedalījās Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona ikgadējā forumā (ESSBJR), Gdaņskā (Polijā), organizējot tematisku semināru ar mērķi diskutēt par problemātiku mūžizglītības jomā. Ja 2017. gadā lielāks uzsvars tika likts uz mūžizglītības piedāvājuma sasaisti ar darba tirgus prasībām, tad 2019. gadā VPR un Somijas JAMK Lietišķo zinātņu universitāte aicināja klātesošos pievērst uzmanību mūžizglītības nozīmei tieši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā. Ņemot vērā, ka forums ik gadu pulcē vismaz 800 dalībniekus no astoņām valstīm (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Vācijas un Polijas), tas uzskatāms par saturiski kvalitatīvu pasākumu un nozarēs atzītu ekspertu diskusiju kopumu.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plāns tiek regulāri aktualizēts, pasākumu diskusiju rezultāti nereti tiek izmantoti jaunu problemātiku atklāšanai un iekļaušanai rīcības plānā. 

Kā uzsver VPR projektu vadītāja Lelde Ābele, mūžizglītības semināra līdzorganizatore: “Mūžizglītība kā viens no fokusiem ir iekļauts jau esošajā Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plānā, taču līdz šim tikai pavisam nedaudz rīcības ir bijušas virzītas uz mūžizglītības aktivitāšu īstenošanu.  VPR pirms dažiem gadiem aizsāka diskusiju par mūžizglītības nozīmi uzņēmumu un darbaspēka attīstībā, jo ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā vērojams, ka esošais mūžizglītības piedāvājums ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Neatlaidīgi turpinām šo problemātiku uzturēt aktuālu, cerot, ka arī turpmāk radīsim sadarbības iespējas, tā atklājot mūžizglītības potenciālu un tās ietekmi ne tikai uz reģionu ekonomisko attīstību, bet arī uz katra darba tirgus spēlētāja individuālās konkurētspējas celšanu.”

Mūžizglītības seminārā akcents tika likts tieši uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas celšanu, veidojot darbinieku prasmju un zināšanu papildināšanai un uzlabošanai labvēlīgu vidi, koncentrējoties tieši uz tiem uzņēmumiem, kuri darbojas kādā no reģionu viedās specializācijas jomām.

Seminārā tika aplūkotas četras galvenās tēmas:

  • šī brīža ekonomikai nepieciešamo zināšanu plaisa;
  • MVU un inovāciju perspektīva mūžizglītības jomā;
  • ar somu pieskārienu radītas kompetences;
  • nākotnes prasmes.

Semināra dalībnieki tika gan ievadīti tēmā, tiem sniedzot pārskatu par aktualitātēm katrā no jautājumiem, gan arī vēlāk piedalījās diskusijās, daloties savā pieredzē un novērojumos.

 

Apkopojot diskusijas rezultātus, L. Ābele norāda uz galvenajiem secinājumiem: “Mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars sastāda teju 99% visu Eiropas uzņēmumu un lielākie izaicinājumi ar ko tie saskarās, ir zinoša darbaspēka trūkums, strauji augšās darbaspēka izmaksas un biznesu spēju pārprofilēties, pielāgoties tirgū pastāvošajām prasībām un apstākļiem. Lielāka uzmanība jāpievērš apmācībām tieši darba vidē un ikviena mazā un vidējā uzņēmuma attīstības stratēģijā būtu jāiekļauj punkts par mūžizglītību. Taču ne mazāk būtisks secinājums – ka joprojām trūkst informācijas par šo uzņēmumu aktuālajām vajadzībām, lai uz tām spētu veidot atbilstīgu mūžizglītības piedāvājumu. Nereti uzņēmumi un darbinieki individuāli izvēlas apgūt pavisam citas prasmes. Vajadzētu būt situācijai, kurā par publiskajiem finanšu līdzekļiem varam apgūt tikai to, kas tajā brīdī tirgū ir pieprasīts, taču programmām, kas domātas tieši MVU darbaspēka attīstībai, jābūt elastīgām un pilnīgā simbiozē ar aktuālajām vajadzībām, turklāt nozīmīgāk arī reģiona ekonomiskās attīstības kontekstā. Ar mūžizglītības piedāvājuma pārdomātu veidošanu pilnīgi noteikti ir iespējams attīstīt ne tikai konkurētspējīgus uzņēmumus, bet arī teritorijas.”

 

Interesantākās atziņas, kas izskanēja seminārā:

  • Nākotnes prasmes galvenokārt iekļaus kritisko domāšanu, radošumu, cilvēkresursu vadību, spēju koordinēti sastrādāties ar citiem, emocionālo inteliģenci u.c. ( Joanna Bochniarz, Inovatīvas izglītības centra prezidente, Polija).
  • Nākotnē ekonomikā dominēs nevis produkti, bet pieredze un sajūtas, ko tie spēj sniegt. (Ugnius Savickas, inovāciju instruktors, izglītības dizaineris, biznesa konsultants no Lietuvas).
  • Darbiniekiem mazos un vidējos uzņēmumos ir daudz izteiktāki prasmju trūkumu nekā lielās kompānijās, turklāt tieši šīs kategorijas uzņēmumiem arī ir visgrūtāk piesaistīt un noturēt talantus. Turklāt tieši zināšanu trūkums ierobežo šo uzņēmumu attīstību. (Ilona Platonova, inovāciju brokeris Vidzemes plānošanas reģionā, Latvija).
  • Valstu politikām, tai skaitā arī Somijā prasmju un kompetenču attīstība būtu jāuzskata par ilgtermiņa ieguldījumu un izejas materiālu labklājībai. (Anna Alto, projektu vadītāja JAMK Lietišķo zinātņu universitātē, Somijā).

Seminārā piedalījās arī Esa Kokkonen, ES Baltijas jūras reģiona inovāciju politikas jomas koordinators, sniedzot ieskatu par inovāciju, viedo specializāciju un mazo un vidējo uzņēmumu sasaisti, bet diskusijā ar savu ilggadējo profesionālo pieredzi nozarē dalījās Anders Bergström, ES Baltijas jūras reģiona Prioritātes  "Izglītība" koordinators un Horizontālās rīcības “Kapacitāte” līderis.

Papildus mūžizglītības jautājumu aktualizēšanai, VPR pārstāvji šogad pirmo reizi piedalījās kā dalībnieki arī  divu citu organizatoru vadītās sesijās, iesaistoties diskusijās par bioekonomikas tēmu.

Kopumā forumā tika skatītas tādas aktuālas tēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, novecošana, migrācija, jauni ražošanas un patēriņa modeļi, kā arī jauni sociālie, kultūras, mobilitātes un darba tirgus modeļi, kas ietekmē iedzīvotāju ikdienu Baltijas jūras reģionā.

Lai organizētu seminārus ESSBJR foruma ietvaros, pretendentiem ir jāgatavo īpašs pieteikums, kuru konkursa kārtībā vērtē, lai noteiktu aktualitāti un pieteiktās tēmas atbilstību kopējam pasākuma konceptam.

 

Avots: Vidzemes plānošanas reģions.

Share on Facebook Share on Twitter Epale SoundCloud Share on LinkedIn